Ievads Ēnosa grāmatā

Ēnosa grāmata parāda Jēzus Kristus Izpirkšanas spēku, lai attīrītu cilvēkus no grēka un padarītu tos veselus. Ēnoss cīnījās Dieva priekšā, piesaucot Viņu varenā lūgšanā, pirms viņa grēki tika piedoti. Tad viņš lūdza par nefijiešu un lamaniešu garīgo labklājību un pavadīja savu atlikušo dzīvi, strādājot pie tā, lai viņi varētu tikt izglābti. Studējot Ēnosa grāmatu, tu atklāsi svarīgas mācības par lūgšanu, grēku nožēlošanu un atklāsmi. Tu arī iemācīsies, ka tad, kad cilvēki saņem Izpirkšanas svētības, viņi vēlas tajās dalīties ar citiem.

Šo grāmatu sarakstīja Ēnoss, Jēkaba dēls un Lehija un Sārijas mazdēls. Ēnoss pierakstīja, ka tēvs viņam mācīja „audzināšanu un pamācīšanu no Tā Kunga” (Ēnosa 1:1). Savas dzīves nogalē Ēnoss uzrakstīja, ka viņš visā savā mūžā ir darījis zināmu Vārdu „saskaņā ar patiesību, kas ir Kristū” (Ēnosa 1:26). Pirms Ēnoss nomira, viņš nodeva mazās Nefija plāksnes savam dēlam Jaromam. Ēnoss pabeidza savu pierakstu, priecājoties par dienu, kad viņš stāvēs sava Pestītāja priekšā. Viņš teica: „Tad es ar prieku ieraudzīšu Viņa vaigu un Viņš man sacīs: Nāciet pie manis, jūs svētītie, jums ir sagatavota vieta Mana Tēva mājokļos.” (Ēnosa 1:27.)

Ēnoss noslēdza savu pierakstu, darot zināmu, ka bija pagājuši 179 gadi, kopš Lehijs pameta Jeruzālemi (skat. Ēnosa 1:25). Tas norāda, ka viņa pieraksta laiks bija aptuveni starp 544. g. p.m.ē. un 420. g. p.m.ē. Ēnoss veica šo pierakstu, dzīvojot Nefija zemē.