Ievads Mosijas grāmatā

Studējot Mosijas grāmatu, tu atklāsi spēcīgas liecības par Jēzus Kristus misiju. Tu mācīsies arī par cilvēkiem, kurus Tas Kungs atbrīvoja no grēku gūsta un fiziskas apspiešanas. Turklāt tu uzzināsi, kā taisnīgu cilvēku, tādu kā ķēniņa Benjamīna, Abinadija un Almas pūles nesa lielas svētības citiem cilvēkiem. Pretēji tam, tu redzēsi, kā sliktu cilvēku, tādu kā Zenifa un viņa dēla, ķēniņa Noa, izvēles negatīvi ietekmēja gan viņus pašus, gan viņu ļaudis.

Mormons sastādīja un saīsināja vairāku citu autoru pierakstus, lai izveidotu Mosijas grāmatu. Grāmata ir nosaukta Mosijas vārdā, kurš bija ķēniņa Benjamīna dēls. Mosija bija pravietis, gaišreģis, atklājējs un ķēniņš, kurš pārvaldīja Zarahemlu no aptuveni 124. g. līdz 91. g. p.m.ē. Viņam tika dots viņa vectēva Mosijas vārds, kurš arī bija Zarahemlas ķēniņš (skat. Omnija 1:12–13, 19).

Lai sastādītu Mosijas grāmatu, Mormons ņēma vairākus pierakstus. Viņš saīsināja un citēja Mosijas pierakstu uz lielajām Nefija plāksnēm, kas smalki aprakstīja nefijiešu vēsturi Zarahemlas zemē (skat. Mosijas 1.–7. nodaļu; 25.–29. nodaļu). Viņš arī iekļāva Zenifa pierakstu, kas pārstāsta Zenifa ļaužu vēsturi no tā laika, kad viņi pameta Zarahemlu, līdz laikam, kad viņi atgriezās (skat. Mosijas 7.–22. nodaļu). Turklāt Mormons citēja un saīsināja arī daļu no Almas pieraksta, kurš glabāja Abinadija vārdus (skat. Mosijas 17:4), un veica pierakstu par saviem ļaudīm (skat. Mosijas 18. nodaļu; 23.–24. nodaļu).

Oriģinālie pieraksti, kas tika izmantoti par Mosijas grāmatas avotiem, visticamāk tika uzrakstīti ap 200. g. p.m.ē. un 91. g. p.m.ē. Mormons šos pierakstus saīsināja laika posmā no m.ē. 345. līdz 385. gadam. Mormons neuzrakstīja, kur viņš atradās, kad sastādīja šo grāmatu.