Kā izmantot Glābšanas ieceri, lai atbildētu uz jautājumiem
Kad mums vai citiem ir jautājumi par Jēzus Kristus evaņģēliju, vai mēs zinām, kur rast atbildes?
Mēs dzīvojam aizraujošā laikā. Jēzus Kristus atjaunotais evaņģēlijs nāk „laukā no krēslas” (M&D 1:30). Tādēļ arvien vairāk Debesu Tēva bērnu, kas nav no mūsu ticības, uzzina par „mormoņiem”. Daži uzzina kaut ko, kas šķiet dīvains un mulsinošs. Citi uzzina to, kas šķiet pazīstams un mierinošs. Cilvēki no šīm abām grupām varētu vērsties pie mums, meklējot atbildes uz saviem jautājumiem. Daudzas atbildes ir rodamas glābšanas iecerē, kas arī ir pazīstama kā „diženā laimes iecere” (Almas 42:8).
Visbiežāk uzdotie jautājumi ir šādi: „No kurienes es nāku?” „Kāpēc es esmu šeit?” un „Kur es došos pēc šīs dzīves?” Uz visiem šiem jautājumiem var atbildēt ar patiesībām, kas atrodamas glābšanas iecerē. Šajā rakstā ir dotas dažas atbildes, ko uz šiem jautājumiem ir snieguši Svētie Raksti un mūsu pravietis, prezidents Tomass S. Monsons.
No kurienes es nāku?
Mēs esam mūžīgas būtnes. Mēs dzīvojām ar Dievu pirms šīs dzīves kā Viņa gara bērni. „Apustulis Pāvils [mācīja], ka mēs „esam Dieva cilts” [Ap. d. 17:29],” teica prezidents Monsons. „Tā kā mēs zinām, ka mūsu fiziskais ķermenis ir mūsu mirstīgo vecāku atvase, mums ir jāiedziļinās Pāvila izteikuma nozīmē. Tas Kungs ir paziņojis, ka „gars un ķermenis ir cilvēka dvēsele” [M&D 88:15]. Tādējādi tieši gars ir Dieva atvase. Vēstules ebrejiem autors atsaucas uz Viņu kā uz „garu Tēvu” [Ebrejiem 12:9].”1
Kāpēc es esmu šeit?
Par mūsu dzīvi uz Zemes prezidents Monsons teica: „Cik gan pateicīgiem mums vajadzētu būt par to, ka gudrais Radītājs izveidoja Zemi un izmitināja mūs šeit, aizmirstības plīvuram aizsedzot mūsu iepriekšējo esamību, lai mēs varētu pieredzēt pārbaudes laiku, iespēju pierādīt sevi, lai būtu gatavi visam, ko Dievs ir sagatavojis mums.
Nepārprot ami viens no galvenajiem mērķiem mūsu eksistencei uz Zemes — saņemt ķermeni no miesas uz kauliem. Mums ir arī dota rīcības brīvības dāvana. Mums ir tā privilēģija izvēlēties pašiem tūkstošiem veidos. Šeit mēs mācāmies no stingrā darba uzrauga — pieredzes. Mēs atšķiram starp labu un ļaunu. Mēs atšķiram rūgtu no salda. Mēs atklājam, ka mūsu rīcībai ir sekas.”2
Kas ar mani notiks pēc nāves?
Nāve piemeklē visus cilvēces ģimenes locekļus. „Bet, kad cilvēks nomiris, vai viņš var atkal dzīvot?” (Ījaba 14:14.) „Mēs zinām, ka nāve nav beigas,” teica prezidents Monsons. „Šo patiesību ir mācījuši dzīvi pravieši visos laikos. To var atrast arī mūsu Svētajos Rakstos. Mormona Grāmatā mēs lasām šādus konkrētus un mierinošus vārdus:
„Tagad par dvēseles stāvokli starp nāvi un augšāmcelšanos — lūk, tas man ir ticis darīts zināms caur eņģeli, ka visu cilvēku gari, tikko tie ir pametuši šo mirstīgo ķermeni, jā, visu cilvēku gari, vai tie ir labi vai ļauni, tiek paņemti mājās pie tā Dieva, kas devis viņiem dzīvību.
Un tad notiks, ka to gari, kuri ir taisnīgi, tiks uzņemti laimes stāvoklī, kas tiek saukts par paradīzi, atpūtas stāvoklī, miera stāvoklī, kur tie atpūtīsies no visām savām raizēm un no visām rūpēm, un bēdām.” [Almas 40:11–12.]”3
Pēc augšāmcelšanās mēs dosimies uz celestiālo valstību, kuras godība līdzinās Saulei, vai uz terestriālo valstību, kuras godība līdzinās Mēnesim, vai uz telestiālo valstību, kuras godība līdzinās zvaigznēm, vai uz ārējo tumsību (skat. M&D 76).
Vai Dievs patiešām eksistē? Vai Sātans ir īsts?
Debesu Tēvs, Jēzus Kristus un Sātans — visi piedalījās Dižajā debesu padomē, pirms mēs bijām piedzimuši. Saskaņā ar glābšanas ieceri Debesu Tēvs lūdza, lai kāds dotos uz Zemi un izpirktu mūsu grēkus. Viņš sacīja: „Kuru lai Es sūtu?” Un viens [Jēzus Kristus] atbildēja, līdzīgs Cilvēka Dēlam: „Šeit Es esmu, sūti Mani.” Un vēl cits [Sātans] atbildēja un sacīja: „Šeit es esmu, sūti mani.” Un Tas Kungs sacīja: „Es sūtīšu pirmo.”
Un tas otrais [Sātans] bija dusmīgs un neturēja savu pirmo stāvokli; un tanī dienā daudzi sekoja viņam” (Ābrahāma 3:27–28; skat. arī M&D 29:36–37; Mozus 4:1–4).
Vai mums ir spēks, lai pretotos Sātana kārdinājumiem?
Viena trešdaļa garu, kuri izvēlējās sekot Sātanam pēc Debesu padomes, tika izdzīti kopā ar viņu. Viņi un Sātans joprojām ir gari bez fiziskiem ķermeņiem. Pravietis Džozefs Smits mācīja: „Visām būtnēm, kurām ir ķermenis, ir vara pār tām, kurām ķermeņa nav.”4 Tādēļ Sātans var kārdināt mūs, taču mums ir spēks pretoties.
Kāpēc dažreiz šķiet, ka Debesu Tēvs neatbild uz manām lūgšanām?
„Lūgšana ir darbība, ar kuru Tēva griba un bērna griba tiek savstarpēji saskaņotas. Lūgšanas nolūks nav izmainīt Dieva gribu” (Bībeles vārdnīca, „Lūgšana”). Lūgšana ir līdzeklis, kas palīdz mums izlemt, vai mēs izmantosim savu rīcības brīvību, lai saskaņotu savu gribu ar Dieva gribu (skat. Ābrahāma 3:25). Debesu Tēvs vienmēr atbild uz mūsu lūgšanām, taču šīs atbildes var būt „jā”, „nē” vai „vēl ne”. Piemērota laika izvēle ir svarīga.
Kāpēc man ir grūtības, kad cenšos dzīvot pareizi?
Grūtības ir daļa no glābšanas ieceres. Tās mūs stiprina, attīra un šķīsta, kad mēs paļaujamies uz Jēzu Kristu un Viņa evaņģēliju. Debesu Tēvs atbalsta mūs grūtībās. Mūsu grūtības „dos [mums] pieredzi un nāks [mums] par labu” (M&D 122:7).
Kā es varu zināt, kas ir pareizi un kas ir nepareizi?
Visiem Dieva bērniem kopš dzimšanas ir Kristus gaisma, kas palīdz mums „atšķirt labu no ļauna” (Moronija 7:16). Turklāt Svētais Gars var liecināt mums par patiesību mūsu prātā un sirdī, ienesot miera un siltuma sajūtas (skat. M&D 8:2–3).
Vai es varu saņemt piedošanu, pat ja esmu smagi grēkojis (-usi)?
Dievs zināja, ka mēs visi grēkosim, mācoties izvēlēties starp pareizo un nepareizo.5 Tomēr visiem grēkiem seko sods. Taisnība prasa, lai tiktu izciests sods. Savā žēlastībā Debesu Tēvs ļāva Jēzum Kristum paveikt Izpirkšanu un apmierināt taisnības prasības par mums visiem (skat. Almas 42). Citiem vārdiem sakot, Kristus ar Savām ciešanām Ģetzemanē un nāvi Golgātā samaksāja cenu par visiem mūsu grēkiem, ja mēs pielietojam Kristus veikto Izpirkšanu, nožēlojot grēkus un saņemot evaņģēlija priekšrakstus. Mūsu grēki tiks piedoti (skat. M&D 1:31–32).