2010–2019
“Kuv Muaj Ib txoj Hauj Lwm rau Koj Ua”
Kaum Hli Ntuj 2017


“Kuv Muaj Ib txoj Hauj Lwm rau Koj Ua”

Peb txhua tus muaj ib txoj hauj lwm tseem ceeb ua kom pab txhawb nqa Vajtswv txoj hauj lwm.

Hais rau Mauxes, Vajtswv tshaj tawm hais tias, “Kuv muaj ib txoj hauj lwm rau koj ua” (Mauxes 1:6). Nej puas tau xav paub seb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej puas muaj ib txoj hauj lwm rau nej ua? Puas muaj tej yam tseem ceeb uas Nws tau npaj rau nej ua—thiab cia rau nej ua xwb? Kuv ua tim khawv hais tias yeej muaj!

Daim Duab
Girish Ghimire

Cia li xav txog Girish Ghimire, uas yug los thiab loj hlob nyob hauv lub teb chaws Nepal. Thaum nws yog ib tug tub hluas, nws kawm ntawv nyob tim Suav Teb, es ib tug nrog nws kawm ntawv qhia nws txog Yexus Khetos txoj moo zoo. Ces, Girish los rau Brigham Young University kom kawm ntawv qib siab thiab ntsib nws tus poj niam. Nkawd nyob hauv lub Hav Salt Lake thiab txais yuav ob tug me nyuam uas los ntawm Nepal.

Ntau xyoo tom qab ntawd, thaum muaj 1,500 tus neeg thoj nam los ntawm tej yeej tawg rog hauv Nepal tuaj nyob hauv Utah,1 Girish txais kev tshoov siab pab lawv. Vim nws txawj hais lus thiab to taub lawv kab lig kev cai, Girish yog ib tug txhais lus, tus kws qhia, thiab tus saib xyuas lawv. Tom qab lawv nyob me ntsis hauv lawv zej zog, ib txhia ntawm cov neeg tawg rog Nepali qhia tias lawv xav paub txog txoj moo zoo. Lawv txhim tsa ib ceg ntseeg uas hais lus Nepali, thiab Girish yog ceg ntseeg tus thawj tswj hwm. Nws kuj pab ua hauj lwm txhais Phau Ntawv Maumoos ua lus Nepali.

Daim Duab
Girish Ghimire nrog Phau Ntawv Maumoos uas yog yam lus Nepali

Nej puas pom tias Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej tau npaj thiab siv Girish li cas?

Vajtswv Muaj Ib txoj Hauj Lwm rau Peb Txhua Tus Ua

Cov kwv tij thiab cov muam, Vajtswv muaj ib txoj hauj lwm tseem ceeb rau peb txhua tus ua. Thawj Tswj Hwm Spencer W. Kimball hais li no rau cov muam tiam sis qhia tej yam tseeb uas zoo rau txhua tus hais tias: “Ua ntej peb yug los rau hauv [lub ntiaj teb no], Vajtswv tau txib [peb] ua tej hauj lwm. … Txawm peb tsis nco qab yog hauj lwm dab tsi los, qhov no tsis hloov qhov uas peb pom zoo ua tej hauj lwm ntawd.”2 Qhov no yog ib yam uas muaj tseeb tiag! Peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej muaj tej yam tseem ceeb rau nej thiab kuv ua (saib Efexus 2:10).

Vajtswv tsis muab tej hauj lwm no rau ob peb tug tshwj xeeb xwb tiam sis Nws muab rau txhua tus—tsis hais lawv yog poj niam, txiv neej, muaj hnub nyoog li cas, yog haiv neeg twg, muaj nyiaj npaum li cas, muaj npe li cas, los yog muaj hauj lwm hauv lub Koom Txoos twg. Peb txhua tus muaj ib txoj hauj lwm tseem ceeb ua kom pab txhawb nqa Vajtswv txoj hauj lwm (saib Mauxes 1:39).

Peb ib txhia tsis paub tseeb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej puas siv tau peb ua tej hauj lwm tseem ceeb. Tiam sis nco ntsoov tias, Nws yeej tau siv tib neeg dog dig kom ua tau tej yam zoo kawg nkaus (saib 1 Kauleethaus 1:27–28; Q&K 35:13; 124:1). “[Peb] xaiv ywj siab rau [peb] tus kheej” thiab “[peb] twb muaj lub hwj chim” kom “muaj kev ncaj ncees ntau los” (Q&K 58:27–28).3

Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson piav hais tias:

“Tej uas tus Tswv tau npaj rau nej ua yeej ntau tshaj nej tau npaj rau nej tus kheej. Nws twb tau muab nej tshwj tseg rau lub sij hawm no thiab qhov chaw no. …

“Tus Tswv xav tau nej kom nej hloov lub ntiaj teb no. Thaum nej lees yuav thiab coj raws li Nws lub siab nyiam, nej yuav pom hais tias nej ua tau tej uas tib neeg uas tsis taus!”4

Yog li ntawd peb yuav ua li cas kom to taub thiab ua txoj hauj lwm uas Vajtswv xav kom peb ua? Cia kuv qhia plaub lub ntsiab cai uas yuav pab tau nej.

Tsom Ntsoov rau Lwm Tus

Ntsiab cai thib ib, tsom ntsoov rau lwm tus. Peb yuav tsum coj raws li Khetos, tus uas “ua hauj lwm zoo” (Tes Hauj Lwm 10:38; kuj saib 2 Nifais 26:24).

Tom qab kuv ua tub txib tas lawm, kuv nco lub hom phiaj uas kuv muaj txhua hnub. Kuv twb paub meej hais tias kuv yuav tsum ua raws li kuv tej kev khi lus, kawm ntawv, pib muaj ib tsev neeg, thiab nrhiav hauj lwm. Tiam sis kuv xav paub seb puas muaj dab tsi ntxiv, los sis ib yam dab tsi tshwj xeeb, uas tus Tswv xav kom kuv ua. Tom qab kuv xav txog qhov no tau ob peb lub hlis, kuv tau nyeem nqe vaj lug kub no: “Yog koj xav tau, yuav ua ntau yam zoo nyob rau tiam neeg no dhau los ntawm koj” (Q&K 11:8). Tus Ntsuj Plig tau pab kuv to taub hais tias lub hom phiaj ntawm Vajtswv tej lus txib yog kom foom koob hmoov rau lwm tus thaum “ua hauj lwm zoo.”

Thaum txog tej lub sij hawm txiav txim siab hauv peb lub neej—xws li yuav kawm ntawv dab tsi, yuav ua hauj lwm dab tsi, los yog yuav nyob qhov twg los—peb yuav tsum xav tias peb yuav ua li cas ho pab lwm tus.

Ib tsev neeg twb tsiv tsev rau ib lub nroog tshiab. Tiam sis lawv tsis tau nrhiav ib lub tsev nyob hauv zej zog uas muaj nyiaj heev, lawv txais kev tshoov siab tsiv tsev rau ib qhov chaw uas muaj teeb meem ntau. Tau ntau xyoo, tus Tswv tau siv lawv ua hauj lwm kom txhawb nqa neeg coob thiab ua rau lawv pawg ntseeg thiab ceg txheem ntseeg muaj zog.

Ib tug kws kho mob tau ua hauj lwm li lwm tus tiam sis nws xav tias nws txais kev tshoov siab kom tseg ib hnub txhua lub lim tiam kom pab kho mob dawb rau cov uas tsis muaj kev tuav pov hwm. Vim tus txiv neej thiab nws tus poj niam txaus siab foom koob hmoov rau lwm tus, tus Tswv tau npaj ib txoj kev rau nkawd txhawb nqa ntau tus neeg kho mob uas xav tau kev pab, thiab tu nkawd tsev neeg loj heev.

Nrhiav thiab Txhawb Nqa tej Txiaj Ntsim ntawm Sab Ntsuj Plig

Ntsiab cai thib ob, yog kev nrhiav thiab txhawb nqa tej txiaj ntsim ntawm sab ntsuj plig. Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej tau muab tej txiaj ntsim no kom pab peb paub, ua thiab zoo siab txog tej hauj lwm uas Nws xav kom peb ua.

Peb ib txhia xav paub tias, “Kuv puas muaj ib lub txiaj ntsim?” Kuv rov teb hais tias, muaj los mas! “Twb muab ib lub txiaj ntsim los ntawm Vajtswv tus Ntsuj Plig rau txhua tus neeg … kom li ntawd sawv daws thiaj tau koob hmoov” (Q&K 46:11–12; ntxiv qhov uas ntawv qaij).5 Muaj ntau lub txiaj ntsim ntawm sab ntsuj plig uas sau rau hauv vaj lug kub (saib 1 Kauleethaus 12:1–11, 31; Maulaunais 10:8–18; Q&K 46:8–26), tiam sis kuj muaj ntau lub txiaj ntsim ntxiv.6 Muaj tej yam xws li kev khuv leej, kev hais txog kev cia siab, nrog tib neeg sib raug zoo, txawj txhim kho tej yam, txawj hais lus los yog sau ntawv meej, kev qhia meej, thiab siv zog ua hauj lwm.

Yog li ntawd peb yuav ua li cas kom paub txog peb tej txiaj ntsim? Peb nyeem tau peb yawg suab txoj koob hmoov, nug cov uas paub peb zoo tshaj, thiab kawm ntawm peb tus kheej txog tej yam uas peb ua tau zoo thiab nyiam ua. Qhov tseem ceeb tshaj plaws, peb thov tau Leej Txiv (saib Yakaunpaus 1:5; Q&K 112:10). Nws paub peb tej txiaj ntsim, vim Nws yog tus uas muab tej ntawd rau peb (saib Q&K 46:26).

Thaum peb nrhiav tau peb tej txiaj ntsim, peb muaj kev lav ris kom peb tej txiaj ntsim muaj zog (saib Mathais 25:14–30). Yexus Khetos kuj “tsis tau txais txhua yam thaum xub thawj, tiam sis tau txais lub hwj chim ntxiv rau lub hwj chim” (Q&K 93:13).

Daim Duab
Daim duab txog tus Cawm Seej los ntawm Ben Simonsen

Ib tug tub hluas teeb duab kom txhawb nqa tej ntsiab cai teev ntuj. Daim duab kuv nyiam zoo tshaj plaws yog tus Cawm Seej, muaj ib daim nyob hauv peb tsev. Tus kwv no twb txhawb nqa thiab siv nws tej txiaj ntsim teeb duab. Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej tau siv nws kom tshoov lwm tus lub siab kom pab lawv ua thwj tim zoo.

Tej lub sij hawm peb xav tias peb tsis muaj ib lub txiaj ntsim tseem ceeb. Muaj ib hnub, ib tug ntxhais hluas uas poob siab thov, “Tus Tswv, kuv lub luag hauj lwm yog dab tsi?” Nws teb hais tias, “Cia li pom lwm tus.” Yog ib lub txiaj ntsim ntawm sab ntsuj plig! Txij thaum ntaws los, nws twb muaj kev xyiv fab thaum nws pom lwm tus uas pheej tsis muaj leej twg nco qab lawv, thiab Vajtswv twb siv nws ua hauj lwm kom foom koob hmoov rau neeg coob. Txawm yog peb tej txiaj ntsim ntawm sab ntsuj plig yuav tsis ua rau peb muaj koob muaj npe raws li neeg ntiaj teb pom zoo, tej ntawd yeej tseem ceeb rau Vajtswv thiab Nws tej hauj lwm.7

Siv tej Kev Sim Siab

Ntsiab cai thib peb, siv tej kev sim siab. Peb tej kev sim siab pab peb nrhiav thiab npaj rau txoj hauj lwm uas Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej xav kom peb ua. Amas piav hais tias, “Tom qab uas muaj ntau yam kev txom nyem, tus Tswv … tau muab kuv ua ib rab cuab yeej nyob hauv nws tes” (Mauxiyas 23:10).8 Ib yam li tus Cawm Seej, tus uas nws txoj kev txi theej txhoj cia Nws tsom kwm peb (saib Amas 7:11–12), peb kuj siv tau tej kev txawj ntse los ntawm tej xwm txheej nyuaj kom txhawb nqa lwm tus, ntxiv dag zog rau lawv, thiab foom koob hmoov rau lawv.

Tom qab ib tug kws tswj xyuas cov neeg ua hauj lwm raug muab tso tseg lawm, nws nyeem nws yawg suab txoj koob hmoov thiab txais kev tshoov siab kom pib ib lub koom haum uas yuav pab lwm tus neeg nrhiav hauj lwm ua. (Nws kuj pab kuv nrhiav hauj lwm thaum kuv tsev neeg rov qab los tom qab peb ua tub txib lawm.) Tus Tswv siv kev sim siab no kom pib foom koob hmoov rau lwm tus, thiab ua rau tus no muaj ib txoj hauj lwm uas muaj nqis heev rau nws.

Ib khub niam txiv hluas muaj ib tug me nyuam uas thaum yug los txog twb tuag lawm. Nkawd nyuaj siab kawg, nkawd txiav txim siab tias nkawd yuav nco txog nkawd tus ntxhais los ntawm qhov uas nkawd pab thiab txhawb nqa cov niam tsev txiv tsev uas nyiaj dhau tej xwm txheej zoo ib yam li ntawd. Tus Tswv twb siv khub niam txiv no vim nkawd to taub lwm tus xav li cas, uas muaj dhau los ntawm lawv tej kev sim siab.

Tso Siab rau Vajtswv

Thiab ntsiab cai thib plaub, tso siab rau Vajtswv. Thaum peb muaj kev ntseeg thov nws tiag tiag, Nws yuav qhia Nws tej lus txib rau peb.9 Tom qab peb kawm txog tej ntawd, Nws yuav pab peb ua raws li tej lus txib ntawd. “[Nws] qhov muag pom txhua yam” (Q&K 38:2; kuj saib Anplaham 2:8), thiab thaum txog lub sij hawm yog lawm, Nws yuav qhib tej qhov rooj (saib Tshwm Sim 3:8) uas tsim nyog qhib rau peb. Nws kuj txib Nws Tib Leeg Tub, Yexus Khetos, kom peb tso siab rau Nws peb thiaj yuav muaj zog tshaj peb muaj peb tus kheej (saib Filipis 4:13; Amas 26:12).

Ib tug kwv tij, txhawj txog tej kev txiav txim siab ntawm nws tseem fwv hauv zej zog, es nws txais kev tshoov siab ua kev sib tw ib tug thawj coj Txawm yog tus txheej txheem sib tw ua thawj coj yeej nyuaj heev, nws rau siab ntseeg thiab nrhiav tej yam pab nws ua. Thaum kawg, nws tsis tau yeej tiam sis nws xav tias tus Tswv tau pab coj nws thiab ntxiv dag zog rau nws kom hais txog tej teeb meem uas tseem ceeb rau nws zej zog.

Ib tug niam tsev uas tsis muaj tus txiv, tu nws cov me nyuam uas xiam hoob khab, xav paub seb nws puas muaj peev xwm nrhiav noj nrhiav haus rau nws tsev neeg. Txawm yog nyuaj rau nws los, nws xav tias tus Tswv tau ntxiv dag zog rau nws kom ua tau nws lub luag hauj lwm tseem ceeb tshaj plaws no.

Lus Ceeb Toom

Tib lub sij hawm uas Vajtswv pab peb ua raws li Nws tau txib, tus yeeb ncuab ua hauj lwm kom txhob nco qab thiab ntxias peb kom txhob xav muaj ib lub neej uas muaj nqis.

Tej zaum kev txhaum yog qhov khuam kev loj tshaj plaws, ua rau peb hnov tsis tau tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv thiab txais tsis tau lub hwj chim ntawm sab ntsuj plig. Xwv kom ua Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej txoj hauj lwm, peb yuav tsum siv zog ua neeg huv (saib 3 Nifais 8:1). Peb puas ua neej zoo Vajtswv thiaj li siv tau peb ua hauj lwm?

Dab Ntxwg Nyoog kuj xav siv yam tsis tshua tseem ceeb kom peb tsis nco qab. Tus Tswv ceeb toom ib tug thawj coj ntawm lub Koom Txoos thaum ub hais tias, “Koj lub siab xav txog tej yam ntawm lub ntiaj teb ntau dua li xav txog tej uas los ntawm kuv … thiab txoj kev ua hauj lwm qhuab qhia uas tus Tswv hu koj mus ua” (Q&K 30:2). Peb puas xav ntsoov txog tej yam ntawm lub ntiaj teb ua rau peb tsis ua tej uas Vajtswv tau txib?

Tsis tas li ntawd, Dab Ntxwg Nyoog ua rau peb poob siab thaum peb xav tias peb ua tsis taus. Nws ua rau peb xav tias peb txoj hauj lwm yeej nyuaj dhau. Tiam sis, peb yuav tsum tso siab rau Vajtswv! Nws hlub peb. Nws xav kom peb vam meej. Nws “yuav mus ua [peb] ntej thiab nrog nraim [peb]. Nws yuav tsis ncaim [peb] los sis tso [peb] tseg” (2 Kev Cai 31:8; kuj saib Phau Ntawv Nkauj 32:8; Paj Lug 3:5–6; Mathais 19:26; Q&K 78:18).

Dab Ntxwg Nyoog kuj yuav ntxias peb kom peb xav hais tias peb tej hauj lwm tsis tseem ceeb npaum li tej hauj lwm uas lwm tus ua. Txhua txoj hauj lwm uas Vajtswv txib peb ua yeej tseem ceeb, thiab peb yuav nrhiav tau kev xyiv fab thaum peb “zoo siab ua tej uas tus Tswv tau txib kom [peb] ua” (Amas 29:9).

Thaum Vajtswv ua hauj lwm dhau los ntawm peb, tej zaum tus yeeb ncuab yuav ntxias peb kom khav lees tias peb yog cov uas ua. Tiam sis peb yeej coj tau raws li tus Cawm Seej txoj kev txo hwj chim thaum peb tsis cia lwm tus qhuas peb thiab cia li qhuas Leej Txiv xwb (saib Mathais 5:16; Mauxes 4:2). Thaum ib tug kws sau xov xwm xav qhuas Mother Teresa rau nws lub luag hauj lwm kom pab cov neeg pluag, nws teb hais tias, “Yeej yog [Vajtswv] tej dej num. Kuv yeej zoo li … tus xaum nyob hauv nws txhais tes. … Nws yog tus uas xav tawm. Nws yog tus uas sau ntawv. Tus xaum los tsis ua dab tsi. Tus xaum tsuas yog yuav tsum cia Nws siv xwb.”10

Lus Xaus

Kuv cov kwv tij thiab cov muam, kuv caw peb txhua tus “muab [peb] lub cev pub rau Vajtswv siv ua qhov ncaj ncees” (Loos 6:13). Kev muab peb lub cev pub rau Vajtswv qhia Nws tias peb xav ua hauj lwm rau Nws, nrhiav Nws tej lus qhia, thiab txais tau Nws lub dag zog.

Peb yeej ntsia ntsoov Yexus Khetos, peb tus yam ntxwv zoo tag nrho. Nyob hauv lub neej ua ntej peb yug los, Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej nug hais tias, “Kuv yuav xa leej twg?”

Thiab Yexus teb hais tias, “Kuv nyob no, xa kuv mus” (Anplaham 3:27; kuj saib Yaxayas 6:8).

Yexus Khetos tau lees yuav, npaj thiab ua Nws lub luag hauj lwm uas tau teem tseg ua ntej ua peb tus Cawm Seej thiab tus Txhiv Dim. Nws tau ua raws li Leej Txiv lub siab nyiam (saib Yauhas 5:30; 6:38; 3 Nifais 27:13) thiab ua tiav tej uas Vajtswv txib Nws ua.

Thaum peb coj raws li Khetos tus yam ntxwv thiab ywj rau Vajtswv lub siab nyiam, kuv ua tim khawv tias Nws kuj yuav siv peb ua Nws txoj hauj lwm thiab foom koob hmoov rau lwm tus. Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. Saib Refugee Processing Center, “Admissions and Arrivals,” ireports.wrapsnet.org/Interactive-Reporting.

  2. Spencer W. Kimball, “The Role of Righteous Women,” Ensign, Kaum Ib Hlis Ntuj 1979, 102.

  3. Thawj Tswj Hwm Gordon B. Hinckley yaum hais tias: “Ntseeg nej tus kheej. Ntseeg tias nej muaj peev xwm ua tej yam … tseem ceeb heev. … Nej yog Vajtswv cov me nyuam, uas muaj peev xwm tas ib txhis” (Teachings of Presidents of the Church: Gordon B. Hinckley[2016], 77).

  4. Russell M. Nelson, Accomplishing the Impossible: What God Does, What We Can Do (2015), 147.

  5. Thawj Tswj Hwm Dieter F. Uchtdorf hais tias:

    “Peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej pom tias peb muaj peev xwm npaum li cas tiag tiag. Nws paub tej yam txog peb uas peb tsis paub ntawm peb tus kheej. Nws tshoov peb lub siab kom peb ua raws li qhov Nws tsim peb ua. …

    “Thov kom peb txiav txim siab tias peb yuav coj raws li tus Cawm Seej ua thiab sib zog rau siab ua tus neeg uas Vajtswv xav kom peb ua. Cia peb mloog lus thiab ua raws li tus Ntsuj Plig Dawb Huv tej kev tshoov siab. Yog peb ua li no, Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej yuav tshwm sim tej yam rau peb uas peb tsis tau paub txog peb tus kheej. Nws yuav ua tshav ntuj ci ci rau txoj kev tom ntej thiab qhib peb tej qhov muag kom pom tej txuj ci uas peb tsis tau paub tias peb muaj.” (“Hais txog Kev Khuv Xim thiab Kev Txiav Txim Siab,” Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2012, 22, 23)

  6. Txwj Laug Bruce R. McConkie piav hais tias: “Tej txiaj ntsim ntawm sab ntsuj plig los muaj suav tsis txheeb thiab muaj ntau hom. Tej uas nyob hauv vaj lug kub tsuas yog tej uas qhia me ntsis txog kev tshav ntuj ntau nplua mias uas ib tug Vajtswv uas muaj siab dawb pub rau cov uas hlub thiab ua hauj lwm rau nws” (A New Witness for the Tej Nqe Kev Ntseeg [1985], 371).

  7. Txwj Laug Marvin J. Ashton qhia hais tias:

    “Cia kuv hais ob peb yam uas tib neeg tsis tshua pom tau los yog xav tias tseem ceeb tiam sis yog tej yam uas tseem ceeb heev. Tej zaum hais tej no muaj nej lub txiaj ntsim—tej lub txiaj ntsim uas tsis tshua pom tau tiam sis yeej muaj tiag tiag thiab muaj nqis heev.

    “Cia peb hais ib txhia ntawm tej lub txiaj ntsim uas neeg tsis tshua pom tau: lub txiaj ntsim thov; lub txiaj ntsim mloog; lub txiaj ntsim hnov tau thiab siv lub suab yau yau; lub txiaj ntsim txawj los kua muag; lub txiaj ntsim kom txhob sib cav; lub txiaj ntsim pom zoo; lub txiaj ntsim kom txhob pheej hais ib yam; lub txiaj ntsim nrhiav tej yam uas ncaj ncees; lub txiaj ntsim kom txhob txiav txim rau lwm tus; lub txiaj ntsim tos Vajtswv coj kev; lub txiaj ntsim ua ib tug thwj tim; lub txiaj ntsim saib xyuas lwm tus; lub txiaj ntsim xav ntsoov; lub txiaj ntsim thov Vajtswv; lub txiaj ntsim ua tim khawv; lub txiaj ntsim txais tau tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv” (“There Are Many Gifts,” Ensign, Kaum Ib Hlis Ntuj 1987, 20).

  8. Povlauj kuj qhia hais tias, “[Vajtswv] txhawb peb lub zog thaum peb raug txhua yam kev nyuaj siab, kom peb thiaj txhawb tau lwm tus lub zog thaum lawv raug tej kev nyuaj siab; peb txhawb lwm tus lub zog ib yam li Vajtswv twb txhawb peb lub zog lawm” (2 Kauleethaus 1:4).

  9. Txwj Laug Richard G. Scott piav hais tias: “Vajtswv muaj ib txoj hau kev rau nej lub neej. Nws yuav muab ib txhia ntawm txoj hau kev ntawd tshwm sim rau nej thaum nej muaj siab ntseeg thiab mloog lus tsis tu tsis tseg kom nrhiav tau tej ntawd” (“How to Live Well amid Increasing Evil,” Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2004, 102).

  10. Mother Teresa, nyob hauv Edward W. Desmond, “Interview with Mother Teresa: A Pencil in the Hand of God,” Time, Kaum Ob Hlis Ntuj 4, 1989, time.com.