Svētā Vakarēdiena svētības

Elders Dons R. Klārks

no Septiņdesmitajiem


Dons R. Klārks
Ja izjutīsim pateicību par Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu, atjaunosim savas kristīšanās derības, jutīsim piedošanu un saņemsim Svētā Gara iedvesmu, mēs tiksim svētīti.

Es uzaugu Reksburgā, Aidaho štatā, kur mani ietekmēja un mācīja brīnišķīga ģimene, draugi, skolotāji un vadītāji. Dzīvē reizēm nākas piedzīvot īpašas pieredzes, kas skar mūsu dvēseles un uz visiem laikiem pārvērš mūsu dzīvi. Vienu no šādām pieredzēm piedzīvoju jaunībā. Tā izmainīja manu dzīvi.

Es vienmēr biju aktīvs Baznīcā un progresēju līdz Ārona priesterības saņemšanai. Pusaudža gados mans skolotājs, brālis Jēkabs, palūdza, lai es uz lapiņas uzrakstu, par ko es Svētā Vakarēdiena laikā biju domājis. Es paņēmu lapiņu un sāku rakstīt. Kā pirmā sarakstā bija basketbola spēle, kurā iepriekšējā vakarā bijām uzvarējuši, tai sekoja randiņš pēc spēles, un tā šis saraksts turpinājās. Kaut kur pašās beigās un kā pavisam nesvarīgs parādījās Jēzus Kristus vārds.

Mēs aizpildījām šādu lapiņu katru svētdienu. Man kā jaunam Ārona priesterības nesējam Svētais Vakarēdiens un dievkalpojums bija ieguvis jaunu, plašāku un garīgāku nozīmi. Es ar nepacietību gaidīju svētdienu un iespēju pieņemt Svēto Vakarēdienu ar izpratni, ka Glābēja Izpirkšana ienes manī pārmaiņas. Katru svētdienu, līdz pat šai dienai, kad pieņemu Svēto Vakarēdienu, es it kā redzu savu lapiņu un pārskatu savu sarakstu. Tagad manā sarakstā vienmēr kā pirmais ir cilvēces Glābējs.

Jaunajā Derībā mēs lasām par laiku, kad Glābējs un Viņa apustuļi satikās augšistabā, lai baudītu Pashā svētku mielastu.

„Un maizi ņēmis, Viņš pateicās, pārlauza to un tiem to deva, sacīdams: „Tā ir Mana miesa, kas par jums top atdota. To darait Mani pieminēdami.”

Tāpat arī kausu pēc vakarēdiena sacīdams: „Šis kauss ir jaunā derība Manās asinīs, kas par jums top izlietas.””1

Jēzus ieviesa Svētā Vakarēdiena priekšrakstu, arī apmeklējot nefijiešus.2 Esmu sapratis, cik nozīmīgi ir abi šie notikumi.

Prezidents Deivids O. Makeijs ir teicis: „Es jūtu iedvesmu uzsvērt to, ko Tas Kungs ir noteicis par svarīgāko sanāksmi Baznīcā, un tas ir dievkalpojums.”3 Ja mēs pienācīgi sagatavojamies Svētajam Vakarēdienam, tas var mainīt mūsu dzīvi. Es vēlos ieteikt piecus principus, pieņemot Svēto Vakarēdienu, kas var svētīt mūsu dzīvi.

I. Izjūtiet pateicību par Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu.

Pirmais princips māca Svētā Vakarēdiena laikā pateikties Debesu Tēvam par Viņa Dēla veikto Izpirkšanu. Pastāstīšu kādu stāstu par Svētā Vakarēdiena pasniegšanu.

„Svētais Vakarēdiens man neko daudz nenozīmēja līdz svētdienai, kad tiku ordinēts par diakonu. Tajā pēcpusdienā Svēto Vakarēdienu pasniedzu pirmoreiz. Pirms dievkalpojuma viens no diakoniem mani brīdināja: „Pievērs uzmanību brālim Šmidam! Iespējams, tev nāksies viņu uzmodināt!” Visbeidzot pienāca brīdis piedalīties Svētā Vakarēdiena pasniegšanā. Ar pirmajām sešām rindām tiku galā tīri labi. Bērni un pieaugušie pieņēma maizi bez īpašas piedomāšanas un bez jebkādām problēmām. Un tad es nonācu līdz septītajai rindai — rindai, kur vienmēr sēdēja brālis Šmids. Biju pārsteigts — tā vietā, lai būtu aizmidzis, viņš bija pilnīgā nomodā. Atšķirībā no citiem, kam biju kalpojis, man šķita, ka viņš pieņem maizi ar dziļu izpratni un godbijību.

Pēc dažām minūtēm es atkal tuvojos septītajai rindai, pienesot ūdeni. Šoreiz manam draugam izrādījās taisnība. Brālis Šmids sēdēja ar noliektu galvu, un viņa lielās vācieša acis bija aizvērtas. Bija uzskatāmi redzams, ka viņš ir cieši aizmidzis. Ko es varēju iesākt vai pateikt? Es uzmetu skatu viņa pierei, kas smaga darba un grūtību dēļ bija novecojusi un grumbām klāta. Viņš bija pievienojies Baznīcai pusaudža vecumā un savā mazajā vācu pilsētiņā pieredzējis daudz vajāšanu. Liecību sanāksmē daudzkārt tiku dzirdējis šo stāstu. Galu galā es nolēmu maigi piebikstīt viņa plecam cerībā uzmodināt. Kad pasniedzos, lai to darītu, viņš lēnām pacēla galvu. Viņam pār vaigiem lija asaras, un, ieskatoties viņa acīs, es redzēju mīlestību un prieku. Viņš klusām pasniedzās un paņēma ūdeni. Lai gan man toreiz bija tikai divpadsmit gadu, es joprojām skaidri atceros sajūtu, kas mani pārņēma, kad skatījos, kā šis krunkainais, vecais vīrs pieņem Svēto Vakarēdienu. Man nebija šaubu, ka viņam Svētais Vakarēdiens rada tādas izjūtas, ko es nekad nebiju jutis. Tobrīd es izlēmu, ka vēlos just to pašu.”4

Brālis Šmids sazinājās ar debesīm, un debesis sazinājās ar viņu.

II. Atcerieties par kristīšanās derību atjaunošanu.

Otrais princips māca atcerēties, ka, pieņemot Svēto Vakarēdienu, mēs atjaunojam savas kristīšanās derības. Daži no solījumiem, ko dodam, kā rakstīts Svētajos Rakstos, ir šādi:

„Nākt Dieva pulkā un tikt saukti par Viņa tautu, … nest viens otra slogus, … sērot ar tiem, kas sēro, … stāvēt kā Dieva liecinieki.”5

„[Nākt] ar salauztām sirdīm un nožēlas [pilnu garu], … [gribēt] uzņemties Jēzus Kristus Vārdu, būdami ar apņēmību kalpot Viņam līdz galam,”6 un pildīt Viņa baušļus un vienmēr atcerēties Viņu.7

Svētā Vakarēdiena lūgšanas atgādina mums par šīm derībām. Pieņemot Svēto Vakarēdienu, mēs atjaunojam savu apņemšanos dzīvot saskaņā ar šīm derībām. Es uzskatu, ka mums vajadzētu iegaumēt Vakarēdiena lūgšanas un paturēt tās savā prātā un sirdī. Tas palīdzēs koncentrēties uz kristību derību atjaunošanu. Es ceru, ka neatkarīgi no tā, vai kristījāmies astoņu vai astoņdesmit gadu vecumā, mēs nekad neaizmirsīsim to dienu un derības, ko noslēdzām.

III. Svētā Vakarēdiena laikā mēs varam sajust, ka mūsu grēki tiek piedoti.

Treškārt, Svētā Vakarēdiena laikā mēs varam sajust, ka mūsu grēki tiek piedoti. Ja pirms dievkalpojuma esam pavadījuši kādu laiku, nožēlojot grēkus, pēc dievkalpojuma varam justies tīri un šķīsti. Prezidents Boids K. Pekers ir teicis: „Svētais Vakarēdiens atjauno piedošanas procesu. … Svētā Vakarēdiena pasniegšana katru svētdienu ir piedošanas procesa atjaunošanas rituāls. Katru svētdienu jūs sevi attīrāt, lai, pienākot laikam aiziet no šīs dzīves, jūsu gars būtu tīrs.”8 Svētā Vakarēdiena cienīga pieņemšana var palīdzēt mums justies kā ķēniņa Benjamīna ļaudīm, kas „tika piepildīti ar prieku, saņēmuši savu grēku piedošanu un esot ar mierīgu sirdsapziņu”.9

IV. Mēs varam saņemt iedvesmu, kā atrisināt savas problēmas.

Ceturtais princips māca, ka dievkalpojuma laikā varam saņemt iedvesmu, kā atrisināt savas problēmas. Esot par misijas prezidentu Bolīvijā, man ar savu sievu Mariju Annu bija tā svētība apmeklēt misijas prezidentu semināru, kuru vadīja prezidents Henrijs B. Airings. Šajā sanāksmē viņš mācīja par trim būtiskiem veidiem, kā sagatavoties gūt labumu no kādas sanāksmes. Mums uz to jānāk, apzinoties savas problēmas, ar bērna pazemību un gatavību mācīties un ar vēlmi palīdzēt Dieva bērniem.

Pazemīgi nākot uz dievkalpojumu, mēs varam tikt svētīti ar iedvesmu, kā atrisināt mūsu dienišķās problēmas. Mums ir jābūt sagatavotiem, jāvēlas klausīties un jākoncentrē sava uzmanība. Svētajos Rakstos ir rakstīts: „Bet, lūk, es saku tev, ka tev ir jānoskaidro tas savā prātā; tad tev ir jāprasa Man, vai tas ir pareizi, un, ja tas ir pareizi, Es likšu, lai tava sirds tevī degtu; tādējādi tu jutīsi, ka tas ir pareizi.10 Mēs varam uzzināt, kas jādara, lai atrisinātu savas problēmas.

V. Svētā Vakarēdiena cienīga pieņemšana palīdzēs mums būt piepildītiem ar Svēto Garu.

Piektais princips — Svētā Vakarēdiena cienīga pieņemšana palīdzēs mums būt piepildītiem ar Svēto Garu. Sava apmeklējuma laikā pie nefijiešiem, iedibinot Svēto Vakarēdienu, Jēzus teica: „Tas, kas ēd šo maizi, ēd no Manas miesas savai dvēselei; un tas, kas dzer no šī vīna, dzer no Manām asinīm savai dvēselei; un viņa dvēsele nekad nebūs nedz izsalkusi, nedz izslāpusi, bet būs sāta.”11 Viņiem tika apsolīts, ka, ja viņi salks un slāps pēc taisnīguma, viņi tiks piepildīti ar Svēto Garu. Arī Svētā Vakarēdiena lūgšana sola, ka, ja mēs dzīvosim saskaņā ar mūsu derībām, ar mums vienmēr būs Viņa Gars.12

Elders Melvins Dž. Balards ir teicis: „Es varu liecināt, ka Svētā Vakarēdiena pasniegšanu apmeklē Gars, kas sasilda dvēseli no matu galiņiem līdz papēžiem. Jūs jūtat, ka gara brūces tiek dziedinātas un nasta pacelta. Dvēselē, kas ir cienīga un patiesi vēlas pieņemt šo garīgo barību, ieplūst mierinājums un laime.”13

Ja katru nedēļu, pieņemot Svēto Vakarēdienu, izjutīsim pateicību par Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu, atjaunosim savas kristīšanās derības, jutīsim piedošanu un saņemsim Svētā Gara iedvesmu, mēs tiksim svētīti. Ja mūsu pielūgsmes centrā būs Svētais Vakarēdiens, dievkalpojums vienmēr būs izdevies. Es pateicos par Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu. Es zinu, ka Viņš dzīvo. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.

Show References

  1.  

    1.  Lūkas 22:19–20, izcēlums pievienots.

  2.  

    2. Skat. 3. Nefija 18. nodaļu.

  3.  

    3. David O. McKay, Conference Report, 1929. g. okt., 11. lpp.

  4.  

    4. Skat. Book of Mormon Student Manual, (Baznīcas Izglītības sistēmas rokasgrāmata) (1979. g.), 417. lpp.

  5.  

    5.  Mosijas 18:8–9.

  6.  

    6.  Mācība un Derības 20:37.

  7.  

    7. Skat. Mācība un Derības 20:77.

  8.  

    8. Boyd K. Packer, Mine Errand from the Lord, (2008. g.), 196. lpp.

  9.  

    9.  Mosijas 4:3, izcēlums pievienots.

  10.  

    10.  Mācība un Derības 9:8, izcēlums pievienots.

  11.  

    11.  3. Nefijs 20:8.

  12.  

    12. Skat. Mācība un Derības 20:77.

  13.  

    13. Melvin J. Ballard, citēts Bryant S. Hinckley, Sermons and Missionary Services of Melvin Joseph Ballard, (1949. g.), 149. lpp.