Grāmatas un nodarbības
16. nodaļa: Jēzus Kristus Baznīca senatnē

16. nodaļa

Jēzus Kristus Baznīca senatnē

Attēls
Christ with the twelve men chosen by Him to be His Apostles. Christ has His hands upon the head of one of the men (who kneels before Him) as He ordains the man to be an Apostle. The other eleven Apostles are standing to the left and right of Christ.

Dažas pazīmes, kas raksturīgas Jēzus Kristus Baznīcai

„Mēs ticam tai pašai organizācijai, kas pastāvēja agrīnajā baznīcā, proti — apustuļiem, praviešiem, mācītājiem, skolotājiem, evaņģēlistiem, un tā tālāk” (Ticības Apliecinājumi 1:6).

Kad Jēzus bija uz Zemes, Viņš nodibināja Savu Baznīcu. To sauca par Jēzus Kristus Baznīcu (skat. 3. Nefijs 27:8), un tās locekļus sauca par svētajiem (skat. Efeziešiem 2:19–20).

Atklāsme

Nodibinot Savu Baznīcu, Jēzus pats apmācīja tās vadītājus un deva tiem norādījumus. Viņš savukārt saņēma norādījumus no Sava Tēva Debesīs. (Skat. Ebrejiem 1:1–2.) Tādējādi Jēzus Kristus Baznīca tika vadīta no Dieva un nevis no cilvēka. Jēzus mācīja Saviem sekotājiem, ka atklāsme ir „klints”, uz kuras Viņš cels Savu Baznīcu (skat. Mateja 16:16–18).

Pirms Jēzus uzkāpa Debesīs pēc Savas Augšāmcelšanās, Viņš teica Saviem apustuļiem: „Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam” (Mateja 28:20). Kā bija solījis, Viņš turpināja vadīt tos no Debesīm. Viņš sūtīja tiem Svēto Garu par aizstāvi un atklājēju (skat. Lūkas 12:12; Jāņa 14:26). Viņš parādījās Saulam vīzijā un uzrunāja to (skat. Ap. d. 9:3–6). Viņš atklāja Pēterim, ka evaņģēlijs jāmāca ne tikai jūdiem, bet visai pasaulei (skat. Ap. d. 10). Viņš atklāja Jānim daudzas brīnišķīgas patiesības, kas ir aprakstītas Jāņa atklāsmes grāmatā. Jaunajā Derībā aprakstīti vēl daudzi citi veidi, kā Jēzus darīja zināmu Savu gribu, lai vadītu Savu Baznīcu un apgaismotu Savus mācekļus.

Pilnvaras no Dieva

Priekšraksti nevar tikt veikti un evaņģēlija principi mācīti bez priesterības. Tēvs piešķīra priesterības pilnvaras Jēzum Kristum (skat. Ebrejiem 5:4–6), kurš savukārt iecēla Savus apustuļus un deva tiem priesterības spēku un pilnvaras (skat. Lūkas 9:1–2; Marka 3:14). Viņš atgādināja tiem: „Ne jūs Mani esat izredzējuši, bet Es jūs esmu izredzējis un jūs nolicis” (Jāņa 15:16).

Viņš iecēla Pēteri par augstāko apustuli un deva viņam atslēgas, lai viņš varētu saistīt svētības gan uz Zemes, gan Debesīs (skat. Mateja 16:19). Jēzus iecēla arī citas amatpersonas noteiktu pienākumu veikšanai. Kad Viņš bija uzkāpis Debesīs, šī amatā iecelšanas un ordinēšanas kārtība saglabājās. Tie, kas jau bija saņēmuši priesterības pilnvaras, ordinēja priesterībā citus. Caur Svēto Garu Jēzus darīja zināmu, ka Viņš atzīst šīs ordinācijas (skat. Ap. d. 1:24).

Baznīcas struktūra

Jēzus Kristus Baznīca ir rūpīgi izplānota organizācija. Tā ir salīdzināta ar namu, kas „uzcelts uz apustuļu un praviešu pamata, kura stūra akmens ir Kristus Jēzus” (Efeziešiem 2:20).

Jēzus norīkoja citus priesterības vadītājus palīdzēt apustuļiem kalpošanas darbā. Viņš sūtīja kalpotājus, sauktus par Septiņdesmitajiem, pa pāriem sludināt evaņģēliju (skat. Lūkas 10:1). Pie citiem Baznīcas kalpotājiem piederēja evaņģēlisti (patriarhi), mācītāji (prezidējošie vadītāji), augstie priesteri, elderi (vecajie), bīskapi, priesteri, skolotāji un diakoni (skat. 14. nodaļu šajā grāmatā). Visi šie kalpotāji bija nepieciešami, lai veiktu misionāru darbu, izpildītu priekšrakstus, apmācītu un iedvesmotu Baznīcas locekļus. Šie kalpotāji palīdzēja Baznīcas locekļiem sasniegt „vienību Dieva Dēla ticībā un atziņā” (Efeziešiem 4:13).

Bībele mums nestāsta visu par priesterību vai Baznīcas struktūru un pārvaldi. Tomēr no Bībeles ir saglabājies pietiekami daudz, lai atklātos Baznīcas struktūras skaistums un pilnība. Apustuļiem bija pavēlēts doties pasaulē un sludināt (skat. Mateja 28:19–20). Viņi nevarēja uzkavēties nevienā pilsētā, lai rūpētos par jaunajiem ticīgajiem. Šim nolūkam tika aicināti un ordinēti vietējie priesterības vadītāji, un apustuļi viņus vadīja. Apustuļi un citi Baznīcas vadītāji apciemoja daudzās draudzes un rakstīja tām vēstules. Jaunajā Derībā ir iekļautas šādas vēstules, kurās apustuļi Pāvils, Pēteris, Jēkabs, Jānis un Jūda dod padomus un norādījumus vietējiem priesterības vadītājiem.

Jaunā Derība parāda, ka šādu Baznīcas struktūru bija paredzēts saglabāt. Piemēram, pēc Jūdas nāves palika tikai vienpadsmit apustuļi. Drīz pēc Jēzus uzkāpšanas Debesīs vienpadsmit apustuļi sanāca kopā, lai izvēlētos kādu, kas ieņemtu Jūdas vietu. Ar Svētā Gara atklāsmi viņi izvēlējās Matiju. (Skat. Ap. d. 1:23–26.) Jēzus bija noteicis kārtību, pēc kuras divpadsmit apustuļiem bija jāpārvalda Baznīca. Bija skaidrs, ka struktūrai jāsaglabājas tādai, kādu Viņš to bija izveidojis.

Vadošie principi un priekšraksti

Apustuļi mācīja divus pamatprincipus: ticību Tam Kungam, Jēzum Kristum, un grēku nožēlošanu. Kad jaunpievērstie bija apliecinājuši savu ticību Jēzum Kristum kā Dieva Dēlam un viņu grēku Izpircējam un nožēlojuši savus grēkus, viņi saņēma divus priekšrakstus: kristīšanu ar iegremdēšanu ūdenī un roku uzlikšanu Svētā Gara dāvanas saņemšanai (skat. Ap. d. 19:1–6). Tie bija evaņģēlija vadošie principi un priekšraksti. Jēzus mācīja, ka, „ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā” (Jāņa 3:5).

Priekšraksti par mirušajiem

Jēzus visiem ir nodrošinājis iespēju dzirdēt evaņģēliju, vai nu uz Zemes, vai pēc nāves. Laika posmā starp Viņa nāvi un augšāmcelšanos Jēzus devās pie mirušo gariem. Viņš organizēja misionāru darbu starp mirušajiem. Viņš iecēla tikumīgus vēstnešus un piešķīra tiem pilnvaras mācīt evaņģēliju visiem mirušo gariem. Tā viņiem radās izdevība pieņemt evaņģēliju. (Skat. 1. Pētera 3:18–20; 4:6; M&D 138.) Pēc tam dzīvie Baznīcas locekļi izpildīja priekšrakstus par mirušajiem (skat. 1. korintiešiem 15:29). Tādi priekšraksti kā kristīšana un konfirmēšana ir jāizpilda uz Zemes.

Gara dāvanas

Visiem uzticīgajiem Baznīcas locekļiem bija tiesības saņemt Gara dāvanas. Tās viņi saņēma atbilstoši savām vajadzībām, spējām un pienākumiem. Starp šīm dāvanām bija ticība, spējas dziedināt un tikt dziedinātam; spējas pravietot un redzēt vīzijas. (Par Gara dāvanām sīkāk pastāstīts 22. nodaļā.) Patiesajā Jēzus Kristus Baznīcā vienmēr pastāv garīgās dāvanas (skat. 1. korintiešiem 12:4–11; Moronija 10:8–18; M&D 46:8–29). Jēzus teica Saviem mācekļiem, ka šīs garīgās dāvanas jeb zīmes vienmēr ies līdzi ticīgajiem (skat. Marka 16:17–18). No Viņa mācekļiem daudzi ir darījuši brīnumus, pravietojuši un ar Svētā Gara spēku redzējuši vīzijas.

  • Kādēļ Jēzus Kristus Baznīcai ir vajadzīgas šīs sešas pazīmes?

Jēzus Kristus Baznīca Amerikas kontinentā

Kad Jēzus bija augšāmcēlies, Viņš apciemoja Amerikas iedzīvotājus un nodibināja tur savu Baznīcu, trīs dienas mācot cilvēkus un bieži pie tiem uz kādu laiku atgriežoties (skat. 3. Nefijs 11–28). Tad Viņš tos atstāja un uzkāpa Debesīs. Vairāk kā divsimt gadus viņi dzīvoja taisnīgi un bija vieni no vislaimīgākajiem ļaudīm, ko Dievs jebkad radījis (skat. 4. Nefijs 1:16).

Atkrišana no patiesās Baznīcas

  • Ko nozīmē termins atkrišana?

Ļauni cilvēki visos laikos ir centušies iznīcināt Dieva darbu. Tas notika, kad apustuļi vēl bija dzīvi un pārraudzīja jauno, augošo Baznīcu. Daži Baznīcas locekļi tā vietā, lai mācītu Jēzus sludinātās vienkāršās patiesības, mācīja savas vecās pagāniskās vai jūdu ticības paustās idejas. Daži atklāti dumpojās. Turklāt pastāvēja arī vajāšanas no ārpuses. Baznīcas locekļus spīdzināja un nogalināja viņu pārliecības dēļ. Viens pēc otra tika nogalināti apustuļi vai citādi paņemti prom no Zemes. Bezdievīguma un atkrišanas dēļ no Zemes tika paņemtas prom arī apustuļu pilnvaras un priesterības atslēgas. Struktūra, ko Jēzus Kristus bija izveidojis, beidza pastāvēt, un iestājās apjukums. Arvien vairāk maldu iezagās Baznīcas mācībās, un drīz Baznīca bija pilnīgi sairusi. Laika posmu, kad uz Zemes vairs nepastāvēja patiesā Baznīca, sauc par Lielo atkrišanu.

Drīz pagānu uzskati valdīja pār to cilvēku domām, kurus sauca par kristiešiem. Romas imperators pieņēma šo viltus kristietību par valsts reliģiju. Šī baznīca ļoti atšķīrās no tās, ko bija nodibinājis Jēzus. Tā mācīja, ka Dievs ir būtne, kurai nav ķermeņa un ārējā veidola.

Šie cilvēki vairs neizprata Dieva mīlestību pret mums. Tie nezināja, ka mēs esam Viņa bērni. Tie neizprata dzīves jēgu. Tika izmainīti daudzi priekšraksti, jo uz Zemes vairs nebija priesterības un atklāsmes.

Imperators iecēla pats savus vadītājus un reizēm piešķīra tiem tādus pat titulus, kādus izmantoja priesterības vadītāji patiesajā Kristus Baznīcā. Nebija apustuļu vai citu priesterības vadītāju ar Dieva spēku, un nebija garīgo dāvanu. Pravietis Jesaja bija paredzējis šo stāvokli, pravietodams: „Zeme ir iedzīvotāju negodā likta, jo tie pārkāpuši bauslību, pārgrozījuši likumus un lauzuši kopš mūžīgiem laikiem noslēgto derību” (Jesajas 24:5). Tā vairs nebija Jēzus Kristus Baznīca; tā bija cilvēku baznīca. Pat nosaukums bija izmainīts. Atkrišana notika arī Amerikā (skat. 4. Nefijs).

Atjaunošana bija pareģota

  • Kuri pravietojumi Vecajā un Jaunajā Derībā pareģo Atjaunošanu?

Dievs bija paredzējis Atkrišanu un sagatavojis evaņģēlija Atjaunošanu. Apustulis Pēteris par to stāstīja jūdiem: „Tas Kungs liktu nākt atspirgšanas laikiem un sūtītu jums izredzēto Kristu Jēzu, kas debesīm jāuzņem līdz tam laikam, kad viss būs panākts, par ko Dievs jau kopš seniem laikiem runājis ar svēto praviešu muti” (Ap. d. 3:20–21)

Arī Jānis Atklāsmes grāmatā bija pareģojis laiku, kad evaņģēlijs tiks atjaunots. Viņš teica: „Es redzēju citu eņģeli laižamies debesu vidū; tam bija mūžīgs evaņģēlijs sludināms tiem, kas dzīvo virs zemes, un visām tautām un ciltīm, valodām un tautībām” (Jāņa atkl. 14:6).

  • Kādēļ bija nepieciešama Atjaunošana?

  • Padomājiet par svētībām, kuras esat guvuši, pateicoties tam, ka uz Zemes ir atjaunota Jēzus Kristus Baznīca.

Papildu Svētie Raksti