2014
Stingri nostiprināts enkurs
2014. gada aprīlis


Augstākā prezidija vēstījums

Stingri nostiprināts enkurs

Attēls
Prezidents Dīters F. Uhtdorfs

Nesen man bija iespēja ceļot ar lielu kuģi gar brīnišķīgo Aļaskas, ASV, krastu. Kamēr kapteinis gatavojās pārnakšņošanai tālajā, senatnīgajā līcī, viņš uzmanīgi novērtēja vietu un apstākļus, tādus kā paisumu un bēguma secību, ūdens dziļumu un attālumu līdz bīstamiem šķēršļiem. Kad viņš ar visu bija apmierināts, viņš izmeta enkuru tā, lai kuģis paliktu drošībā un stingri noenkurojies, dodot pasažieriem iespēju apbrīnot iespaidīgo Dieva radītās pasaules skaistumu.

Skatoties uz krasta līniju, es sāku apjaust, ka kuģis gandrīz nemanāmi dreifē niecīgākā vēja un zemūdens straumes ietekmē. Tomēr kuģis nelokāmi un pastāvīgi palika fiksētā rādiusa robežās, kuru noteica enkura auklas garums un stiprums.

Kapteinis neturēja enkuru, noglabātu uz kuģa, turot to gatavībā, lai nolaistu tikai tajā gadījumā, ja tuvosies vētra. Nē, viņš veica preventīvu pasākumu, noenkurojot kuģi, ar ko pasargāja to no virzīšanās nedrošos ūdeņos vai lēnas dreifēšanas uz sēkli, lai pasažieri un apkalpe justos droši.

Pārdomājot redzēto, man prātā iešāvās doma, — ja šo skatu nav iespējams izmantot kā līdzību, tad es nekad neesmu vadījis lidmašīnu.

Kāpēc mums ir nepieciešami enkuri?

Enkura mērķis ir noturēt kuģi drošībā vēlamajā atrašanās vietā vai lai palīdzētu kontrolēt kuģi sliktu laika apstākļu laikā. Tomēr, lai izpildītu šos ļoti svarīgos mērķus, ar vienkāršu enkuru vien nepietiek. Enkuram ir jābūt masīvam, uzticamam un tas ir jāizmanto pareizi — noteiktā laikā un vietā.

Cilvēkiem personīgi un ģimenēm arī ir vajadzīgi enkuri.

Nelaime var atnākt kā liela vētra, lai aizpūstu mūs prom no pareizā kursa un draudētu mest mūs pret klintīm. Taču dažreiz mēs atrodamies briesmās arī tad, kad viss, šķiet, ir droši, — vējš ir liegs un ūdens mierīgs. Patiesībā, mēs varam atrasties vislielākajās briesmās, kad mēs dreifējam un kustība ir tik neliela, ka mēs tik tikko to pamanām.

Evaņģēlijs ir mūsu enkurs

Enkuriem ir jābūt masīviem, spēcīgiem un labi uzturētiem, lai tie vajadzības gadījumā būtu gatavi. Turklāt tiem ir jābūt piestiprinātiem pie tāda pamata, kas ir spējīgs izturēt pretspēka svaru.

Protams, Jēzus Kristus evaņģēlijs ir šāds enkurs. To sagatavoja Visuma Radītājs dievišķam mērķim, un tas tika izstrādāts, lai sniegtu drošību un vadību Viņa bērniem.

Kas tad galu galā ir evaņģēlijs, neskaitot to, ka tā ir Dieva iecere atpestīt Viņa bērnus un atvest tos atpakaļ Viņa klātbūtnē?

Zinot to, ka dreifēšana ir visu lietu dabā, mums ir stingri jānostiprina mūsu enkuri evaņģēlija patiesības pamatos. Enkurus nav viegli jānolaiž lepnības smiltīs, un ar tiem nav tik tikko jāpieskaras mūsu pārliecības virsmai.

Šomēnes mums ir iespēja dzirdēt Dieva kalpus baznīcas vispārējā konferencē. Viņu vārdi kopā ar Svēto Rakstu pantiem un Gara pamudinājumiem nodrošina drošu un stingru mūžīgo vērtību un mācību pamatu, pie kura mēs varam piestiprināt savus enkurus, lai mēs varētu palikt nelokāmi un droši dzīves grūtību un pārbaudījumu laikā.

Senlaiku pravietis Helamans mācīja: „Tas ir uz mūsu Pestītāja klints, kurš ir Kristus, Dieva Dēls, kur jums jāceļ savs pamats, lai, kad velns sūtīs savus stipros vējus, jā, savas bultas virpuļvējā, jā, kad visa viņa krusa un viņa spēcīgā vētra gāzīsies uz jums, tai nebūtu spēka jūs ievilkt tai ciešanu un bezgalīgo bēdu bezdibenī, tādēļ ka jūs esat cēluši uz klints, kas ir drošs pamats, pamats, uz kura cilvēki, ja tie ir cēluši, vairs nevar krist.” (Helamana 5:12.)

Stingri nostiprinātu enkuru vērtība

Dzīve dažādos veidos pārbauda mūsu enkurus un vilina mūs dreifēt. Tomēr, ja mūsu enkuri ir pareizi nostiprināti mūsu Pestītāja klintī, tie izturēs — neskatoties uz vēja spēku, paisuma un bēguma spēku vai viļņu augstumu.

Protams, kuģis netika projektēts, lai paliktu nekustīgs ostā, bet drīzāk, lai paceltu enkuru un peldētu pa dzīves jūrām. Bet tā jau ir līdzība kādai citai reizei.

Tagad mani mierina tas, ka es zinu, ka evaņģēlija enkurs un mūsu Pestītāja klints turēs mūs nelokāmus un drošus.

Šāds enkurs atturēs mūs no dreifēšanas briesmu un nelaimju ūdeņos. Tas sniegs mums lielisku iespēju izbaudīt vienmēr mainīgās un skaistās dzīves ainavas nesalīdzināmo daiļumu.

Dzīve ir skaista, un tā ir vērta, lai to dzīvotu. Vēji, vētras un valdošās straumes var vilināt mūs peldēt acīmredzamās vai neredzamās briesmās, taču evaņģēlija vēstījums un tā dievišķais spēks turēs mūs uz ceļa — atpakaļ uz mūsu Debesu Tēva drošo ostu.

Tāpēc ne tikai klausīsimies aprīļa vispārējās konferences runās, bet arī pielietosim konferences runas kā stingri nostiprinātu enkuru savā ikdienas dzīvē.

Lai Dievs svētī un vada mūs šajos nozīmīgajos un ļoti svarīgajos centienos!

Kā mācīt no šī vēstījuma?

Apsveriet iespēju apspriest enkuru nozīmi Lehija ģimenes ceļojuma — uz apsolīto zemi — kontekstā. (Skat. 1. Nefija 18.) Jūs varētu norādīt uz 1. Nefija 18:11–15, kad Nefijs bija sasiets, Liahona pārstāja darboties un kuģi dzina spēcīga vētra. Ar kādām sekām mums ir jāsastopas, ja mēs neesam droši noenkurojušies evaņģēlijā? Jūs varētu arī norādīt uz 1. Nefija 18:21–22 un apspriest to, kā mēs varam rast drošību, vēršoties pie Glābēja.