„Nāciet pie Manis, ak jūs, Israēla nams”

Elders Lerijs Eho Haks

no Septiņdesmitajiem


Lerijs Eho Haks
Kad mēs nāksim pie mūsu Glābēja, Jēzus Kristus, un šķīstīsim savas sirdis, mēs visi būsim darbarīki, lai piepildītu Mormona Grāmatas varenos apsolījumus.

Vjetnamas kara laikā es brīvprātīgi pieteicos dienēt ASV jūras kājniekos. Neilgi pēc manas ierašanās Kvantiko, Virdžīnijā, lai iegūtu pamata apmācību, es stāvēju miera stājā pie savas gultas kazarmās līdzās 54 citiem jauniesaucamajiem jūras kājniekiem. Savu apmācību instruktoru, cīņās rūdītu veterānu, es satiku, kad viņš atspēra vaļā baraku durvis un ienāca, skaļi lamājoties.

Pēc biedējoša ievada viņš sāka no viena baraku gala un katram jauniesaucamajam uzdeva jautājumus. Bez izņēmuma apmācību instruktors sistemātiski atrada kaut ko par katru jauniesaucamo, ko izsmiet skaļā un vulgārā veidā. Viņš turpināja virzīties gar jauniesaucamo ierindu, katram jaunkareivim izkliedzot savu atbildi, kā pavēlēts: „Jā” vai „Nē, seržant instruktor.” Es nevarēju redzēt, ko tieši viņš dara, jo mums bija pavēlēts stāvēt miera stājā un skatīties taisni uz priekšu. Kad pienāca mana kārta, es sapratu, ka viņš paķēra manu ceļojuma somu un iztukšoja tās saturu uz mana matrača man aizmugurē. Viņš aplūkoja manas mantas un tad pienāca man priekšā. Es sagatavojos viņa uzbrukumam. Viņa rokās bija mana Mormona Grāmata. Es sagaidīju, ka viņš kliegs uz mani, taču viņš pienāca man tuvu klāt un pačukstēja: „Vai tu esi mormonis?”

Kā pavēlēts, es izkliedzu: „Jā, seržant instruktor!”

Atkal es sagaidīju to sliktāko. Taču viņš ieturēja pauzi un pacēla savu roku, kurā bija mana Mormona Grāmata, un tad ļoti klusā balsī teica: „Vai tu tici šai grāmatai?”

Atkal es izkliedzu: „Jā, seržant instruktor!”

Tajā brīdī es biju pārliecināts, ka viņš noniecinoši bļaustīties par mormoņiem un par Mormona Grāmatu, taču viņš klusi stāvēja. Pēc kāda brīža viņš aizgāja atpakaļ pie manas gultas un uzmanīgi nolika Mormona Grāmatu. Tad viņš neapstājoties pagāja man garām un turpināja izsmiet un lamu vārdiem noniecināt visus pārējos jauniesaucamos.

Es bieži esmu prātojis, kāpēc šis rupjais jūras kājnieku seržants mani todien pažēloja. Taču es esmu pateicīgs, ka es bez vilcināšanās spēju pateikt: „Jā, es esmu Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas loceklis” un „Jā, es zinu, ka Mormona Grāmata ir patiesa.” Šī liecība ir dārga dāvana, kas man tika dota caur Svēto Garu ar divu misionāru un priesteru kvoruma padomdevēja palīdzību.

Kad man bija 14 gadi, divi misionāri — Lī Pīrsons un Boids Kemfaizens — mācīja manai ģimenei atjaunoto Jēzus Kristus evaņģēliju, un es tiku kristīts. Divus gadus vēlāk mana priesteru kvoruma padomdevējs Ričards Borens izaicināja mani izlasīt Mormona Grāmatu. Es pieņēmu šo izaicinājumu un lasīju vismaz 10 lappuses katru vakaru, līdz es to pabeidzu.

Titullapā es izlasīju, ka tā ir „[rakstīta] lamaniešiem, kuri ir Israēla nama atlikums, un arī jūdam un citticībniekam”. Mormona Grāmatas, vēl vienas liecības par Jēzu Kristu, ievadā ir teikts, ka lamanieši ir Amerikas indiāņu galvenie senči. Kad es lasīju Mormona Grāmatu, man šķita, ka tā bija par maniem Amerikas indiāņu senčiem. Mormona Grāmatā tiek stāstīts par cilvēkiem — daļa no kuriem vēlāk aprakstīti kā lamanieši — , kuri pārceļoja no Jeruzālemes uz apsolīto zemi (skat. 1. Nefija 2:20) aptuveni 600. gadā pirms Kristus. Tas ir pieraksts par Dieva darbiem starp šiem senajiem iedzīvotājiem, kuri dzīvoja kaut kur Amerikas kontinentos. Tajā ir ietverts pieraksts par Jēzus Kristus kalpošanu viņu vidū pēc Viņa Augšāmcelšanās. Mormona Grāmatas rakstvietas liecina, ka laika gaitā viņi tika izkaisīti Amerikas kontinentos un tuvējo jūru salās (skat. Almas 63:9–10). Viņu pravieši pareģoja, ka galu galā šajā apsolītajā zemē ieradīsies daudzi citticībnieku pulki un Dieva dusmas būs pār lamaniešiem, un viņi tiks izklīdināti, sisti un gandrīz iznīcināti (skat. 1. Nefija 13:10–14).

Mans vecvectēvs Eho Haks, paiju cilts indiānis, piedzima deviņpadsmitā gadsimta vidū vietā, ko tagad sauc par Nebrasku. Kad viņš bija 19 gadus vecs, paiju ļaudis tika piespiesti atdot savu 23 miljonus akru (9,3 milj. ha) lielo dzimteni, dodot vietu kolonistiem. 1874. gadā paiju ļaudis tika aizvesti vairākus simtus jūdžu uz dienvidiem — uz mazu rezervātu, kas atradās Oklahomas indiāņu teritorijā. Paiju populācija, viņiem ierodoties Oklahomā, bija samazinājusies no vairāk nekā 12 000 līdz mazāk nekā 700. Paiju cilts, tāpat kā citas ciltis, tika izklīdināta, sista un gandrīz iznīcināta.

Mormona Grāmatā ir īpašs vēstījums lamaniešu pēctečiem, Israēla nama atlikumam. Nefijs izteica šo vēstījumu, izskaidrojot sava tēva vīziju par šīm pēdējām dienām: „Un tajā dienā mūsu pēcnācēju atlikums zinās, ka viņi ir no Israēla nama un ka viņi ir Tā Kunga derības tauta; un tad viņi zinās un nāks pie zināšanām par saviem sentēviem, un arī pie zināšanām par viņu Pestītāja evaņģēliju, kas tika Viņa mācīts to tēviem; tāpēc viņi nāks pie zināšanām par viņu Pestītāju un par katru Viņa mācības punktu, ka viņi varēs zināt, kā nākt pie Viņa un tikt izglābtiem” (1. Nefija 15:14).

Mormona Grāmata ir svēti Raksti. Tajā ir ietverta mūžīgā evaņģēlija pilnība. Pravietis Džozefs Smits rakstīja, ka „Mormona Grāmata ir vispareizākā no visām grāmatām uz zemes un mūsu reliģijas noslēgakmens, un cilvēks, dzīvojot pēc tās principiem, nokļūs tuvāk Dievam, nekā pēc jebkuras citas grāmatas” (Baznīcas prezidentu mācības: Dzožefs Smits [2010], 64). Tādējādi tajā ir vēstījums visiem pasaules cilvēkiem.

Kad es kā 17 gadus vecs zēns pirmo reizi lasīju Mormona Grāmatu, es koncentrējos uz Moronija solījumu: „Un, kad jūs saņemsit šos pierakstus, es gribētu pārliecināt jūs, lai jūs vaicātu Dievam, Mūžīgajam Tēvam, Kristus Vārdā, vai šie pieraksti ir patiesi; un, ja jūs vaicāsit sirsnīgi, ar patiesu nolūku, būdami ar ticību Kristū, Viņš pasludinās jums patiesību par tiem ar Svētā Gara spēku” (Moronija 10:4).

Kad es nometos ceļos lūgšanā, es saņēmu spēcīgu garīgu liecību, ka Mormona Grāmata ir patiesa. Šī liecība ir man palīdzējusi veidot visu manu dzīvi.

Es mudinu visus cilvēkus lasīt Mormona Grāmatu: vēl vienu liecību par Jēzu Kristu.

Es sevišķi lūdzu Israēla nama atlikumu, Mormona Grāmatas ļaužu pēcnācējus — lai kur jūs būtu — lasīt un pārlasīt Mormona Grāmatu. Mācieties par Mormona Grāmatā ietvertajiem apsolījumiem. Rīkojieties pēc Jēzus Kristus mācībām un parauga. Noslēdziet derības ar To Kungu un turiet tās. Meklējiet Svētā Gara vadību un sekojiet tai.

Es noslēdzu ar Amalekija, vēl viena Mormona Grāmatas pravieša, vārdiem: „Un tagad, mani mīļotie brāļi, es gribētu, lai jūs nāktu pie Kristus, kas ir Israēla Svētais, un saņemtu no Viņa glābšanu un Viņa augšāmcelšanās spēku. Jā, nāciet pie Viņa un upurējiet visu savu dvēseli kā upuri Viņam, un turpiniet gavēt un lūgt, un pastāviet līdz galam; un, kā Tas Kungs dzīvo, jūs tiksit izglābti” (Omnija 1:26).

Kad mēs nāksim pie mūsu Glābēja, Jēzus Kristus, un šķīstīsim savas sirdis, mēs visi būsim darbarīki, lai piepildītu Mormona Grāmatas varenos apsolījumus. Par to es liecinu Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.