2010–2019
Tus Tswv, Thov Koj Kho Kuv Qhov Muag Kom Pom Kev
Kaum Hli Ntuj 2017


Tus Tswv, Thov Koj Kho Kuv Qhov Muag Kom Pom Kev

Peb yuav tsum saib lwm tus zoo li tus Cawm Seej saib lawv.

Tsov Ntxhuav tus Vaj Ntxwv yog ib zaj movie txog cov tiaj nras hauv Afikas. Cov tsov ntxhuav tus vaj ntxwv tuag thaum nws cawm nws tus tub, nws tus tub yuav tsum mus nyob txawv teb chaws es tus thawj coj phem ua rau cov tiaj nras puas tsuaj. Ib tug xib hwb pab tus tub vaj ntxwv muab nws lub nceeg vaj rov los. Nws pom tias txhua yam uas ciaj yeej muaj feem nrog rau kev ciaj kev tuag ib tiam dhau ib tiam nyob hauv tiaj nras,Thaum nws los ua tus vaj ntxwv, tus tsov ntxhuav yau tau ua raws li ib tug ntuas nws kom “saib dhau qhov koj pom tau.”1

Thaum peb kawm kom txais tag nrho tej uas peb Leej Txiv muaj los ua peb tug, txoj moo zoo kuj qhia kom peb saib dhau qhov peb pom tau. Yog peb yuav saib dhau qhov peb pom tau, peb yuav tsum saib lwm tus zoo li tus Cawm Seej saib lawv. Cov neeg uas ntseeg txoj moo zoo los nyias sib txawv nyias. Peb tsis txawj to taub tej yam uas tib neeg hauv lub ntiaj teb, hauv peb pawg ntseeg, thiab hauv peb tsev neeg xaiv los yog xav hauv lawv lub siab vim peb tsis paub tag nrho hais tias lawv yog leej twg. Peb yuav tsum saib dhau tej yam uas yooj yim xav los yog tej uas feem coob xav kom peb saib ntau tshaj qhov uas peb pom los ntawm peb lub neej xwb.

Kuv qhov muag twb raug qhib kom “saib dhau qhov kuv pom tau” thaum kuv ua qhov chaw tshaj tawm txoj moo zoo tus thawj tswj hwm. Ib tug txwj laug tau los zoo li nws ntshai heev. Thaum wb sib ntsib nyob hauv kev ua xam phaj, nws tu siab hais tias, “Kuv xav mus tsev.” Kuv xav rau kuv tus kheej hais tias, “Nim no, wb kho tau qhov no.” Kuv ntuas nws kom khwv ua hauj lwm thiab thov Vajtswv tas ib lub lim tiam ces hais kom nws hu kuv. Ib lub lim tiam, yuav luag txog kiag thaum feeb uas sib ntsib tas los, nws hu xov tooj rau kuv. Nws tseem xav mus tsev. Kuv rov qab ntuas nws thov Vajtswv, khwv ua hauj lwm, thiab hu kuv thaum ib lub lim tiam tom ntej. Lwm zaus uas wb xam phaj, tsis muaj dab tsi hloov. Nws hais tias nws xav mus tsev.

Kuv yeej tsis kam muaj li ntawd. Kuv pib qhia nws tias nws txoj kev hu ua tub txib yog ib qho dawb huv. Kuv hais kom nws txhob xav txog nws tus kheej thiab cia li mus ua hauj lwm.2 Tiam sis txawm yog kuv hais li cas los, nws tseem tsis tau hloov siab. Ua rau kuv xav tias tej zaum kuv tsis to taub tag nrho hais tias nws teeb meem yog dab tsi. Ces ua rau kuv txais kev tshoov siab nug nws hais tias: “Txwj Laug, muaj dab tsi uas nyuaj rau koj?” Qhov nws hais chob kuv lub siab hais tias: “Thawj Tswj Hwm, kuv tsis paub nyeem ntawv.”

Tej lus ntuas zoo uas kuv xav tias yeej tseem ceeb rau nws hnov yeej tsis muaj nqis kom pab qhov uas nws xav tau. Qhov uas nws xav tau yog kom kuv saib dhau kuv txoj kev xav thiab cia tus Ntsuj Plig pab kuv to taub hais tias tus txwj laug no xav dab tsi tiag tiag. Nws xav kom kuv saib nws raws li qhov yog thiab muab kev cia siab rau nws. Tiam sis, kuv twb ua li kuv yog ib lub pob loj loj uas tsoo cov tsev kom tawg tag. Tus txwj laug siab loj no twb kawm nyeem ntawv thiab hloov los ua Yexus Khetos ib tug thwj tim dawb huv. Nws twb qhib kuv qhov muag kom to taub tus Tswv tej lus hais tias: “Tus Tswv yeej tsis saib ib tug twg raws li neeg ib txwm saib; sawv daws saib ntsej saib muag, tiam sis kuv saib lub siab” (1 Xamuyees 16:7).

Yog ib txoj koob hmoov thaum tus Tswv tus Ntsuj Plig ua rau peb pom kev ntau dua li qub. Nej puas nco txog tus yaj saub Elisas, uas tsim los es pom cov tub rog Xilias nyob ib puag ncig nws lub nroog nrog lawv cov nees thiab tsheb nees? Nws tus tub qhe ntshai thiab nug Elisas seb lawv yuav ua li cas vim muaj coob ua luaj. Elisas hais kom nws tsis txhob txhawj thaum nws hais tej lus no: “Tsis txhob ntshai: Peb tog muaj coob dua lawv tog” (2 Vaj Ntxwv 6:16). Tus tub qhe tsis paub tus yaj saub hais dab tsi. Nws tsis txawj saib dhau qhov nws pom tau. Tiam sis, Elisas pom tej pawg tim tswv uas twb npaj ua tsov ua rog pab tus yaj saub cov neeg. Yog li ntawd Elisas tau thov tus Tswv kom qhib tus tub hluas no qhov muag, nws “thiaj pom tej nees huab cua thiab tsheb nees nplaim taws nyob puv toj roob hauv pes ib ncig Elisas” (2 Vaj Ntxwv 6:17).

Daim Duab
Elisas thiab tsoom tub rog uas los saum ntuj los

Ntau zaus peb nyob nrug lwm tus vim peb pom tias lawv txawv peb. Peb txaus siab nyob nrog cov uas xav, hais lus, hnav khaub ncaws, thiab ua zoo li peb ua thiab tsis txaus siab nrog cov uas muaj lub neej los yog keeb kwm txawv peb. Tsis yog peb txhua tus tuaj txawv teb chaws tuaj thiab nyias hais nyias yam lus los? Tsis yog peb txhua tus pom lub ntiaj teb raws li tej ciaj ciam uas peb pom nyob hauv peb lub neej los? Vim hais tias ib txhia pom thiab hais lus nrog tej qhov muag ntawm sab ntsuj plig, xws li tus yaj saub Elisas, thiab ib txhia pom thiab hais lus raws li lawv pom kev, zoo li kuv ua rau kuv tus tub txib uas tsis paub nyeem.

Peb nyob hauv ib lub ntiaj teb uas nyiam sib piv, cem, thiab tis npe rau neeg. Peb yuav tsum tsis txhob saib tej yam raws li kev sib tham hauv internet, tiam sis peb yuav tsum saib nyob hauv peb lub siab pom Vajtswv tej cwj pwm uas peb txhua tus muaj tau. Tej cwj pwm thiab kev xav hauv lub siab zoo li Vajtswv yeej yog tej yam uas yus tso tis taus hauv Pinterest los yog Instagram.

Qhov uas peb txais yuav thiab hlub lwm tus tsis txhais hais tias peb yuav tsum ntseeg lawv tej lub tswv yim. Peb yuav tsum muab siab npuab qhov tseeb, tiam sis qhov ntawd yuav tsum tsis txhob ua rau peb tsis xav ua siab zoo. Yog peb yuav hlub lwm tus tiag tiag, peb yuav tsum txais yuav tej yam zoo uas tib neeg ua, tib neeg uas lawv lub neej thiab tej teeb meem los peb tsis paub tag nrho. Peb yuav tsum tsom ntsoov rau tus Cawm seej kom saib dhau qhov peb pom tau.

Daim Duab
Lub tsheb uas tsav tau txhua qhov chaw

Thaum lub Tsib Hlis Ntuj 28, 2016, ib tug tub hluas uas muaj 16 xyoo, Beau Richey, thiab nws tus phooj ywg Austin twb nyob ntawm ib tsev neeg tshav yug tsiaj nyob hauv Colorado. Beau thiab Austin pib nce rau saum nkawd ob lub tsheb uas tsav tau txhua qhov chaw zoo siab nkawd yuav muaj kev lom zem thaum hnub ntawd. Nkawd twb tsis tau mus deb thaum lawv raug xwm txheej heev, es ntshe muaj kev tu siab loj kawg nkaus. Lub tsheb uas Beau caij ntxeev tiaj hlo, tsuam Beau hauv qab cov hlau uas hnyav npaum li 400 phaus tawm (180 kg). Thaum Beau tus phooj ywg Austin los txog, nws pom Beau nyiaj ntxeem kom ciaj. Nws siv tag nrho nws lub zog kom muab lub tsheb rub ntawm nws tus phooj ywg mus. Lub tsheb tsis txav hlo li. Nws thov Vajtswv pab Beau ces khiav ceev ceev hais leej twg pab. Cov neeg kws pab kam ceev tuaj txog, tiam sis ntshe ob peb teev tom qab ntawd Beau tuag. Nws twb tso lub ntiaj teb no tseg.

Nws niam nws txiv uas lub siab ntais rhe tuaj txog. Thaum nkawd sawv hauv lub tsev kho mob me me nrog Beau tus phooj ywg zoo thiab tsev neeg, ib tug tub ceev xwm nkag los hauv chav ntawd thiab muab Beau tus xov tooj rau Beau niam. Thaum nws txais xov tooj, ib qho ceeb toom nrov. Nws qhib xov tooj thiab pom Beau qhov ceeb toom uas nrov txhua hnub. Nws nyeem nrov nyeem zaj uas nws tus tub hluas uas nyiam kev lom zem thiab kev ua si twb tau teem kom nyeem txhua hnub. Zaj ntawd hais tias, “Cia li nco qab kom tsom ntsoov rau Yexus Khetos hauv koj lub neej hnub no.”

Qhov uas Beau tsom ntsoov rau nws tus Txhiv Dim tsis ua rau cov uas nws hlub txoj kev tu siab ploj mus. Tiam sis, ua rau lawv cia siab rau Beau lub neej thiab tej yam uas nws tau xaiv. Qhov no cia nws tsev neeg thiab cov phooj ywg saib dhau qhov pom tau uas yog kev nyuaj siab vim nws tuag ntxov thiab saib tej kev xyiv fab uas yuav muaj hauv lub neej tom ntej. Yeej yog kev hlub tshua uas cia Beau niam thiab txiv pom qhov uas nkawd tus tub saib rau nqi tshaj.

Vim peb yog cov mej zeej ntawm lub Koom Txoos, peb twb tau txais tej kev ceeb toom ntawm sab ntsuj plig uas ceeb toom peb thaum peb siv peb qhov muag ntawm lub ntiaj teb saib tej yam uas nyob deb ntawm kev cawm seej. Lub cim nco txog yog qhov uas pab peb nco ntsoov txhua lub lim tiam kom tsom ntsoov rau Yexus Khetos peb thiaj li yuav nco ntsoov txog Nws thiab peb muaj Nws tus Ntsuj Plig nrog peb (saib Q&K 20:77). Tiam sis, tej lub sij hawm peb tsis quav ntsej txog tej kev xav uas ceeb toom peb. Thaum peb tsom ntsoov rau Yexus Khetos hauv peb lub neej, Nws yuav qhib peb qhov muag kom pom tej yam loj tshaj qhov peb to taub.

Kuv tau txais ib tsab ntawv txog kev ceeb toom uas pov hwm ib tug muam uas rau siab ntseeg. Nws qhia kuv tias vim nws xav ua rau nws tus txiv to taub tias nws xav li cas, nws pib sau ib zaj lus cim nyob hauv nws lub xov tooj txog tej yam uas nws ua los sis hais uas meem txom nws. Nws xav hais tias thaum twg txog lub sij hawm yog, nws yuav muaj puav pheej uas nws muab tau rau nws tus txiv es nws xav tias tej ntawd yuav ua rau nws tus txiv xav hloov siab. Tiam sis, muaj ib hnub Sunday thaum nws txais lub cim nco txog thiab tsom ntsoov rau tus Cawm Seej txoj Kev Theej Txhoj, nws paub hais tias qhov uas nws sau tej yam tsis zoo txog nws tus txiv yeej ua rau tus Ntsuj Plig khiav ntawm nws mus thiab yeej yuav tsis ua rau nws tus txiv hloov siab.

Kev ceeb toom hauv nws lub siab nrov nrov hais tias: “Tso tej no tseg; tso tej no tseg tag nrho. Muab cov lus cim no pov tseg. Tej no tsis pab koj.” Ces nws sau hais tias: “Kuv twb siv sij hawm ntev me ntsis kom xaiv tag nrho thiab siv sij hawm ntev dua ntxiv kom muab pov tseg. Tiam sis thaum kuv ua li ntawd, tag nrho kuv tej kev xav tsis zoo twb ploj mus lawm. Ua rau kuv muaj siab hlub—muaj siab hlub kuv tus txiv thiab hlub tus Tswv.” Ib yam li Xaulus uas taug kev mus rau Damaxes, nws txoj kev txawj pom kev twb hloov. Tej uas ua rau nws pom tsis meej twb ploj ntawm nws ob lub qhov muag mus.

Ntau zaus peb tus Cawm Seej tau ua rau cov uas dig muag ntawm sab cev nqaij daim tawv thiab sab ntsuj plig pom kev. Qhov uas Nws qhib peb qhov muag kom pom qhov tseeb, hais tias tiag thiab ua piv txwv, npaj peb txais kev kho peb txoj kev pom tsis deb. Thaum peb tsom ntsoov rau tej yam uas “ceeb toom” peb sab ntsuj plig uas qhia tias peb ua yuam kev los yog qhia tias peb yuav tsum xam pom mus deb ntxiv, ces peb txais tej lus cog tseg ntawm lub cim nco txog kom muaj Nws tus Ntsuj Plig nrog peb. Twb muaj li no rau Yauxej Xamiv thiab Oliver Cowdery nyob hauv lub Tuam Tsev Kirtland thaum Yexus Khetos qhia qhov tseem tseeb rau nkawd, tus uas cog lus tias Nws yuav muab “daim ntaub thaiv” ntawm lub ntiaj teb tej ciaj ciam no “tshem tawm ntawm [nkawd] lub cim xeeb mus, thiab muab [nkawd] qhov muag ntawm [nkawd] txoj kev to taub qhib” (Q&K 110:1).

Kuv ua tim khawv hais tias dhau los ntawm Yexus Khetos lub hwj chim, thaum peb txawj saib ntawm sab ntsuj plig dhau qhov peb pom tau ntawm sab cev nqaij daim tawv. Thaum peb nco ntsoov txog Nws thiab muaj nws tus Ntsuj Plig nrog peb, ces peb qhov muag ntawm peb txoj kev to taub yuav qhib. Ces qhov uas muaj lub ntuj ceeb tsheej nyob hauv peb txhua leej txhua tus tiag tiag yuav haj yam tshoov peb lub siab. Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. Los ntawm The Lion King 1½ (2004); nyob Amelikas Qaum Teb sab nraud, hu ua The Lion King 3: Hakuna Matata.

  2. Teachings of Presidents of the Church: Gordon B. Hinckley (2016), 201.