Vispārējā konference — ticības un liecības stiprināšana

Elders Roberts D. Heilzs

no Divpadsmit apustuļu kvoruma


Roberts D. Heilzs
Ak, cik ļoti mums ir nepieciešama vispārējā konference! Pateicoties konferencei, nostiprinās mūsu ticība un padziļinās mūsu liecība.

Paldies Jums, prezident Monson, par to, ka Jūs ar savu piemēru mācāt mums par Kristum līdzīgu kalpošanu un aicināt mūs visus būt par misionāriem. Mēs nepārtraukti lūdzam par Jums.

Šajā evaņģēlija atklāšanas laikmetā Glābējs Jēzus Kristus nodēvēja svēto pulcēšanos par „[Savu] vispārējo konferenci”.1

Es liecinu, ka lai kurā pasaules malā mēs atrastos, lai ar kādu līdzekļu palīdzību mēs klausītos šo konferenci, mēs esam pulcējušies Viņa konferencē. Es arī liecinu, ka mēs dzirdēsim Viņa vārdu, jo Viņš ir teicis: „Vai ar Manu paša balsi, vai ar Manu kalpu balsi, tas ir viens un tas pats.”2

Konferences vienmēr ir bijušas daļa no patiesās Jēzus Kristus baznīcas. Ādams sapulcināja savus pēctečus un pravietoja par to, kas notiks nākotnē. Mozus sapulcināja Israēla bērnus un mācīja viņiem par baušļiem, kurus bija saņēmis. Glābējs mācīja cilvēku pūļus, kas bija pulcējušies gan Svētajā zemē, gan Amerikas kontinentā. Pēteris sapulcināja ticīgos Jeruzālemē. Pirmā vispārējā konference šajās pēdējās dienās tika sasaukta jau divus mēnešus pēc baznīcas organizēšanas, un kopš tā laika konferences tiek noturētas regulāri.

Šīs konferences vienmēr noris Tā Kunga pārraudzībā, un tiek vadītas ar Viņa Garu.3 Mums netiek dotas noteiktas uzrunu tēmas. Nedēļām un mēnešiem ilgi, kas bieži vien nozīmē arī negulētas naktis, mēs gaidām uz To Kungu. Gavējot, lūdzot, studējot un gremdējoties pārdomās, mēs izzinām, kādu vēstījumu Viņš vēlas, lai mēs sniegtu.

Kāds varētu jautāt: „Kāpēc iedvesma nenāk vieglāk un ātrāk?” Tas Kungs mācīja Oliveram Kauderijam: „Tev ir jānoskaidro tas savā prātā; tad tev ir jāprasa Man, vai tas ir pareizi.”4 Konferenču vēstījumi tiek atklāti mums caur Svēto Garu, pēc tam, kad esam lūguši un gatavojušies.

Šis princips ir attiecināms uz ikvienu baznīcas locekli, kurš gatavojas piedalīties bīskapijas, staba un vispārējās konferencēs. Mēs noskaidrojam paši savā prātā, kas mums ir vajadzīgs un ko mēs vēlamies no Debesu Tēva, un tad lūdzam, lai saprastu un spētu pielietot to, kas mums ticis mācīts. Kad pienāk laiks apmeklēt konferenci, mēs atsakāmies no citām aktivitātēm, „[noliekot] šīs pasaules lietas, [lai] [meklētu] pēc labākām lietām”.5 Un sapulcinām savas ģimenes, lai kopīgi uzklausītu Tā Kunga vārdu, kā to darīja ķēniņa Benjamīna ļaudis.6

Bērniem un jauniešiem ļoti patīk piedalīties konferencēs. Mēs varam pieļaut nopietnu kļūdu, pieņemot, ka konference pārsniedz viņu intelektuālo līmeni un garīgo uztveri. Es vēršos pie šiem gados jaunajiem baznīcas locekļiem, apsolot, ka, ja jūs klausīsieties, jūs sajutīsiet Garu ieplūstam jūsos. Tas Kungs pateiks jums, ko Viņš vēlas, lai jūs savā dzīvē darītu.

Konferencēs mēs varam saņemt Tā Kunga vārdu, kas paredzēts tieši mūsu vajadzībām. Kāds baznīcas loceklis liecina: „Klausoties jūsu uzrunu, jutos patiesi pārsteigts. … Jūsu uzruna bija personīga atklāsme, ko Tas Kungs devis manai ģimenei. Es nekad savā dzīvē nebiju izjutis tik spēcīgu Gara izpausmi kā tajās minūtēs, kad Svētais Gars uzrunāja tieši mani.”

Kāds cits saka: „Es nekad agrāk nebiju tik spēcīgi izjutis, ka attiecīgā uzruna tiek teikta tieši man.”

Tas ir iespējams tādēļ, ka Svētais Gars nes Tā Kunga vārdu uz mūsu sirdīm tā, lai mēs spētu to saprast.7 Konferences laikā veicot piezīmes, es ne vienmēr pierakstu tieši to, ko saka runātājs, es pierakstu norādījumus, ko Svētais Gars sniedz man personīgi.

Tas, kas tiek teikts, nav tik svarīgi kā tas, ko mēs sadzirdam un sajūtam.8 Tieši tādēļ jau mēs cenšamies klausīties konferenci tādā gaisotnē, kur varam skaidri sadzirdēt, sajust un saprast Gara kluso un mierīgo balsi.

Ak, cik ļoti mums ir nepieciešama vispārējā konference! Pateicoties konferencei, nostiprinās mūsu ticība un padziļinās mūsu liecība. Un, kad mēs esam pievērsti, mēs stiprinām cits citu, lai varētu turpināt pastāvēt par spīti pēdējo dienu ugunīgajām bultām.9

Pēdējo desmitgažu laikā baznīca lielā mērā ir tikusi pasargāta no šausmīgajiem pārpratumiem un vajāšanām, ko pieredzēja agrīno dienu svētie. Bet tā nebūs vienmēr. Pasaule attālinās no Tā Kunga daudz straujāk un krasāk nekā jebkad agrāk. Pretinieks brīvi uzdarbojas pa visu pasauli. Mēs skatāmies, klausāmies, lasām, studējam un dalāmies praviešu vārdos, lai uzklausītu brīdinājumus un tiktu pasargāti. Piemēram, paziņojums „Ģimene — vēstījums pasaulei” tika pasludināts labu laiku, pirms mēs pieredzējām grūtības, ar kurām saskaras mūsdienu ģimenes. Paziņojums „Dzīvais Kristus — apustuļu liecība” tika sagatavots jau laikus — brīdim, kad tas mums būs visvairāk nepieciešams.

Mēs varam nezināt visus iemeslus, kādēļ pravieši un citi konferences dalībnieki runā ar mums par konkrētām tēmām, taču Tas Kungs zina. Prezidents Harolds B. Lī mācīja: „Mēs kā šīs baznīcas locekļi varam justies droši vienīgi, … uzklausot Tā Kunga vārdus un pavēles, ko Viņš atklāj caur Savu pravieti. Dažkārt tas prasīs pacietību un ticību. Var gadīties, ka jums nepatiks tas, ko saka baznīcas Augstākie pilnvarotie. Tas var būt pretrunā ar jūsu [personīgajiem] uzskatiem. Iespējams, tas būs pretrunā ar jūsu sabiedriskajiem uzskatiem. Var gadīties, ka tas traucēs dalībai dažās sabiedriskās dzīves aktivitātēs. Taču jums tiek solīts, ka, ja jūs uzklausīsiet šos vārdus, it kā tie nāktu no Tā Kunga lūpām — ar pacietību un ticību —, „elles vārtiem nebūs jūs uzvarēt; … un Dievs Tas Kungs izklīdinās tumsības spēkus jūsu priekšā un satricinās debesis jūsu labumam un Viņa Vārda godībai.” (M&D 21:6.)”10

Kā prezidents Lī zināja, ar ko mēs saskarsimies šajās dienās? Viņš zināja tāpēc, ka bija pravietis, gaišreģis un atklājējs. Un, ja mēs uzklausīsim un paklausīsim mūsdienu praviešiem, tai skaitā tiem, kuri uzrunās mūs šajā konferencē, mēs tiksim spēcināti un pasargāti.

Lielākās vispārējās konferences svētības tiek dotas pēc konferences noslēguma. Paturiet prātā Svētajos Rakstos bieži pieminēto rīcības modeli: mēs pulcējamies, lai uzklausītu Tā Kunga vārdus un atgriežamies mājās, lai pēc tiem dzīvotu.

Pēc tam, kad ķēniņš Benjamīns bija mācījis savus ļaudis, „viņš atlaida ļaužu pulku, un tie atgriezās katrs ar savu ģimeni savās pašu mājās”.11 Ķēniņš Limhijs savā laikā darīja to pašu.12 Kad Glābējs bija mācījis ļaudis un kalpojis tiem pie Pārpilnības zemes tempļa, Viņš lūdza: „Ejiet uz savām mājām un apdomājiet to, ko Es esmu sacījis, un vaicājiet Tēvam Manā Vārdā, lai jūs varētu saprast, un sagatavojiet savus prātus rītam, un Es nākšu pie jums atkal.”13

Mēs varam pieņemt šo Glābēja aicinājumu, domājot un lūdzot par to, lai saprastu, kas mums ticis mācīts, un pēc tam ejot uz priekšu un darot Viņa gribu. Paturiet prātā prezidenta Spensera V. Kimbala vārdus: „Es esmu nospriedis, ka, pārnākot mājās no šīs [vispārējās] konferences, … ķeršos klāt ļoti daudzām savas dzīves jomām, ko varu pilnveidot. Es esmu tās uzskaitījis savā prātā un ceru ķerties pie darba, tiklīdz būsim beiguši.”14 Prezidents Monsons nesen teica: „Es mudinu, lai jūs lasītu uzrunas … un apdomātu tajās ietvertos vēstījumus. Es pats personīgi esmu atklājis, ka varu gūt no šiem iedvesmotajiem sprediķiem vēl vairāk, izstudējot tos padziļināti.”15

Papildus aicinājumam noturēt personīgās un ģimenes Svēto Rakstu studijas, Debesu Tēvs vēlas, lai mēs regulāri studētu un pielietotu to, ko esam uzzinājuši konferencē. Es liecinu, ka tie, kas paļausies uz To Kungu un ar ticību uzklausīs šo padomu, tiks ārkārtīgi spēcināti, lai varētu saņemt svētības un svētīt savas ģimenes uz paaudžu paaudzēm.

Debesu Tēvs ir nodrošinājis ceļu. Šajā konferencē 97 procenti baznīcas locekļu var dzirdēt šos vēstījumus savā dzimtajā valodā. Šo konferenci noskatīsies miljoniem baznīcas locekļu 197 valstīs un 95 valodās. Jau divu vai trīs dienu laikā LDS.org mājaslapā parādīsies vēstījumi angļu valodā, un nedēļas laikā tur tiks ievietoti konferences tulkojumi 52 valodās. Tagad mēs saņemam baznīcas žurnāla konferences izdevumu trīs nedēļu laikā pēc vispārējās konferences. Mums vairs nav jāgaida vairāki mēneši, līdz runas tiks atsūtītas pa pastu. Mēs varam lasīt, klausīties un skatīties praviešu mācības, kā arī dalīties tajās ar datora, telefona vai kādas citas elektroniskās ierīces starpniecību. Mēs jebkurā laikā un vietā varam palielināt savas zināšanas, stiprināt savu ticību un liecību, pasargāt savas ģimenes un droši vadīt tās mājup.

Šīs konferences vēstījumi tiks iekļauti arī jauniešu tiešsaistes mācību materiālos. Vecāki, jūs varat piekļūt jauniešu stundām LDS.org mājaslapā. Noskaidrojiet, ko mācās jūsu bērni, un iekļaujiet to savās pašu studijās, ģimenes pārrunās, ģimenes mājvakaros, ģimenes padomēs un personīgajās intervijās ar katru no saviem bērniem attiecībā uz to, kas viņiem nepieciešams katram individuāli.

Es mudinu visus baznīcas locekļus izmantot baznīcas mājaslapu un mobilo aplikāciju resursus. Tie tiek pastāvīgi pilnveidoti, lai padarītu to lietošanu vēl ērtāku un vieglāk piemērojamu mūsu ikdienas dzīvē. LDS.org mājaslapā jūs atradīsiet resursus, kas palīdzēs studēt evaņģēliju, stiprināt savas mājas un ģimeni un kalpot savā aicinājumā. Jūs arī varat uzmeklēt informāciju par saviem priekštečiem, par kuriem nepieciešams veikt tempļa priekšrakstus, un citus resursus, kas palīdzēs veikt glābšanas darbu, tai skaitā, dalīties evaņģēlijā. Vecāki var uzņemties vadību, sagatavojot savus bērnus kristībām, priesterības saņemšanai, pilnlaika misijai un tempļa apmeklējumam. Viņi var palīdzēt bērniem uzsākt šauro jo šauro tempļa priekšrakstu un derību taku un sagatavoties mūžīgās dzīves svētībām.

Šā gada aprīļa konferencē, vispārējā priesterības sapulcē, es stāstīju, kā mans tēvs uzzīmēja bruņās tērptu bruņinieku, mācot, kā uzlikt visas Dieva bruņas un iegūt garīgo aizsardzību, ko tās sniedz.

Pēc tās sesijas kāds tēvs pastāstīja savai ģimenei, ko bija uzzinājis. Sajutis iedvesmu, viņu jaunais dēls Džeisons atvēra LDS.org mājaslapu, lai pats noklausītos šo vēstījumu. Pēc dažām dienām viņš uzstājās ģimenes mājvakarā, lai dalītos apgūtajā ar saviem brāļiem un māsām. Te viņš ir.

Here he is.

Šis bērns uzklausīja vienkāršo, Tā Kunga iedvesmoto konferences vēstījumu un mācīja to savai ģimenei personīgā un iedarbīgā veidā. Man ļoti patīk viņa taisnības krūšu bruņas. Man ļoti patīk viņa ticības vairogs, ar kuru aizgaiņāt pretinieka ugunīgās bultas. Tās ir konferences sniegtās svētības.

Mani brāļi un māsas, es dalos ar jums savā īpašajā liecībā, ka Tas Kungs Jēzus Kristus dzīvo un vada šo baznīcu. Šī ir Viņa vispārējā konference. Runājot Viņa vārdā, es apsolu — ja jūs ar patiesu vēlmi lūgsiet, lai šīs konferences vēstījumos spētu saklausīt sava Debesu Tēva balsi, jūs atklāsiet, ka Viņš ir jūs uzrunājis, lai palīdzētu, stiprinātu un vadītu jūs mājup pie Sevis. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.

Show References

  1.  

    1. Mācība un Derības 124:88; uzsvērums pievienots.

  2.  

    2. Mācība un Derības 1:38.

  3.  

    3. Skat. Mācība un Derības 46:2.

  4.  

    4. Mācība un Derības 9:8.

  5.  

    5. Mācība un Derības 25:10.

  6.  

    6. Skat. Mosijas 2:5.

  7.  

    7. Skat. 2. Nefija 33:1.

  8.  

    8. Skat. Spencer W. Kimball, Conference Report, Tongas reģiona konference, 1976. g., 27. lpp.

  9.  

    9. Skat. Lūkas 22:31–32.

  10.  

    10. Teachings of Presidents of the Church: Harold B. Lee (2000. g.), 84.–85. lpp.

  11.  

    11. Mosijas 6:3.

  12.  

    12. Skat. Mosijas 8:4.

  13.  

    13. 3. Nefijs 17:3.

  14.  

    14. Spencer W. Kimball, „Spoken from Their Hearts”, Ensign, 1975. g. nov., 111. lpp.

  15.  

    15. Thomas S. Monson, „God Be with You Till We Meet Again”, Ensign vai Liahona, 2012. g. nov., 110. lpp.