Apsolījums deva man cerību

Drīz pēc mūsu kāzām mans vīrs un es tikām svētīti ar dēlu. Kad es ieraudzīju viņa smaidu un ieskatījos viņa acīs, sajutos parādā Debesu Tēvam. Mūsu dēls man izlikās pilnīgs. Mans vīrs un es pateicāmies Tam Kungam ikdienas par šādu dārgu dāvanu.

2009. gada 19. februārī es sakravāju mantas, lai atgrieztos skolā un pabeigtu savu pēdējo studiju gadu. Mans vīrs un es nezinājām, ka nākamajā dienā mūsu mīļais dēls saslims ar drudzi un pametīs šo mirstīgo dzīvi.

Man to bija grūti pieņemt. Mūsu bīskapijas locekļi ieradās mūsu mājās, lai mierinātu mūs ar Svētajiem Rakstiem un garīgajām dziesmām un lai lūgtu Dievu ar mums. Man bija dārgas izteiktās līdzjūtības, taču manas bēdas par zaudēto dēlu nerimās. Kad vien es iedomājos par viņu, manas acis pārpildīja asaras.

Četras dienas pēc viņa nāves es sajutu iedvesmu studēt Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits. Kad turēju rokās grāmatu, atvērās nodaļa ar nosaukumu: „Cerības un mierinājuma vārdi nāves brīdī”. Es sāku lasīt, un mani dziļi iespaidoja traģiskie zaudējumi, ar ko saskārās Džozefs un Emma pēc savas ģimenes nodibināšanas. Kad nonācu līdz runas izvilkumam, ko pravietis teica kādas divgadīgas meitenes bērēs, es sajutu, it kā man uz galvas tiktu uzliets auksts ūdens, remdinot manas skumju nokaitētās domas.

Es pasaucu savu vīru. Kopā mēs lasījām: „Es esmu … uzdevis sev jautājumu, kāpēc no mums tiek paņemti zīdaiņi un nevainīgi bērni. … Tas Kungs paņem daudzus, pat zīdaiņus, lai viņi izbēgtu … no šīs pasaules bēdām un ļaunuma; viņi bija pārāk šķīsti un mīļi, lai dzīvotu uz Zemes; tādēļ, pareizi to apdomājot, tā vietā, lai sērotu, mums ir iemesls priecāties, jo viņi ir atbrīvoti no ļaunuma, un drīz vien viņi atkal būs ar mums.”

Pravietis piebilda: „Var rasties jautājums — „Vai mātēm mūžībā būs viņu bērni?”” Jā! Jā! Mātes, jums būs jūsu bērni; jo viņiem būs mūžīgā dzīve, tāpēc ka viņu parāds ir samaksāts.”¹

Kopš mēs izlasījām šos skaistos vārdus, mūsu ģimenes lūgšanas ir bijušas pilnas pateicības par apsolījumu, ka caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu mēs atkal būsim ar mūsu dēlu.

Šodien mums ir trīs brīnišķīgi bērni, brālis un māsa mūsu aizgājušajam dēlam. Mēs mācām viņiem patieso un mūžīgo evaņģēliju, kas viņus vadīs atpakaļ pie viņu Debesu Tēva un viņu Glābēja, Jēzus Kristus.

Es zinu, ka pravieša Džozefa Smita vēstījums par dzīvi pēc nāves ir patiess. Es mūžīgi būšu pateicīga par cerību, mieru, prieku un laimi, ko tas nes mūsu ģimenei — priekškara abās pusēs.