Pēc tam, kad cilvēki, kuri bija Pārpilnības zemē, bija sajutuši rētas Jēzus Kristus sānos, rokās un pēdās, Glābējs piešķīra Nefijam un citiem pilnvaras kristīt. Glābējs brīdināja ļaudis izvairīties no strīdiem un apsolīja, ka tie, kas dzīvos atbilstoši evaņģēlijam, iemantos Dieva valstību. Viņš viņiem mācīja arī to, kā saņemt Viņa evaņģēlija svētības, un uzdeva viņiem mudināt citus darīt labu. Glābējs paziņoja, ka Viņš ir piepildījis Mozus likumu, un Viņš cilvēkiem iedeva augstāku likumu, lai tie sagatavotos kļūt līdzīgāki Viņam un mūsu Debesu Tēvam.
Jēzus Kristus piešķir Nefijam un citiem pilnvaras kristīt un nosoda strīdus
Vai atceries savas domas un sajūtas, kad gatavojies kristībām, vai arī esi vērojis, kā kristībām gatavojās draugs vai ģimenes loceklis? Daudziem cilvēkiem ir tādi jautājumi kā „Kas mani var kristīt?” un „Kā notiek kristības?”. Padomā, kā tu atbildētu uz šiem jautājumiem.
Studējot 3. Nefija 11:1–17, tu uzzināji par Jēzus Kristus parādīšanos „Nefija ļaudīm, kas bija sapulcējušies apkārt templim, kas bija Pārpilnības zemē”. (3. Nefija 11:1.) Šie cilvēki sajuta rētas Viņa brūcēs un kļuva par Viņa augšāmcelšanās lieciniekiem. Uzreiz pēc šīs pieredzes Glābējs viņiem mācīja par kristībām, tostarp, kas var kristīt un kā jāveic kristīšana.
Kā pierakstīts 3. Nefija 11. nodaļā, no tā, ko Glābējs teica un darīja, mēs mācāmies: kristības var veikt cilvēks, kuram ir attiecīgas pilnvaras. Mūsdienu atklāsme paskaidro, ka kristības var veikt tikai cilvēks, kam ir priestera amats Ārona priesterībā (skat. Mācība un Derības 20:46), vai kāds, kam ir piešķirta Melhisedeka priesterība (skat. Mācība un Derības 20:38–39; 107:10–11). Turklāt viņam ir jārīkojas priesterības vadītāja (piemēram, bīskapa, draudzes prezidenta, misijas prezidenta vai Augstākā pilnvarotā) vadībā, kam ir nepieciešamās priesterības atslēgas priekšraksta pilnvarošanai.
Attēls
Kristības
Izlasi 3. Nefija 11:23–27 un uzraksti atbildi uz jautājumu: „Kā tiek izpildīts kristību priekšraksts?”
Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā uzraksti, kāpēc, tavuprāt, kristības ir jāizpilda Tā Kunga noteiktā veidā. Kas notiek, ja kristību priekšraksta lūgšanas vārdi tiek noskaitīti nepareizi vai ja kristāmā persona netiek pilnībā iegremdēta zem ūdens?
Atbildi savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā uz vienu vai vairākām jautājumu kopām:
Ko tu atceries no tā, kāpēc tu tiki kristīts, un ko tu atceries no kristību dievkalpojuma? Kas tevi kristīja? Cik tev bija gadu? Kā tu juties tad, kad tevi kristīja? Ko tev nozīmē — būt kristītam ar atbilstošām pilnvarām un Tā Kunga noteiktā veidā?
Vai tu pēdējā laikā esi piedalījies kāda cilvēka kristībās? Kā tu juties?
Ja tev ir Ārona priesterības priestera amats, kādas ir tavas sajūtas, zinot, ka tev ir pilnvaras kristīt? Ja tu jau esi kādu kristījis, ko tu juti un iemācījies no šīs pieredzes?
Kā pierakstīts 3. Nefija 11:28–30, Tas Kungs cilvēkiem pavēl, lai viņu starpā nebūtu strīdu par kristībām vai citiem mācības punktiem. Viņš mācīja, ka strīdi ir no velna un ka tie ir jāatmet.
Padomā par kaut ko, ko tu šodien esi izdarījis (rīcību), kam bija pozitīvas sekas. Uzraksti rīcību un sekas šīs diagrammas atbilstošajās pusēs. Tad padomā par kaut ko, ko šodien esi izdarījis, kam bija negatīvas sekas.
