Moronija 6. nodaļa

Moronijs tuvojās savu pierakstu noslēgumam, paskaidrojot dažas prasības, kas jāizpilda, lai varētu kristīties baznīcā. Pēc tam viņš aprakstīja baznīcas locekļu galvenos pienākumus pret citiem baznīcas locekļiem. Moronijs paskaidroja arī baznīcas sanāksmju nolūku un uzsvēra, ka baznīcas sanāksmes ir jāvada Svētā Gara ietekmē.

Attēls

zēns, kas top kristīts

Iztēlojies, ka tev ir septiņus gadus vecs brālis vai māsa, kam drīz paliks astoņi gadi. Jūsu vecāki tev ir lūguši sagatavot ģimenes mājvakaram stundu par to, kā sagatavoties kristībām.

1. Ja tev šī stunda būtu jāmāca tieši tagad, ko tu mācītu, lai palīdzētu savam brālim vai māsai sagatavoties kristībām? Pieraksti savas domas Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā.

Pēc Vakarēdiena lūgšanu iekļaušanas savā pierakstā (skat. Moronija 4.–5. nodaļu), Moronijs to papildināja ar norādījumiem attiecībā uz kristīšanas priekšrakstu. Izpēti Moronija 6:1–3, meklējot nosacījumus kristīšanai. Tu vari atzīmēt atrastos nosacījumus savos Svētajos Rakstos.

Ko, tavuprāt, nozīmē, ka tiem, kas vēlējās tapt kristīti, vajadzēja „nest pienācīgu augli, ka viņi ir tās cienīgi”? (Moronija 6:1.)

Pārdomā, ko, tavuprāt, nozīmē pirms kristīšanas būt ar „salauztu sirdi un nožēlas pilnu garu” (Moronija 6:2). Saskaņā ar Moronija 6:1–3, Moronijs paskaidroja, ka kristoties mēs noslēdzam derību — uzņemties Jēzus Kristus vārdu un kalpot Viņam līdz galam. Ko tu dari, lai uzturētu un stiprinātu savu apņēmību — kalpot Jēzum Kristum?

2. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā apraksti dažus piemērus, kā tu kopš savām kristībām esi centies saglabāt un stiprināt savu apņēmību — kalpot Jēzum Kristum.

Pēc tam, kad Moronijs bija paskaidrojis, kādi nosacījumi cilvēkam ir jāizpilda pirms kristīšanās, viņš paskaidroja, kā nesen kristījušies cilvēki var palikt uzticīgi savām derībām. Izlasi Moronija 6:4 un sameklē, kas tika darīts, lai jaunpievērstajiem palīdzētu palikt uzticīgiem.

Apkopo, ko tu esi mācījies Moronija 6:4 par pienākumiem pret citiem baznīcas locekļiem.

Saskaņā ar Moronija 6:4, kādas svētības tiks saņemtas no barošanas ar Dieva vārdu?

Viena svarīga patiesība, kas mācīta Moronija 6:4, — mums ir pienākums atcerēties un garīgi rūpēties par citiem baznīcas locekļiem.

Elders Džefrijs R. Holands, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, liecināja, cik svarīgi ir barot citam citu ar Dieva vārdu: „Lielākā daļa cilvēku nenāk uz baznīcu tikai tāpēc, lai uzzinātu kādus jaunus evaņģēlija faktus vai lai satiktu senus draugus, lai gan arī tas ir svarīgi. Viņi nāk, tiecoties pēc garīgas pieredzes. Viņi vēlas mieru. Viņi vēlas, lai viņu ticība tiktu stiprināta un cerība atjaunota. Īsāk sakot, viņi vēlas tapt baroti ar labo Dieva vārdu, lai tiktu stiprināti ar debesu spēkiem. Tiem no mums, kas ir aicināti uzstāties, mācīt vai vadīt, ir pienākumus tik labi, cik vien mēs spējam, palīdzēt to sniegt.” („A Teacher Come from God”, Ensign, 1998. g. maijs, 26. lpp)

Vai tu kādreiz esi domājis par to lielo cilvēku skaitu, kas ir lūguši par tevi, gatavojuši stundas, kuras tev mācīt, atbalstījuši tevi un tavu aktivitāti baznīcā un palīdzējuši grūtībās?

3. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā pieraksti divu vai trīs cilvēku vārdus, kas ir tevi atcerējušies nozīmīgā veidā vai garīgi rūpējušies par tevi.

Tuvākajā laikā pārrunā ar kādu ģimenes locekli vai draugu, kā tu esi ticis svētīts, pateicoties tam, ka ir bijis kāds, kas tevi atcerējies vai barojis ar Dieva vārdu.

Prezidents Henrijs B. Airings, no Augstākā prezidija, pastāstīja stāstu par kādu savas bīskapijas diakonu, kurš saprata, cik svarīgi ir izpildīt savu pienākumu pret citiem sava kvoruma locekļiem:

Attēls

Prezidents Henrijs B. Airings

„Viens no viņa kvoruma locekļiem dzīvoja blakus manai mājai. Šis kaimiņu zēns nekad nebija apmeklējis kādu kvoruma sanāksmi vai darījis kaut ko kopā ar savu kvorumu. Viņa patēvs nebija baznīcas loceklis, un viņa māte neapmeklēja baznīcu.

Kādā svētdienas rītā viņa diakona kvoruma prezidijs satikās padomes sanāksmē. … Prezidija sanāksmē šie 13 gadus vecie gani atcerējās šo zēnu, kurš nekad nepiedalījās. Viņi runāja par to, cik ļoti viņam bija nepieciešams tas, ko saņēma viņi. Prezidents savam padomniekam deva uzdevumu — sameklēt noklīdušo avi.

Es pazinu šo padomnieku un zināju, ka viņš bija kautrīgs, kā arī zināju, cik grūts bija šis uzdevums, tādēļ es ar apbrīnu no savas viesistabas loga vēroju, kā padomnieks smagi nosoļoja gar manu māju, dodoties pa piebraucamo ceļu uz tā zēna, kurš nekad neapmeklēja baznīcu, māju. Gans savas rokas bija sabāzis kabatās. Acis bija piekaltas zemei. Viņš gāja lēni, tāpat kā jūs ietu, ja nebūtu pārliecināts, ka vēlaties nokļūt savā galamērķī. Pēc aptuveni 20 minūtēm viņš nāca atpakaļ pa piebraucamo ceļu ar noklīdušo diakonu viņam blakus. Šāds skats atkārtojās vēl dažas svētdienas. Tad zēns, kas bija noklīdis un tika atrasts, pārcēlās.

… Pēc daudziem gadiem es piedalījos kādā staba konferencē, kas notika tālu prom no tās vietas, kur minētais kvoruma prezidijs reiz bija saticies padomes sanāksmē. Kāds sirms vīrs pienāca man klāt un klusu teica: „Pirms daudziem gadiem mans mazdēls dzīvoja jūsu stabā.” Ar maigumu viņš man pastāstīja par šī zēna dzīvi. Un tad viņš man lūdza, vai es nevarētu atrast šo diakonu, kurš reiz lēnām gāja pa piebraucamo ceļu uz šī zēna māju. Un viņš vaicāja, vai es varētu viņam pateikties un pastāstīt viņam, ka viņa mazdēls, kas tagad bija pieaudzis vīrietis, vēl joprojām to atceras.” („Watch with Me”, Ensign, 2001. g. maijs, 38.–39. lpp.)

Padomā par kādiem konkrētiem cilvēkiem, kurus Tas Kungs vēlētos, lai tu tos „atcerētos” vai „barotu”. Izplāno, kā tu vari palīdzēt viņus garīgi barot. Uzraksti viņu vārdus uz papīra lapas un noliec vietā, kas tev palīdzēs viņus atcerēties.

Iztēlojies, ka tu esi tētis vai mamma pusaudzim, kurš dažas pēdējās nedēļas ir teicis, ka nevēlas apmeklēt baznīcu, jo tā šķiet bezjēdzīga un garlaicīga. Apdomā, ko tu teiktu, lai palīdzētu savam bērnam apmeklēt baznīcu un saprast pareizos iemeslus baznīcas regulārai apmeklēšanai.

Savā pierakstā Moronijs tika iedvesmots iekļaut iemeslus, kāpēc baznīcas locekļi sanāk kopā Viņa dienā. Studē Moronija 6:5–6 un sameklē, kā tu varētu pabeigt šo izteikumu: Kā baznīcas locekļiem, mums ir bieži jāsanāk kopā, lai … .

Elders Dalins H. Oukss, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, dalījās ar daļu no kādas vēstules, kuru saņēma no kāda drauga, kurš rakstīja par attieksmes maiņu pret baznīcas apmeklēšanu:

Attēls

Elders Dalins H. Oukss

„Kāds gudrs draugs rakstīja:

„Pirms daudziem gadiem es mainīju savu attieksmi pret baznīcas apmeklēšanu. Es vairāk neeju uz baznīcu sevis dēļ, bet gan domājot par citiem. Es īpaši pārliecinos, lai sasveicinātos ar cilvēkiem, kas sēž vieni paši, lai sasveicinātos ar interesentiem, … lai brīvprātīgi uzņemtos dažādus pienākumus. …

Īsāk sakot, es katru nedēļu eju uz baznīcu ar nodomu būt aktīvs, nevis pasīvs, un lai radītu pozitīvas pārmaiņas cilvēku dzīvēs. Tā rezultātā, baznīcas sanāksmju apmeklēšana ir daudz baudāmāka un piepildītāka.”

Tas atspoguļo mūžīgo principu, ka mēs esam laimīgāki un daudz piepildītāki, kad mēs rīkojamies un kalpojam, lai dotu, nevis saņemtu.” („Unselfish Service”, Ensign vai Liahona, 2009. g. maijs, 96. lpp.).

Tu vari pabeigt iepriekš minēto izteikumu ar dažiem no šiem variantiem.

Kā baznīcas locekļiem, mums ir bieži jāsanāk kopā, lai:

• gavētu un lūgtu;

• stiprinātu cits citu garīgi;

• pieņemtu Svēto Vakarēdienu, atceroties To Kungu, Jēzu Kristu.

Pārdomā kādas pieredzes, kas tev ir mācījušas, cik svarīgi ir lūgt vai gavēt kopā ar tavas bīskapijas vai draudzes locekļiem.

Attēls

ģimenes Svētā Vakarēdiena sanāksmē

4. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem:

   1. Kā tava baznīcas apmeklēšanas pieredze mainītos, ja tu to apmeklētu ar vēlmi garīgi stiprināt citus?

   2. Kāpēc ir vērtīgi bieži baudīt Svēto Vakarēdienu Jēzus Kristus piemiņai?

   3. Kā iešana uz baznīcu to iemeslu dēļ, kas uzskaitīti iepriekš, palīdz tev „[turēties] uz pareizā ceļa”? (Moronija 6:4.)

Izlasi Moronija 6:7–8 un sameklē, uz ko „stingri raudzījās” baznīcas locekļi Moronija dienās jeb, citiem vārdiem, kam viņi pievērsa īpašu uzmanību. Kāpēc, tavuprāt, ir svarīgi, lai mēs mācītu un mudinātu cits citu izvairīties no grēka un nožēlot to?

Moronijs liecināja: cik bieži mēs nožēlojam grēkus un ar patiesu nolūku meklējam piedošanu, mums tiks piedots. Tu vari atzīmēt šo patiesību Moronija 6:8.

Moronijs pabeidza šo nodaļu, mācot, kā jāvada mūsu baznīcas sanāksmes. Izlasi Moronija 6:9 un atrod, kam ir jāvada mūsu sanāksmes baznīcā. Domā par pieredzi, kad tu īpaši juti Svētā Gara ietekmi kādas baznīcas sanāksmes laikā.

Kā šis princips, ka baznīcas sanāksmes ir jāvada ar Svētā Gara spēku, var attiekties uz tevi? Ja tev tiktu lūgts uzstāties vai mācīt stundu baznīcas sanāksmes laikā, kā tu varētu būt pārliecināts, ka tevis teiktais sanāksmes laikā veicina Svētā Gara vadību un ietekmi?

5. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā pieraksti plānu, kā tu plāno uztvert baznīcas sanāksmes šajā svētdienā. Tu vari ietvert paņēmienus, kā savā pielūgšanā aicināt Svēto Garu un kā tu varētu atcerēties citus un rūpēties par viņiem baznīcas apmeklēšanas laikā.

6. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

   Es studēju Moronija 6. nodaļu un pabeidzu to (datums).

   Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: