Seminārs
8. daļa: 4.diena, 2. Nefija 31. nodaļa


8. daļa: 4. diena

2. Nefija 31. nodaļa

Ievads

Nefijs mācīja Kristus mācību: mums jāizrāda ticība Jēzum Kristum, jānožēlo savi grēki, jātiek kristītiem, jāsaņem Svētā Gara dāvana un jāiztur līdz galam. Viņš arī liecināja, ka, pielietojot šīs mācības, Dievs mūs svētīs ar Svētā Gara klātbūtni un vadīs mūs uz mūžīgo dzīvi.

2. Nefija 31:1–21

Nefijs māca, ka Glābējs mums parādīja pilnīgu piemēru

Attēls
Jānis Kristītājs kristī Jēzu

Jēzus gāja pie Jāņa Kristītāja, lai tiktu kristīts. Lai gan Jēzus nebija grēkojis, kāpēc, tavuprāt, Viņš tika kristīts? Kāpēc tu tiki kristīts? Šo jautājumu apdomāšana tev palīdzēs sagatavoties šai mācību stundai.

Izlasi 2. Nefija 31:2, 21 un pasvītro frāzi „Kristus mācība”. Pievērs uzmanību, ka 2. pantā Nefijs teica, ka „[viņam] jārunā par Kristus mācību”. Pēc tam 21. pantā viņš teica, ka viņš ir runājis par „Kristus mācību”. 2. Nefija 31:3–20 mēs mācāmies par patiesībām, ko Nefijs nosauca par „Kristus mācību”. Divas patiesības, kuras apgūstam, ir: Jēzus Kristus piepildīja visu taisnību, paklausot visiem Tēva baušļiem, un mums ir jāseko Jēzus Kristus paklausības piemēram, topot kristītiem un saņemot Svēto Garu.

  1. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā, divās paralēlās kolonnās, uzraksti šādus virsrakstus: Iemesli, kāpēc Jēzus tika kristīts un Iemesli, kāpēc mēs tiekam kristīti. Tad izlasi 2. Nefija 31:4–12 un zem katra no šiem virsrakstiem izveido sarakstu ar lietām, ko esi uzzinājis.

Saskaņā ar 2. Nefija 31:11, kas jādara pirms kristīšanās?

Lai labāk paskaidrotu, kāpēc ir nepieciešamas kristības ūdenī, izlasi pravieša Džozefa Smita apgalvojumu: „Kristīšanās ir zīme Dievam, eņģeļiem un debesīm, ka mēs darām Dieva gribu un nav nekāda cita ceļa zem debesīm, ar ko Dievs noteicis nākt pie Viņa, lai tie tiktu glābti un ieietu Dieva valstībā, kā vien ticība Jēzum Kristum, grēku nožēlošana un kristīšanās grēku atlaišanai; un jebkurš cits ceļš ir veltīgs. Un tikai tad jums būs Svētā Gara dāvanas apsolījums” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2010. g.], 92. lpp.).

  1. Iedomājies, ka tavs draugs, kurš nav baznīcas loceklis, tev jautā, kāpēc kristīšanās ir tik svarīga. Uzraksti savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā, kā tu viņam atbildētu.

  2. Uzraksti savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā, kā sekošana Jēzus Kristus piemēram un kristīšanās ir ietekmējusi un svētījusi tavu dzīvi.

Pēc tam, kad esam kristīti, mūsu priekšā vēl ir daudz darāmā. Izlasi 2. Nefija 31:13 un pasvītro frāzes, kas apraksta, kādai būtu jābūt attieksmei, sekojot Glābēja piemēram.

Ko Debesu Tēvs, saskaņā ar 2. Nefija 31:13, mums sola dot pretī, ja mēs ievērojam mūsu derības ar visu sirds nodomu un patiesu nolūku? (Tu vari to atzīmēt savos Svētajos Rakstos.) Izlasi pēdējo frāzi 2. Nefija 31:17 un uzzini, kāpēc mums ir nepieciešams saņemt Svēto Garu. Atvēlētajā vietā uzraksti uz Svētajiem Rakstiem balstītu mācības apgalvojumu vai principu, kas izskaidro, kā Svētais Gars mums palīdzēs.

Uguns tiek lietota, lai attīrītu tādus materiālus kā, piemēram, metālu. Tā izdedzina netīrumus, padarot materiālu tīrāku. Līdzīgi notiek arī ar mums, kad mēs saņemam Svētā Gara dāvanu, — tikai garīgi. To sauc arī par „kristībām ar uguni” (skat. 2. Nefija 31:13). Svētais Gars liecina par Tēvu un Dēlu un sniedz grēku piedošanu. Prezidents Marions G. Romnijs, no Augstākā prezidija, mācīja: „Kristības ar uguni un Svēto Garu … attīra, dziedē un šķīsta dvēseli.” (Learning for the Eternities, sast. George J. Romney [1977. g.], 133. lpp.)

Lai uzzinātu vēl kādu „Kristus mācības” sastāvdaļu, izlasi 2. Nefija 31:15–16 un iekrāso, ko esi noskaidrojis. Savieno frāzes, ko izlasīji 2. Nefija 31:13, ar norādēm, kas dotas 2. Nefija 31:15–16, un padomā, kā tu vari pastāvēt līdz galam ar „patiesu nolūku” un „visu sirds nodomu”.

  1. Atbildi savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā uz jautājumiem:

    1. Kā vārdus — „ar visu sirds nodomu”, „neliekuļojot” un „ar patiesu nolūku” — var attiecināt uz tādām lietām kā ikdienas Svēto Rakstu studēšana vai baznīcas apmeklēšana?

    2. Kāda ir atšķirība starp „lūgšanas skaitīšanu” un lūgšanu „ar visu sirds nodomu”?

    3. Kāda ir atšķirība starp kādu, kas „pieņem Vakarēdienu”, un kādu, kas to pieņem „ar patiesu nolūku”?

Izlasi 2. Nefija 31:18 un uzzini, kur mēs nonākam, kad esam izgājuši cauri grēku nožēlošanas un kristīšanās vārtiem. Kad mēs izrādām ticību, nožēlojam grēkus, tiekam kristīti un saņemam Svēto Garu, mēs nostājamies uz „šaurās jo šaurās takas”. Šaurs nozīmē stingrs, prasīgs un nepieļauj nekādu novirzīšanos. Saskaņā ar 2. Nefija 31:18, kā mēs varam zināt, vai esam uz šaurās jo šaurās takas?

Svētā Gara dāvana nav vienkārši laba sajūta, ko laiku pa laikam pieredzam. Caur Svētā Gara klātbūtni Dievs apliecina, ka mēs ejam pa ceļu, kas ved uz mūžīgo dzīvi.

  1. Atbildi savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā uz jautājumiem:

    1. Kā Svētā Gara klātbūtne ir palīdzējusi tev palikt uz šaurās jo šaurās takas?

    2. Kādos citos veidos Svētais Gars ir svētījis tavu dzīvi?

Izlasi 2. Nefija 31:19–21 un izveido uzskaitījumu, sanumurējot savos Svētajos Rakstos to, kas mums jādara, lai paliktu uz pareizā ceļa. (Ievēro, ka 2. Nefija 31:19–20 ir prasmīgi pārzināmā rakstvieta. Tu vari to īpaši atzīmēt, lai turpmāk varētu vieglāk atrast.)

  1. Uzraksti vienu teikumu savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā, paskaidrojot, ko tev nozīmē „virzīties uz priekšu ar nelokāmību Kristū” (2. Nefija 31:20).

Atvēlētajā vietā apkopo 2. Nefija 31:19–20 ar principa apgalvojumu:

Ja mēs , tad mēs . (Tu vari to ierakstīt savos Svētajos Rakstos.)

Elders Rasels M. Nelsons, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, izteica cerības pilnu padomu tiem, kuri jūt, ka ir noklīduši no šaurās jo šaurās takas: „Savā dzīves ceļā jūs sastopaties ar daudziem šķēršļiem un izdarāt kļūdas. Svēto Rakstu vadība palīdz jums atpazīt tās un veikt nepieciešamos labojumus. Jūs pārstājat doties nepareizā virzienā. Jūs rūpīgi studējat Svētos Rakstus. Tad jūs dodaties uz priekšu ar grēku nožēlu un nepieciešamo atlīdzināšanu, lai nonāktu uz „šaurās jo šaurās takas, kas ved uz mūžīgo dzīvi [2. Nefija 31:18].” („Living by Scriptural Guidance”, Ensign, 2000. g. nov., 17. lpp.)

Apdomā, kā šis apgalvojums un šodien studētie Svētie Raksti tev nes „cerības spožumu” (2. Nefija 31:20).

Attēls
prasmīgi pārzināmo rakstvietu ikona
Rakstvietu prasmīga pārzināšana — 2. Nefija 31:19–20

  1. Velti piecas minūtes tam, lai iegaumētu 2. Nefija 31:20. Palūdz, lai kāds ģimenes loceklis vai draugs pārbauda tavas Svēto Rakstu panta zināšanas, vai arī tu vari aizsegt pantu ar roku un pamēģināt to atkārtot, tajā neieskatoties. Pacenties no galvas uzrakstīt šo pantu savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā.

  2. Izmantojot 2. Nefija 31:20, izvēlies vienu no lietām, kas mums jādara, lai turētos uz pareizā ceļa, un kas tev labi padodas. Tad uzraksti savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā, kā tu to paveic. Tad izvēlies lietu, kurā vēlētos pilnveidoties, un uzraksti, kā tu to paveiksi.

Komentāri un skaidrojumi

Kā tu vari izvairīties no liekulības?

Nefijs brīdināja par liekuļošanu 2. Nefija 31:13. Liekuļošana nozīmē izlikties vai tēlot, lai citi redzētu to, kas neatspoguļo mūsu patieso personību. Elders Džozefs B. Virtlins, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, runāja par neliekuļotu rīcību:

Attēls
Elders Džozefs B. Virtlins

„Vai mēs patiesi dzīvojam pēc evaņģēlija, vai arī tikai izrādām ārēju taisnīgumu, lai apkārtējie pieņemtu, ka mēs esam uzticīgi, kad īstenībā mūsu sirdis un personīgā rīcība nav saskaņā ar Tā Kunga mācībām?

Vai mēs pieņemam „dievības izskatu”, bet noliedzam „tās spēku”? [Skat. Džozefs Smits — Vēsture 1:19.]

Vai mēs patiešām esam taisnīgi, vai arī izliekamies paklausīgi tikai tad, kad domājam, ka citi mūs vēro?

Tas Kungs ir skaidri pateicis, ka Viņu nevar piemuļķot ar izlikšanos, un Viņš ir brīdinājis mūs nebūt nepatiesiem ne pret Viņu, ne pret citiem. Viņš mūs ir brīdinājis, lai uzmanāmies no tiem, kuri rada par sevi nepatiesu priekšstatu, aiz ārēja spožuma slēpjot tumšāku īstenību. Mēs zinām, ka Tas Kungs „uzlūko sirdi”, nevis „ārējo izskatu” [skat. 1. Samuēla 16:7].” („True to the Truth”, Ensign, 1997. g. maijs, 15.–16. lpp.)

Kā mēs varam „pastāvēt līdz galam”?

Frāze „pastāvēt līdz galam” (2. Nefija 31:16) bieži tiek lietota, liekot mums domāt, ka mums vajag pacietīgi paciest grūtības visas dzīves laikā. Elders Džozefs B. Virtlins paskaidroja, ka pastāvēt līdz galam arī nozīmē palikt uzticīgiem Kristum līdz mūža galam:

„Pastāvēšana līdz galam ir mācība par ceļa turpināšanu, kas ved uz mūžīgo dzīvi, pēc tam, kad cilvēks ir nostājies uz šī ceļa caur ticību, grēku nožēlošanu, kristīšanos un Svētā Gara saņemšanu. Pastāvēšana līdz galam prasa visas mūsu pūles. …

Pastāvēt līdz galam nozīmē, ka mēs savu dzīvi esam stingri dēstījuši evaņģēlija augsnē, paliekot Baznīcas galvenajā novirzienā, pazemīgi kalpojot saviem līdzcilvēkiem, dzīvojot Kristum līdzīgu dzīvi un turot noslēgtās derības. Tie, kuri pastāv līdz galam, ir līdzsvaroti, pastāvīgi, pazemīgi, vienmēr pilnveidojas un ir bez viltus. Viņu liecība nebalstās uz pasaulīgiem iemesliem, — tā balstās uz patiesību, zināšanām, pieredzi un Garu.” („Press On”, Ensign, 2004. g. nov., 101. lpp.)

  1. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

    Es studēju 2. Nefija 31. nodaļu un to pabeidzu (datums).

    Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: