2010–2019
Ua Neeg Zoo Tag Nrho—Thaum Kawg
Kaum Hli Ntuj 2017


Ua Neeg Zoo Tag Nrho—Thaum Kawg

Yog tias peb rau rau siab mus lawm tom ntej, ces thaum lub caij nyob mus ib txhis li peb yuav rais los mus ua tau neeg zoo tag nrho tiav tas.

Cov vaj lug kub yog sau kom foom koob hmoov rau thiab yaum peb, thiab cov vaj lug kub yeej ua li ntawd tiag. Peb ua Vajtswv tsaug rau txhua txhia tshooj thiab nqes uas peb tau txais. Tiam sis nej puas tau pom hais tias qee zaum muaj ib nqes uas ua rau peb nco qab hais tias peb yeej los tsis zoo tag nrho? Piv txwv hais tias, zaj Lus Qhia Nyob Pem Roob pib hais tej paj lug zoo thiab mos mos, tiam sis tom qab no, tus Tswv qhia peb—ntau yam ntxiv—xws li tsis yog tsis txhob tua neeg xwb, tiam sis kuj tsis txhob npau taws thiab. Tus Tswv qhia peb tsis yog deev luag poj luag txiv xwb, tiam sis kuj tsis txhob xav tej yam phem phem thiab. Rau lawv cov uas thov kom tau, peb yuav tsum muab peb lub tsho loj thiab tom qab ntawd muab peb daim ntaub npog thiab. Peb yuav tsum hlub peb cov yeeb ncuab, foom koob hmoov rau lawv cov uas tsawm peb, thiab ua zoo rau lawv cov uas ntxub peb.1

Yog tias qhov ntawd yog nej txoj kev nyeem vaj lug kub thaum yav sawv ntxov, thiab tom qab uas nej nyeem txog txij no xwb nej paub tseeb hais tias nej yuav tsis tau khab nees zoo rau peb daim ntawv qhia khab nees ntawm txoj moo zoo, es txoj lus txib kawg hauv tej lus txib no yog txoj lus txib hnyav tshaj: “Ua neeg zoo tag nrho, twb yog ib yam li nej Leej Txiv … saum ntuj ceeb tsheej yog neeg zoo tag nrho.”2 Tau txoj lus txib ntawd lawm, peb xav rov qab mus pw txaj thiab rub pam los npog peb lub taub hau. Tej hom phiaj xilethi-aus no zoo li peb ncav tsis cuag. Tiam sis tus Tswv yeej yuav tsis txib peb ua dab tsi yog tias Nws paub tias peb ua tsis tau raws li txoj lus txib ntawd. Cia peb xyuas saib peb yuav tsum ua li cas.

Nyob hauv lub Koom Txoos kuv hnov txog coob leej ntau tus uas nyuaj siab txog qhov teeb meem no. Lawv hais tias: “Kuv tsis zoo txaus.” “Kuv ua tsis tau zoo npaum li lwm tus neeg.” “Kuv ncav tsis cuag lub hom phiaj.” Kuv hnov cov lus no los ntawm cov tub hluas ntxhais hluas. Kuv hnov cov lus no los ntawm cov tub txib. Kuv hnov cov lus no los ntawm cov ntseeg tshiab. Kuv hnov cov lus no los ntawm cov mej zeej uas koom lub Koom Txoos ntev lawm. Muaj ib tug ntseeg uas txawj ntse, tus Muam Darla Isackson, tau hais tias Ntxwg Nyoog tau ua rau tib neeg coob xav hais tias tej kev khi lus thiab tej lus txib yog tej kev tsawm thiab tej kev rau txim xwb. Rau ib txhia neeg nws tau muab tej tswv yim zoo thiab tej kev tshoov siab ntawm txoj moo zoo hloov ua kev tsis nyiam yus tus kheej thiab kev tsim kev txom nyem.3

Tej yam kuv yuav hais nim no yeej tsis xyeej los yog tsis pom zoo rau ib txoj lus txib twg uas Vajtswv tau txib kom peb ua. Kuv ntseeg tias Nws zoo tag nrho, thiab kuv paub hais tias peb yog Nws cov tub thiab cov ntxhais ntawm sab ntsuj plig uas muaj peev xwm rais los mus ua neeg zoo li Nws. Kuv kuj paub hais tias, ua Vajtswv cov me nyuam, peb yuav tsum tsis txhob thuam thiab hais phem txog peb tus kheej, vim qhov uas peb tsim txom peb tus kheej nim yuav ua rau peb rais los mus ua tus neeg uas Vajtswv xav kom peb ua. No! Thaum peb kam hloov siab lees txim thiab muaj lub siab xav ua neeg ncaj ncees, kuv cia siab hais tias peb yuav ua tau neeg zoo zuj zus tuaj es tsis txhob mob plab, poob siab, los yog thuam peb tus kheej. Muaj kev nyuaj siab li ntawd tsis yog qhov uas tus Tswv xav muaj rau cov me nyuam yaus ntawm Koom Haum Me Nyuam Yaus los yog leej twg los tau uas rau siab hu zaj nkauj hu ua, “Kuv xav ua neeg zoo li Yexus.”4

Kom peb xav txog qhov dav dav, kuv xav pab peb sawv daws nco qab ntsoov hais tias peb nyob hauv ib lub ntiaj teb uas poob lawm thiab rau lub sij hawm tam sim no peb yog ib haiv neeg uas poob lawm thiab. Peb nyob hauv lub nceeg vaj thilethi-aus, es sau siv tus tsiaj ntawv th, tsis yog tus x. Ib yam li Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson tau qhia, nyob hauv lub neej txawj tuag no, kev zoo tag rho tseem “tsis tau tiav tas.”5

Yog li ntawd kuv ntseeg hais tias Yexus tsis txhob txwm qhia Nws zaj lus ntawd kom thiaj thuam peb vim peb tseem tsis zoo tag nrho. Kuv ntseeg hais tias Yexus lub ntsiab lus yog kom qhuas saib Vajtswv Leej Txiv Nyob Mus Ib Txhis Li no yog leej twg tiag tiag thiab saib peb yuav ncav tau hom phiaj zoo li cas hauv lub neej nyob mus ib txhis li yog tias muaj Nws pab peb. Txawm yog li cas los, kuv zoo siab uas kuv paub hais tias txawm tias kuv tsis zoo tag nrho, qhov tsawg kawg nkaus Vajtswv zoo tag nrho—qhov tsawg kawg nkaus Vajtswv txawj hlub Nws cov yeeb ncuab, vim feem ntau, vim yog “tus neeg ntiaj teb”6 hauv peb, qee zaum nej thiab kuv yog tus yeeb ncuab ntawd. Kuv zoo siab uas qhov tsawg kawg nkaus Vajtswv foom koob hmoov tau rau lawv cov uas lam tau lam siv Nws vim, txawm tias peb tsis txhob txwm, qee zaum peb txhua tus lam tau lam siv Nws thiab. Kuv zoo siab uas Vajtswv muaj siab hlub tshua thiab tsim tau kev thaj yeeb vim kuv xav tau kev hlub tshua thiab lub ntiaj teb no xav tau kev thaj yeeb nyab xeeb. Peb hais li cas txog Leej Txiv tej txiaj ntsim thiab tej kev zoo tag nrho, peb ham tsis kuj hais tau txog Nws Tib Leeg Tub, uas tau ua neej nyob thiab tuag thiab rais los mus ua neeg zoo tag nrho tiav tas ib yam li Nws Leej Txiv.

Kuv yuav tsum hais tias qhov uas tsom ntsoov Leej Txiv thiab Leej Tub tej kev txawj thiab tsis tsom peb tej kev tsis txawj tsis yog muab cai rau peb ua neej dog pes dig los yog tsis coj kev cai zoo. Tsis yog li ntawd, txij thaum chiv keeb los txoj moo zoo yog “kom pab ua rau tsoom haiv neeg ntseeg zoo tag nrho, … mus txog thaum peb … los mus … ua tau neeg zoo tag nrho, thiab ua tau neeg zoo ib yam li Yexus Khetos.”7 Kuv tsuas hais tias ib lub ntsiab ntawm ib nqes vaj lug kub los yog ib txoj lus txib yog pab peb nco ntsoov tias saib qhov uas “ua tau neeg zoo ib yam li Yexus Khetos”8 zoo kawg nkaus npaum li cas, es tshoov tau peb lub siab kom peb qhuas Nws thiab muaj lub siab xav ua neeg ib yam li Nws.

“Muaj tseeb tiag, cia li los cuag Khetos, thiab cia li ua kom zoo tshaj plaws nyob hauv nws … ,” Maulaunais taij thiab thov peb. “Hlub Vajtswv tag nej siab, nej ntsws thiab nej dag nej zog, ces … los ntawm nws txoj kev hlub tshua nej yuav raug ua kom zoo tshaj plaws nyob hauv Khetos.9 Peb tsuas cia siab tau rau qhov ntawd xwb, vim txoj kev ua zoo tag nrho yog txais ua ib lub txiaj ntsim los saum ntuj los—peb txais tsis tau ua “nqi zog” nkaus xwb. Yog li ntawd, Khetos txoj kev hlub tshua tsis yog cawm peb dim ntawm kev tu siab thiab kev txhaum thiab kev tuag xwb tiam sis kuj cawm peb dim ntawm peb tej kev xyeej peb tus kheej thiab.

Cia kuv siv tus Cawm Seej ib zaj lus piv txwv kom qhia txog lub ntsiab no ua lwm yam lus hais. Muaj ib tug tub qhe uas tshuav nws tus vaj ntxwv nqi npaum li 10,000 nyiaj. Tau hnov tus tub qhe cov lus thov kom tau tus vaj ntxwv rub siab ntev thiab hlub tshua nws, “tus tswv ntawm tus tub qhe ntawd cia li khuv leej nws, thiab … zam … tus nqi huv tib si.” Tom qab no tib tug tub qhe ntawd tsis kam zam nws ib tug neeg nrog nws ua hauj lwm uas tshuav nws nqi 100 nyiaj nkaus xwb. Thaum tus vaj ntxwv hnov txog qhov no, nws yws yws rau tus neeg uas nws tau zam tus nqi rau hais tias, “Tsim nyog koj yuav tsum hlub tus tub qhe uas koj nrog ua hauj lwm ua ke ntawd, ib yam li kuv twb hlub koj lawm puas yog?”10

Cov kws txuj tseem tsis paub tseeb saib cov nyiaj no muaj nqi ntau npaum li cas tias, tiam sis kom peb to taub meej meej, yog tias tus nqi tshuav me yog 100 nyiaj daus las hauv peb lub sij hawm tam sim no, ces tus nqi 10,000 nyiaj uas tshuav thiab uas tus vaj ntxwv zam tag nrho yog kwv yees li $1 npis yoos nyiaj—los sis ntau tshaj plaws!

Ua ib tug nqi tshuav, tus naj npawb ntawd yeej suav tsis txheeb—yeej ntau tshaj qhov uas peb to taub tau. (Tsis muaj leej twg uas yuav tau khoom ntau npaum ntawd li!) Yog los mas, rau lub ntsiab ntawm zaj lus piv txwv no, tus nqi tshuav loj ntawd yuav tsum yog ib tug naj npawb uas tsis to taub zoo; nws yuav tsum yog loj dhau peb txoj kev txawj nkag siab, es twb tsis hais txog qhov uas them tau rov qab. Yog vim rau qhov zaj no tsis yog hais txog ob tug tub qhe sib cav hauv Phau Tshiab. Zaj no yog ib zaj hais txog peb, noob neej ntiaj teb uas poob lawm—neeg tshuav nqi, neeg txhaum, thiab neeg raug kaw qhov taub tag nrho txhua tus. Peb txhua tus yog ib tug neeg tshuav nqi, thiab txoj kev txiav txim yog kom kaw peb txhua tus hauv qhov taub. Es peb txhua tus tseem yuav nyob qhov taub xwb yog tias tsis muaj peb tus Vaj Ntxwv txoj kev hlub tshua, uas daws peb dim vim Nws hlub peb thiab “khuv leej peb.”11

Yexus siv ib qho kev ntsuas uas ntsuas tsis tau ntawm no vim Nws txoj Kev Theej Txhoj yog ib lub txiaj ntsim uas ntsuas tsis tau thiab uas them ib tug nqi tshuav uas suav tsis txheeb. Raws li kuv xav, qhov ntawd yog ib feem ntawm Yexus txoj kev txib kom ua neeg zoo tag nrho. Tej zaum peb tsis muaj peev xwm ua tau neeg zoo tag nrho 10,000 nyiaj ib yam li Leej Txiv thiab Leej Tub, tiam sis yeej tsis ua li cas rau Nkawd hais kom peb coj zoo li Vajtswv hauv tej yam me, ib yam li hais tias kom peb hais lus thiab coj ua, hlub thiab zam txim, hloov siab lees txim thiab ua neeg zoo zuj zus tuaj qhov tsawg kawg nkaus 100 nyiaj zoo tag nrho, uas peb kuj muaj peev xwm ua.

Kuv cov kwv tij thiab cov muam, tsuas yog Yexus xwb thiaj zoo tag nrho hauv lub ntiaj teb no, dua li ces tsis muaj leej twg uas zoo tag nrho, ces thaum peb nyob hauv lub neej txawj tuag no, cia peb xyaum ua neeg zoo zuj zus tuaj es tsis txhob tsom ntsoov qhov uas cov kws txuj paj hlwb hu ua “kev sim coj zoo tag nrho uas ua rau lub siab poob tsus.”12 Peb yuav tsum tsis txhob xav tias peb yuav tsum coj kev zoo tag nrho li no, thiab tsis txhob xav tias lwm tus yuav zoo tag nrho li ntawd thiab, thiab txuas ntxiv, tsis txhob xav tias lawv cov uas raug hu los mus ua hauj lwm hauv lub Koom Txoos yuav zoo tag nrho—vim rau qhov uas peb Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg peb txhua tus, yog raug hu los mus pab ua hauj lwm.

Hais txog qhov no, Leo Tolstoy tau sau ib zaj dab neeg hais txog ib tug txiv plig uas muaj nws ib tug neeg ntseeg ntuas nws vim nws tsis ua neej zoo npaum li nws yuav tsum ua, thiab tus neeg ntuas nws ntawd txawm xav hais tias tej ntsiab cai uas tus pov thawj qhia kuj tsis muaj tseeb thiab.

Kom teb tau lo lus cem ntawd, tus pov thawj hais tias: “Saib kuv lub neej tam sim no thiab muab piv rau kuv lub neej qub. Koj yuav pom tau hais tias kuv sim ua neej raws li qhov tseeb uas kuv qhia.” Tiam sis tus pov thawj lees hais tias nws tsis zoo tag nrho, hais tias nyuaj heev rau nws ua neej raws nraim li tej ntsiab cai uas nws qhia. Tiam sis nws txawm hais tias:

“Cia li cem kuv, [yog tias koj xav,] kuv yeej los cem kuv tus kheej, tiam sis [tsis txhob] xyeej … txoj kev uas kuv taug. … Yog tias kuv paub txoj kev mus tsev [tiam sis] tab tom taug raws txoj kev ntawd qaug doj qaug de, txoj kev ntawd puas tsis zoo vim kuv taug kev qaug doj qaug de?

“… Tsis txhob lam zoo siab qw hais tias, ‘Saib seb! … Nws tab tom nkag mus rau hauv ib lub hav iav!’ Tsis ua li ntawd, tiam sis … kuj pab [leej twg uas sim taug txoj kev rov qab mus rau Vajtswv.]”13

Kuv cov kwv tij thiab cov muam, peb txhua tus xav ua neej zoo ib yam li Khetos zoo dua peb ua tau. Yog tias peb lees tias peb sim ua li ntawd thiab sim ua neeg zoo zuj zus tuaj, peb tsis yog neeg tsab ntsuag; peb yog tib neeg ntiaj teb. Thov kom peb tsis txhob cia tej yam uas peb tsis muaj zog, thiab tej kev tsis zoo tag nrho ntawm cov txiv neej thiab cov poj niam ib ncig ntawm peb, ua rau peb poob siab tsis ntseeg tej qhov tseeb ntawm txoj moo zoo los yog lub sij hawm yav tom ntej los yog qhov uas peb yuav ncav tau txoj kev coj tau zoo ib yam li Vajtswv. Yog tias peb rau rau siab mus lawm tom ntej, ces thaum lub caij nyob mus ib txhis li peb yuav rais los mus ua tau neeg zoo tag nrho tiav tas—uas yog txoj kev uas Phau Tshiab txhais tau lo lus zoo tag nrho.14

Kuv ua tim khawv txog lub hom phiaj loj ntawd, uas peb thiaj muaj vim yog txoj Kev Theej Txhoj ntawm tus Tswv Yexus Khetos, uas tau yeej meem xyaum ua zoo “ib qib dhau ib qib”15 mus txog thaum Nws sawv rov los16 thiab txais ib qho kev puv npo ntawm lub yeeb koob xilethi-aus.17 Kuv ua tim khawv hais tias tam sim no thiab txhua lub sij hawm hais tias Yexus tab tom cev tes uas muaj qhov ntsia hlau rau peb, muab nws txoj kev hlub tshua rau peb, thiab yaum peb mus txog thaum peb mus txog peb lub tsev saum ntuj ceeb tsheej thiab muaj peb Niam Txiv Saum Ntuj khawm peb. Rau lub sij hawm ntawd, kuv yeej meem rau rau siab mus lawm tom ntej, txawm kuv tsis vees los xij. Rau qhov txiaj ntsim ntawd, kuv ua Vajtswv tsaug, txawm kuv them tsis tau rov qab. Kuv hais li no tuav lub npe ntawm tus Neeg Zoo Tag Nrho, ntawm tus Neeg uas yeej vees thiab yeej them tau thiab uas hlub peb txhua tus, twb yog tus Tswv Yexus Khetos, amees.

Lus Cim

  1. Saib Mathais 5:1–47.

  2. Mathais 5:48.

  3. Saib Darla Isackson, “Satan’s Counterfeit Gospel of Perfectionism,” Meridian Magazine, Rau Hli Ntuj 1, 2016, ldsmag.com.

  4. “I’m Trying to Be like Jesus,” Children’s Songbook, 78–79.

  5. Saib Russell M. Nelson, “Perfection Pending,” Ensign, Kaum Ib Hlis Ntuj 1995, 86–88.

  6. Mauxiyas 3:19.

  7. Efexus 4:12–13.

  8. Efexus 4:13.

  9. Maulaunais 10:32; ntxiv qhov uas ntawv qaij.

  10. Saib Mathais 18:24–33.

  11. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 121:4.

  12. Saib Joanna Benson thiab Lara Jackson, “Nobody’s Perfect: A Look at Toxic Perfectionism and Depression,” Millennial Star, Peb Hlis Ntuj 21, 2013, millennialstar.org.

  13. “The New Way,” Leo Tolstoy: Spiritual Writings, tej zaj uas xaiv lawm ntawm Charles E. Moore (2006), 81–82.

  14. Rau ib txoj kev ntsuam xyuas saib lo lus Greek uas siv hauv Phau Tshiab rau lo lus zoo tag nrho (“teleios”), cia li saib Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson’s October 1995 zaj lus hais tom lub tuam rooj sab laj hu ua “Perfection Pending” (Ensign, Kaum Ib Hlis Ntuj 1995, 86–87).

  15. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 93:13.

  16. Saib Lukas 13:32.

  17. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 93:13.