2010–2019
Pawg Vajtswv thiab txoj Kev Cawm Seej
Plaub Hlis Ntuj Xyoo 2017


Pawg Vajtswv thiab txoj Kev Cawm Seej

Vim peb muaj qhov tseeb txog Pawg Vajtswv thiab paub Lawv txheeb ze li cas rau peb, peb thiaj li muaj daim qhia kev zoo tshaj plaws kom ua neej hauv lub ntiaj teb no.

I.

Peb tej nqe kev ntseeg thib ib hais tias, “Peb ntseeg Vajtswv, Leej Txiv tus uas Nyob Mus Ib Txhis, thiab Nws tus Tub Yexus Khetos, thiab tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv.” Peb koom nrog lwm tus Neeg Ntseeg Khetos uas ntseeg tias muaj Leej Txiv thiab Leej Tub thiab tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv, tiam sis qhov uas peb ntseeg txog lawv txawv ntawm lwm tus ntseeg. Peb tsis ntseeg qhov uas cov Neeg Ntseeg Khetos hu ua txoj lus qhuab qhia ntawm Peb tug Dawb Huv. Nyob hauv Thawj Zaug Ua Yog Toog Pom, Yauxej Xamiv pom ob tug neeg uas nyias nyob nyias, thiaj li qhia meej tias tej yam uas tib neeg ntseeg txog Vajtswv thiab Pawg Vajtswv thaum ntawd tsis muaj tseeb.

Tsis zoo li lwm tus ntseeg tias Vajtswv yog ib yam uas neeg paub tsis tau thiab tsis txawj to taub, peb ntseeg hais tias qhov tseeb txog Vajtswv yog leej twg thiab peb txheeb ze rau Vajtswv li cas yog ib yam uas peb paub tau thiab yog qhov uas yuav tsum paub kom to taub txhua yam nyob hauv peb cov lus qhuab qhia. Phau Vaj Lug Kub Npaiv Npaum hais txog Yexus zaj Thov Vajtswv zoo kawg, thaum Nws tshaj tawm tias, “txoj sia ntev mus ib txhis ntawd, yog qhov uas neeg paub koj thiab paub hais tias, koj tib leeg yog Vajtswv thiab paub kuv, tus uas yog Yexus Khetos uas koj txib los” (Yauhas 17:3).

Daim Duab
Phau Vaj Lug Kub Npaiv Npaum

Qhov uas peb kawm kom paub Vajtswv thiab Nws tej hauj lwm twb pib ua ntej lub neej hauv lub ntiaj teb no thiab yuav tsis xaus hauv lub neej no. Tus Yaj Saub Yauxej Xamiv qhia hais tias, “Yeej tshuav ntev heev tom qab nej tas sim neej no ua ntej nej yuav kawm tau [txhua lub ntsiab cai txog kev tsa nto].”1 Peb siv tej kev txawj ntse uas peb tau kawm hauv lub neej ua ntej yug los kom haj yam kawm tau ntxiv. Yog li ntawd, thaum tus yaj saub sim qhia cov Neeg Ixayees txog Vajtswv thiab qhov uas lawv yog Nws cov me nyuam, tus yaj saub Yaxayas tshaj tawm hais li no, raws li sau hauv Phau Vaj Lug Kub Npaiv Npaum:

“Nej yuav muab Vajtswv piv rau leej twg? Nej yuav ua li cas piav tau hais tias nws tus yam ntxwv zoo li cas? …

Tsis muaj neeg qhia rau nej paub li los? Nej tsis tau hnov dua li los? Thaum chiv thawj los tsis muaj leej twg qhia rau nej los? Txij thaum ntuj tsim teb raug nej tsis tau nkag siab los?” (Yaxayas 40:18, 21).

Peb paub hais tias peb leeg ntawm Pawg Vajtswv yog peb tug uas nyias muaj nyias tus. Peb paub qhov no los ntawm tej lus qhia uas tau muab rau tus Yaj Saub Yauxej Xamiv hais tias Leej Txiv muaj ib lub cev muaj nqaij thiab muaj txha uas kov tau ib yam li tib neeg; Leej Tub los muaj thiab; tiam sis tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv tsis muaj ib lub cev muaj nqaij thiab muaj txha, tiam sis yog ib tug Ntsuj Plig xwb. Yog tsis zoo li ntawd, tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv yuav nyob tsis tau hauv peb (Q&K 130:22).

Hais txog qhov uas Vajtswv uas yog Leej Txiv yog tus thawj nyob hauv Pawg Vajtswv, thiab hais txog qhov uas nyias muaj nyias tej luag hauj lwm, tus Yaj Saub Yauxej piav hais tias:

Daim Duab
Tus Yaj Saub Yauxej Xamiv

“Ib tug neeg twg uas twb pom rooj ntug qhib yeej paub tias muaj peb tug saum ntuj ceeb tsheej uas tuav cov yuam sij rau kev muaj hwj chim, thiab muaj ib tug uas coj kav lawv txhua tus. …

“… Peb leeg no … hu ua Vajtswv tus thawj, tus Neeg Tsim; Vajtswv tus thib ob, tus Txhiv Dim; thiab Vajtswv tus thib peb, tus Neeg Pov Thawj los sis tus Neeg Tim Khawv.

“Leej Txiv muaj cai saib xyuas ua tus Thawj los sis tus Thawj Tswj Hwm, Yexus uas tus Neeg Nruab Nrab, thiab tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv ua tus Neeg Tim Khawv los sis tus Neeg Pov Thawj.”2

II. Txoj Hau Kev

Peb to taub hais tias peb txheeb li cas rau cov mej zeej ntawm Pawg Vajtswv los ntawm tej uas tau muab tshwm sim txog txoj kev cawm seej.

Tej lus nug xws li “Peb tuaj qhov twg tuaj?” “Vim li cas peb thiaj los nyob hauv no?” thiab “Peb mus qhov twg?” mas cov vaj lug kub qhia thaum hais txog “txoj kev cawm seej,” “txoj hau kev zoo siab,” los yog “txoj kev txhiv dim” (Amas 42:5, 8, 11). Yexus Khetos txoj moo zoo yog lub hauv paus ntawm txoj hau kev no.

Vim peb yog Vajtswv cov me nyuam ntsuj plig, ua ntej lub neej hauv lub ntiaj teb no, peb xav tau txoj sia nyob mus ib txhis tiam sis peb twb vam meej npaum li peb ua tau yog tsis ua neej hauv lub ntiaj teb nrog ib lub cev nqaij daim tawv. Xwv kom peb muaj lub cib fim no, peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej tswj hwm Kev Tsim lub ntiaj teb, es nyob ntawd, peb yuav tsis nco txog tej yam uas muaj los ua ntej peb yug los, es peb yuav qhia tias peb txaus siab ua raws li Nws cov lus txib thiab vam meej thiab loj hlob los ntawm lwm yam teeb meem nyob hauv lub neej hauv lub ntiaj teb no. Tiam sis thaum peb ua neej hauv lub ntiaj teb no, thiab los ntawm peb thawj nkawm niam txiv txoj Kev Poob, peb yuav raug kev tuag ntawm sab ntsuj plig thaum peb raug txiav tawm ntawm Vajtswv lub xub ntiag, kev txhaum ua rau peb tsis huv, thiab peb yuav raug kev tuag ntawm sab cev nqaij daim tawv. Leej Txiv txoj hau kev twb npaj txoj kev kom kov yeej tej teeb meem no.

III. Pawg Vajtswv

Vim peb paub lub hom phiaj ntawm Vajtswv txoj hau kev, ces peb yuav xav txog tej lub luag hauj lwm ntawm peb leeg ntawm Pawg Vajtswv nyob hauv txoj hau kev ntawd.

Peb pib los ntawm ib zaj lus qhia hauv Phau Vaj Lug Kub Npaiv Npaum. Thaum nws xaus nws tsab ntawv thib ob rau cov Neeg Kauleethaus, tus Thwj Tim Povlauj hais txog Pawg Vajtswv uas yog Leej Txiv, Leej Tub, thiab tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv: “Thov peb tus Tswv Yexus Khetos foom koob hmoov rau nej. Thov Vajtswv hlub nej. Thiab thov tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv uas ua rau nej nyob sib raug zoo3 nrog nraim nej nyob” (2 Kauleethaus 13:14).

Nqe vaj lub kub no piav txog Pawg Vajtswv thiab qhia txog Vajtswv Leej Txiv txoj kev hlub uas loj tshaj plaws thiab Yexus Khetos ntiag tug hauj lwm kom cawm neeg dim, thiab tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv txoj kev nrog peb nyob.

Vajtswv Leej Txiv

Txhua yam pib ntawm Vajtswv Leej Txiv. Txawm peb tsis paub ntau txog Nws, tej yam uas peb paub yeej pab peb to taub Nws yog tus siab tshaj plaws, peb yog Nws cov me nyuam, thiab Nws txoj kev saib xyuas txoj kev cawm seej, txoj Kev Tsim, thiab txhua yam uas muaj tom qab ntawd.

Ib yam li Txwj Laug Bruce R. McConkie sau ua ntej nws tso lub ntiaj teb no tseg: “Lub ntsiab tseem ceeb tshaj plaws ntawm lo lus no yog qhov uas tsuas muaj ib tug Vajtswv uas tseeb thiab muaj txoj sia xwb. Nws yog Leej Txiv, tus Elauhis uas Muaj Hwj Chim Tag Nrho, tus Tswv Ntuj Tswv Teb, tus uas Tsim thiab Kav Ntuj Ceeb Tsheej.”4 Nws yog Vajtswv thiab Yexus Khetos Leej Txiv, thiab yog peb txhua tus leej txiv. Thawj Tswj Hwm David O. McKay qhia hais tias “qhov tseeb thib ib uas Yexus Khetos qhia yog li no hais tias tus uas tswj hwm txhua yam txhua tsav yog Vajtswv Leej Txiv, tus Tswv Ntuj thiab tus Tswv Teb.”5

Tej yam uas peb paub tias Vajtswv Leej Txiv zoo li cas yog tej yam uas peb kawm tau los ntawm Nws Tib Leeg Tub, Yexus Khetos, tau qhia. Raws li Txwj Laug Jeffrey R. Holland qhia, ib lub hom phiaj tseem ceeb txog Yexus tej hauj lwm qhuab qhia yog kom qhia tib neeg “Vajtswv peb Leej Txiv Nyob Mus Ib Txhis zoo li cas, … thiab ua tshwm sim thiab qhia tseeb tias Nws Leej Txiv, peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej zoo li cas tiag tiag.”6 Ib tug thwj tim hauv Phau Vaj Lug Kub Npaiv Npaum ua tim khawv tias Yexus muaj yam ntxwv zoo ib yam li Nws Leej Txiv (Henplais 1:3), uas yeej zoo li Yexus qhia hais tias “tus uas pom kuv, tus ntawd twb pom Leej Txiv lawm” (Yauhas 14:9).

Vajtswv Leej Txiv yog Leej Txiv ntawm peb tej ntsuj plig. Peb yog Nws cov me nyuam. Nws hlub peb, thiab txhua yam Nws ua yog kom peb tau zoo nyob mus ib txhis. Nws yog tus uas tsim txoj kev cawm seej, thiab yog los ntawm Nws lub hwj chim uas Nws txoj hau kev thiaj ua tau raws li Nws lub hom phiaj kom Nws cov me nyuam txais yeeb koob thaum kawg.

Leej Tub

Tus uas tib neeg pom ntau tshaj hauv Pawg Vajtswv yog Yexus Khetos. Ib zaj lus txog cov lus qhuab qhia zoo los ntawm Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm thaum xyoo 1909 hais tias Nws yog “tus tub hlob ntawm Vajtswv txhua tus tub—thawj thawj tug uas yug los ntawm sab ntsuj plig, thiab tib tug uas yug los ntawm sab cev nqaij daim tawv.”7 Leej Tub, tus zoo tshaj txhua tus, yog tus uas Vajtswv xaiv kom muaj raws li Leej Txiv txoj hau kev—kom siv Leej Txiv lub hwj chim tsim ntiaj teb uas suav tsis txheeb (saib Mauxes 1:33) thiab cawm Vajtswv cov me nyuam dim kev tuag dhau los ntawm Nws txoj Kev Sawv Rov Los thiab dim kev txhaum los ntawm Nws txoj Kev Theej Txhoj. “Txoj kev txi ntawm ib tug Vajtswv” no yeej hu ua “qhov tseem ceeb tshaj plaws ntawm tag nrho tib neeg zaj keeb kwm.”8

Daim Duab
Tus Tswv Yexus Khetos

Thaum tej lub sij hawm dawb ceev uas Vajtswv Leej Txiv cev lus txog Nws Leej Tub, Nws twb hais tias, “Tus no yog kuv Leej Tub uas kuv hlub: cia li mloog nws hais” (Malakaus 9:7; Lukas 9:35; kuj saib 3 Nifais 11:7; Joseph Smith—History 1:17). Yog li ntawd, yog Yexus Khetos, uas yog Yehauvas, tus Tswv Vajtswv ntawm Ixayees, uas hais lus rau cov yaj saub thiab hais dhau los ntawm lawv.9 Yog li ntawd thaum Yexus tshwm sim rau cov Neeg Nifais tom qab Nws Sawv Rov Los, Nws hais txog Nws tus Kheej tias Nws yog “tus Vajtswv ntawm tag nrho lub ntiaj teb” (3 Nifais 11:14). Yog li ntawd thaum Yexus hais rau cov yaj saub hauv Phau Ntawv Maumoos thiab Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg, ntau zaus Nws yog “Leej Txiv thiab Leej Tub,” ib lub npe uas Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm thiab Pawg Kaum Ob tug Thwj Tim txais kev tshoov siab piav txog cov lus qhuab qhia no 100 xyoo tas los.10

Tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv

Tus thib peb hauv Pawg Vajtswv yog tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv, uas kuj hu ua tus Ntsuj Plig Dawb Huv, tus Tswv tus Ntsuj Plig, thiab tus Nplij Siab. Nws yog tus nyob hauv Pawg Vajtswv uas ua rau tib neeg txais kev tshwm sim. Vim nws yog ib tug ntsuj plig (saib Q&K 130:22), Nws thiaj li nyob tau rau hauv peb thiab ua Nws txoj hauj lwm tseem ceeb kawg uas yog qhia Leej Txiv thiab Leej Tub tej lus rau Vajtswv cov me nyuam nyob hauv lub ntiaj teb no. Muaj nqe vaj lug kub ntau uas qhia tias Nws ntiag tug hauj lwm yog kom ua tim khawv txog Leej Txiv thiab Leej Tub (saib Yauhas 15:26; 3 Nifais 28:11; Q&K 42:17). Tus Cawm Seej cog lus tias tus Nplij Siab yuav qhia txhua yam, ua rau peb nco txog txhua yam, thiab coj peb kev kom paub tag nrho tej yam tseeb (saib Yauhas 14:26; 16:13). Yog li ntawd, tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv pab peb paub qhov tseeb thiab qhov cuav, coj peb thaum peb txiav txim tej yam tseem ceeb, thiab pab peb kov yeej tej teeb meem hauv lub neej no.11 Nws kuj yog tus uas ua rau peb hloov los ua neeg huv, uas txhais hais tias ntxuav huv kom tsis muaj kev txhaum (saib 2 Nifais 31:17; 3 Nephi 27:20; Maulaunais 6:4).

IV.

Yog li ntawd, qhov uas peb to taub cov lus qhuab qhia txog Pawg Vajtswv thiab txoj kev cawm seej ua li cas ho pab peb kov yeej peb tej teeb meem niaj hnub nim no?

Vim peb muaj qhov tseeb txog Pawg Vajtswv thiab paub Lawv txheeb ze li cas rau peb, paub lub hom phiaj ntawm lub neej no, thiab peb txoj hmoov nyob mus ib txhis yog dab tsi, peb thiaj li muaj daim qhia kev zoo tshaj plaws kom paub tseeb txog peb txoj kev ua neej hauv lub ntiaj teb no. Peb paub tias peb teev tiam leej twg thiab vim li cas peb teev tiam. Peb paub tias peb yog leej twg thiab peb muaj peev xwm hloov los ua leej twg (saib Q&K 93:19). Peb paub leej twg tau ua kom muaj txhua yam no, thiab peb paub tias peb yuav tsum ua li cas kom txais tau cov koob hmoov uas los ntawm Vajtswv txoj kev cawm seej. Peb ua li cas ho paub tag nrho tej no? Peb paub los ntawm Vajtswv tej kev tshwm sim uas Nws muab rau Nws cov yaj saub thiab rau peb txhua tus.

Yog peb yuav “ua tau lub neej zoo ib yam li Yexus Khetos” raws li tus Thwj Tim Povlauj piav txog (Efexus 4:13) ces tsis yog peb yuav tsum txais tau kev txawj ntse xwb. Yeej tsis txaus yog tias peb paub tiag tiag hais tias txoj moo zoo muaj tseeb; peb yuav tsum ua tej yam thiab muaj tej kev xav kom txoj moo zoo yuav hloov peb lub siab. Tsis zoo li lwm lub koom haum hauv lub ntiaj teb no, uas qhia peb kom paub tej yam xwb, txoj kev cawm seej thiab Yexus Khetos txoj moo zoo qhia tias peb yuav tsum hloov los ua neeg zoo li Vajtswv.

Daim Duab
Thawj Tswj Hwm ThomasS. Monson

Raws li Thawj Tswj Hwm Thomas S. Monson qhia peb nyob hauv lub tuam rooj sab laj tas los:

Lub hauv paus rau txoj hau kev [cawm seej] no yog peb tus Cawm Seej, Yexus Khetos. Yog tsis muaj Nws txoj kev theej txhoj, ces txhua yam tsav yuav plam mus. Tiam sis, txoj kev ntseeg Nws thiab Nws tej hauj lwm, yeej yuav tsis txaus. Peb yuav tsum ua hauj lwm thiab kawm, tshawb nrhiav thiab thov Vajtswv, hloov siab lees txim thiab ua neeg zoo dua. Peb yuav tsum paub Vajtswv tej kev cai thiab ua raws li tej ntawd. Peb yuav tsum txais Nws tej kab ke uas cawm tau neeg. Tsuas yog thaum peb ua tej no peb thiaj yuav tau kev zoo siab tiag tiag, uas kav mus ib txhis. …

Thawj Tswj Hwm Monson tshaj tawm hais tias, “Kuv txo hwj chim, ua tim khawv tag siab tag ntsws, hais tias lub txiaj ntsim zoo tshaj plaws uas Leej Txiv muab rau peb yeej yog Nws txoj hau kev. Nws txoj hau kev yog tib txoj kev uas zoo tag nrho kom tau kev kaj siab lug thiab kev zoo siab hauv ntiaj teb no thiab hauv lub neej tom ntej no.”12

Kuv koom nrog peb tus yaj saub thiab thawj tswj hwm hais lus tim khawv. Kuv ua tim khawv tias peb muaj ib Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej, uas hlub peb. Kuv ua tim khawv tias peb muaj ib tug Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv, uas coj peb kev. Thiab kuv ua tim khawv txog Yexus Khetos, peb tus Cawm Seej, uas ua rau peb ua tau txhua yam, los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. Teachings of Presidents of the Church: Joseph Smith (2007), 268.

  2. Teachings: Joseph Smith, 42.

  3. Nov yog lub ntsiab txog lo lus communion thaum cov uas txhais King James tau xaiv lo lus no (saib The Oxford Universal Dictionary, 3rd ed., tau kho [1955], 352).

  4. Bruce R. McConkie, A New Witness for the Articles of Faith (1985), 51.

  5. David O. McKay, hauv Conference Report, Kaum Hli Ntuj 1935, 100.

  6. Jeffrey R. Holland, “The Grandeur of God,” Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2003, 70.

  7. Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm, “The Origin of Man,” Ensign, Ob Hlis Ntuj 2002, 26, 29.

  8. Saib, ua piv txwv, Russell M. Nelson, “Txais Tau Yexus Khetos lub Hwj Chim rau Hauv Peb lub Neej,” Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2017, 40; “Tus Khetos uas Muaj txoj Sia Nyob: Cov Thwj Tim tej Lus Tim Khawv,” Liahona, Plaub Hlis Ntuj 2000, 2.

  9. Saib Joseph Fielding Smith, Doctrines of Salvation, tus sau ua ke yog Bruce R. McConkie (1954), 1:27.

  10. Saib Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm thiab Pawg Kaum Ob tug Thwj Tim, “The Father and the Son,” Ensign, Plaub Hlis Ntuj 2002, 13–18.

  11. Saib Robert D. Hales, “Tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv,“ Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2016, 105–7.

  12. Thomas S. Monson, “Txoj Kev Taug Kev uas Zoo Tag Nrho Kom Tau Kev Zoo Siab,” Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2016, 80–81.