Jēzus Kristus veiktā Izpirkšana — personīgā spēka avots

Elders Ričards G. Skots

no Divpadsmit apustuļu kvoruma


Ričards G. Skots
Caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu ikviens no mums var kļūt tīrs, un mūsu dumpības nasta tiks atvieglota.

Nesen man bija tā svētība tikties ar ļoti iespaidīgu jauniešu grupu no Aidaho štata. Kāda tikumīga jaunā sieviete pajautāja, kas, manuprāt, ir vissvarīgākais, ko viņiem šobrīd savā dzīvē vajadzētu darīt. Es ierosināju, lai viņi mācītos atpazīt to, kā viņu dzīvi ietekmē Jēzus Kristus Izpirkšana. Šodien es iztirzāšu vienu no šīs ietekmes aspektiem — personīgo spēku, kuru mēs varam gūt caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu.

Mormona Grāmatā mēs varam lasīt, ka Amons ar saviem brāļiem mācīja Jēzus Kristus evaņģēliju ļaudīm, kuri bija „mežonīga un cietsirdīga, un nežēlīga tauta”.1 Daudzi no šiem ļaudīm tika pievērsti un izvēlējās atmest savus grēcīgos darbus. Viņu pievēršanās bija tik pilnīga, ka viņi apraka savus kara ieročus un stājās derībā ar To Kungu, apsolot, ka nekad vairs tos nepacels.2

Vēlāk daudzi no viņu nepievērstajiem brāļiem uzbruka viņiem, sākot tos nogalināt. Ļaudis, kas bija kļuvuši ticīgi, labāk izvēlējās iet bojā no zobena, nekā riskēt ar savu garīgo labklājību, atkal ņemot rokā ieročus. Viņu taisnīgais piemērs palīdzēja — evaņģēlijam pievērsās vēl vairāk ļaužu, kuri nolika malā savus nemiera ieročus.3

Caur Amonu Tas Kungs vadīja šo cilvēku bēgļu gaitas starp nefijiešiem, kur viņus sāka dēvēt par Amona tautu.4 Nefijieši aizsargāja viņus daudzu gadu garumā, taču ar laiku nefijiešu karapulks sāka panīkt un radās liela nepieciešamība pēc palīgspēkiem.5

Tas bija izšķirošs brīdis Amona tautas garīgajā dzīvē. Viņi bija bijuši uzticīgi savai derībai nekad vairs nepacelt kaujas ieročus. Taču viņi saprata, ka tieši tēvi ir atbildīgi par savas ģimenes aizsardzību.6 Tas bija pietiekami nopietns iemesls, lai apsvērtu iespēju lauzt savu derību. 7

Viņu gudrais priesterības vadītājs Helamans zināja, ka ar To Kungu noslēgtās derības laušanai nav nekādu attaisnojumu. Viņš piedāvāja iedvesmotu alternatīvu. Viņš atgādināja, ka viņu dēli nav vainojami līdzīgos grēkos un līdz ar to viņiem nav jāslēdz šāda derība.8 Lai gan viņu dēli bija vēl ļoti jauni, viņi bija spēcīgi un, kas vēl svarīgāk, — tikumīgi un šķīsti. Šos dēlus stiprināja viņu mātēm piemītošā ticība.9 Sekojot sava pravieša un vadītāja norādījumiem, jaunie vīrieši ieņēma savu tēvu vietu, lai aizsargātu savas ģimenes un mājas.10

Notikumi, kas saistīti ar šo izšķirošo lēmumu, parāda, kā Jēzus Kristus veiktā Izpirkšana dāvā Dieva bērniem personīgo spēku. Padomājiet, kā jutās jaunekļu tēvi! Kā viņi varēja justies, zinot, ka viņu pagātnes dumpīgā rīcība liedz viņiem aizstāvēt savas sievas un bērnus tad, kad tas nepieciešams?! Pateicoties savai pašu pieredzei, viņi zināja, kādas zvērības būs jāpieredz viņu dēliem, un pavisam noteikti slepenībā mirka asarās. Tēviem, nevis bērniem, būtu jāaizstāv savas ģimenes!11 Viņi noteikti ārkārtīgi cieta.

Kādēļ viņu iedvesmotais priesterības vadītājs baidījās, ka, izlemjot atgūt savus kara ieročus, „viņi pazaudēs savas dvēseles”?12 Tas Kungs ir pasludinājis: „Lūk, tas, kurš nožēlojis savus grēkus, tam tiek piedots, un Es, Tas Kungs, tos vairs nepieminu.”13 Šie uzticīgie tēvi jau sen bija nožēlojuši savus grēkus un kļuvuši tīri caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu. Tad kādēļ viņiem tika dots padoms neaizstāvēt savas ģimenes?

Tā ir fundamentāla patiesība, ka caur Jēzus Kristus Izpirkšanu mēs varam tikt attīrīti. Mēs varam kļūt tikumīgi un šķīsti. Tomēr dažkārt slikta izvēle atstāj ilgtermiņa sekas. Viens no būtiskiem pilnīgas grēku nožēlošanas soļiem ir panest savu līdzšinējo grēku īstermiņa un ilgtermiņa sekas. Izvēles, ko kādreiz veica amoniešu tēvi, bija pakļāvušas viņus pasaulīgajām tieksmēm, kuras no jauna varēja atdzimt, kļūstot par vājību, ko mēģinātu izmantot Sātans.

Sātans mēģinās izmantot atmiņas par ikvienu mūsu agrāko vainu, lai no jauna pakļautu mūs savai ietekmei. Mums allaž jābūt modriem, lai mēs spētu izvairīties no viņa vilinājumiem. Tā tas bija arī ar uzticīgajiem amoniešu tēviem. Pat pēc gadiem ilgas uzticīgas dzīvošanas viņiem bija absolūti nepieciešams darīt visu, lai garīgi pasargātu sevi no jebkādas vilkmes uz pagātnes grēkiem.

Pa starpu daudzajām kaujām virsnieks Moronijs vadīja vājāko pilsētu nostiprināšanas pasākumus. „Viņš lika, lai tie uzceltu nožogojumu no baļķiem grāvja iekšējā malā; un viņi sameta zemi pret nožogojumu no baļķiem …, līdz viņi bija apjozuši visu … pilsētu ar stipru sienu no baļķiem un zemi ārkārtīgā augstumā.”14 Virsnieks Moronijs saprata, cik svarīgi stiprināt vājās vietas, lai viņi varētu būt spēcīgi.15

Līdzīgi bija arī ar amoniešu tēviem. Viņiem bija nepieciešams garāks un platāks aizsargvalnis starp savu tagadējo, uzticīgo dzīvi un netaisnīgo rīcību pagātnē. Viņu dēli, kuri bija svētīti ar taisnīgām tradīcijām, nebija tik uzņēmīgi pret šiem kārdinājumiem. Viņi varēja uzticīgi aizsargāt savas ģimenes, neapdraudot savu garīgo labklājību.

Priecīga vēsts ikvienam, kurš vēlas atbrīvoties no negatīvajām sekām, kas radušās līdzšinējo izvēļu dēļ — Tas Kungs uz mūsu vājībām raugās citādi nekā uz dumpību. Tas Kungs brīdina, ka dumpinieki, kuri nenožēlo, tiks sodīti 16, taču par vājībām Viņš allaž runā žēlastīgi.17

Bez šaubām, amoniešu tēviem par labu varētu minēt to, ka vecāki bija mācījuši viņiem maldīgas tradīcijas, taču ikviens Debesu Tēva bērns nāk šajā laicīgajā pasaulē ar Kristus gaismu. Neatkarīgi no tā, kas bija par pamatu viņu grēcīgajai rīcībai, tā noveda pie garīga rakstura vājības, kuru Sātans noteikti censtos izmantot.

Par laimi, viņiem tika mācīts evaņģēlijs, viņi nožēloja grēkus un caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu ieguva garīgu spēku, lai pretotos Sātana vilinājumiem. Visdrīzāk viņi līdz šim nemaz nebija izjutuši kārdinājumu atgriezties pie savas brutālās pagātnes, tomēr, sekojot savam pravietim un vadītājam, viņi nedeva Sātanam nekādu iespēju „[apmānīt savas] dvēseles un uzmanīgi [novest] tos lejā ellē”.18 Glābēja veiktā Izpirkšana ne vien attīrīja viņus no grēka, bet arī, pateicoties tam, ka viņi paklausīja priesterības vadītāja padomam, Glābējs varēja stiprināt viņus un pasargāt no pašu vājībām. Viņu pazemīgā mūža apņemšanās atmest savus līdzšinējos grēkus pasargāja viņu ģimenes daudz lielākā mērā nekā jebkas, ko viņi būtu spējuši paveikt kaujas laukā. Paklausība neliedza saņemt svētības. Tā stiprināja viņus un svētīja gan viņus pašus, gan turpmākās paaudzes.

Stāsta noslēgumā mēs redzam, kā Tā Kunga žēlastība padarīja viņu „vājības par spēku”.19 Šie uzticīgie tēvi sūtīja savus dēlus kaujā Helamana uzraudzībā. Lai gan dēli cīnījās smagās kaujās, kur ikviens guva lielāku vai mazāku ievainojumu, neviena dzīvība netika zaudēta.20 Šie jaunie vīri kļuva par būtisku palīgspēku novājinātajam nefijiešu karapulkam. Atgriežoties mājās, viņi bija kļuvuši vēl uzticīgāki un garīgi spēcīgāki. Viņu ģimenes tika svētītas, pasargātas un stiprinātas.21 Arī mūsdienās šo šķīsto un taisnīgo dēlu piemērs turpina iedvesmot daudzus jo daudzus Mormona Grāmatas studentus.

Katram no mums dzīvē ir gadījušies brīži, kad esam izdarījuši sliktu izvēli. Mums visiem ir izmisīgi nepieciešams Jēzus Kristus veiktās Izpirkšanas pestījošais spēks. Katram no mums ir jānožēlo sava dumpība. „Jo Es, Tas Kungs, nevaru raudzīties uz grēku pat ar vismazāko atlaidi.”22 Viņš to nevar, jo zina, kas nepieciešams, lai mēs varētu kļūt kā Viņš.

Daudzi no mums ir ļāvuši vaļu kādai rakstura vājībai. Caur Jēzus Kristus Izpirkšanu mēs, tāpat kā amonieši, varam uzcelt garīgu aizsargvalni starp sevi un jebkādām pagātnes kļūdām, kuras Sātans cenšas izmantot pret mums. Garīgā aizsardzība, ko uzcēla amoniešu tēvi, svētīja un stiprināja viņus, viņu ģimenes, viņu valsti un turpmākās paaudzes. Arī mēs to varam.

Tad nu, kā mēs varam uzcelt šo mūžīgo aizsargvalni? Pirmais solis ir sirsnīga, pamatīga un pilnīga grēku nožēla. Caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu ikviens no mums var kļūt tīrs, un mūsu dumpības nasta tiks atvieglota. Paturiet prātā, ka grēku nožēla nav sods. Tas ir cerību pilns ceļš uz daudz spožāku nākotni.

Debesu Tēvs ir dāvājis mums līdzekļus, kas palīdz uzcelt aizsargvalni, norobežojot mūsu uzticīgo dzīvi no mūsu vājībām. Apsveriet šos ierosinājumus:

  1. Noslēdziet derības un saņemiet savus priekšrakstus. Tad nelokāmi un neatlaidīgi strādājiet, lai izpildītu tempļa priekšrakstus par saviem priekštečiem.
  2. Dalieties evaņģēlijā ar mazaktīviem ģimenes locekļiem un draugiem vai tiem, kuri nav mūsu baznīcas locekļi. Dalīšanās šajās patiesībās var no jauna iedegt jūsu dzīvē entuziasmu.
  3. Uzticīgi veiciet savus baznīcas aicinājumus, it īpaši mājskološanas un apmeklējošo māsu pienākumus. Neesiet tādi mājskolotāji vai apmeklējošās māsas, kuri veic apmeklējumus 15 minūtes mēnesī. Tā vietā uzrunājiet katru ģimenes locekli individuāli. Iepazīstiet viņus personīgi. Esiet patiesi draugi. Izrādiet viņiem dažādas laipnības, parādot, cik ļoti jums rūp, kas notiek ar katru no viņiem.
  4. Pats svarīgākais — kalpojiet savas ģimenes locekļiem. Izvirziet sava laulātā drauga un bērnu garīgo attīstību kā vienu no savām augstākajām prioritātēm. Pievērsiet uzmanību tam, ko jūs varat darīt, lai palīdzētu katram no viņiem. Dāsni veltiet viņiem savu laiku un uzmanību.

Visiem šiem ierosinājumiem ir kopīgs mērķis — piepildīt savu dzīvi ar kalpošanu citiem. Ja jūs ziedosiet savu dzīvi kalpošanai Debesu Tēva bērniem23, Sātana kārdinājumi vairs nespēs jūs ietekmēt.

Jūsu Debesu Tēvs mīl jūs tik ļoti, ka ļauj jums iegūt šādu spēku caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu. Vai tas nav brīnišķīgi? Daudzi no jums ir jutuši, ka viņus nospiež agrāko izvēļu sekas, taču ikviens no jums var sajust arī to pacilātību, ko sniedz Tā Kunga piedošana, žēlsirdība un spēks. Es esmu to sajutis, un es liecinu, kas tā ir pieejama arī ikvienam no jums. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.

Rādīt atsauces

  1.  

    1. Almas 17:14; skat. arī Almas 17–27.

  2.  

    2. Skat. Almas 23:4–7; 24:5–19.

  3.  

    3. Skat. Almas 24:20–27.

  4.  

    4. Skat. Almas 27. nodaļa.

  5.  

    5. Skat. Almas 53:8–9; 56:10–17.

  6.  

    6. Skat. „Ģimene: Vēstījums pasaulei”, Ensign vai Liahona, 2010. g. nov., 129. lpp.

  7.  

    7. Skat. Almas 53:10–13.

  8.  

    8. Skat. Almas 53:14–16.

  9.  

    9. Skat. Almas 56:18.

  10.  

    10. Skat. Almas 53:17–22; 56:3–10, 30–57.

  11.  

    11. Skat. Ensign vai Liahona, 2010. g. nov., 129. lpp.

  12.  

    12. Almas 53:15.

  13.  

    13. Mācība un Derības 58:42.

  14.  

    14. Almas 53:4.

  15.  

    15. Skat. Etera 12:27.

  16.  

    16. Skat. 1. Samuēla 12:15; Jesajas 1:20; 1. Nefija 2:23; Mosijas 15:26; Almas 9:24; Mācība un Derības 76:25; Mozus gr. 4:3..

  17.  

    17. Skat. Salamana pamācības 28:13; 1. korintiešiem 2:3; 15:43; 2. korintiešiem 13:4; Jēkaba v. 3:17; 2. Nefija 3:13; Jēkaba gr. 4:7; Almas 34:17; 3. Nefija 22:8; Etera 12:26–28; Mācība un Derības 24:11; 35:17; 38:14; 62:1.

  18.  

    18. 2. Nefija 28:21.

  19.  

    19. Etera 12:27.

  20.  

    20. Skat. Almas 57:25; 58:39.

  21.  

    21. Skat. Almas 58:40.

  22.  

    22. Mācība un Derības 1:31.

  23.  

    23. Skat. Mateja 16:25; Mācība un Derības 88:125.