Ievads Jāņa evaņģēlijā

Jaunās Derības studiju ceļvedis mājmācības semināra studentiem


Kādēļ studēt šo grāmatu?

Laikā, kad pieauga kristiešu vajāšana, atkrišana un strīdi par to, kas bija Jēzus Kristus, apustulis Jānis pierakstīja savu liecību par Glābēju. Jāņa evaņģēlija studēšana tev palīdzēs iepazīt Debesu Tēvu caur Viņa Dēla, Jēzus Kristus, kalpošanu. Jāņa pierakstā tiek mācīts, ka tie, kuri dzīvo saskaņā ar Jēzus Kristus mācībām, var saņemt lielas svētības, tai skaitā mūžīgo dzīvi.

Kas sarakstīja šo grāmatu?

Šo grāmatu sarakstīja apustulis Jānis. Visā grāmatā viņš sevi sauc par „mācekli, kuru Jēzus mīlēja” (skat. Jāņa 13:23; 19:26; 20:2; 21:7, 20).

Jānis un viņa brālis Jēkabs bija zvejnieki (skat. Mateja 4:21). Pirms Jānis kļuva par Jēzus Kristus mācekli un apustuli, viņš, acīmredzot, bija Jāņa Kristītāja sekotājs (skat. Jāņa 1:35–40; Svēto Rakstu ceļvedī, „Jānis, Cebedeja dēls”, scriptures.lds.org).

Kad un kur šī grāmata tika sarakstīta?

Mēs nezinām, kad tieši Jānis sarakstīja šo grāmatu. Sarakstīšanas laiks variē no 60. g. pēc Kr. līdz 100. g. pēc Kr. . Agrīnie kristiešu rakstveži, kuri dzīvoja otrajā gadsimtā pēc Kr., izteica minējumu, ka Jānis šo grāmatu sarakstīja Efezā, Mazāzijā (mūsdienu Turcijā).

Kam un kādēļ šī grāmata tika sarakstīta?

Lai gan Jāņa pieraksts bija domāts visiem cilvēkiem, viņa vēstījums galvenokārt bija paredzēts specifiskākai auditorijai. Elders Brūss R. Makonkijs no Divpadsmit apustuļu kvoruma rakstīja: „Jāņa evaņģēlijs ir pieraksts svētajiem; šis evaņģēlijs, galvenokārt, bija paredzēts Baznīcai” (Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. (1965.–1973. g.), 1:65). Jānis teica, ka šīs grāmatas rakstīšanas nolūks bija pārliecināt citus, „ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls, un lai [viņi], pie ticības nākuši, dzīvību iegūtu Viņa Vārdā” (Jāņa 20:31). „Ainas no Jēzus dzīves, ko [Jānis] apraksta, ir rūpīgi atlasītas un sakārtotas tieši ar šo mērķi” (skat. Svēto Rakstu ceļvedī „Jānis, Cebedeja dēls, Jāņa evaņģēlijs”).

Kādas ir šīs grāmatas raksturiezīmes?

Aptuveni 92 procenti no Jāņa evaņģēlijā atrodamā pieraksta nav atrodami citos evaņģēlijos. Tas, visticamāk, ir tāpēc, ka auditorija, kurai rakstīja Jānis, — Baznīcas locekļi, kuriem jau bija izpratne par Jēzu Kristu, — neapšaubāmi atšķīrās no tām, kam rakstīja Matejs, Marks un Lūka. Pieci no septiņiem brīnumiem, ko pierakstīja Jānis, nav pierakstīti nevienā citā evaņģēlijā. Kamēr Matejs, Marks un Lūka atklāja informāciju par Jēzus kalpošanu Galilejā, Jānis pierakstīja vairākus notikumus, kas notika Jūdejā. Jāņa evaņģēlijs ir ļoti doktrinārs, daži no tajā ietvertajiem tematiem ir par Jēzus Kristus, kā Dieva Dēla, dievišķumu, Kristus veikto Izpirkšanu, mūžīgo dzīvi, Svēto Garu, nepieciešamību piedzimt no jauna, kā arī to, cik svarīgi ir mīlēt citus un ticēt Glābējam.

Jānis uzsvēra, ka Jēzus, Dieva Dēls, ir dievišķs. Jānis pierakstīja vairāk nekā 100 Jēzus teiktās norādes uz Viņa Tēvu, ietverot vairāk nekā 20 norādes Jāņa evaņģēlija 14. nodaļā vien. Viens no Jāņa lielākajiem ieguldījumiem ir pieraksts par Glābēja sniegtajām mācībām Viņa mācekļiem dažas stundas pirms Viņa apcietināšanas, tostarp dižā Starpnieka lūgšana, ko Viņš teica naktī, kad cieta Ģetzemanē. Šajā Jāņa pieraksta daļā (Jāņa evaņģēlija 13.–17. nodaļā) ir ietverti vairāk nekā 18 procenti no Jāņa evaņģēlija lappušu skaita, sniedzot mums lielāku izpratni par Glābēja mācību un to, ko Viņš sagaida no Saviem mācekļiem.

Satura izklāsts

Jāņa evaņģēlija 1. nodaļa. Jānis liecina par Jēzus Kristus pirmslaicīgo dievišķumu un misiju, lai sniegtu glābšanu visiem cilvēkiem. Jānis pieraksta, kā Jēzus tika kristīts un kā Viņš aicināja dažus mācekļus.

Jāņa evaņģēlija 2.–4. nodaļa. Jēzus Kristus pārvērš ūdeni vīnā. Viņš māca Nikodēmam par garīgo atdzimšanu un apliecina sievietei pie akas, ka Viņš ir Kristus. Viņš dziedina galma vīra dēlu.

Jāņa evaņģēlija 5.–7. nodaļa. Glābējs dziedina slimnieku pie Betzatas dīķa un apliecina Savu dievišķo spēku un varu. Viņš pabaro vairāk nekā 5000 cilvēku, sagatavojot viņus runai par Dzīvības Maizi, un apliecina, ka ir Mesija, un Neraudzētas maizes svētkos paziņo, ka tikai tie, kuri Viņu pieņems, iegūs mūžīgo dzīvi.

Jāņa evaņģēlija 8.–10. nodaļa. Jēzus māca par līdzjūtību un grēku nožēlu, izmantojot sievietes pieredzi, kura tika pieķerta laulības pārkāpšanā. Viņš paziņo, ka ir Jehova, diženais Es Esmu. Viņš dziedina vīru, kas bija piedzimis akls, un apliecina, ka ir Labais Gans, kurš mīl Savas avis un atdod par viņām Savu dzīvību.

Jāņa evaņģēlija 11.–13. nodaļa. Jēzus Kristus pieceļ Lācaru no nāves, parādot, ka Viņam ir vara pār nāvi. Viņš uzvaroši ieiet Jeruzālemē. Pēdējo vakariņu laikā Jēzus mazgā Savu mācekļu kājas un māca viņiem mīlēt citam citu.

Jāņa evaņģēlija 14.–16. nodaļa. Jēzus Saviem mācekļiem māca par saistību starp mīlestību un paklausību. Viņš apsola sūtīt Mierinātāju (Svēto Garu) un personīgi kalpot Saviem mācekļiem. Viņš paziņo, ka Viņš ir īstais Vīnakoks un ka ir uzvarējis pasauli.

Jāņa evaņģēlija 17.–19. nodaļa. Jēzus aizlūdz par Saviem mācekļiem un par tiem, kuri ticēs viņu sludināšanai. Viņš tiek nodots, apcietināts, šaustīts un notiesāts. Pēc ciešanām pie krusta Viņš mirst un tiek apglabāts.

Jāņa evaņģēlija 20.–21. nodaļa. Augšāmceltais Jēzus Kristus pie dārza kapa parādās Marijai Magdalēnai un pēc tam arī dažiem Saviem mācekļiem Jeruzālemē. Viņš parādās septiņiem no Saviem mācekļiem pie Galilejas jūras un pilnvaro Pēteri vadīt mācekļus kalpošanā citiem.