Augstākā prezidija vēstījums, 2014. gada decembris
Piepildiet pasauli ar Kristus mīlestību
Kad domājam par Ziemassvētkiem, mēs bieži domājam par dāvanu došanu un saņemšanu. Dāvanas var būt kādas mīlētas tradīcijas daļa, taču tās var arī mazināt svētku vienkāršo godbijības noskaņu un novērst mūs no Glābēja piedzimšanas jēgpilnas svinēšanas.
No personīgās pieredzes es zinu, ka visneaizmirstamākie Ziemassvētki var būt arī vispieticīgākie. Pēc mūsdienu standartiem dāvanas manā bērnībā noteikti bija vienkāršas. Dažreiz es saņēmu salāpītu kreklu vai cimdu vai zeķu pāri. Es atceros vienus īpašus Ziemassvētkus, kad mans brālis uzdāvināja man koka nazi, ko pats bija izgrebis.
Nav nepieciešamas dārgas dāvanas, lai Ziemassvētkus padarītu jēgpilnus. Es atceros stāstu, ko pastāstīja elders Glens L. Rads, kurš no 1987. līdz 1992. gadam kalpoja par Septiņdesmito kvoruma locekli. Pirms vairākiem gadiem, kādu dienu pirms Ziemassvētkiem, pārraudzīdams bīskapa krātuvi, viņš uzzināja no kāda baznīcas vadītāja par trūcīgu ģimeni, kas nesen bija pārvākusies uz dzīvi pilsētā. Kad viņš apmeklēja viņu nelielo dzīvokli, viņš ieraudzīja jaunu vientuļo māti ar četriem bērniem, kas bija jaunāki par 10 gadiem.
Ģimene bija tik trūcīga, ka māte šajos Ziemassvētkos nevarēja nopirkt cienastu vai dāvanas saviem bērniem, — viņa pat nevarēja atļauties svētku eglīti. Brālis Rads parunājās ar ģimeni un uzzināja, ka trīs mazās meitenes ļoti vēlētos lelli vai plīša dzīvnieciņu. Kad viņš pajautāja sešgadīgajam dēlam, ko viņš vēlētos, izsalkušais, mazais zēns atbildēja: „Es vēlētos bļodu ar auzu pārslu putru.”
Brālis Rads apsolīja mazajam zēnam auzu pārslu putru un varbūt vēl kaut ko. Tad viņš devās uz bīskapa krātuvi un paņēma pārtiku un citus materiālus, lai nodrošinātu ģimenes tūlītējās vajadzības.
Tajā pašā rītā kāds dāsns pēdējo dienu svētais bija iedevis viņam 50 dolāru, lai „parūpētos par kādu trūkumā nonākušo”. Paņēmis šo ziedojumu, brālis Rads silti saģērba savus trīs bērnus un devās iepirkties, — viņa bērni izvēlējās rotaļlietas trūcīgajiem bērniem.
Salikuši automašīnā pārtiku, apģērbu, dāvanas un Ziemassvētku eglīti, un dažus rotājumus, Radu ģimene piebrauca pie trūcīgās ģimenes dzīvokļa. Viņi palīdzēja mātei un viņas bērniem uzstādīt eglīti. Tad viņi novietoja dāvanas zem eglītes un pasniedza mazajam zēnam lielu auzu pārslu paku.
Māte raudāja, bērni priecājās, un viņi visi nodziedāja Ziemassvētku dziesmu. Tovakar Radu ģimene pie vakariņu galda pateicās Dievam, ka varēja ienest Ziemassvētku prieku citā ģimenē un palīdzēt mazajam zēnam saņemt auzu pārslu putras bļodu.1
Kristus un došanas gars
Padomājiet par vienkāršo, tomēr cieņpilno veidu, kā mūsu Debesu Tēvs izvēlējās pagodināt Sava Dēla piedzimšanu. Tajā svētajā naktī eņģeļi parādījās nevis bagātajiem, bet gan ganiem. Kristus bērniņš piedzima nevis savrupmājā, bet gan silītē. Viņš tika ietīts nevis zīdā, bet gan autos.
Šo pirmo Ziemassvētku vienkāršums kaut ko vēstīja par Glābēja dzīvi. Lai arī Viņš bija radījis Zemi, staigājis pa ķēnišķas slavas galmiem un stāvējis pie Tēva labās rokas, Viņš piedzima uz Zemes kā bezpalīdzīgs bērns. Viņa dzīve bija cildenas vienkāršības paraugs, un Viņš staigāja starp nabagajiem, slimajiem, nomāktajiem un nomocītajiem.
Lai arī Viņš bija Ķēniņš, Viņam nerūpēja ne pasaulīgā slava, ne pasaulīgās bagātības. Viņa dzīve, Viņa vārdi un Viņa ikdienas darbi liecināja par vienkāršu un tajā pašā laikā dziļu cieņu.
Jēzus Kristus, kurš ļoti labi zināja, kā dot, sniedza mums došanas paraugu. Tiem, kuru sirdis ir nomāktas vientulībā un bēdās, Viņš sniedz līdzjūtību un mierinājumu. Tiem, kuru ķermeņus un prātus ir skārusi slimība un ciešanas, Viņš sniedz mīlestību un dziedinājumu. Tiem, kuru dvēseles nomāc grēks, Viņš piedāvā cerību, piedošanu un pestīšanu.
Ja Glābējs būtu starp mums šodien, mēs Viņu atrastu tur, kur Viņš vienmēr ir bijis, — kalpojam lēnprātīgajiem, nomāktajiem, pazemīgajiem, nomocītajiem un nabagajiem garā. Šajā Ziemassvētku laikā un vienmēr dosim dāvanas Viņam, mīlot citus tā, kā Viņš mīl. Atcerēsimies Viņa piedzimšanas, dāvanu un dzīves cieņpilno pazemību. Un kaut mēs ar vienkāršu laipnību, žēlsirdību un līdzjūtību piepildītu pasauli ar Viņa mīlestības un dziedinājuma spēka gaismu.
© 2014 Intellectual Reserve, Inc. Visas tiesības aizsargātas. Iespiests ASV. Angļu val. teksta apstiprinājums: 6/14. Tulkojuma apstiprinājums: 6/14. First Presidency Message, December 2014 tulkojums. Latvian 10872 153
Kā mācīt no šī vēstījuma?
Prezidents Uhtdorfs māca, ka mums jāseko Glābēja došanas paraugam. Apsveriet iespēju pajautāt cilvēkiem, kurus apmeklējat, pēc kārtas nosaukt kādu dāvanu, ko viņiem ir devis Glābējs, un pārrunāt, kā viņi var lietot šo dāvanu, lai kalpotu citiem. Piemēram, ja baznīcas loceklis ir saņēmis muzikālas izglītības svētību, viņš vai viņa varētu doties dziedāt Ziemassvētku korāļus pie dažiem kaimiņiem. Jūs varētu piedāvāt nomesties ceļos lūgšanā ar tiem, kurus apmeklējat, lūdzot pēc iedvesmas par to, ar kādām dāvanām dalīties, kā ar tām dalīties un ar ko. Vēlāk uzziniet, kā katram ir veicies, rīkojoties saskaņā ar saņemto iedvesmu.