Ievads Almas grāmatā

Studējot Almas grāmatu, tu mācīsies par Jēzu Kristu un Viņa Izpirkšanas un Augšāmcelšanās nepieciešamību Debesu Tēva laimes iecerē. Tu arī mācīsies par Dieva vārda spēku, kas uzveic viltus priesterību, viltus mācības, grēku, naidu un atkrišanu un vada cilvēkus pieredzēt varenu sirds pārmaiņu un piedzimt no jauna. Tevi iedvesmos izlasītais par Mosijas dēlu misionāru darba pūliņiem un Amona tautas jeb anti-nefij-lehijiešu pievēršanu Tam Kungam un uzticību, kas tai sekoja. Turklāt, studējot nodaļas, kurās sīki izklāstīta karošana starp nefijiešiem un lamaniešiem, tu varēsi apgūt principus, kas tevi vadīs ikdienas grūtību brīžos, palīdzot tev gūt panākumus tavā personīgajā cīņā ar pretinieku.

Lai izveidotu Almas grāmatu, Mormons apkopoja un saīsināja pierakstus no Nefija lielajām plāksnēm. Šī grāmata ir saukta Almas vārdā, kurš bija Almas dēls un kuru bieži dēvē arī par Almu jaunāko. Laikā, kad ķēniņš Mosija starp nefijiešiem ieviesa soģu valdīšanu, Alma kļuva par pirmo augstāko soģi un, nomainot tēvu, — par baznīcas augsto priesteri (skat. Mosijas 29:42). Vēlāk viņš atkāpās no augstākā soģa amata un „pilnībā nodevās Augstajai priesterībai”, un visā nefijiešu zemē „sāka sniegt tautai Dieva vārdu” (Almas 4:20; 5:1). Lai izveidotu Almas grāmatu, Mormons izmantoja Almas kalpošanas pierakstus (Almas 1.–44. nod.) un viņa dēlu — Helamana (Almas 45.–62. nod.) un Šiblona (Almas 63. nod.) pierakstus.

Pierakstu oriģināli, kas izmantoti par Almas grāmatas sastādīšanas avotu, iespējams, tika rakstīti ap 91. g. pr. Kr. un 52. g. pr. Kr. Mormons šos pierakstus saīsināja laikaposmā no mūsu ēras 345. g. līdz mūsu ēras 385. g. Mormons nav norādījis savu atrašanās vietu pierakstu saīsināšanas laikā.