Moronija 1.–5. nodaļa

Pēc Etera plākšņu saīsinājuma pabeigšanas Moronijs paskaidroja, ka viņš „nebija domājis vairāk rakstīt” (Moronija 1:1). Tomēr viņš tika pasargāts, lai „rakstītu vēl dažas lietas, lai varbūt tās varētu būt noderīgas” cilvēkiem pēdējās dienās (Moronija 1:4). Moronija 1.–5. nodaļa apliecina Moronija uzticību Jēzum Kristum. Šajās nodaļās doti arī vispārēji norādījumi par evaņģēlija priekšrakstu nozīmību, tajā skaitā, Svētā Vakarēdiena pasniegšanu.

Elders Deivids E. Sorensons, goda Septiņdesmito loceklis, pastāstīja šo stāstu par kādu jaunu sievieti, kurai pietika drosmes pastāvēt par savu pārliecību:

„Mana mazmeita Dženifera kopā ar vairākām skolas draudzenēm bija ielūgta doties pusdienās un uz kino. Meitenes vienojās par filmu, kuru skatīsies, un Dženifera tam piekrita. Tomēr meitene, kura aizgāja no pusdienām, lai visām nopirktu biļetes, atgriezās ar biļetēm uz pavisam citu filmu! Viņa teica: „Tā ir lieliska filma, un to var skatīties tikai no 17 gadu vecuma.”

Dženifera, pavisam pārsteigta, nespēja noticēt, ka situācija ir tik krasi mainījusies. Taču, par laimi, viņa jau iepriekš, pirms nokļūšanas šajā situācijā, bija nolēmusi, ka neskatīsies filmas, kas paredzētas tikai no 17 gadu vecuma. Viņa spēja palikt nelokāma un pateikt savām draudzenēm: „Es nevaru iet uz filmu, kas paredzēta no 17 gadu vecuma. Mani vecāki to neatbalstītu.” Meitenes, to dzirdot, atbildēja: „Nu beidz! Tavi vecāki to nekad neuzzinās!” Skatoties acīs šim uzbrukumam, Dženifera neatkāpās: „Patiesībā, nav nozīmes tam, vai mani vecāki to uzzinās. Es vienkārši neapmeklēju filmas, kas paredzētas no 17 gadu vecuma!”

Draudzenes bija sarūgtinātas un centās panākt, lai viņa piekāpjas. Viņas teica, ka viņa „bojā visu vakaru”. Kad viņa tomēr nepadevās, viņas iemeta tai sejā biļeti un naudas atlikumu un pameta viņu vienu, lai dotos uz filmu, kas paredzēta no 17 gadu vecuma. Bija sāpīgi palikt vienai šajā noraidījumu pilnajā vakarā. Taču tas bija nozīmīgs brīdis Dženiferai un mūsu ģimenei. Viņa ieguva pārliecību, pašapziņu un garīgu spēku.” („You Can’t Pet a Rattlesnake”, Ensign, 2001. g. maijs, 42. lpp.)

Izlasi Moronija 1:1–3 un atrod, kā Moronijs stāvēja viens savā pārliecībā. Moronijs un eldera Sorensena mazmeita ir piemēri tam, kā cilvēks var izvēlēties pastāvēt par to, kas ir pareizs. Arī tu katru dienu vari pieņemt šķietami mazus lēmumus, kas parāda tavu ticību, paklausību un vēlmi sekot Kristum.

1. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā pieraksti, kad tu esi izvēlējies pastāvēt par savu pārliecību vai parādījis savu ticību caur paklausību.

Padomā par to, kā tu vari labāk pastāvēt par savu ticību Jēzum Kristum. Izlasi Moronija 1:4, lai uzzinātu, kāpēc Moronijs izvēlējas rakstīt vairāk. Ko mēs varam mācīties no Moronija piemēra un motivācijas rakstīt vairāk to cilvēku, kas centās atņemt viņa dzīvību, pēcnācējiem? Ko tu varētu rakstīt pats saviem pēcnācējiem, kas viņiem varētu būt par svētību? Studējot Moronija 2.–5. nodaļu, apdomā, kā Moronija rakstītais ir tev „noderīgs” (Moronija 1:4).

Apdomā savu pieredzi, kad tevi konfirmēja par baznīcas locekli un uz tavas galvas uzlika rokas, lai tu varētu saņemt Svētā Gara dāvanu. Ko tu atceries no šī priekšraksta? Izlasi Moronija 2:1–3 un apdomā, kā Svētā Gara dāvana ir bijusi svētība tavā dzīvē.

Viena no evaņģēlija patiesībām, kas mācīta šajos pantos, ir: Cienīgi baznīcas locekļi, atbilstošas priesterības nesēji, var dot Svētā Gara dāvanu ar roku uzlikšanu kristītiem baznīcas locekļiem.

Vai kādreiz esi redzējis kāda vīrieša priesterības pilnvaru līniju? Šī līnija parāda, kas cilvēku ordinēja priesterībā un kas, savukārt, ordinēja šo personu un tā tālāk — līdz pat Jēzum Kristum. Iespējams, tev ir pašam sava priesterības līnija, vai arī tu esi redzējis sava brāļa vai tēva priesterības līniju. Lasot šo eldera Džefrija R. Holanda, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, izteikumu, apdomā, cik nozīmīgi ir tas, ka vari redzēt priesterības līniju līdz pat Jēzum Kristum:

Attēls

Elders Džefrijs R. Holands

„Bez šaubām, lai rīkotos ar dievišķām pilnvarām, ir nepieciešams kas vairāk par vienkārši sociālu vienošanos. To nevar izdarīt, apgūstot teoloģiju vai saņemot draudzes pilnvaras. Nē, Dieva pilnvarotajā darbā ir jābūt lielākam spēkam par to, ko cilvēki ieguvuši baznīcas solos, uz ielas vai semināros — tas ir fakts, kuru daudzi patiesi reliģiskie pētnieki ir zinājuši un atklāti atzinuši paaudzēm ilgi — līdz pat Atjaunošanai. …

… Atjaunotajā Jēzus Kristus Baznīcā mēs varam izsekot priesterības pilnvaru līnijai, kuru īsteno jaunākais bīskapijas diakons, bīskaps, kas prezidē pār to, un pravietis, kurš prezidē pār mums visiem. Šī līnija nesaraujamā ķēdē virzās atpakaļ līdz pat eņģeļu, kuri nāca no Paša Dieva Dēla, kalpošanai, nesot šo nesalīdzināmo dāvanu no debesīm.” („Our Most Distinguishing Feature”, Ensign vai Liahona, 2005. g. maijs, 44. lpp.)

Katra persona, kas saņem Ārona vai Melhisedeka priesterību, ir ordinēta arī priesterības amatā, kas ietver noteiktus pienākumi. Izlasi Moronija 3:1–4 un sameklē, kā cilvēki tiek iecelti priesterības amatos, tajā skaitā, priestera vai skolotāja amatā.

Savos Svētajos Rakstos, līdzās šiem pantiem, tu vari pierakstīt šo patiesību: Cilvēki tiek ordinēti priesterības amatos ar roku uzlikšanu, kuru veic pilnvarotas personas.

2. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem:

   1. Kāpēc, tavuprāt, ir nepieciešams, ka cilvēku priesterības amatā ieceļ kāds, kas jau ir priesterības nesējs?

   2. Kā priesterības pilnvaras baznīcā vai tavā ģimenē ir tev bijušas noderīgas?

Attēls

maize un ūdens pie Svētā Vakarēdiena galda

3. Domā par Svētā Vakarēdiena simboliem un savām Svētā Vakarēdiena pieņemšanas pieredzēm. Savā Svēto Rakstu dienasgrāmatā izpildi šos uzdevumus:

   1. No galvas, cik vien precīzi vari, pieraksti vienu no Svētā Vakarēdiena — maizes vai ūdens — lūgšanām.

   2. Pēc šo svēto lūgšanu atkārtošanas (skat. Moronija 4:3; 5:2) un pēc pirmā izpildītā uzdevuma pārbaudes, uzraksti, kas tev šķiet īpaši nozīmīgs kādā no Vakarēdiena lūgšanu daļām, , un paskaidro, kāpēc šī lūgšanas daļa tev ir nozīmīga.

Moronijs savā pierakstā ietvēra Svētā Vakarēdiena pasniegšanas lūgšanas, jo viņš juta, ka tās varētu „būt noderīgas” cilvēkiem „kaut kad nākamajās dienās” (Moronija 1:4). Izlasi Moronija 4:1–3 un 5:1–2 un atrod frāzes, kas paskaidro, ko simbolizē maize un ūdens. Lasot var būt noderīgi atcerēties, ka, pateicoties atklāsmei, kuru saņēma pravietis Džozefs Smits (skat. M&D 27:2), šodien baznīcā vīna vietā lieto ūdeni.

Apkopo Svētā Vakarēdiena nolūku, pabeidzot šo izteikumu: Svētā Vakarēdiena simboli palīdz mums atcerēties … .

Apdomā, kāpēc Glābēja miesa un asinis ir tev nozīmīgi.

Fiziskās ciešanas, nāve un Glābēja ķermeņa augšāmcelšanās, un Viņa ārkārtīgās garīgās ciešanas, par ko liecināja Viņa asiņu izliešana, pavēra iespēju visu to cilvēku, kas tic Viņam un nožēlo grēkus, to piedošanai. Svētā Vakarēdiena simboli mums palīdz atcerēties Jēzus Kristus Izpirkšanu.

4. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem:

   1. Kā sirsnīga Glābēja Izpirkšanas pārdomāšana Svētā Vakarēdiena laikā tev ir palīdzējusi vai garīgi stiprinājusi?

   2. Ko tu vari darīt, lai Svētā Vakarēdiena laikā labāk koncentrētos uz Glābēja Izpirkšanu?

Lai palīdzētu tev atcerēties, ko tu apsoli, pieņemot Svēto Vakarēdienu, izlasi Moronija 4:3 un pabeidz šo tabulu:

Moronija 4:3 mēs varam izprast: kad mēs uzticīgi ievērojam savu Svētā Vakarēdiena derību daļu, Tā Kunga Gars var vienmēr būt ar mums.

Lasot šo eldera Deivida A. Bednāra, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, izteikumu, domā par to, vai esi pieredzējis šādas Svētā Gara dāvanas izpausmes: „Tā Kunga Gars var būt mūsu pavadonis, un mūsu mirstības ceļojuma laikā Tas svētīs mūs ar virzienu, norādījumiem un garīgu aizsardzību.” („That We May Always Have His Spirit to Be with Us”, Ensign vai Liahona, 2006. g. maijs, 31. lpp.)

Svētdienā pieņemot Svēto Vakarēdienu, pārdomā Glābēja Izpirkšanu. Centies ievērot tās derības daļas, kuras ierakstīji tabulā, lai Tā Kunga Gars vienmēr varētu būt ar tevi.

5. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

   Es studēju Moronija 1.–5. nodaļu un pabeidzu to (datums).

   Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: