Ievads Moronija grāmatā

Studējot Moronija grāmatu, tu vari saņemt spēku no Moronija spēcīgā piemēra un liecības. Turklāt no Moronija un viņa tēva Mormona mācībām tu mācīsies Jēzus Kristus baznīcas galvenos priekšrakstus un ieražas, to, cik svarīgi ir veikt taisnīguma darbus ar patiesu nolūku, kā atšķirt labu no ļauna un saistību starp ticību, cerību un žēlsirdību. Tu lasīsi arī Moronija aicinājumu lūgt, lai personīgi uzzinātu, ka Mormona Grāmata ir patiesa, un „nākt pie Kristus, un tapt pilnveidots viņā” (Moronija 10:32).

Šo grāmatu sarakstīja Moronijs, ietverot tajā savus vārdus, Jēzus Kristus vārdus Viņa divpadsmit mācekļiem (skat. Moronija 2. nodaļu) un sava tēva Mormona vārdus (skat. Moronija 7.–9. nodaļu). Pirms nefijiešu iznīcības Moronijs bija kareivis un baznīcas vadītājs (skat. Mormona 6:12; Moronija 8:1). Līdzīgi kā citi galvenie Mormona Grāmatas sarakstītāji un apkopotāji, Moronijs bija Glābēja liecinieks. Viņš liecināja: „Es redzēju Jēzu, un … Viņš runāja ar mani vaigu vaigā” (Etera 12:39). Moronijs bija uzticīgs savai liecībai un uzsvēra, ka drīzāk bija gatavs iet bojā, nekā noliegt Kristu (skat. Moronija 1:1–3).

1823. gadā, aptuveni 1400 gadus pēc Mormona Grāmatas pierakstu apkopošanas, Moronijs parādījās pravietim Džozefam Smitam kā augšāmcelta būtne un pastāstīja viņam, ka pieraksts ir noglabāts pakalnā, netālu no Džozefa Smita mājām. Tajā reizē un vairākus nākamos gadus Moronijs Džozefam Smitam deva norādījumus „[par] to, ko Tas Kungs grasās darīt un kā un kādā veidā Viņa valstība tiks vadīta pēdējās dienās” (Džozefs Smits — Vēsture 1:54).

Visticamāk, Moronijs šo grāmatu sarakstīja un apkopoja starp 401. gadu pēc Kristus un 421. gadu pēc Kristus (skat. Mormona 8:4–6; Moronija 10:1), kad viņš klejoja savas dzīvības drošības dēļ (skat. Mormona 1:1–3).