Mosijas 7.–8. nodaļa

Attēls

Ķēniņš Benjamīns nodod ķēniņvalsti Mosijam

Ķēniņš Mosija bija ķēniņa Benjamīna dēls, kurš savukārt bija pirmā Mosijas dēls, kas pieminēts Mormona Grāmatā. Apmēram 80 gadus, pirms Mosija kļuva par ķēniņu, vīrs, vārdā Zenifs, izveda nefijiešu grupu no Zarahemlas, lai atgrieztos dzīvot Nefija zemē (skat. Omnija 1:27–30). Mosijas 7. nodaļā tiek skaidrots, ka ķēniņš Mosija atļāva „stipram un varenam vīram”, vārdā Amons, (Mosijas 7:3) un nelielai ļaužu grupai ceļot uz Nefija zemi (dažkārt tā tiek saukta par Lehija–Nefija zemi) , lai uzzinātu, kāds liktenis piemeklējis Zenifa ļaudis. Amons atrada Zenifa ļaužu pēctečus, kurus tagad vadīja Zenifa mazdēls Limhijs. Amona atnākšana deva Limhijam un viņa ļaudīm cerību, jo Limhija ļaužu nekrietnības bija viņus novedušas lamaniešu jūgā. Agrāk, mēģinot atrast Zarahemlu un lūgt palīdzību, Limhija ļaudis atrada 24 zelta plāksnes ar gravējumiem. Kad Limhijs vaicāja Amonam, vai viņš var pārtulkot gravējumus, Amons paskaidroja, ka gaišreģis, tāds kā ķēniņš Mosija, varētu pārtulkot senos pierakstus.

Vai tu kādreiz esi vēlējies atbrīvoties no sliktām sajūtām, sāpīgām situācijām, grūtībām, nomācošiem apstākļiem vai vainas sajūtas, ko radījis grēks? Cilvēku pieredzes, par kuriem tu studēsi Mosijas 7.–24. nodaļā, tev mācīs par atbrīvošanu — kur to meklēt, kā aicināt un gaidīt. Uzlūko veidus, kā tu vari Zenifa ļaužu un viņu pēcteču stāstus attiecināt uz savu dzīvi, tai skaitā, vēlmi pēc atbrīvošanos no tā, kas tevi nomāc.

Pirms studē Mosijas 7. nodaļu, tev būs noderīgi iepazīties ar dažādiem ceļojumiem, par kuriem rakstīts Mosijas 7.–24. nodaļā. Nākamais uzdevums tev dos pārskatu par šiem ceļojumiem, kas ilga aptuveni 80 gadus (no 200. g. p.m.ē. līdz 120. g. p.m.ē.). Informācija tabulas iekrāsotajās ailēs paskaidros, kas notika starp ceļojumiem.

Ieraksti kartē katra ceļojuma numuru attiecīgajā aplītī:

Attēls

ceļojuma karte

Mosijas 7. nodaļā Amons un 15 citi spēcīgi vīri devās prom no Zarahemlas, lai uzzinātu, kas notika ar cilvēkiem, kurus Zenifs bija vedis uz Nefija zemi pirms 80 gadiem (skat. Mosijas 7:2; skat. arī 5. ceļojumu kartē). Pēc ierašanās Nefija zemē Amons un trīs no viņa brāļi tika sagūstīti un ielikti cietumā (skat. Mosijas 7:6–11). Pēc divām dienām viņi tika izlaisti no cietuma, un ķēniņš Limhijs, kurš bija Zenifa mazdēls, viņus iztaujāja. Izlasi Mosijas 7:12–15 un uzzini, kā Amons paskaidroja, kāpēc atradās Nefija zemē un kā Limhijs viņam atbildēja.

Lai gūtu dziļāku izpratni par Mosijas 7:14, izlasi Mosijas 21:25–26. Tad tu sapratīsi, kādēļ Limhijs tik ļoti priecājās, uzzinot, no kurienes nācis Amons.

Izmantojot to, ko iemācījies Mosijas 21:25–26, īsumā paskaidro, kāpēc Limhijs bija tik priecīgs, uzzinot, ka Amons bija no Zarahemlas:

Limhija ļaužu grupa, kas bija sūtīta meklēt palīdzību, atrada jarediešu tautas drupas. Viņi kļūdaini uzskatīja, ka tā bija Zarahemla un ka nefijieši tur bija iznīcināti (skat. 4. ceļojumu kartē). Par jarediešu tautu tu uzzināsi Etera grāmatā.

Ķēniņš Limhijs sapulcināja savus ļaudis, lai ar tiem iepazīstinātu Amonu. Limhijs runāja uz saviem ļaudīm par to, ka viņi bija lamaniešu paverdzināti, un izteica cerību, ka Dievs viņus drīz atbrīvos (skat. Mosijas 7:17–19). Izlasi Mosijas 7:20, 24–26 un atzīmē, kādēļ Limhija ļaudis tika novesti jūgā. (Pravietis, kurš minēts Mosijas 7:26, ir Abinadijs, kuru ļaudis līdz nāvei sadedzināja ļaunā ķēniņa Noas valdīšanas laikā, pirms Amona ierašanās šajā zemē.)

Attēls

Ķēniņš Limhijs runā

Tu vari atzīmēt frāzi „mums ir lieli iemesli sērot” Mosijas 7:24, lai sev palīdzētu atcerēties, ka nekrietnībai jeb grēkam ir sekas. Šajā gadījumā grēka sekas bija lamaniešu uzbrukums, nogalinot daudzus ļaudis un novedot tos jūgā. Sērot nozīmē izjust skumjas vai nožēlu. Brīdi padomā, vai kādreiz esi sērojis „nekrietnības dēļ”.

