Svēto Rakstu studēšana

Šīs mācību stundas mērķis ir palīdzēt tev apgūt, kā studēt Svētos Rakstus un kā studējot ieaicināt Svēto Garu, lai Tas tevi iedvesmotu un mācītu. Šajā mācību stundā tu apgūsi prasmes, kas palīdzēs labāk saprast Svētos Rakstus un pielietot tajos ietvertās mācības savā dzīvē. Studējot šo nodaļu, pievērs uzmanību tam, kā tu vari ieaicināt Svēto Garu savās evaņģēlija studijās.

Iedomājies, ka, vēloties uzlabot savu fizisko formu, tu palūgtu draugam, lai viņš vingro tavā vietā. Vai drauga vingrošana uzlabotu tavu fizisko formu? Šo piemēru var attiecināt arī uz garīgo izaugsmi — gluži tāpat kā cilvēks nevar vingrot otra vietā, viņš nevar apgūt evaņģēliju otra vietā. Katrs pats ir atbildīgs par evaņģēlija studēšanu un savu garīgo izaugsmi.

Mācībā un Derībās 88:118 Tas Kungs apraksta, kā mums jāmācās evaņģēlijs. Lasot pievērs uzmanību, kas tev jādara, lai apgūtu evaņģēliju, un pabeidz šo teikumu: „Meklējiet zināšanas, un arī .”

Zināšanu meklēšana, studējot un ar ticību, prasa individuālus pūliņus. Tavi centieni ar lūgšanu studēt evaņģēliju ieaicinās mācību procesā Svēto Garu. Lai šogad centīgi studētu evaņģēliju, tu vari lūgt pēc izpratnes, pildīt savus semināra uzdevumus, dalīties ar citiem liecībā un pieredzē par to, kā tu dzīvo pēc evaņģēlija, kā arī pielietot apgūto savā dzīvē.

Viena būtiska lieta, ko vari darīt, lai savā garīgajā mācību procesā ieaicinātu Svēto Garu, ir katru dienu studēt Svētos Rakstus. Ikdienas personīgās Svēto Rakstu studijas palīdzēs sadzirdēt, ko tev saka Tā Kunga balss (skat. M&D 18:34–36). Elders Roberts D. Heilzs, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, ir apsolījis: „Kad vēlamies, lai [Dievs] runā ar mums, mēs studējam Svētos Rakstus, jo Viņa vārdi tiek runāti caur Viņa praviešiem. Un tad Viņš mūs mācīs, ja vien mēs ieklausīsimies Svētā Gara pamudinājumos” („Holy Scriptures: The Power of God unto Our Salvation”, Ensign vai Liahona, 2006. g. nov., 26.–27. lpp.).

Lasot Svētos Rakstus un ieaicinot savās studijās Svēto Garu, tu saņemsi tādas svētības kā straujāku garīgo izaugsmi, tuvību Dievam, lielākas atklāsmes savā dzīvē, lielāku spēku pretoties kārdinājumiem un stiprāku liecību par Jēzus Kristus evaņģēliju.

Prezidents Marions Dž. Romnijs, no Augstākā prezidija, minēja vienu no Svēto Rakstu pamatmērķiem, sakot: „Svētie Raksti ir tikuši sarakstīti, lai saglabātu principus mūsu labumam” („Records of Great Worth”, Ensign, 1980.g. sept., 4. lpp.). Studējot Svētos Rakstus, mēs apgūstam evaņģēlija principus un mācības. Pielietojot šos principus un mācības, mēs gūstam garīgu vadību.

Attēls

dārgakmens

Svētajos Rakstos ietvertu vērtīgu principu un mācību uziešana prasa piepūli un laiku. Elders Ričards G. Skots, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, Svēto Rakstu studijas pielīdzina darbam dārgakmeņu raktuvēs: „Meklējiet patiesības dimantus, kas dažkārt rūpīgi jāatrok [Svēto Rakstu] lappusēs” („Four Fundamentals for Those Who Teach and Inspire Youth”, Old Testament Symposium Speeches, 1987. g. [1988. g.], 1. lpp.). Svēto Rakstu studiju procesā jeb dārgakmeņu rakšanā jāveic trīs svarīgi soļi: (1) mums jāizprot Svēto Rakstu izcelsme un konteksts, (2) mums jāizzina tajos mācītie principi un doktrīnas un (3) mums jāpielieto šīs patiesības savā dzīvē.

1. Atbildi savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā uz jautājumu: kā kalnracis, kas meklē dimantus, līdzinās cilvēkam, kurš cenšas uziet Svētajos Rakstos ietvertos principus un pielietot tos savā dzīvē?

Izpratne par rakstvietu izcelsmi un kontekstu palīdz izprast tajās ietverto evaņģēlija vēsti. Prezidents Tomass S. Monsons deva padomu: „Iepazīstieties ar Svētajos Rakstos ietvertajām mācībām. Izziniet rakstvietu izcelsmi un kontekstu. … Studējiet tās, it kā tās uzrunātu tieši jūs, jo tā tas patiesībā arī ir” („Be Your Best Self”, Ensign vai Liahona, 2009. g. maijs, 68. lpp.).

Lasot Svētos Rakstus, būtu lietderīgi uzdot sev tādus jautājumus kā: „Kurš uzrakstīja šos pantus?” „Kam tie tika rakstīti?” „Kas šajā stāstā notiek?” un „Kādēļ autors rakstīja šos pantus?” Nodaļu aprakstos (slīprakstā iespiestajā kopsavilkumā katras nodaļas sākumā) tiek sniegts īss pārskats par galvenajiem notikumiem un bieži vien dotas arī atbildes uz iepriekš minētajiem jautājumiem.

Tāpat būtu noderīgi, ja grūtus vai nezināmus vārdus tu uzmeklētu vārdnīcā. Sastopoties ar kādu neskaidru vārdu savienojumu vai teksta daļu, tu vari izlasīt atsauces lapaspuses apakšā, kas palīdzēs gūt lielāku izpratni.

Lai mācītos pielietot minētos paņēmienus, izlasi 3. Nefijs 17:1–10 un atbildi uz jautājumiem: Kurš runāja? Kam Viņš to teica? Kas notika? Neaizmirsti izlasīt nodaļas aprakstu, lai gūtu īsu pārskatu par tā laika notikumiem.

2. Izmantojot 3. Nefijs 17:1 atsauces, savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumu: Ko Jēzus gribēja teikt ar vārdiem: „Mans laiks ir tuvu klāt”?

3. Apraksti savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā saviem vārdiem, kas notika, kad Glābējs gatavojās atstāt ļaužu pulku. Kādēļ Viņš palika? Ko Viņš izdarīja cilvēku labā?

Mācības un principi ir mūžīgas, nemainīgas evaņģēlija patiesības, kas rāda mums pareizo virzienu. Senie pravieši mācīja šīs patiesības caur notikumiem, stāstiem un sprediķiem, ko pierakstīja Svētajos Rakstos.

Kad esi guvis izpratni par Svēto Rakstu izcelsmi un kontekstu, tu esi gatavs saskatīt tajos mācītās doktrīnas un principus. Elders Ričards G. Skots apraksta lietderīgu pieeju, kā palūkoties uz principiem: „Principi ir patiesības koncentrāts, kas iepakots lietošanai visdažādākajos apstākļos. Patiess princips palīdz pieņemt skaidru lēmumu pat vismulsinošākajos un spiedīgākajos apstākļos. Ir vērts pielikt lielas pūles, lai organizētu apgūto patiesību vienkāršos vārdos izteiktos principos” („Acquiring Spiritual Knowledge”, Ensign, 1993. g. nov., 86. lpp.).

Daži evaņģēlija principi tiek izteikti pavisam skaidri, izmantojot tādas frāzes kā „un tā mēs redzam” vai „un tomēr”. Tomēr vairums principu tiek pausti netieši. Tie tiek atainoti, aprakstot Svētajos Rakstos minēto cilvēku dzīvi. Šādas mācības un principus var atklāt, uzdodot sev tādus jautājumus kā: „Kāda ir šī vēstījuma morāle vai būtība?” „Kādēļ rakstītājs iekļāva šo vēstījumu vai notikumu?” „Ko autors gribēja, lai mēs no tā mācītos?” un „Kādas patiesības tiek mācītas šajā Svēto Rakstu daļā?”

4. Lai vingrinātos atpazīt dažas no mācībām un principiem, kas minēti 3. Nefijs 17:1–10, uzraksti atbildes uz jautājumiem a) vai b) savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā. Neaizmirsti izlasīt nodaļas aprakstu, lai gūtu īsu nodaļas pārskatu.

   1. Kurš runā šajos pantos? Kam Viņš to saka? Kāda ir 3. Nefijs 17:1–10 morāle jeb būtība?

   2. Ko tas, kurš uzrakstīja 1., 5.–6. un9.–10. pantu, gribēja, lai mēs saprastu? Kādas būtiskas patiesības tu mācījies no šiem pantiem?

Viena no evaņģēlija patiesībām, ko var pamanīt šajos pantos, ir šāda: Tas Kungs atsaucas, ja mēs patiesi vēlamies Viņam tuvoties.

Kad esi izpratis evaņģēlija mācības un principus, tu esi gatavs rīkoties un kaut ko darīt lietas labā. Rīkojoties saskaņā ar apgūto, tu sajutīsi Svēto Garu liecinām, ka attiecīgais princips ir patiess (skat. Moronija 10:4–5). Katra mācību stunda, ko apgūsti mājās, seminārā vai Baznīcā, kā arī katrs programmas „Pienākums pret Dievu” un „Personības attīstība” uzdevums palīdz mums rīkoties saskaņā ar to, kas ticis mācīts.

Attēls

Prezidents Tomass S. Monsons

Prezidents Tomass S. Monsons ir teicis: „Evaņģēlijs netiek mācīts ar mērķi … „ieliet informāciju” [studentu] prātā. … Mūsu mērķis ir iedvesmot cilvēku apdomāt, sajust un tad kaut ko darīt, lai dzīvotu saskaņā ar evaņģēlija principiem” (Conference Report, 1970. g. okt., 107. lpp.).

Lai varētu pielietot apgūtos principus, pavaicā sev: Ko Tas Kungs vēlas, lai es darītu ar šīm zināšanām?” „Kādu garīgu iedvesmu es saņēmu, kas var man palīdzēt pilnveidoties?” Kādas pārmaiņas šis princips varētu ienest manā dzīvē? Kas man būtu vai nebūtu jādara, lai dzīvotu saskaņā ar šo patiesību? Kā uzlabosies mana dzīve, ja es darīšu to, kas mācīts šajos pantos?

5. Veic nelielu ierakstu savā studiju dienasgrāmatā, aprakstot, kā tu vari pielietot kādu no principiem vai mācībām, ko esi mācījies no 3. Nefijs 17:1–10.

Turpmāk minēto iemaņu un metožu pielietojums palīdzēs tev gūt izpratni par Svēto Rakstu izcelsmi, kā arī izzināt un pielietot tajos ietvertās mācības un principus. Šīs metodes ik pa laikam tiks pieminētas šajā rokasgrāmatā. Izlasi aprakstu par visām iemaņām un izvēlies vienu vai divas, ko tu, pēc tavām domām, savās personīgajās Svēto Rakstu studijās varētu pielietot biežāk.

Cēloņi un sekas. Pievērs uzmanību vārdu „ja–tad” un „tāpēc, ka–tādēļ” sakarībām. Piemēri: 2. Nefija 13:16–26; Almas 34:33.

Norāde uz citu rakstvietu. Sagrupē, sasaisti vai apkopo Svētos Rakstus, lai gūtu skaidrāku un dziļāku izpratni. Piemēram, salīdzini Mosijas 11:2–6, 14 un 5. Mozus 17:14–20. Tāpat tu vari izmantot atsauces, lai atrastu norādes uz citu rakstvietu. Piemērs: 3. Nefijs 12:28–29, atsauce 29a norāda uz Mācību un Derībām 42:23.

Izzini kontekstu (satura būtību). Atbildi uz jautājumiem: kurš, kas, kad un kur. Piemērs: Almas 31:1, 6–11; 32:1–6 apraksta, kādos apstākļos tika mācīts tas, kas rakstīts Almas 32:21–43.

Atslēgvārdi. Tādus vārdus un frāzes kā „tomēr” vai „tā mēs redzam” vajadzētu uztvert kā aicinājumu apstāties un meklēt izskaidrojumu dotajam aprakstam. Piemēri: Almas 30:60; Helamana 6:35–36; 3. Nefijs 18:30–32.

Piezīmes Svētajos Rakstos. Iekrāso, apvelc vai pasvītro savos Svētajos Rakstos svarīgus vārdus vai frāzes, kas pantam piešķir īpašu nozīmi. Veic lappušu malās īsas piezīmes par svarīgām domām, sajūtām, atziņām vai principiem. Tas palīdzēs atcerēties, kas tev šķita būtisks attiecīgajā pantā.

Personvārda aizstāšana. Ievieto Svētajos Rakstos savu vārdu. Piemērs: Aizstāj Nefija vārdu ar savējo 1. Nefija 3:7.

Gremdēšanās pārdomās. Gremdēties pārdomās nozīmē kaut ko pamatīgi apdomāt. Gremdējoties pārdomās, jāuzdod jautājumi un jāizvērtē, ko tu jau zini un ko esi apguvis. Šī pārdomu procesa rezultātā tu bieži vien sapratīsi, kā pielietot attiecīgo principu savā dzīvē.

Vārdu atkārtošanās. Vārdiem vai frāzēm, kas tiek lietoti atkārtoti, vajadzētu pievērst uzmanību. Tie norāda uz to, kas, pēc rakstītāja domām, šķitis būtisks. Piemēri: Vārds drausmīgs 2. Nefija 9:10, 19, 26–27, 39, 46–47; vārds atcerēties Helamana 5:6–14.

Svētajos Rakstos izmantotie pretstati. Reizēm pravieši Svētajos Rakstos cieši līdzās apraksta dažādus cilvēkus, idejas vai notikumus. Pretstati starp tiem ļauj vieglāk atpazīt svarīgus evaņģēlija principus. Meklē pretstatus atsevišķos pantos, lielākās Svēto Rakstu daļās vai nodaļās. Piemēri: 2. Nefija 2:27; Almas 47–48 nodaļa.

Svēto Rakstu uzskaitījumi. Svēto Rakstu uzskaitījumu atrašana palīdzēs labāk saprast, ko māca Tas Kungs un Viņa pravieši. Sastopoties ar uzskaitījumu, tu vari sanumurēt tajā minētos elementus. Piemērs: Helamana 4:11–13 var atrast uzskaitījumu par ļaunajiem darbiem, kas tika darīti nefijiešu vidū.

Svētajos Rakstos izmantotie simboli. Šos simbolus palīdz atpazīt vārdi kā, tāpat un pielīdzināt. Mēģini noteikt, ko minētais simbols apzīmē. Lai atrastu simbolu nozīmi, izmanto atsauces, Svēto Rakstu ceļvedi un alfabētisko tematu rādītāju. Piemērs: Salīdzini Jēkaba gr. 5:3, 75–77 ar Jēkaba gr. 6:1–7.

Vizualizācija. Lasot iztēlojies to, kas notiek. Uzdod jautājumus par attiecīgo notikumu un iedomājies, ka tu tajā piedalies. Piemērs: Mēģini iztēloties, kas notiek Ēnosa 1:1–8.

Vārdu definīcijas. Svētajos Rakstos bieži vien tiek lietoti mums nezināmi vārdi. Sastopoties ar nezināmu vārdu, noskaidro, ko tas nozīmē, izmantojot Svēto Rakstu ceļvedi, atsauces vai vārdnīcu.

6. Izvēlies un izmanto vienu no iemaņām, kas aprakstītas iepriekšējā nodaļā „Svēto Rakstu studēšanas iemaņas un metodes”. Uzraksti savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā, kā šī iemaņa noderēja tavās personīgajās Svēto Rakstu studijās.

7. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā zem šīs dienas uzdevumiem ieraksti:

   Es studēju mācību stundu „Svētos Rakstu studēšana” un pabeidzu to (datums).

   Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: