Grāmatas un nodarbības
31. nodaļa: Godīgums


31. nodaļa

Godīgums

Attēls
Two men shaking hands

Godīgums ir glābšanas princips

  • Kāda būtu sabiedrība, ja ikviens cilvēks būtu pilnīgi godīgs?

Mormona Grāmatā stāstīts par ļaužu grupu, kas „atšķīrās arī ar savu dedzību uz Dievu un arī uz cilvēkiem; jo viņi bija pilnīgi godīgi un taisnīgi visās lietās; un viņi bija stingri ticībā Kristum līdz pat galam” (Almas 27:27). Viņu godīguma dēļ šos cilvēkus cienīja viņu līdzcilvēki un Dievs. Ir svarīgi mācīties un izprast, kas ir godīgums, kā mēs tiekam kārdināti būt negodīgiem un kā mēs varam pretoties šim kārdinājumam.

Pilnīgs godīgums ir nepieciešams mūsu glābšanai. Prezidents Brigams Jangs teica: „Ja mēs pieņemam glābšanu pēc tiem nosacījumiem, kas mums ir doti, mums ir jābūt godīgiem katrā domā, mūsu pārdomās, mūsu apcerēs, mūsu personīgajā dzīvē, mūsu darījumos, mūsu atskaitēs un katrā mūsu dzīves aspektā” (Teachings of Presidents of the Church: Brigham Young [1997], 293).

Dievs ir godīgs un taisnīgs visās lietās (skat. Almas 7:20). Arī mums ir jābūt godīgiem it visā, lai mēs kļūtu līdzīgi Viņam. Jareda brālis liecināja: „Jā, Kungs, es zinu, ka … Tu esi patiesības Dievs un nevari melot” (Etera 3:12). Turpretī velns ir melis. Patiesībā viņš ir visu melu tēvs (skat. 2. Nefija 9:9). „Tie, kas izvēlas krāpt un melot, maldināt un sagrozīt patiesību, kļūst par viņa vergiem” (Mark E. Petersen, Conference Report, 1971. g. okt., 65; vai Ensign, 1971. g. dec., 73).

Godīgs cilvēks mīl patiesību un taisnīgumu. Viņš ir godīgs savos vārdos un darbos. Viņš nemelo, nezog un nekrāpj.

Melot ir negodīgi

Melošana ir citu cilvēku tīša maldināšana. Viens no melošanas veidiem ir nepatiesas liecības došana. Tas Kungs deva Israēla bērniem šo bausli: „Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku” (2. Mozus 20:16). Arī Jēzus to mācīja, dzīvodams uz Zemes (skat. Mateja 19:18). Ir vēl daudzi citi melošanas veidi. Kad mēs runājam nepatiesību, mēs melojam. Mēs varam citus tīši maldināt ar žestu vai skatienu, ar klusēšanu, vai pastāstot tikai daļu no patiesības. Ja mēs kaut kādā veidā liekam cilvēkiem noticēt tam, kas nav patiesība, mēs rīkojamies negodīgi.

Tam Kungam šāds negodīgums nav pa prātam, un mums nāksies atbildēt par saviem meliem. Sātans grib, lai mēs uzskatām, ka melot nav slikti. Viņš saka: „Jā, melojiet nedaudz, … tur nav nekā slikta” (2. Nefija 28:8). Sātans mūs mudina attaisnot mūsu melus. Godīgs cilvēks atpazīs Sātana kārdinājumus un runās tikai patiesību pat tad, ja tas viņam šķietami nebūs izdevīgi.

Zagt ir negodīgi

Jēzus mācīja: „Tev nebūs zagt!” (Mateja 19:18). Zagt nozīmē paņemt kaut ko, kas nepieder mums. Ja mēs bez atļaujas paņemam to, kas pieder kādam citam cilvēkam, veikalam vai sabiedrībai, mēs zogam. Darba devēja preču vai materiālu paņemšana ir zagšana. Zagšanas veids ir mūzikas, filmu, attēlu vai rakstīta teksta kopēšana bez autortiesību īpašnieka atļaujas. Pieņemt vairāk naudas vai preču, nekā pienākas, ir negodīgi. Ņemt kaut ko vairāk, nekā mums pienākas, nozīmē zagt.

Krāpt ir negodīgi

Mēs krāpjam, ja atdodam mazāk, nekā esam parādā, vai iegūstam kaut ko, ko mēs neesam pelnījuši. Daži darbinieki krāpj savus darba devējus, nenostrādājot pilnu darba laiku; tomēr viņi pieņem pilnu samaksu. Daži darba devēji nav godīgi pret saviem strādniekiem; viņi maksā tiem mazāk, nekā tie ir pelnījuši. Sātans saka: „Turiet citus pie vārda un gūstiet no tā labumu, rociet bedri savam kaimiņam” (2. Nefija 28:8). Netaisnīga izmantošana ir negodīguma paveids. Zemas kvalitātes pakalpojumu sniegšana un sliktu preču ražošana ir krāpšana.

Mēs nedrīkstam attaisnot savu negodīgumu

  • Kādas garīgas pārmaiņas ar mums notiek, ja mēs attaisnojam savu negodīgumu?

Cilvēki atrod daudzus attaisnojumus negodīgai rīcībai. Cilvēki melo, lai aizstāvētos un lai citi par viņiem domātu labu. Daži attaisno sevi par zagšanu, iedomājoties, ka viņi ir pelnījuši to, ko paņēma, iedomājoties, ka viņi grasās to atdot, vai arī, ka viņiem tas ir vajadzīgs vairāk nekā īpašniekam. Daži krāpjas, lai skolā dabūtu labākas atzīmes, vai tādēļ, ka „visi citi tā dara”, vai tādēļ, lai kādam atriebtos.

Šie un vēl daudzi citi attaisnojumi tiek minēti kā iemesli negodīgumam. Tam Kungam nav pieņemami nekādi attaisnojumi. Tad, kad mēs cenšamies sevi attaisnot, mēs sevi krāpjam, un Dieva Gars mūs pamet. Mēs kļūstam arvien negodīgāki.

Mēs varam būt pilnīgi godīgi

  • Ko nozīmē būt pilnīgi godīgam?

Lai mēs kļūtu pilnīgi godīgi, mums ir rūpīgi jāpārdomā sava dzīve. Un, ja ir jomas, kurās mēs esam kaut vismazākā mērā negodīgi, mums tās ir nekavējoties jānožēlo.

Ja mēs esam pilnīgi godīgi, mūs nevar piekukuļot. Mums jāattaisno citu uzticība, godīgi jāpilda visi pienākumi, līgumi un derības pat tad, ja mums nāktos zaudēt savu naudu, draugus vai dzīvību. Tad mums nebūs jākaunas no Tā Kunga, pašiem no sevis un citiem. Prezidents Džozefs F. Smits ieteica: „Katram cilvēkam jādzīvo tā, lai viņa personība izturētu visrūpīgāko pārbaudi un lai tā būtu redzama kā atvērta grāmata, tā lai mums nebūtu jābaidās vai jākaunas” (Gospel Doctrine, 5. izd. [1939], 252).

  • Kādā veidā mūsu godīgums vai negodīgums ietekmē to, kā mēs vērtējam sevi?

Papildu Svētie Raksti