Attēls
bulta
Rīcības un seku attiecību rezultāts reizēm tiek saukts par „ražas likumu”. Mūsdienu atklāsmes to apraksta šādi: „Ko jūs sēsit, to jūs arī pļausit; tādēļ, ja jūs sēsit labu, jūs arī pļausit labu sev par atalgojumu.” (Mācība un Derības 6:33.)
Izlasi 3. Nefija 11:31 un noskaidro, ko Jēzus Kristus vēlējās paziņot cilvēkiem.
Kā rakstīts 3. Nefija 11:32–39, Jēzus Kristus paziņoja Savu mācību, „ko Tēvs [Viņam] ir devis”. (3. Nefija 11:32.) Pārzīmē šo tabulu savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā. Izlasi katru Svēto Rakstu atsauci un noskaidro rīcību un sekas, par kurām Jēzus Kristus mācīja un kuras attiecas uz Viņa mācību. To, ko atrodi, ieraksti tabulā — savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā.
Saskaņā ar tavu tabulu, kas ir galvenās darbības, par kurām Jēzus Kristus mācīja, kas visiem Debesu Tēva bērniem ir jāpaveic, lai ieietu debesu valstībā?
Iespējams, esi pamanījis, ka 3. Nefija 11:32 paziņo, ka Svētais Gars liecina par Debesu Tēvu un Jēzu Kristu. Padomā, kad pēdējā laikā Svētais Gars tev ir liecinājis par Debesu Tēva un Jēzus Kristus patiesumu un mīlestību.
Jēzus Kristus māca ļaužu pulku par svētībām, kuras mēs saņemam, dzīvojot pēc Viņa evaņģēlija
Attēls
Jēzus māca Rietumu puslodē
Aizpildi šo testu, pareizās atbildes apvelkot ar aplīti:
Debesu Tēvs vēlējās, lai mēs būtu pilnīgi.
Mums ir jākļūst pilnīgiem šajā dzīvē, lai nokļūtu celestiālajā valstībā.
Mēs varam kļūt pilnīgi.
Lai tu varētu pārbaudīt savas atbildes, no sākuma izlasi 3. Nefija 12:48. (Šis ir rakstvietu prasmīgās pārzināšanas pants. Tu to vari atzīmēt īpašā veidā, lai vēlāk to būtu viegli atrast.)
Attēls
Elders Rasels M. Nelsons
Kā ir iespējams būt pilnīgam? Elders Rasels M. Nelsons, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, izteicās par bausli būt pilnīgiem: „Mums nav jāraizējas, ja mūsu patiesie centieni uz pilnību šobrīd izskatās tik grūti [sarežģīti] un bezgalīgi. Pilnība tuvojas. Tā tiks sasniegta tikai pēc Augšāmcelšanās un tikai caur To Kungu. Tā gaida ikvienu, kas Viņu mīl un tur Viņa baušļus.” („Perfection Pending”, Ensign, 1995. g. nov., 88.)
Apdomā šo jautājumu: Ko, tavuprāt, nozīmē tas, ka pilnība gūstama „tikai caur To Kungu”?
Pārskati tikko izpildīto testu un pamaini atbildes, ja nepieciešams, ņemot vērā 3. Nefija 12:48 un eldera Nelsona izteikumā uzzināto.
Jēzus Kristus mācības 3. Nefija 12.–14. nodaļā dažkārt dēvē par „tempļa sprediķi”, jo tās ir līdzīgas un bieži vien padziļina mūsu izpratni par labi zināmo Glābēja Kalna sprediķi. (Skat. Mateja 5.–7. nodaļu.) Prezidents Harolds B. Lī mācīja: „Šajā Kalna sprediķī Tas Kungs mums sniedza nelielu ieskatu Viņa raksturā, kas bija pilnīgs, vai, kā varētu teikt, „autobiogrāfijā, kurā katrs vārds bija rakstīts ar darbiem”, un, šādi rīkojoties, Viņš mums deva paraugu tam, kā mums jādzīvo.” (Decisions for Successful Living [1973], 56). Studējot 3. Nefija 12.–14. nodaļu, meklē veidus, kādos Glābējs vēlas, lai tu tiektos pēc pilnības.
