Te nehenehe o te huru mo’a
’Ua hōro’a mai tō tātou Metua i te Ao ra ia tātou pā’āto’a i te mea i tītauhia nō te riro mo’a mai iāna e mo’a nei.
’A fa’aineine ai au nō teie purera’a, ’ua fāriu tō’u ’ā’au i ni’a i te mau tuahine ha’apa’o maita’i e rave rahi tā’u i fārerei, iō nei ’e nā te ara. Teie te fa’ahōho’ara’a tano roa a’e nō’u i roto i te salamo ha’amaita’i a te ari’i Davida : « E tu’u ia Iehova i te hanahana e au i tōna ra i’oa, ’e e haere na ’outou i mua i tōna aro ma te ō; e ha’amori ia Iehova ma te [nehenehe o te huru mo’a].1
Tē ’ite nei au i te nehenehe o te huru mo’a i roto i te mau tuahine te ’ā’au i fa’atumuhia i ni’a i te mau mea maita’i ato’a, ’o te hina’aro ’ia riro rahi atu ā mai te Fa’aora te huru. Tē pūpū nei rātou i tō rātou vārua tā’āto’a, te ’ā’au, te pūai, te mana’o ’e te itoito i te Fatu nā roto i te huru rātou e ora nei.2 Tei roto te huru mo’a i te tūtavara’a ’e te ’arora’a nō te ha’apa’o i te mau fa’auera’a ’e te mau fafaura’a tā tātou i rave ’e te Atua. Te huru mo’a ’o te ravera’a ïa i te mau mā’itira’a e riro noa te Vārua Maita’i ’ei arata’i nō tātou.3 Te huru mo’a, ’o te ha’apaera’a i tō tātou huru nātura ’a riro ai ’ei ta’ata mo’a « nā roto i te tāra’ehara a te Mesia te Fatu ».4 « E mea ti’a i te mau taime ato’a o [tō tātou] orara’a ’ia vai mo’a noa i te Fatu ».5
’Ua fa’aue te Atua o te ra’i i te tamari’i a ’Īserā’ela : « ’O vau ho’i tō ’outou Atua ra ’o Iehova; e ha’amo’a ho’i ia ’outou iho, ’ia mo’a ’outou, nō te mea tē mo’a nei au : ’eiaha ho’i ’outou e ha’avi’ivi’i ia ’outou iho ».6
’Ua ha’api’i Elder D. Todd Christofferson ē : « Tō tātou Metua i te Ao ra ’o te hō’ē ïa Atua e tītau rahi nei ia tatou… Tē hina’aro nei ’oia ’ia ha’amo’a ia tātou ’ia nehenehe ia tātou ’ia « pārahi i roto i te hō’ē bāsileia tiretiera » (PH&PF 88:22) ’e « ’ia pārahi i mua i tōna ra aro (Mose 6:57) ».7 Tē parau nei te Lectures on Faith ē : « ’Aita e ta’ata e ’oa’oa i tōna hanahana ma te ’ore e mau i tōna maita’i-roa-ra’a ’e tōna huru mo’a ».8 ’Ua ’ite te Metua i te Ao ra ia tātou. ’Ua here ’oia ia tātou ’e ’ua hōro’a mai ’oia ia tātou pā’āto’a i te mea i tītauhia nō te riro mo’a mai iāna e mo’a nei.
E mau tamāhine tātou nā te Metua i te Ao ra, e faufa’a ai’a mo’a ’e te hanahana tō tātou tāta’itahi. ’Ua parau tō tātou Metua i te ra’i : « Inaha, ’o te Atua vau; te Ta’ata mo’a ’o tō’u ïa i’oa ».9 I terā ao hou te tāhuti nei, i here na tātou i tō tātou Metua ’e i ha’amori na tātou iāna. ’Ua hina’aro tatou ’ia riro mai iāna te huru. Nō tōna here maita’i hope ’ei metua, ’ua hōro’a ’oia i tāna Tamaiti here, ’o Iesu Mesia, nō te riro ’ei Fa’aora ’e ’ei Tāra’ehara nā tātou. ’O te Tamaiti ’oia nā te Ta’ata mo’a.10 « Nōna te i’oa mo’a »,11 « tei Mo’a i ’Īserā’ela ».12
Tō tātou tīa’ira’a i te huru mo’a, ’ua fa’atumuhia ïa i ni’a i te Mesia, tōna aroha ’e tōna maita’i. Nā roto i te fa’aro’o ia Iesu Mesia ’e tāna tāra’ehara, e mā atu tātou ’e te pōra’o ’ore ’ia ’ore tātou e rave noa i te mea paieti ’ore ra13 ’e ’ia tātarahapa ho’i tātou ma te ateate. Tē bāpetizohia nei tātou i te pape nō te fa’aorera’a hara. E ha’amo’ahia tō tātou vārua i te taime e fāri’i tātou i te Vārua Maita’i ma te ’ā’au tae. I te mau hepetoma ato’a, tē rave nei tātou i te ’ōro’a mo’a. Ma te ’ā’au tātarahapa ’e te hia’aira’a ateate i te parau ti’a, e fafau tātou ē, ’ua hina’aro tātou ’ia rave i ni’a ia tātou i te i’oa o te Mesia, ’ia ha’amana’o iāna ’e ’ia ha’apa’o i tāna mau fa’auera’a ’ia vai noa tōna Vārua i roto ia tātou. Ē muri mai, ’ia tūtava noa tātou ’ia riro hō’ē ’e te Metua ’e te Tamaiti ’e te Vārua Maita’i, e riro tātou i te fāri’i ato’a i tō rātou huru atua.14
Te huru mo’a, ’o te hapa’a’ora’a ïa i tā tātou mau fafaura’a
Tē ’ite nei tātou i te rau o te mau tāmatara’a, te mau fa’ahemara’a ’e te mau ’ati rahi e nehenehe e huti ’ē ia tātou i te ’ohipa vi’ivi’i ’ore ’e te pōpouhia i mua i te Atua. Tē hōro’a ato’a nei rā te orara’a tāhuti i te rāve’a e mā’iti i te huru mo’a. Pinepine roa nā te fa’atusiara’a e rave tātou nō te ha’apa’o i tā tātou mau fafaura’a e ha’amo’a ia tātou, ’ia vai mo’a ho’i tātou.
’Ua ’ite au i te huru mo’a i ni’a ia Evangeline, e tamāhine 13 matahiti i Ghana. Hō’ē rāve’a tāna nō te ha’apa’o i tāna mau fafaura’a, ’o te fa’arahira’a ïa i tāna pi’ira’a ’ei peresideni piha tamāhine Debure. Ma te ha’eha’a, ’ua fa’ata’a mai ’oia ē, e haere ’oia i te fare o tōna mau hoa, te feiā ’āpī tamāhine paruparu, nō te ani i tō rātou mau metua ’ia fa’ati’ahia rātou ’ia haere mai i te purera’a. E pāhono te mau metua iāna ē, e mea fifi roa nō te mea i te sābati te tamari’i e rave ai i te mau ’ohipa o te fare. Nō reira e haere ’o Evangeline nō te tauturu i te ravera’a i te ’ohipa o te fare, ’e maoti teie tauto’ora’a tāna, e vaiihohia mai tōna mau hoa ’ia haere i te purera’a.
’Ia ha’apa’o tātou i te mau fafaura’a tū’ati, e riro te mau ’ōro’a mo’a o te autahu’ara’a i te taui ia tātou, ha’amo’a ia tātou ’e fa’aineine ia tātou ’ia tomo i mua i te aro o te Fatu.15 Nō reira, tē tauturu nei tātou te tahi i te tahi e ’amo i tā tātou hōpoi’a; tē ha’apūai nei tātou te tahi i te tahi. E vai matara noa tā tātou mau hara ’ia ha’amāmā tātou i te hōpoi’a pae vārua ’e pae tino o tei veve, tei po’ia, tei vai taha’a noa ’e tei ma’i.16 Tē fa’aherehere nei tātou ’ia ’ore tātou ’ia vi’ivi’i i te mau mea nō teie nei ao ’a fa’atura ai tātou i te mahana sābati ’e ’a fāri’i ti’amā ho’i i te ’ōro’a i te mahana mo’a o te Fatu.17
Tē ha’amaita’i nei tātou i tō tātou ’utuāfare ’a fa’ariro ai i tō tātou fare ’ei vāhi mo’a. Tē tāvaha nei tātou i tō tātou mau hia’ai ’ia ’ī tātou i te here ’ā’au mā ’e te vai maoro.18 Tē toro nei tātou i te rima i te ta’ata ma te marū, te aumihi, ma te ti’a ’ei ’ite nā te Atua. Tē riro nei tātou ’ei nūna’a nō Ziona, e nūna’a hō’ē ā te ’ā’au ’e hō’ē ā te mana’o, e nūna’a ’ā’au mā ’o tē noho nei ma te tāhō’ē ’e te parau ti’a.19 « Nō te mea ’ia tupu noa Ziona i te ’una’unara’a ’e i te mo’ara’a e ti’a ai ».20
E te mau tuahine, ’a haere mai i te hiero. Mai te mea ’ei nūna’a mo’a tātou ’e te fa’aineinehia nō te fāri’i i te Fa’aora i tōna ho’ira’a mai, ’ei ti’a ïa tātou i ni’a ’e ’ia ’ō’omo ho’i i tō tātou ra mau ’ahu nehenehe roa.21 Ma te pūai ’e te hanahana, tē fa’aru’e nei tātou i te peu o te ao ’a ha’apa’o ai i tā tātou mau fafaura’a ’ia ’ahuhia tātou « i te vi’ivi’i ’ore, ’oia ho’i te ’ahu o te parau ti’a ra ».22
Te huru mo’a, ’o te ravera’a ïa i te Vārua Maita’i ’ei arata’i nō tātou
E hōro’a nā te Vārua te huru mo’a. Tē fāri’i nei tātou i te reira hōro’a ’ia mā’iti tātou ’ia rave i te mau mea e fa’arahi i te mana ha’amo’a o te Vārua Maita’i i roto i tō tātou orara’a.
I te fāri’ira’a Mareta ia Iesu Mesia i tōna fare, ’ua tupu te hina’aro rahi i roto iāna ’ia tāvini i te Fatu i te hope roa o tōna ’aravihi. Tōna rā tuahine, ’o Maria, ’ua pārahi noa ïa « i te pae ’āvae o Iesu » nō te fa’aro’o i tāna mau parau. I te fiura’a Mareta i te tāvinira’a ’o ’ōna ana’e, ’ua amuamu ’oia : « E te Fatu, e’ita ’oe e ha’apa’o mai ē, ’ua fa’aru’e mai [tō’u tuahine] iā’u, ’o vau ana’e teie rave noa ai ? »
E mea au roa nā’u te pāhonora’a, ’o te mau parau a’o iti marū roa ho’i, iā’u e feruri. Ma te here hope ’e te aumihi fāito ’ore, ’ua a’o te Fa’aora :
« E Mareta ē, e Mareta, ’ua ahoaho ’oe, ’e te pe’ape’a na ’oe ia ’oe iho i te mau mea e rave rahi :
« Hō’ē roa rā mea ti’a, ’e ’ua rave iho nei Maria i taua mea ti’a ra, e ’ore roa ho’i tāna e riro ’ē ».23
E te mau tuahine ē, nō te vai mo’a tātou, e mea tītau ’ia pārahi tātou i te pae ’āvae nō tei Mo’a i ’Īserā’ela ’e ’ia hōro’a i te taime i te huru mo’a. Tē vaiiho ra ānei tātou i te niuniu, te tāpura ’ohipa roa roa ’aita e hope’a ’e te ha’apa’ora’a i te huru o teie nei ao ? Nā te pure, te tuatāpapara’a ’e te fa’aro’ora’a i te parau a te Atua e tītau i te here tāmā ’e te fa’aora nō tō tātou vārua. Rave ana’e i te taime nō te vai mo’a ’ia ’ī tātou i tōna Vārua mo’a ’e te ha’amo’a. Ma te Vārua Maita’i ’ei arata’i nō tātou, e fa’aineinehia tātou ’ia fāri’i i te Fa’aora i roto i te nehenehe o te huru mo’a.24
Te huru mo’a, ’o te rirora’a ïa ’ei ta’ata mo’a nā roto i te tāra’ehara a Iesu Mesia
’Ia au i te mau parau fa’auru a te ari’i Beniamina, rātou tei riro ei ta’ata mo’a nā roto i te tāra’ehara a Iesu Mesia, ’o rātou ïa te mea marū, ’e i te māmahu, ’e i te ha’eha’a, ’e i te fa’a’oroma’i, ’e i te ’ī i te aroha, mai te Fa’aora te huru.25 ’Ua tohu ’oia ē, e riro Iesu Mesia, « te Fatu pūai hope, tei iāna te hau, ’o tē vai ra, ’e tē vai nei mai tahito mai ā, ’e tē vai ē a muri noa atu, e tae mai i raro nei nō te ra’i mai, i rotopū i te mau tamari’i a te ta’ata nei ma te mana, ’e e pārahi ho’i i roto i te tino repo. » ’Ua haere mai ’oia nō te ha’amaita’i i tei ma’i, tei pirio’i, tei tari’a turi ’e tei mata pō ’e nō te fa’ati’a i tei pohe ra i te ora. Terā rā, ’ua mamae ’oia i te mamae « e ’ore e ti’a i te ta’ata ’ia fa’a’oroma’i i te reira, maori rā e tae ’oia i te pohe ».26 ’E noa atu ē, e mea nā roto ana’e iāna te ora e tae mai ai, ’ua fa’ao’ō’ohia ’oia, ’ua ta’irihia ’e ’ua fa’asataurohia. ’Ua ti’a mai rā te Tamaiti a te Atua mai roto mai i te mēnema,’ia ti’a ia tātou pā’āto’a ’ia upo’oti’a i ni’a i te pohe. ’O ’oia te ti’a mai nō te ha’avā i tō te ao ato’a ma te parau ti’a. ’O ’oia te fa’aora mai ia tātou pā’āto’a. ’O ’oia tei Mo’a i ’Īserā’ela. ’O Iesu Mesia te nehenehe o te huru mo’a.
I te fa’aro’ora’a te nūna’a o te ari’i Beniamina i tāna mau parau, ’ua hi’a rātou i raro i te repo nō te rahi o tō rātou ha’eha’a ’e te mana’o tura i te maita’i ’e te hanahana o tō tātou Atua. ’Ua puta mai i roto iā rātou tō rātou fāito ta’ata tino nei. Tē ’ite ra ānei tātou i tō tātou tūru’ira’a rahi i ni’a i te maita’i ’e te aroha o te Mesia, tō tātou Fatu ? Tē ’ite ra ānei tātou ē, e mea nā roto i te Mesia te mau hōro’a maita’i ato’a, i te pae vārua ’e te pae tino, e tae mai nei ia tātou ? Tē ha’amana’o ra ānei tātou ē, ’ia au i te fa’anahora’a mure ’ore a te Metua, i roto noa ’e nā roto noa i tāna Tamaiti mo’a, te hau i roto i teie orara’a ’e te mau hanahana o te mure ’ore e noa’a ai ia tātou ?
’Āmui ana’e tātou i te nūna’a o te ari’i Beniamina i te pi’i-hua-ra’a ma te reo hō’ē ē : « ’A aroha mai ia mātou nei, ’a tu’u mai i te toto tāra’ehara o te Mesia, ’ia fa’a’orehia tā mātou nei mau hara, ’ia mā tō mātou ’ā’au; tē fa’aro’o nei ho’i mātou ia Iesu Mesia i te Tamaiti a te Atua ra, tei hāmani i te ra’i, ’e te fenua, ’e te mau mea ato’a ra ».27
Tē fa’a’ite pāpū nei au ē, ’ia haere mai tātou i tei Mo’a i ’Īserā’ela, ’ei ni’a ia tātou tōna Vārua ’ia ’ī ho’i tātou i te ’oa’oa ’e ’ia fāri’i ho’i tātou i te fa’aorera’a hara ’e i te hau i te manava.
’Ua hōro’a mai te Metua i te Ao ra ia tātou tāta’itahi te rāve’a nō te riro ’ei ta’ata mo’a. ’Ia rave na tātou i tō tātou hope nō te ha’apa’o i tā tātou mau fafaura’a ’e nō te rave i te Vārua Maita’i ’ei arata’i nō tātou. Ma te fa’aro’o ia Iesu Mesia, e riro tātou ’ei feiā mo’a nā roto i tāna tāra’ehara, ’ia fāri’i tātou i te tāhuti ’ore ’e te ora mure ’ore ’e ’ia hōro’a tātou i te Atua tō tātou Metua i te hanahana e tano i tōna i’oa. ’Ia riro noa na tō tātou orara’a ’ei pūpūra’a mo’a, ’ia ti’a noa tātou i mua iāna ma te nehenehe o te huru mo’a. Nā roto i te i’oa mo’a o Iesu Mesia, ’āmene.