2010–2019
Vajtswv cov Lus Tim Khawv Tseeb: Phau Ntawv Maumoos
Kaum Hli Ntuj 2017


Vajtswv cov Lus Tim Khawv Tseeb: Phau Ntawv Maumoos

Phau Ntawv Maumoos yog Vajtswv txoj lus tim khawv hais tias Yexus Khetos tau los saum ntuj los, tias Yauxej Xamiv raug hu los ua ib tug yaj saub, thiab hais tias lub Koom Txoos no muaj tseeb tiag.

Phau Ntawv Maumoos tsis yog lub plawv zeb rau peb txoj kev teev ntuj xwb, tiam sis nws ua tau lub plawv zeb rau peb zaj lus tim khawv xwv kom thaum peb muaj tej kev cov nyom los sis lus nug dab tsi, nws yuav pab peb zaj lus tim khawv nyob ruaj nrees. Phau no yog ib qho uas ntsuas tau qhov tseeb uas yeej muaj ntau tshaj txhua tus neeg tej kev luag thuam phau no. Vim li cas? Vim hais tias yog tias phau no muaj tseeb, ces Yauxej Xamiv yog ib tug yaj saub thiab nov yog Yexus Khetos lub Koom Txoos uas raug muab txum tim rov qab los lawm, tab txawm zaj keeb kwm zoo li cas los sis muaj lwm yam kev tsim txom dab tsi li. Yog vim li ntawd, cov neeg tsim txom thiaj xav qhia hais tias Phau Ntawv Maumoos yeej tsis los saum ntuj ceeb tsheej los, tiam sis lawv yuav kov tsis yeej vim hais tias phau ntawv no muaj tseeb.

Qhov xub thawj mas, cov neeg tsim txom yuav tsum piav seb Yausej Xamiv, uas muaj 23 xyoos uas yog neeg ua liaj ua teb tsis kawm ntaub kawm ntawv tau ua li cas, thiaj tsim ib phau ntawv uas muaj ntau pua lub npe thiab qhov chaw sib txawv, thiab muaj ntau zaj dab neeg. Yog li ntawd, coob tug neeg tsim txom hais tias nws yog neeg muaj tswv yim ntau nws thiaj siv lwm phau ntawv thiab lwm yam ntaub ntawv pab tsim zaj keeb kwm hauv Phau Ntawv Maumoos xwb. Tiam sis qhov fab ntxeev rau lawv tej lus thuam no, tsis muaj ib tug neeg twg uas hais tias nws tau muaj tej ntaub ntawv no ua ntej nws tau pib txhais lus rau phau no.

Yog tias cov lus no muaj tseeb, nws twb tsis muaj hauv paus hauv ntsis txaus los piav txog Phau Ntawv Maumoos hlo li. Yus kuj yuav tsum teb lo lus nug no thiab: Yauxej ua li cas thiaj nyeem tau tag nrho cov ntaub ntawv no, ua li cas thiaj tshem tej yam tsis tseem ceeb, sau tau qhov ncaj tsis ua yuam kev txog tej qhov chaw thiab tej chaw, ces mam li hais qhia ncaj qha ntawm nws lub cim xeeb? Rau qhov thaum Yauxej muab txhais lus, nws twb tsis muaj ntawv saib li. Tiag tiag mas, nws tus poj niam Emma nco qab hais tias: “Nws twb tsis muaj ntaub muaj ntawv li uas nws nyeem hauv. … Yog tias nws muaj ib yam dab tsi li ntawd nws muab zais ntawm kuv tsis tau li.”1

Ces Yauxej ua li cas nws thiaj tau txhais lus rau ib phau ntawv uas muaj ntau tshaj 500 phab ntawv tsis saib ib qho ntawv dab tsi li? Yog yuav ua li ntawd, nws yuav tsum muaj tswv yim ntau kawg thiab tseem yuav tsum muaj ib lub cim xeeb zoo tshaj plaws li. Tiam sis yog qhov no muaj tseeb ces, vim li cas cov neeg uas tsim txom nws thiaj tsis paub txog nws lub cim xeeb uas zoo kawg nkaus no?

Tiam sis tseem tshuav ntau yam thiab. Tej lus no tsuas hais txog phau ntawv zaj keeb kwm xwb. Tseem tshuav qhov tseem ceeb mas: Yauxej ua li cas thiaj sau tau ib phau ntawv uas pab yus hnov tau tus Ntsuj Plig, thiab nws kawm cov lus qhuab qhia li cas, vim cov lus no qhia ntxiv txog cov neeg ntseeg Yexus tej kev ntseeg thaum lub sij hawm ntawd?

Piv xam hais tias, Phau Ntawv Maumoos qhia, qhov fab ntxeev rau tib neeg coob uas ntseeg Yexus hais tias, Adas txoj kev poob yog ib qho zoo rau tib neeg sawv daws. Nws piav txog tej kev khi lus thaum yus ua kev cai raus dej uas yeej tsis sau txog hauv Phau Vaj Lug Kub Npaiv Npaum.

Tsis tas li ntawd xwb, yus yuav nug hais tias, Yauxej ua li cas thiaj paub tias vim muaj Yexus Khetos txoj Kev Theej Txhoj, Nws thiaj ntxuav tau peb kom dawb huv heev? Nws ua li cas thiaj tau cov lus qhia txog kev ntseeg uas nyob hauv Amas 32? Los yog Vaj Ntxwv Npeyamis zaj lus qhia txog tus Cawm Seej Kev Theej Txhoj, tej zaum yog zaj lus qhia tseem ceeb tshaj plaws hauv cov vaj lug kub? Los yog zaj dab neeg txog tsob ntoo txiv ntseej uas qhia txhij txhua thiab muaj cov lus qhuab qhia zoo kawg nkaus? Thaum kuv nyeem zaj dab neeg no, kuv yuav tsum sau ntawv cia txog tej no kuv thiaj to taub zoo. Peb puas yuav ntseeg hais tias Yauxej Xamiv lam tau lam hais cov lus qhuab qhia no los ntawm nws lub paj hlwb los yeej tsis saib ntaub ntawv li?

Qhov fab ntxeev rau qhov no yog qhov uas, yus pom tau Vajtswv hauv tag nrho Phau Ntawv Maumoos, yus pom tau cov lus qhuab qhia tseeb, qhov tseem ceeb yog tej zaj lus qhia zoo kawg nkaus txog Yexus Khetos txoj Kev Theej Txhoj.

Yog tias Yauxej tsis yog ib tug yaj saub ces, vim muaj tej zaj dab neeg thiab tej lus qhuab qhia zoo kawg no, cov neeg tsim txom yuav tsum lees hais tias nws yog ib tug neeg uas paub tag nrho tswv ntuj cov lus qhuab qhia. Tiam sis yog muaj li ntawd ces, yus yuav nug hais tias: Vim li cas Yauxej thiaj yog tib tug neeg hauv 1,800 xyoo tom qab Yexus nyob hauv ntiaj teb no uas sau tau ntau yam lus txawv txav thiab piav ntxiv txog cov lus qhuab qhia li no? Vim yog nws tau txais kev tshwm sim, tsis yog vim hais tias nws txawj ntse xwb, vim li ntawd thiaj muaj phau ntawv no.

Tiam sis yog peb xav tias Yauxej yog neeg muaj tswv yim thiab paub tag nrho tswv ntuj cov lus qhuab qhia, uas muaj ib lub cim xeeb zoo—tej kev txawj no nkaus xwb yeej tsis ua rau nws txawj sau ntawv. Yog yuav piav txog Phau Ntawv Maumoos, cov neeg tsim txom kuj yuav tsum lees hais tias Yauxej yog ib tug kws sau ntawv zoo tshaj plaws thaum uas nws muaj 23 xyoos xwb. Dua li ces, nws ua li cas thiaj paub ntau lub npe, qhov chaw, thiab tej zaj dab neeg uas sib haum li no yeej tsis muaj tej yam uas sau yuam kev? Nws ua li cas thiaj sau ntawv meej meej txog tej kev ua tsov ua rog, tej zaj lus qhuab qhia zoo, thiab sau tej kab lus uas tib neeg coob kawg sau ntawv txog, muab cim cia hauv lawv paj hlwb, rov qab hais dua, thiab muab dai cia ntawm lawv lub tub yees, zoo li, “Thaum nej ua hauj lwm rau nej tej neeg nruab ze ces nej tsuas ua hauj lwm rau nej tus Vajtswv xwb” (Mauxiyas 2:17) los sis “Muaj tib neeg xwv kom lawv yuav muaj kev xyiv fab” (2 Nifais 2:25). Tej zaj xov no nyob hauv tib neeg lub siab—tej zaj xov uas muaj sia nyob thiab txhib neeg lub siab thiab txhawb nqa tib neeg tej siab. Yog yuav hais tias thaum Yauxej muaj hnub nyoog 23 xyoos nws txawj sau ntawv zoo npaum li ntawd txawm sau ib zaug xwb hauv 65 hnub ua hauj lwm yeej tsis muaj tseeb li lwm tus neeg txawj li.

Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson, uas yog ib tug kws txawj sau ntawv, tau qhia hais tias nws sau 40 zaug nws thiaj sau tau ib zaj lus rau lub tuam rooj sab laj thiaj sau tau raws li nws siab nyiam. Es nim no peb yuav ua li cas thiaj ntseeg hais tias Yauxej Xamiv, nws tib leeg xwb, thiaj tau ua ib zaug sau Phau Ntawv Maumoos es lam sau ob peb tug tsiaj ntawv yuam kev xwb?

Yauxej tus poj niam Emma qhia tseeb hais tias nws tsis muaj peev xwm ua li ntawd nws hais tias: “Yauxej Xamiv [ua ib tug txiv neej hluas] yeej tsis muaj peev xwm sau los sis txahis lus tsis tau txog ib tsab ntawv; es yeej yuav tsis muaj cuab kav ua li ntawd rau tag nrho Phau Ntawv Maumoos.”2

Ces qhov kawg, yog tias yus lees yuav tag nrho tej lus no, txawm tej lus tsim txom no tsis muaj qab hau los, cov neeg uas tsim txom tseem tshuav ib yam dab tsi lawv yuav tsum kov yeej. Yauxej hais tias Phau Ntawv Maumoos raug muab sau cia hauv cov phiaj kub. Thaum nws lub caij nyoog lawv luag thuam nws heev rau qhov no—rau qhov “sawv daws” paub hais tias tej zaj keeb kwm qub qub twb muab sau cia hauv ntawv xwb, yuav yog ntau xyoo tom qab ntawd, tib neeg mam li nrhiav tau cov ntawv qub qub uas muab sau cia hauv cov phiaj hlau. Tsis tas li ntawd xwb, cov neeg tsim txom hais tias txoj kev siv xis mas pua kev thiab tsev, li sau cia hauv Phau Ntawv Maumoos, yog ib yam txuj ci uas cov neeg hauv Amelikas teb puag thaum ub yuav tsis muaj tswv yim ua—mus txog thaum lawv nrhiav tau cov tsev uas lawv siv xis mas ua hauv Amelikas teb thaum ub. Nim no cov neeg tsim txom ntawd ua li cas thaum nrhiav tau tej yam zoo li no thiab lwm yam uas tib neeg nrhiav tau lawm? Tej zaum yuav xav hais tias Yauxej muaj hmoov es txawj txawj kwv yees li. Tab sis mas, txawm txhua yam tsim txom nws los, txawm tias tej kev kawm ntaub ntawv thiab kev ua txuj ci piav tsis tau txog tej no, nws kwv yees tau thaum uas lwm tus tib neeg hais tsis yog lawm.

Thaum twg hais lus thiab ua tiav tas, yus ua li cas thiaj ntseeg tau cov neeg tsim txom uas liam hais tias Yauxej lam tau lam sau tau Phau Ntawv Maumoos es txhua yam no kawj nws thiaj dag neeg xwb. Tiam sis ua li cas qhov no thiaj muaj tseeb? Qhov uas tawm tsam tej lus tsim txom no, twb yog qhov uas phau no tau txhib ntau plhom leej neeg los muab Dab Ntxwj Nyoog pov tseg thiab ua neej nyob li Yexus qhia kom ua.

Txawm ib txhia yuav xav ntseeg cov neeg tsim txom tej lus no los, rau kuv mas, kuv sab paj hlwb thiab sab ntsuj plig ntseeg tsis tau lawv tej lus no. Yog yuav ntseeg li ntawd, kuv yuav tsum ntseeg tej lus cuav uas lawv qhia tsis tau tias muaj tseeb li. Tsis tas li ntawd xwb, kuv yuav tau tso 11 leeg tim khawv tej lus tim khawv tseg,3 tab txawm lawv puav leej tau mob siab ntseeg zaj lus tim khawv txog thaum lawv tso lub neej no tseg; kuv yuav tsum xyeej tej lus qhuab qhia tseeb pov tseg uas nyob hauv tej phab ntawv hauv phau ntawv dawb ceev no; kuv yuav tsum tsis txhob quav ntsej tib neeg coob, kuj suav kuv tus kheej, uas tau txav los nyob ze Vajtswv vim yog peb tau nyeem phau ntawv no, thiab qhov tseem ceeb tshaj plaws, kuv yuav tsum tsis kam txais yuav tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv tej kev ntxhi lus rau kuv tus ntsuj plig. Txhua yam no yuav tawm tsam txhua yam uas kuv paub tias muaj tseeb.

Kuv ib tug phooj ywg zoo thiab txawj ntse tau tawm ntawm lub Koom Txoos rau ib ntus. Tsis ntev tas los lawm nws sau ntawv tuaj rau kuv thaum nws rov qab tuaj koom nws sau hais tias: “Thaum xub thawj mas, kuv xav kom lawv nrhiav puav pheej txog Phau Ntawv Maumoos zaj liv xwm, txog tej teb tej chaws, txog yam lus, thiab txog tej kab lig kev cai. Tiam sis thaum kuv pauv siab es xav txog tej lus qhia txog Yexus Khetos txoj moo zoo thiab Nws txoj hauj lwm los pab cawm tib neeg kom dim, kuv tau pib muaj ib zaj lus tim khawv tias phau no muaj tseeb. Muaj ib hnub kuv tab tom nyeem Phau Ntawv Maumoos hauv kuv chav pw, kuv nres, txhos caug, thiab rau siab thov Vajtswv thiab txawm hnov tias Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej ntxhi lus rau kuv tus Ntsuj Plig hais tias lub Koom Txoos thiab Phau Ntawv Maumoos yeej muaj tseeb. Lub sij hawm uas kuv siv peb xyoos tawm rov qab tshawb nrhiav txog lub Koom Txoos tau coj kuv los paub tseeb hais tias nws muaj tseeb tiag tiag li.”

Yog tias yus kam txo hwj chim los nyeem thiab ntsuam xav txog Phau Ntawv Maumoos, ib yam li kuv tus phooj ywg ua, thiab cuab pob ntseeg mloog tus Ntsuj Plig, nyob nyob ces nws yuav tau zaj lus tim khawv ntawd.

Phau Ntawv Maumoos yog Vajtswv ib qho txiaj ntsim uas muaj nqi heev uas nws muab rau peb. Nws yeej yog ib rab ntaj thiab daim tiv thaiv—nws xa Vajtswv txoj lus mus tawm tsam los pab tib neeg ncaj tej siab thiab nws yeej tiv thaiv qhov tseeb. Ua ib Tsoom Haiv Neeg Ntseeg, peb muaj kev lav ris thiab lub cib fim los tiv thaiv Phau Ntawv Maumoos thiab kuj muaj cai sawv los mus tawm tsam—muaj hwj chim mus tshaj tawm tej lus qhuab qhia thiab ua tim khawv hais tias phau no ua tim khawv txog Yexus Khetos.

Kuv hais kuv zaj lus tim khawv tias tau muab phau no txhais lus los ntawm Vajtswv lub txiaj ntsim thiab lub hwj chim. Nws yog Vajtswv txoj lus tim khawv hais tias Yexus Khetos tau los saum ntuj los, tias Yauxej Xamiv raug hu los ua ib tug yaj saub, thiab hais tias lub Koom Txoos no muaj tseeb tiag. Tej zaum phau no yuav rais los mus ua lub plawv zeb rau peb zaj lus tim khawv, ces luag yuav hais txog peb, ib yam li tau hais txog cov neeg Lamas uas tau hloov siab los ntseeg hais tias, lawv “yeej tsis tau poob yuam kev” (Amas 23:6). Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. Emma Smith, hauv “Last Testimony of Sister Emma,” Saints’ Herald, Kaum Hli Ntuj 1, 1879, 289, 290.

  2. Emma Smith, hauv “Last Testimony of Sister Emma,” 290.

  3. Saib “Zaj Lus Tim Khawv ntawm Peb tug Tim Khawv” thiab “Zaj Lus Tim Khawv ntawm Yim tus Tim Khawv,” Phau Ntawv Maumoos.