2014
Rīcības brīvība vai tikumiskā rīcības brīvība?
2014. gada oktobris


Rīcības brīvība vai tikumiskā rīcības brīvība?

Ja rīcības brīvību pielietojam gudri, mums ir vairāk izvēles iespēju un tas mums palīdz izvēlēties pareizo.

Attēls
composite of 2 photos of a young man in casual clothes and him in a suit.

KRISTĪNES SMITAS FOTOILUSTRĀCIJA; BRAIJENA BĪČA ILUSTRĀCIJA

Es joprojām atceros, cik ļoti biju nobažījies, gatavojoties satikties ar bīskapu, lai runātu par kalpošanu misijā. Es prātoju, vai esmu pietiekami labs. Tāpat kā Džozefs Smits, es nebiju „vainīgs lielos un ļaunprātīgos grēkos” (Džozefs Smits — Vēsture 1:28), taču es tāpat biju ļoti satraukts.

Es biju satraukts, jo nevarēju nedomāt par savu draugu Deniju (vārds ir mainīts). Denijs vairākus mēnešus runāja par to, cik ļoti viņš gaida, kad varēs kalpot misijā. Taču viss mainījās pēc viņa tikšanās ar bīskapu.

Denijs bija iesaistījies necienīgā uzvedībā ar vairākām jaunajām sievietēm, tāpēc, kā viņš man vēlāk pastāstīja, bija liedzis sev iespēju kalpot pilnlaika misijā. Viņš vairs nevarēja brīvi izvēlēties, vai kalpot misijā.

Denijs, prezidenta Boida K. Pekera, Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidenta, vārdiem, bija ļāvies Sātana kārdinājumam — „nepareizi pielietot [savu] tikumisko rīcības brīvību”.1

Patiesa brīvība, kā tas tiek mācīts Jaunatnes morāles stiprināšanai, ir tad, kad mēs pielietojam rīcības brīvību, lai izvēlētos paklausību. Brīvība tiek pazaudēta, kā to pieredzēja Denijs, izdarot izvēli — būt nepaklausīgam.

„Kaut arī mums ir atļauts izvēlēties, kā rīkoties, tomēr mēs nevaram izvēlēties savas rīcības sekas. Sekas, vai tās būtu labas vai sliktas, ir ikvienas mūsu izvēlētās rīcības dabisks rezultāts.”2

Rīkoties pašiem

Svētie Raksti māca, ka mēs varam „brīvi izvēlēties”, ka esam „brīvi savā rīcībā” un varam brīvi rīkoties „paši pēc [mūsu] brīvas gribas” (2. Nefija 2:27; 10:23; M&D 58:27; Helamana 14:30), tādēļ mēs bieži lietojam terminu „rīcības brīvība”.

Taču, vai tu zināji, ka Svētajos Rakstos frāze „rīcības brīvība” nav sastopama? Tā vietā Svētie Raksti māca, ka „katrs cilvēks var rīkoties attiecībā uz nākamību mācībā un principos, atbilstoši tikumiskajai rīcības brīvībai, ko Es tam esmu devis, lai katrs cilvēks varētu būt atbildīgs par saviem paša grēkiem” (M&D 101:78; slīpraksts pievienots).

Elders D. Tods Kristofersons, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, mācīja: „[Svētajos Rakstos] vārdi rīcības brīvība ir vai nu vieni paši, vai ar papildinošu vārdu — tikumiskā. … Kad mēs lietojam vārdus tikumiskā rīcības brīvība, mēs piemēroti uzsveram atbildību, kas ir rīcības brīvības dievišķās dāvanas būtiska daļa. Mēs esam tikumiskas būtnes, mēs rīkojamies paši, varam brīvi izvēlēties, taču esam atbildīgi par savām izvēlēm.”3

Prezidents Pekers papildina: „Svētajos Rakstos tiek skaidrots, ka rīcības brīvība ir tikumiska rīcības brīvība, kas nozīmē, ka mēs varam izvēlēties starp labu un ļaunu.”4 Šī Dieva dotā dāvana nozīmē, ka mēs varam „brīvi izvēlēties brīvību un mūžīgo dzīvi caur lielo visu cilvēku Starpnieku vai izvēlēties gūstu un nāvi, saskaņā ar velna gūstu un varu” (2. Nefija 2:27).

Sātana karš pret rīcības brīvību

Tikumiskajai rīcības brīvībai ir liela nozīme pestīšanas iecerē, tāpēc pirmsmirstīgajā dzīvē Sātans centās to iznīcināt. Savas sacelšanās dēļ viņš tika padzīts un tagad tiecas „pievilt un padarīt cilvēkus aklus, un vest tos gūstā pēc savas gribas” (Mozus 4:3–4).

Sātans vēlas, lai mēs izdarītu izvēles, kas ierobežo mūsu brīvību, noved pie kaitīgiem ieradumiem un viņa kārdinājumu priekšā atstāj bezspēcīgus. Evaņģēlija skaistums ir tajā, ka tas mums pastāsta par mūsu izvēlēm, kā arī par šo izvēļu sekām. Ja rīcības brīvību pielietojam gudri, mums ir vairāk izvēles iespēju, un tas mums palīdz izvēlēties pareizo.

Glābēja paraugs

Kad lielajā sapulcē debesīs iepazīstināja ar pestīšanas ieceri, Glābējs mums parādīja, kā pielietot mūsu tikumisko rīcības brīvību pareizi. Viņš teica: „Tēvs, Tava griba tiks darīta, un gods būs Tavs mūžīgi” (Mozus 4:2). Jau tur Viņš labprātīgi darīja Tēva gribu, arī vēlāk Ģetzemanes dārzā, kā arī pie krusta (skat. Mateja 26:39; Lūkas 22:42), tāpēc Jēzus samaksāja cenu par mūsu nepareizajām izvēlēm un nodrošināja veidu, kā mēs, caur grēku nožēlošanu, varam saņemt piedošanu.

Ja mēs sekosim Glābēja piemēram, tad tā vietā, lai teiktu: „Ko gribēšu, to darīšu!” Mēs teiksim: „Es darīšu, ko vēlēsies Tēvs.”5 Šāda mūsu tikumiskās rīcības brīvības pielietošana mums nodrošinās brīvību un laimi.

Dodoties uz satikšanos ar savu bīskapu, lai izietu savu pirmo misijas interviju, es biju pateicīgs, ka biju izdarījis labas izvēles. Pēc dažiem mēnešiem es kalpoju Tam Kungam Gvatemalā, kur citiem mācīju pestīšanas ieceri un tikumiskās rīcības brīvības būtisko lomu šajā iecerē.

Atsauces

  1. Boids K. Pekers, „Šīs lietas es zinu”, Liahona, 2013. g. maijs, 8.

  2. Jaunatnes morāles stiprināšanai (2012), 2.

  3. D. Tods Kristofersons, „Moral Agency”, Ensign, 2009. jūn., 47.

  4. Boids K. Pekers, „Šīs lietas es zinu”, 8.

  5. Skat. Volfgangs H. Pauls, „The Gift of Agency”, Liahona, 2006. g. maijs, 35.