Kaut arī labāk būtu negrēkot, taču, mācoties no savām kļūdām, vēršoties pēc palīdzības pie Dieva un nožēlojot grēkus, tu tuvināsies Dievam. Izlasi Mosijas 7:29–32 un sameklē pierādījumus tam, ka Limhijs saprata, kāda saikne pastāv starp viņa ļaužu nekrietnībām un ciešanām, kas tos piemeklēja. („[Pļaut] pelavas” 30. pantā nozīmē ievākt kaut ko nevērtīgu; „[pļaut] austrumu vēju” 31. pantā nozīmē tikt iznīcinātiem.)

1. Atbildi savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā uz dotajiem jautājumiem:

   1. Kā grēka sekas var būt noderīgas mūsu dzīvē? Kā mēs varam pielietot mūsu zināšanas un neatkārtot grēku?

   2. Kādēļ ir tik svarīgi apzināties un atzīt, cik nopietni ir mūsu grēki? Kāpēc ir svarīgi par tiem sajust dievišķas skumjas? (Skat. 2. korintiešiem 7:10; dievišķas skumjas ir dziļa izpratne, ka mūsu rīcība ir aizvainojusi mūsu Debesu Tēvu). Kāpēc ir svarīgi neatlikt grēku atzīšanu un sajust par tiem skumjas?

Kad Limhijs bija saviem ļaudīm paskaidrojis, cik nopietni ir viņu grēki, viņš tos mudināja darīt noteiktas lietas. Atzīmē Mosijas 7:33, ko Limhijs mudināja saviem ļaudīm darīt.

No Limhija ļaužu pieredzes mēs varam mācīties, ka savu nekrietnību atzīšana un dievišķu skumju izjušana var vedināt mūs vērsties pie Tā Kunga pēc atpestīšanas.

Iedomājies, ka tev ir draugs vai ģimenes loceklis, kurš izjūt nožēlu par saviem grēkiem un kuram ir patiesa vēlme tos nožēlot un pievērsties Tam Kungam, bet viņš īsti nezina, kā to izdarīt. Rūpīgi izlasi Mosijas 7:33 un pievērs uzmanību frāzēm, kas māca, kā patiesi „pievērsties Tam Kungam”.

2. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā uzraksti vēstuli šim draugam vai ģimenes loceklim, mācot viņam vai viņai, kā pievērsties Tam Kungam. Dalies ar tām trīs frāzēm, par kurām mācījies Mosijas 7:33 un paskaidro katras frāzes nozīmi: vai nu (1) to pastāstot saviem vārdiem, vai (2) daloties piemērā ar kādu rīcību vai attieksmi, kuru mēs varam saredzēt cilvēka dzīvē, cenšoties šo frāzi pielietot.

Apdomā, vai tev ir grēki, kurus tu neesi nožēlojis un kuri varētu radīt skumjas vai nožēlu tev vai taviem mīļajiem cilvēkiem. Elders Ričards G. Skots, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, deva padomu par nožēlošanas procesa uzsākšanu: „Studē un gremdējies pārdomās, lai noteiktu, cik nopietns ir tavs pārkāpums Tā Kunga acīs. Tas nesīs dziedinošas skumjas un nožēlu un arī dos patiesu vēlmi mainīties un izpildīt katru prasību, lai saņemtu piedošanu” („Finding Forgiveness”, Ensign, 1995. g. maijs, 76. lpp.).

Atsauc atmiņā 4. ceļojumu kartē šīs mācību stundas sākumā, kurā ļaudis, kuri mēģināja atrast ceļu uz Zarahemlu, atrada veselas tautas drupas, kas bija tikusi iznīcināta. Viņi atrada arī 24 zelta plāksnes, kuras atveda Limhijam (skat. Mosijas 8:5–9). Limhijs vaicāja Amonam, vai viņš pazīst kādu, kurš varētu tās pārtulkot (skat. Mosijas 8:12). Amons paskaidroja, ka dažiem cilvēkiem ir Dieva dota spēja to izdarīt. Izlasi Mosijas 8:13 un atzīmē, kā Amons sauca tos, kuriem bija dota šī spēja.

Amons paskaidroja, ka Mosija, nefijiešu ķēniņš Zarahemlā, bija gaišreģis. Rūpīgi izlasi Mosijas 8:16–18 un atzīmē, kādas spējas, papildus spēkam tulkot, bija dotas gaišreģim.

Šie panti māca, ka Tas Kungs dod praviešus, gaišreģus un atklājējus cilvēces labumam. Mūsdienās katrs Augstākā prezidija un Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis ir pravietis, gaišreģis un atklājējs.

Elders Nīls L. Andersens, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, mācīja: „Šiem 15 vīriem, kurus mēs atbalstām par praviešiem, gaišreģiem un atklājējiem, ir dots dievišķs spēks redzēt to, ko citi daudzkārt neredz” („Beware of the Evil behind the Smiling Eyes”, Ensign vai Liahona, 2005. g. maijs, 47. lpp.).

Attēls

Konferenču centra interjers

3. Atbildi savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā uz dotajiem jautājumiem:

   1. Kāpēc, tavuprāt, ir prātīgi klausīties tajos, kuri redz lietas, ko tu neredzi?

   2. Kādu labumu tu gūsti, klausoties mūsdienu praviešos, gaišreģos un atklājējos?

   3. Kā tu vari mācīties no mūsdienu praviešiem, gaišreģiem un atklājējiem?

4. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

   Es studēju Mosijas 7.–8. nodaļu un to pabeidzu (datums).

   Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: