Tae atu i te taime e fārerei fa’ahou ai tātou

Tā tātou pātururaʼa

Nā te peresideni James E. Faust (1920-2007)

Tauturu piti i roto i te Peresidenira’a Mātāmua

Nō roto mai i te hō’ē a’ora’a o te ’āmuira’a rahi nō ’ātopa 2005.

Nene‘i Faa‘ite

    Te arataʼiraʼa vārua, tei te huru ïa o tō te hōʼē taʼata vai-au-noa-raʼa ʼe … te mau peropheta, mau hiʼo ʼe mau heheu parau.

    raised hands

    Tē hina’aro nei au e a’o atu ia ’outou nō niʼa i te mau tōroʼa moʼa o te feiā fa’atere o te autahuʼaraa ’o tei « pi’ihia ’e ’ua maʼitihia » (PH&PF 55:1) nō te arataʼi i te ʼĒkālesia i teie mahana …

    … Tōʼu mau taeaʼe [i roto i te Pupu nō te Tino ʼAhuru ma Piti ʼÂpōsetolo], rātou pauroa, e mau taeaʼe maita’i, te fa’atura, ’e e mau tāne pa’ari ïa. ʼUa ʼite au i tō rātou here. E mau tāvini rātou nō te Fatu. Tō rātou noa hina’aro ʼo te ʼohiparaʼa i roto i tō rātou mau piʼiraʼa rahi ʼe i te paturaʼa i te bāsileia o te Atua i niʼa i te fenua nei. Tō mātou mau taeaʼe ʼo tē tāvini nei i teie mahana ʼe i teie taime, ’ua tāmatahia ʼe e mau taeaʼe parau-tiʼa … Tō rātou ʼāʼau e mea mā ïa, e mau ʼitera’a rarahi tō rātou, e mea ateate tō rātou feruriraʼa, ʼe tō rātou paʼari i te pae varua e mea hōhonu ʼe e roaʼa te tamāhanahanaraʼa ’ia tiʼa i rotopū ia rātou.

    … [I tōʼu piʼiraʼahia, ʼua aʼohia vau] ē te ʼohipa maitaʼi aʼe ʼo tāʼu e tiʼa ʼia rave ʼo te vai au-noa-raʼa ʼe tōʼu mau taeaʼe … ʼUa riro te reira mai te tahi mea ʼo tāʼu i hinaʼaro i te rave ma tōʼu ʼāʼau atoʼa.

    … ʼUa faʼaoti au ē te noa’ara’a i te arataʼira’a vārua, tei te huru o tō te hō’ē ta’ata vai au-noa-raʼa ʼe te peresideni o te ʼĒkālesia, te Peresideniraʼa Mātāmua ʼe te Pupu nō te Tino ʼAhuru ma Piti ʼÂpōsetolo–-rātou pāʼātoʼa ʼo tei pāturuhia … ʼei mau peropheta, ʼei mau hiʼo ʼe ʼei mau heheu parau. ʼAita vau e manaʼo ra e vai tātou i roto i te hōʼē auraʼa maitaʼi ʼe te Vārua o te Fatu mai te mea eʼita tātou e vai au noa ʼe te peresideni o te ʼĒkalesia ʼe te tahi atu mau peropheta, mau hiʼo ʼe mau heheu parau …

    Tāʼu aʼo i te mau melo nō te ʼĒkālesia ʼo tē pātururaʼa ïa i te peresideni o te ʼĒkālesia, te Peresideniraʼa Mātāmua, te Pupu no te Tino ʼAhuru ma Piti ʼÂpōsetolo, ’e te tahi atu mau Huimana Fa’atere Rahi ma tō tātou ʼāʼau ato’a ʼe tō tātou vārua atoʼa. ’Ia nā reira anaʼe tātou, e pāruruhia tātou.

    Tītau-atoʼa-hia ia tātou ’ia pāturu ’e ’ia tauturu i tō tātou feiā fa’atere nō te fenua iho, nō te mea « ’ua pi’ihia rātou ’e ’ua mā’itihia rātou ». E ti’a i te mau melo ato’a o teie ’Ēkālesia ’ia fāri’i i te a’ora’a nō ’ō mai i te hō’ē ’episekōpo ’e ’aore rā i te hō’ē peresideni ’āma’a, te hō’ē peresideni titi ’e ’aore rā misiōni, ’e te peresideni o te ’Ēkālesia ’e tōna mau rima tauturu. ’Aita hō’ē a’e o teie mau taea’e i ani i tōna pi’ira’a. ’Aita e ta’ata parau ti’a E mau tāvini rā rātou nō te Fatu, tāna i pi’i nā roto i te feiā i fa’ata’ahia nō te fāri’i i te fa’aurura’a. ʼO rātou tei pi’ihia, tei pāturuhia ’e tei fa’ata’ahia, e mana tō rātou nō te fāri’i i tā tātou pāturura’a tāmau.