Tāpat kā Kalna sprediķi, Glābējs iesāka Savu sprediķi ar dažām īpašībām — paziņojumiem par svētīto un laimes pilno stāvokli tiem, kas ir uzticīgi (skat. 3. Nefija 12:1–12). Tos lasot, meklē, kādas īpašības Tas Kungs mūs mudina attīstīt un kādas svētības Viņš apsola, ja mēs to darām. Kamēr lasi, vari atzīmēt šīs īpašības un apsolītās svētības. Var būt lietderīgi zināt, ka būt garā nabagam (3. Nefija 12:3) nozīmē būt pazemīgam un atkarīgam no Tā Kunga, būt bēdīgam (3. Nefija 12:4) nozīmē bēdāties par saviem grēkiem, kas noved pie grēku nožēlošanas, un būt lēnprātīgam (3. Nefija 12:5) var nozīmēt būt pazemīgam un laipnam, nodoties Dieva gribai vai būt pacietīgam, kad neesi saņēmis atvainošanos par nodarīto pārestību.
Izvēlies vienu no minētajām īpašībām, kuru tu centies vai centīsies iegūt. Ieraksti savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā svētības, kuras tu saņem vai ceri saņemt, pateicoties šīs īpašības attīstīšanai.
No daudzajām patiesībām 3. Nefija 12:1–12, mēs mācāmies: ja mēs dzīvosim saskaņā ar Jēzus Kristus mācībām, mēs būsim svētīti un gatavi ieiet Debesu valstībā. Tā darot, mēs būsim arī par piemēru vai gaismu pasaulei (skat. 3. Nefija 12:14–16).
Jēzus Kristus ļaužu pulkam māca augstāko likumu, kas viņiem palīdzēs kļūt tādiem kā Viņš un Debesu Tēvs
Jēzus Kristus mācīja nefijiešus par to, kā nākt pie Viņa caur grēku nožēlošanu un paklausību Viņa baušļiem (skat. 3. Nefija 12:19–20). Atlikušajā daļā, 3. Nefija 12. nodaļā, Viņš atsaucās uz daļām no Mozus bauslības un tad mācīja augstāko likumu. Viņš ievadīja Mozus likuma daļas ar tādiem vārdiem kā „tie, no senajiem laikiem, ir teikuši” vai „ir rakstīts”. Tad Viņš iepazīstināja ar jauno un augstāko likumu, pēc kura Viņš vēlas, lai mēs šodien dzīvotu, ar vārdiem: „Es saku jums …”
Izlasi šīs Svēto Rakstu atsauces un savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā ieraksti to, ar kādu rīcību, pēc Glābēja vārdiem, var sasniegt pilnību:
3. Nefija 12:21–22. Varētu būt noderīgi saprast, ka vārds ģeķis ir pazemojošs termins, kas pauž nicinājumu, atklātu nepatiku vai naidu.
3. Nefija 12:23–24. Izmanto atsauci 24a, kas palīdzēs noskaidrot, ko nozīmē izlīgt mieru.
3. Nefija 12:25. Var būt noderīgi saprast, ka „vienoties ar savu pretinieku bez kavēšanās” attiecas uz konfliktu ātru atrisināšanu, neļaujot tiem pāraugt lielākās problēmās. Elders Deivids E. Sorensens, kalpojot par Septiņdesmito locekli, mācīja: „Nekur šis princips nav piemērojams vairāk kā mūsu ģimenēs” („Forgiveness Will Change Bitterness to Love”, Ensign vai Liahona, 2003. g. maijs, 11).
3. Nefija 12:27–30. Varētu būt noderīgi saprast, ka ar iekāri ir domāta nepiedienīga, ļauna un egoistiska vēlme.
Viens no principiem, ko mēs varam mācīties no 3. Nefija 12. nodaļas, ir: kad mēs nākam pie Kristus un turam Viņa baušļus, mēs varam vairāk līdzināties Viņam un mūsu Tēvam Debesīs, kas ir pilnīgi.
Attēls
Prezidents Džeimss E. Fausts
Lai arī mēs nekļūsim pilnīgi šajā dzīvē, prezidents Džeimss E. Fausts, no Augstākā prezidija, skaidroja, ka mums ir jācenšas virzīties uz pilnību, lai mēs to varētu iegūt nākamajā dzīvē: „Pilnība ir mūžības mērķis. Lai arī mēs nevaram kļūt pilnīgi laicīgajā dzīvē, tiekšanās pēc tās ir bauslis, kuru mēs varam ievērot, pateicoties Izpirkšanai” („This Is Our Day”, Ensign, 1999. g. maijs, 19).
Pārbaudi, vai vari iegaumēt 3. Nefija 12:48. Tad, kad tev liekas, ka esi to iegaumējis, ieraksti šo rakstvietu savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā.
Atceries, ka Tas Kungs negaida, lai mēs kļūtu pilnīgi visās lietās šīs dzīves laikā, bet, cītīgi cenšoties Viņam sekot un baudot Izpirkšanas svētības, mēs galu galā varēsim kļūt pilnīgi.
Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti: