3. Nefija 14. nodaļa

Jēzus Kristus sprediķis pie tempļa turpinās 3. Nefija grāmatas 14. nodaļā. Viņš mācīja par citu cilvēku tiesāšanu un pamācīja viņus meklēt Debesu Tēva svētības lūdzot. Glābējs arī brīdināja viņus par viltus praviešiem un uzsvēra, cik svarīgi ir pildīt Dieva gribu.

Izlasi garīgās dziesmas „Kungs, Tev es sekošu!” (Garīgās dziesmas, nr. 137) otro pantu, vai arī, ja vēlies, nodziedi to pie sevis:

Kā pierakstīts 3. Nefija 14. nodaļā, Glābējs pie tempļa turpināja mācīt nefijiešus. Izlasi 3. Nefija 14:1–2 un padomā, kā šī mācīšana attiecas uz tikko izlasītās garīgās dziesmas otro pantu? (Var būt lietderīgi saprast, ka frāze „ar kādu mēru jūs mērojat” attiecas uz standartu, pēc kāda viens cilvēks vērtē vai tiesā citu cilvēku.)

1. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā uzraksti atbildes uz šiem jautājumiem:

   1. Kā Glābēja padoms 3. Nefija 14:1–2 atsaucas uz garīgās dziesmas „Kungs, Tev es sekošu!” otro pantu?

   2. Kā tu saviem vārdiem paskaidrotu svarīgo patiesību, kuru Glābējs mācīja 3. Nefija 14:2? (Tu vari šo patiesību vai principu pierakstīt uz savas Svēto Rakstu grāmatas apmales.)

Elders Dalins H. Oukss, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, mums sniedz ieskatu 3. Nefija 14:1 atrodamajā Glābēja bauslī „netiesāt”. To lasot, pasvītro tiesāšanas veidu, no kura, viņš teica, ka mums ir jāizvairās, un — kāpēc.

Attēls

Elders Dalins H. Oukss

„Ir divu veidu tiesāšana: galīgā tiesa, kas mums ir aizliegta, un pagaidu spriedumi, kurus mums ir ļauts izteikt, bet tikai uz taisnības principiem. …

Galīgā tiesa … ir nākotnes notikums, kura laikā mums visiem būs jāstājas Kristus soģa krēsla priekšā, lai taptu tiesāti par saviem darbiem. … Es ticu, ka Svēto Rakstu pavēle „netiesāt” visskaidrāk attiecas uz šo galīgo tiesu.. …

… Kādēļ Glābējs pavēlēja mums nesniegt galīgo spriedumu? Es uzskatu, ka šī pavēle tika dota tādēļ, ka mēs uzdrošināmies sniegt galīgo spriedumu, kad vien pasludinām to, ka kāds konkrēts cilvēks dosies uz elli (vai debesīm) par kādu viņa rīcību vai par kādu īpašu reizi. Kad mēs šādi rīkojamies, — un kārdinājums šādi darīt ir liels, — mēs sāpinām sevi un cilvēku, kuru rosinām tiesāt. …

… Taisnīgam spriedumam, pēc definīcijas, ir jābūt pagaidu spriedumam. Tas neļaus paziņot, ka personai ir nodrošināta paaugstināšana vai tas, ka tai ir neatgriezeniski jādodas uz elli. Tas neļaus paziņot, ka persona ir zaudējusi jebkādas cerības uz paaugstināšanu vai pat jebkādu noderīgu lomu Tā Kunga darbā. Šis ir cerību evaņģēlijs, un nevienam no mums nav tiesību noliegt Izpirkšanas spēku, kas sniedz attīrīšanos no personiskiem grēkiem, piedošanu un dzīves pārveidošanos pēc atbilstošiem nosacījumiem.” („Judge Not’ and Judging,” Ensign, 1999. g. aug., 7, 9.)

Apdomā, kā eldera Ouksa izteikums tev palīdz saprast Glābēja bausli „netiesāt”.

2. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā atbildi uz šādiem jautājumiem: Kā princips no 3. Nefija 14:2, ka mēs tiksim tiesāti atbilstoši tam, ar kādu tiesu mēs tiesājam, maina to, kā mēs raugāmies uz citu kļūdām vai vājībām? Izlasi 3. Nefija 14:12. Kā šis pants varētu būt attiecināms uz minēto principu?

Vai jums kādreiz acī ir iekritusi skropsta vai mazs gruzītis? Svētie Raksti gruzi kāda acī sauc par skabargu. Garš, masīvs koka gabals tiek saukts par baļķi. Glābējs izmantoja šīs līdzības, lai palīdzētu mums saprast problēmas, kas rodas tad, kad mēs netaisnīgi tiesājam vai nepamatoti redzam citos kādu vainu. Izlasi 3. Nefija 14:3–5 un padomā, ko attēlo skabarga un baļķis.

3. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā uzzīmē bildi tam, ko 3. Nefija 14:4 aprakstīja Glābējs. Tad atbildi uz šādiem jautājumiem:

   1. Ko, tavuprāt, nozīmē skabarga?

   2. Ko, tavuprāt, nozīmē baļķis?

   3. Kāpēc, tavuprāt, tiek izmantots baļķis, nevis skabarga, lai norādītu uz to cilvēku kļūdām, kas tiesā netaisnīgi?

Pievērs uzmanību tam, ka Glābēja analoģija ir vērsta uz priekšmetiem, kas ir iesprūduši acī un apgrūtina cilvēka spēju redzēt. Pārdomā šos jautājumus attiecībā uz sevi: Kā manas kļūdas var ietekmēt to, kā es redzu citus? Kā es varu pielietot 3. Nefija 14:5 doto Jēzus Kristus padomu?

Vai, tavuprāt, vispār ir nepieciešams izdarīt spriedumus par citu cilvēku uzvedību? Pravietis Džozefs Smits paskaidroja — kad mēs netiesājam netaisnīgi, mēs varam tikt vadīti tiesāt taisnīgu tiesu (skat. Džozefa Smita tulkojums, Mateja 7:2 [Mateja 7:1, atsauce a]).

Šis skaidrojums sniedz papildu ieskatu jautājumā par citu cilvēku tiesāšanu: „Dažkārt cilvēki domā, ka nav pareizi vispār citus tiesāt. Lai gan tas ir pareizi, ka mums nevajag citus nosodīt vai netaisnīgi tiesāt, mums nepieciešams veidot spriedumus par idejām, situācijām un cilvēkiem savā dzīvē. Tas Kungs ir devis daudzus baušļus, ko mēs nevaram ievērot bez spriedumu veikšanas.” (Uzticīgi ticībai: evaņģēlija norādes [2005], 24. lpp.)

Lai tu labāk saprastu, cik svarīgi ir tiesāt taisnīgi, izlasi 3. Nefija 14:6 un nosaki, kādus tiesāšanas veidus Jēzus Krtistus mums mācīja, kurus mēs varam izmantot. Pirms jūs sākat lasīt, varētu būt noderīgi saprast, ka „dot to, kas ir svēts, suņiem” un „ mest savas pērles cūkām priekšā” nozīmē dalīties ar kaut ko, kas ir svēts, ar tiem, kas to nenovērtēs vai nesapratīs tā svētumu.

Kā 3. Nefija 14:6 tev palīdz saprast, ka jātiesā ir taisnīgi? Elders Dalins H. Oukss paskaidroja dažas citas situācijas, kurās mums vajadzētu izdarīt pareizus spriedumus.

Attēls

Elders Dalins H. Oukss

„Mēs visi izdarām spriedumus, kad izvēlamies savus draugus, kad izvēlamies, kā pavadīt laiku un tērēt naudu, un, protams, kad izvēlamies dzīvesbiedru uz mūžību. …

… Taisnīgu spriedumu vadīs Tā Kunga Gars, nevis dusmas, atriebība, greizsirdība vai savtība.” („Judge Not’ and Judging”, 9.)

4. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem:

   1. Kāpēc ir svarīgi izdarīt pareizus spriedumus tādās jomās kā draugu izvēle, izlemjot, kā mēs tērēsim savu naudu un laiku, vai izvēloties dzīvesbiedru uz mūžību? Kādi varētu būt citi gadījumi, kad būtu nepieciešams vai lietderīgi izdarīt spriedumus par citiem?

   2. Kā tu vari būt taisnīgāks savos spriedumos? Apdomā, vai ir kāds, pret ko tu varētu būt laipnāks, vai tev vajadzētu tiesāt taisnīgāk.

Atminies, kad Debesu Tēvs ir atbildējis uz tavām lūgšanām. Izlasi 3. Nefija 14:7–11 un atrodi, ko Jēzus Krsitus ir teicis par Debesu Tēva gatavību atbildēt uz mūsu lūgšanām.

Viens princips, ko mēs varam mācīties no 3. Nefija 14:7–11, ir tas, ka Debesu Tēvs mūs svētīs, ja mēs jautāsim un meklēsim pēc Viņa caur lūgšanu. Kā zināšanas, ka Debesu Tēvs vēlas atbildēt uz tavām lūgšanām, maina to, kā tu lūdz?

5. Uzdod uzticamam pieaugušajam šādu jautājumu: Kā tu esi sajutis saņemtajās atbildēs uz lūgšanām Debesu Tēva mīlestību pret tevi? Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā ieraksti kopsavilkumu tam, ko tu iemācījies no viņa vai viņas atbildes.

Glābējam turpinot mācīt nefijiešus, kas bija sapulcējušies pie tempļa, Viņš mācīja vairākas līdzības, lai mēs varētu saprast to, cik svarīgi ir paklausīt Viņa mācībām. Katrā līdzībā ir viens labs un viens slikts piemērs.

6. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā uzzīmē vienkāršus zīmējumus labajam un sliktajam piemēram par katru no šīm trīs rakstvietām. Pieraksti arī to, ko, tavuprāt, Glābējs vēlas, lai mēs iemācītos, salīdzinot labos un sliktos piemērus. Esi gatavs parādīt savus zīmējumus klasei un paskaidrot, ko tu esi iemācījies no šīm līdzībām.

   1. 3. Nefija 14:13–14

   2. 3. Nefija 14:15–20

   3. 3. Nefija 14:24–27

Izlasi 3. Nefija 14:21–23 un padomā, ko tu varētu pateikt cilvēkam, kurš tev saka, ka viss, kas tev ir jādara, lai taptu glābts Dieva valstībā, ir jāpasaka, ka tici Jēzum Kristum.

7. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

   Es studēju 3. Nefija 14. nodaļu un pabeidzu to (datums).

   Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: