Biežāk uzdotie papildjautājumi

Jā. Bīskaps ir prezidējošais augstais priesteris, kurš „vada citus bīskapijas vadītājus un dod viņiem padomus” (Handbook 1, 2.1.1). Viņš pārskata un apstiprina kalpošanas norīkojumus. Bīskapa vadībā bīskapijas padome turpina īstenot savu būtisko lomu, „palīdzot indivīdiem stiprināt savas liecības, saņemt glābšanas priekšrakstus, ievērot derības un kļūt par iesvētītiem Jēzus Kristus sekotājiem” (Handbook 2, 4.4). Stiprinātais elderu kvorums un Palīdzības biedrība, ko pārstāv to prezidenti, kuri kalpo par bīskapijas padomes locekļiem, vairos šīs padomes efektivitāti.

Šie brāļi ir savas bīskapijas elderu kvoruma locekļi.

Nē. Augstie priesteri, kuri kalpo staba draudžu prezidijos, nav augsto priesteru kvoruma locekļi. Augsto priesteru kvorumā ietilpst tikai tie augstie priesteri, kuru aicinājums staba prezidijā, bīskapībā vai augstajā padomē un kalpojoša patriarha amatā prasa būt par augsto priesteri.

Nē. Elderi, kuri kalpo bīskapībā, nav augsto priesteru kvoruma locekļi.

Jā. Pildot savus vispārējos pienākumus, elderu kvoruma prezidijiem vajadzētu vismaz reizi gadā intervēt kvoruma locekļus saistībā ar visiem to priesterības pienākumiem, apvaicājoties arī par attiecīgā priesterības nesēja labklājību, sievu un ģimeni. Šīs intervijas var tikt noturētas visa gada garumā. Šo apspriedi nevajadzētu apvienot ar kalpošanas interviju, kurā piedalās pārinieks.

Elderu kvoruma un Palīdzības biedrības prezidiji var organizēt Baznīcas locekļus, lūdzot to palīdzību nepieciešamā darba veikšanai. Tie, piemēram, var aicināt, lai Baznīcas locekļi vada darbus vai asistē kalpošanas pasākumos, tempļa un vēstures darba veikšanā, evaņģēlijā sludināšanā un labklājības programmas īstenošanā.

Jā. Saskaņā ar Mācības un Derību 107:89, ja bīskapijā ir neierasti daudz aktīvu Melhisedeka priesterības nesēju, vadītāji var organizēt vairāk par vienu elderu kvorumu. Šādos gadījumos katrā kvorumā vajadzētu nodrošināt saprātīgu līdzsvaru, ņemot vērā priesterības nesēju vecumu, pieredzi, priesterības amatus un garīgo spēku. Tie paši principi attiecas arī uz Palīdzības biedrību.

Sava bīskapa vadībā elderu kvorums un Palīdzības biedrība norīko kalpojošos brāļus un māsas, kuri kalpo bīskapijas prezidējošajam augstajam priesterim, augsto priesteru kvoruma locekļiem un viņu ģimenēm.

Tā kā staba prezidija un bīskapības locekļi nes atbildību par visiem sava staba un bīskapijas locekļiem, šie brāļi parasti netiek norīkoti darbam kalpošanas pārniecībās, lai gādātu par konkrētiem indivīdiem vai ģimenēm. Tomēr, ņemot vērā vietējos apstākļus, augstajiem padomniekiem un kalpojošajiem patriarhiem var dot minētos norīkojumus tad, ja to nosaka staba prezidents. Šie norīkojumi tiek doti viņu elderu kvoruma prezidenta vadībā, kas rīkojas saskaņā ar sava bīskapa norādījumiem.

Papildus citiem svarīgiem pienākumiem, esot par prezidējošajiem augstajiem priesteriem un galvenajiem Israēla soģiem, bīskapiem, kā arī viņu padomniekiem, ir īpašs pienākums gādāt par jauniešiem. Mācības un Derību 107:15 ir rakstīts: „Bīskapība ir šīs [Ārona] priesterības prezidijs un tur tās atslēgas jeb pilnvaras.” Rokasgrāmatas Handbook 1 rindkopā 2.2. ir paziņots: „Bīskapības locekļi uzrauga bīskapības jaunos vīriešus un jaunās sievietes un gādā par tiem.”

Tāpat arī staba prezidents, būdams staba prezidējošais augstais priesteris, ir „galvenais garīgais vadītājs stabā” (Handbook 1, 1.1.1) un „prezidē pār glābšanas darba īstenošanu” (Handbook 1, 1.1.2).

Nē. Prezidentam ir divi padomnieki. Ja vadītājiem ir nepieciešama palīdzība, viņi var apspriesties ar savu bīskapu par viena vai vairāku kalpošanas programmas sekretāru aicināšanu. Šiem kalpošanas programmas sekretāriem var dot tādus norīkojumus kā, piemēram, kalpošanas interviju plānošana un ceturkšņa ziņojumu sagatavošana.

Kalpošanas programmas koordinatora un vadītāja aicinājumi ir atcelti. Tiem, kuri ir tikuši aicināti šajos amatos, vajadzētu tikt atbrīvotiem.

Kalpošanas intervijas notur visi elderu kvoruma un Palīdzības biedrības prezidija locekļi. Pat lielu bīskapiju vadītāji varēs tikt galā ar interviju noturēšanu, ja katru nedēļu katrs no prezidija locekļiem noturēs dažas intervijas. Lai kalpošanas intervijas būtu efektīvas, tām nav jābūt garām.

Kalpošanas intervijas var noturēt un tās vajadzētu noturēt visa ceturkšņa garumā, neatstājot tās uz ceturkšņa pēdējo nedēļu vai mēnesi. Noturot intervijas regulāri, vadītāji varēs īstenot gan garīgos, gan laicīgos kalpošanas programmas mērķus.

Jā. Saskaņā ar nesen izdotā dokumentā „Vardarbības novēršana un apkarošana” ietvertajām vadlīnijām, jaunieši var tikt norīkoti kalpošanai pārniecībās, kļūstot par pieaugušo pāriniekiem. Kalpošanas programma netiek uzskatīta par „pasākumu” vai „nodarbību”, kā tiek minēts šajās vadlīnijās.

Vadītājiem vajadzētu tiekties pēc iedvesmas, lai lemtu par jauniešu norīkošanu kalpošanai pārniecībās. Pieaugušajiem pāriniekiem vajadzētu vairīties no divdomīgām situācijām. Viņiem vajadzētu piesargāties no personīgām, izolētām tikšanās reizēm, lai jaunieši varētu justies droši un gūt gandarījumu, piedaloties kalpošanā. Tāpat arī vajadzētu pieņemt gudrus lēmumus, nenorīkojot jauniešus kalpošanai ģimenēm, kurās ir sarežģījumi.

„Rožu” un „Lauru” meitenes var tikt aicinātas iesaistīties kalpošanā. Vecāki un vadītāji var apspriesties ar katru jauno sievieti, un, ja apstākļi ir tādi, ka viņa var un vēlas kalpot, viņa var tikt norīkota kalpošanā. Jaunās sievietes kalpo par Palīdzības biedrības māsu pāriniecēm.

Ar bīskapa apstiprinājumu viena no Palīdzības biedrības prezidija loceklēm var paziņot „Rožu” un „Lauru” meitenēm par to kalpošanas norīkojumiem. Un ar bīskapa apstiprinājumu viens no elderu kvoruma prezidija locekļiem var paziņot skolotājiem un priesteriem par to kalpošanas norīkojumiem.