Svētuma daile
Mūsu Debesu Tēvs ir nodrošinājis mums visu, kas nepieciešams, lai mēs varētu kļūt tikpat svētas, kā Viņš.
Gatavojoties šai sanāksmei, mana sirds ir pievērsusies daudzām uzticīgām māsām, ar kurām esmu tikusies tuvu un tālu. Manuprāt, viņas vislabāk var raksturot ar ķēniņa Dāvida pateicības dziesmas vārdiem: „Dodiet Tam Kungam godu Viņa Vārda dēļ! Atnesiet dāvanu upurus un nāciet Viņa vaiga priekšā. Pielūdziet To Kungu svētuma dailē!”1
Es saskatu svētuma daili tanīs māsās, kuru sirdis ir pievērstas visam, kas ir labs, un kuras vēlas kļūt līdzīgākas Glābējam. Viņas dāvā Tam Kungam visu savu dvēseli, spēku, prātu un izturību tajā, kā izdzīvo katru savas dzīves dienu.2 Svētums izriet no centieniem un pūliņiem ievērot baušļus un godāt derības, ko esam noslēgušas ar Dievu. Svētums izriet no tādām izvēlēm, kas palīdz saglabāt Svēto Garu par savu pavadoni.3 Svētums nozīmē — novērsties no savām dabiskajām tieksmēm un kļūt par svētajām caur Kristus, Tā Kunga, īstenoto Izpirkšanu.4 „Ikvienam [mūsu dzīves] brīdim būtu jābūt svētam Tā Kunga priekšā.”5
Debesu Dievs vēršas pie Israēla bērniem, pavēlot: „Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs, tāpēc jums būs svētīties un būt svētiem, jo Es esmu svēts; nepadariet sevi nicināmus.”6
Elders D. Tods Kristofersons ir mācījis: „Mūsu Debesu Tēvs ir Dievs, kurš sagaida ļoti daudz. … Viņš ir piedāvājis padarīt mūs svētus, lai mēs varētu „izturēt celestiālu godību” (M&D 88:22) un „dzīvot Viņa klātbūtnē” (Mozus gr. 6:57).”7 Lekcijās par ticību tiek skaidrots, ka „neviena būtne nevar baudīt Viņa godību, ja tai trūkst Viņa pilnīgo īpašību un svētuma”.8 Mūsu Tēvs Debesīs mūs pazīst. Viņš mūs mīl, un Viņš ir nodrošinājis mums visu, kas nepieciešams, lai mēs varētu kļūt tikpat svētas, kā Viņš.
Mēs esam Debesu Tēva meitas, un katrai no mums ir dievišķs svētuma mantojums. Mūsu Tēvs Debesīs pasludina: „Lūk, Es esmu Dievs; Svētuma Cilvēks ir Mans Vārds.”9 Pirmslaicīgajā dzīvē mēs mīlējām savu Tēvu un pielūdzām Viņu. Mēs vēlējāmies kļūt tādas kā Viņš. Savā pilnīgajā Tēva mīlestībā Viņš dāvāja mums Savu mīļoto Dēlu, Jēzu Kristu, lai Tas kļūtu par mūsu Glābēju un Pestītāju. Viņš ir Svētuma Cilvēka Dēls.10 Viņa „vārds ir Svētais“11, „Israēla Svētais“12.
Mūsu cerība uz svētumu ir centrēta Kristū, Viņa žēlastībā un Viņa labvēlībā. Caur ticību Jēzum Kristum un Viņa īstenotajai Izpirkšanai mēs varam kļūt tīras un neaptraipītas, ja vien noraidām bezdievību13 un no sirds nožēlojam grēkus. Mēs esam tikušas kristītas ar ūdeni grēku piedošanai. Mūsu dvēseles ir tikušas iesvētītas, kad mēs ar atvērtu sirdi saņēmām Svēto Garu. Mēs katru nedēļu pieņemam Svētā Vakarēdiena priekšrakstu. Nožēlas garā, izjūtot patiesu vēlmi pēc taisnīguma, mēs slēdzam derību, sakot, ka esam ar mieru uzņemties Kristus Vārdu, atcerēties Viņu un ievērot Viņa baušļus, lai ar mums vienmēr varētu būt Viņa Gars. Ar laiku, pastāvīgi cenšoties būt vienotas ar Tēvu, Dēlu un Svēto Garu, mēs kļūstam par dievišķās dabas mantotājām.14
Svētums izriet no mūsu derību ievērošanas
Mēs apzināmies, ka mums ir daudz pārbaudījumu, kārdinājumu un grūtību, kas var mūs attālināt no visa, kas Dieva priekšā ir tikumīgs un uzslavas vērts. Taču mūsu laicīgā pieredze dāvā mums iespēju — izvēlēties svētumu. Visbiežāk tieši upuri, ko pienesam, ievērojot savas derības, iesvētī mūs, padarot mūs svētas.
Uzturoties Ganā, es pamanīju svētumu 13-gadīgās Evandželīnas vaibstos. Viens no veidiem, kā viņa ievēro savas derības, ir sava aicinājuma vairošana, kalpojot par Bišu stropiņa meiteņu klases prezidenti. Viņa pazemīgi paskaidroja, ka apmeklē savu draudzeņu, mazaktīvu jauno sieviešu, mājas, lai lūgtu viņu vecākiem ļaut tām apmeklēt baznīcu. Vecāki saka, ka tas viņiem radīs grūtības, jo svētdienās bērniem ir jāpaveic savi pienākumi mājās. Tā nu Evandželīna iet un palīdz mājas darbos, un, pateicoties šiem pūliņiem, viņas draudzenēm bieži vien tiek atļauts nākt uz baznīcu.
Ja mēs ievērosim ar tiem saistītās derības, svētie priesterības priekšraksti mūs mainīs, iesvētīs un sagatavos ieiet Tā Kunga klātbūtnē.15 Tā nu mēs nesam cita citas slogus; mēs cita citu stiprinām. Mēs saglabājam savu grēku piedošanu, sniedzot garīgu un laicīgu atbalstu trūcīgajiem, izsalkušajiem, kailajiem un slimajiem.16 Mēs saglabājam sevi, pasaules neaptraipītas, ievērojot sabata dienu un cienīgi pieņemot Svēto Vakarēdienu Tā Kunga svētajā dienā.17
Mēs svētījam savas ģimenes un padarām savas mājas par svētu vietu. Mēs savaldām savas kaislības, lai varētu tikt piepildītas ar šķīstu un nezūdošu mīlestību.18 Mēs laipni un līdzjūtīgi sniedzam roku apkārtējiem, turpinot būt par Dieva lieciniecēm. Mēs kļūstam par Ciānas ļaudīm, kas ir vienas sirds un viena prāta, par šķīstiem ļaudīm, kas mājo kopā — vienotībā un taisnīgumā.19 „Jo Ciānai jāpieaug skaistumā un svētumā.”20
Māsas, dodieties uz templi. Lai kļūtu par svētiem ļaudīm, kas ir gatavi uzņemt Glābēju Viņa Atnākšanā, mums ir jāceļas un jātērpjas savās skaistajās drānās.21 Mēs spēkpilni un cieņpilni atmetam pasaulīgos ceļus un ievērojam savas derības, lai varētu tikt „[tērptas] šķīstībā, jā, patiesi, taisnības apmetnī”22.
Svētums ir Svētā Gara aicināšana par savu pavadoni
Svētums ir Gara dāvana. Mēs pieņemam šo dāvanu, izvēloties darīt to, kas vairos mūsu dzīvē Svētā Gara iesvētošo spēku.
Uzņemdama savās mājās Jēzu Kristu, Marta izjuta milzīgu vēlmi — kalpot Tam Kungam tik labi, cik vien iespējams. Viņas māsa Marija izvēlējās sēdēt pie Jēzus kājām, uzklausot Viņa vārdus. Juzdama, ka kalpot vienai, bez palīdzības ir apgrūtinoši, Marta sūdzējās, sakot: „Kungs, vai Tu neko nesaki par to, ka mana māsa mani atstājusi, lai es viena kalpotu?“
Man ļoti patīk vārdi, kuros izteikts vismaigākais rājiens, kādu vien varu iedomāties. Ar pilnīgu mīlestību un bezgalīgu iejūtību Glābējs aizrādīja:
„Marta, Marta, tu rūpējies un zūdies par daudzām lietām.
Bet tikai vienas lietas vajag, Marija sev izraudzījusies labo daļu, tā viņai netaps atņemta.”23
Māsas, lai mēs varētu kļūt svētas, mums ir jāiemācās apsēsties pie Israēla Svētā kājām, lai veltītu laiku svētumam. Vai mēs atliekam malā tālruni, nebeidzami darāmo lietu sarakstu un pasaulīgās rūpes? Lūgšanas, studijas un Dieva vārda uzklausīšana ieaicina mūsu dvēselē Viņa attīrošo un dziedinošo mīlestību. Veltīsim laiku tam, lai mēs kļūtu svētas un tiktu piepildītas ar Viņa svēto, iesvētošo Garu! Ar Svēto Garu kā savu pavadoni mēs būsim gatavas uzņemt Glābēju visā savā svētuma dailē.24
Svētums ir kļūšana par svēto caur Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu
Saskaņā ar ķēniņa Benjamīna iedvesmotajiem vārdiem, par svētajiem caur Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu kļūst tie, kuri ir pakļāvīgi, lēnprātīgi, pazemīgi, pacietīgi un pilni mīlestības, — kāds ir Glābējs.25 Viņš pravietoja, ka Jēzus Kristus, „Visvarenais Kungs, kas valda, kas bija un ir no visas mūžības uz visu mūžību, ar spēku nonāks no debesīm starp cilvēku bērniem un mitīs pīšļu mājoklī”. Viņš nāca svētīt slimos, kroplos, kurlos un aklos, kā arī uzcelt tos, kuri bija miruši. Un tomēr Viņš izcieta „vairāk, nekā cilvēks var izciest, ja vien tas nav līdz nāvei”26. Un, kaut arī Viņš ir vienīgais, caur kuru tiek dāvāta glābšana, Viņš tika izsmiets, šaustīts un sists krustā. Tomēr Dieva Dēls uzcēlās no kapa, lai mēs visi varētu uzveikt nāvi. Viņš ir tas, kurš nāks, lai tiesātu pasauli taisnīgumā. Viņš ir tas, kurš izpirks mūs visus. Viņš ir Israēla Svētais. Jēzū Kristū atklājas svētuma daile.
Kad ķēniņa Benjamīna ļaudis dzirdēja viņa vārdus, viņi krita pie zemes aiz lielas pazemības un godbijības Dieva labvēlības un godības priekšā. Viņi atskārta savu miesīgo stāvokli. Vai mēs saredzam savu pilnīgo atkarību no Kristus, mūsu Kunga, labvēlības un žēlastības? Vai mēs saprotam, ka katra laba dāvana, vai tā būtu laicīga vai garīga, nāk pie mums caur Kristu? Vai mēs atceramies, ka, saskaņā ar Tēva mūžīgo ieceri, miers šajā dzīvē un mūžīgās godības ir iegūstamas tikai caur Viņa svēto Dēlu un Viņā?
Pievienosimies ķēniņa Benjamīna ļaudīm, kuri vienā balsī sauca: „Ak, apžēlojies un attiecini uz mums Kristus Izpirkšanas asinis, lai mēs varētu saņemt savu grēku piedošanu un mūsu sirdis varētu tikt šķīstītas, jo mēs ticam Jēzum Kristum, Dieva Dēlam, kurš radīja debesis un zemi, un visas lietas.”27
Es liecinu, ka, nākot pie Israēla Svētā, ar mums būs Viņa Gars, lai mēs varētu tikt piepildītas ar prieku, saņemtu grēku piedošanu un iegūtu sirdsapziņas mieru.
Debesu Tēvs ir devis katrai no mums spēju kļūt svētai. Darīsim labāko, ko varam, lai ievērotu savas derības un aicinātu Svēto Garu par savu pavadoni! Ticot Jēzum Kristum, mēs kļūstam par svētajām caur Viņa īstenoto Izpirkšanu, lai varētu iegūt nemirstību un mūžīgo dzīvi un dot godu Dievam, mūsu Tēvam, Viņa Vārda dēļ. Kaut mūsu dzīve allaž būtu par svētu upuri, lai mēs varētu stāvēt Tā Kunga priekšā visā savā svētuma dailē! Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.