Biežāk uzdotie jautājumi

Bīskapijās elderu kvorumu locekļi un augsto priesteru grupas tagad būs apvienotas vienā kvorumā — ar vienu prezidiju. Šis kvorums, kura locekļu skaits un vienotība būs lielāka, tiks saukts par „elderu kvorumu”, un bīskapijas augsto priesteru grupas darbība tiks izbeigta.

Elderu kvorumā ir iekļauti visi elderi un topošie elderi bīskapijā, kā arī augstie priesteri, kuri pašreiz nekalpo bīskapībā, staba prezidijā, augstajā padomē vai kā kalpojoši patriarhi.

Staba prezidents ar savu padomnieku palīdzību atbrīvos pašreizējos augsto priesteru grupu vadītājus un elderu kvorumu prezidijus. Tad staba prezidents aicinās jaunu elderu kvoruma prezidentu katrā bīskapijā, un staba prezidents, nozīmētais padomnieks staba prezidijā vai nozīmētais augstais padomnieks aicinās padomniekus, kas rekomendēti kalpošanai elderu kvoruma prezidijā. Jaunajā elderu kvoruma prezidijā var būt elderi un augstie priesteri dažādā vecumā un ar dažādu pieredzi, kas kopā kalpo vienā kvoruma prezidijā. Elders vai augstais priesteris var kalpot par kvoruma prezidentu vai padomnieku.²

²Skat. Mācības un Derību 107:9–12. 11. pantā „augstais priesteris” attiecas uz prezidējošo augsto priesteri.

Elderu kvoruma prezidents ir tieši atbildīgs staba prezidentam, kurš sniedz apmācību un vadību no staba prezidija un caur augsto padomi. Bīskaps, būdams prezidējošais augstais priesteris bīskapijā, arī regulāri tiekas ar elderu kvoruma prezidentu. Bīskaps apspriežas ar viņu un dod atbilstošu vadību par to, kā vislabāk kalpot bīskapijas locekļiem un svētīt viņus, saskaņoti strādājot ar visām bīskapijas organizācijām. (Skat. Handbook 2, 7.3.1.)

Nē. Elderi paliks elderi un augstie priesteri paliks augstie priesteri attiecībā uz viņu priesterības amatu. Tomēr elderi arī turpmāk tiks ordinēti par augstajiem priesteriem, kad viņi tiks aicināti staba prezidijā, augstajā padomē vai bīskapībā — vai citos gadījumos, ko noteiks staba prezidents caur rūpīgu, lūgšanu pilnu izskatīšanu un iedvesmu.

Jā. Saskaņā ar Mācības un Derību 107:89, kad bīskapijā ir neparasti liels aktīvu Melhisedeka priesterības nesēju skaits, vadītāji var organizēt vairāk nekā vienu elderu kvorumu. Šādos gadījumos katrā kvorumā vajadzētu būt saprātīgam līdzsvaram attiecībā uz vecumu, pieredzi un priesterības amatiem un stiprumu.

Staba prezidijs turpina kalpot par staba augsto priesteru kvoruma prezidiju. Šī kvoruma locekļi ir tikai tie augstie priesteri, kas pašreiz kalpo staba prezidijā, bīskapībās, augstajā padomē un kā kalpojoši patriarhi. Bīskapijas un staba lietveži un izpildsekretāri nav šī augsto priesteru kvoruma locekļi.

Staba augsto priesteru kvoruma locekļi parasti apmeklēs elderu kvorumu, ja vien nebūs nozīmēti kaut kur citur.

Kā staba prezidējošās amatpersonas — staba prezidijs pēc vajadzības tiekas ar staba augsto priesteru kvoruma locekļiem, lai sniegtu apmācību un palīdzētu kvoruma locekļiem viņu aicinājumos. Esošās staba sapulces, kas paskaidrotas 2. rokasgrāmatas 18.3 sadaļā, ir spēkā ar šādām izmaiņām:

• Staba priesterības rīcības komitejas sapulces tiek sauktas: „augstās padomes sapulces”.
• Ikgada sapulce visiem ordinētajiem augstajiem priesteriem stabā vairs netiek rīkota. Tomēr staba prezidijs rīko staba augsto priesteru kvoruma ikgada sapulci.

Viens Melhisedeka priesterības kvorums bīskapijā apvieno priesterības nesējus, lai viņi varētu izpildīt visus pestīšanas darba aspektus, tajā skaitā tempļa un ģimenes vēstures darbu, ko iepriekš koordinēja augsto priesteru grupas vadītājs. Tas dod iespēju dažāda vecuma un dažādas izcelsmes kvoruma locekļiem gūt labumu no dažādos dzīves posmos esošu kvoruma locekļu skatījuma un pieredzēm. Tas arī dod papildus iespējas pieredzējušiem priesterības nesējiem būt par mentoriem topošajiem elderiem, jaunajiem Baznīcas locekļiem, jaunajiem pieaugušajiem un tiem, kas atgriežas Baznīcas aktivitātē.

Šīs izmaiņas palīdz elderu kvorumiem un Palīdzības biedrībām koordinēt savu darbu. Tās arī vienkāršo kvoruma saziņu ar bīskapību un bīskapijas padomi. Un tās dod iespēju bīskapam deleģēt vairāk pienākumus elderu kvoruma un Palīdzības biedrību prezidentiem, lai viņš un viņa padomnieki varētu koncentrēties uz saviem primārajiem pienākumiem — it īpaši uz prezidēšanu pār Ārona priesterību un jaunajām sievietēm.

Glābējs ar piemēru parādīja, ko nozīmē kalpot, kad Viņš kalpoja aiz mīlestības pret Savu Tēvu un katru cilvēku (skat. Jāņa 15:9–10). Viņš mīlēja, mācīja Sev apkārt esošos cilvēkus, lūdza par viņiem, mierināja un svētīja viņus, aicinot visus sekot Viņam (skat. Marka 8:34). Kad Baznīcas locekļi kalpo, viņi lūgšanu pilni cenšas kalpot tā, kā to darītu Viņš, — „mierināt tos, kuriem nepieciešams mierinājums”, „vienmēr uzraudzīt baznīcas locekļus un būt ar tiem, un stiprināt tos”, „[apmeklēt mājās katru baznīcas locekli]” un palīdzēt katram kļūt par patiesu Jēzus Kristus mācekli (Mosijas 18:9; M&D 20:51, 53; skat. arī Jāņa 13:35).

Kad Baznīcas locekļi kalpo, viņi ar sazināšanās un iedvesmas palīdzību nosaka kontaktu biežumu un veidu ar tiem, par kuriem viņi rūpējas. Viņi apspriežas ar saviem vadītājiem un sniedz viņiem atskaiti vismaz reizi ceturksnī par savu kalpošanu un to cilvēku vajadzībām un stiprajām pusēm, par kuriem viņiem ir lūgts rūpēties. Vadītāji ziņo par šīm kalpošanas intervijām katru ceturksni; viņi vairs neatskaitās par apmeklējumu vai kontaktu skaitu ar atsevišķiem cilvēkiem un ģimenēm. Turklāt, caur priesterības saikni ar katru Baznīcas locekli kalpojošie brāļi un māsas izveido saziņas tīklu, ko vadītāji var izmantot briesmu vai neparedzētu gadījumu laikā.

Priesterības nesējus sauc par „kalpojošajiem brāļiem”, un Palīdzības biedrības māsas sauc par „kalpojošajām māsām”. Parasti viņus vienkārši sauks pēc viņu vārda: „brālis Krūmiņš” un „māsa Kalniņa”. Viņi netiks saukti par „kalpotājiem”.

Kalpošana līdzinās mājskološanai un apmeklējuma mācībai ar to, ka katrai saimei būs priesterības brāļi — kalpojošie brāļi —, lai kalpotu un rūpētos par to (skat. M&D 20:47, 59). Katrai pieaugušajai māsai būs Palīdzības biedrības māsas — kalpojošās māsas —, kas viņai kalpos un rūpēsies par viņu, vēl vairāk uzsverot kalpošanu, ar ko Palīdzības biedrības vispārējais prezidijs dalījās, sākot ar 2018. gada janvāri (skat. „Uzturiet saziņu jebkurā laikā, jebkurā vietā un jebkādā veidā”, Ensign vai Liahona, 2018. g. janv., 7. lpp.).

Turklāt dažās mājskološanas un apmeklējuma mācības prasībās ir veiktas izmaiņas, lai palīdzētu Baznīcas locekļiem kalpot, vairāk koncentrējoties uz vajadzību apmierināšanu. Kontaktiem nav obligāti jābūt formāliem apmeklējumiem. Tie var notikt mājās, Baznīcā vai jebkurā citā — drošā, ērtā un sasniedzamā — vietā. Kā mācīja elders Džefrijs R. Holands: „Vissvarīgākais ir tas, kā jūs esat svētījuši jūsu pārraudzībā esošos cilvēkus un gādājuši par viņiem, kam nav tikpat kā nekāda sakara ar kalendāra datumiem vai konkrētu apmeklējuma vietu. Vislielākā nozīme ir tam, ka jūs mīlat savus ļaudis un pildāt pavēli — „vienmēr uzraudzīt baznīcas locekļus””.³

Īsumā sakot, kalpošanu vada Gars, tā ir elastīga un tiek pielāgota katra Baznīcas locekļa vajadzībām.

³Džefrijs R. Holands „Baznīcas pārstāvji” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2016. g. nov., 62. lpp.

Kad Baznīcas locekļi kalpo, viņi meklē iedvesmu, lai zinātu, kā vislabāk sniegties pretim citiem un apmierināt viņu vajadzības. Vai ieplānots apmeklējums un regulārs telefona zvans kādai vecākai māsai, kura dzīvo viena, sniegs viņai nepieciešamo saikni? Vai uzaicinājums mazāk aktīvam jaunajam pieaugušajam piedalīties kādā kopienas projektā būtu vislietderīgākais kontaktēšanās veids? Vai kādas jaunietes atbalstīšana viņas futbola spēlē palīdzētu gan viņai, gan viņas vecākiem? Vai, nosūtot kādam īsziņu ar Svēto Rakstu pantiem, kas pilni cerības, palīdzētu atvieglot šī cilvēka nastas? Vai zīmīte, atklātnīte vai e-pasts paustu rūpes, kas būtu noderīgas? Ko Glābējs vēlētos, lai Viņa kalpi darītu? Iedvesmotu atbilžu atrašana uz šādiem jautājumiem un visu pieejamo metožu izmantošana kontaktēšanās procesā ar tiem, kuri viņiem ir nozīmēti, ir iedvesmotas kalpošanas centrā. Lai kristīgi kalpotu, kalpojošie brāļi un māsas nevar paļauties uz kārtējiem apmeklējumiem vai iepriekš noteiktiem vēstījumiem; viņi meklē iedvesmu un apspriežas ar ģimenes locekļiem, lai vislabāk rūpētos par tiem, kuriem viņi ir nozīmēti, — izmantojot laiku un resursus, kas viņiem ir.

Kalpojošajiem brāļiem un māsām ir iespēja darīt to, kas palīdz vislabāk. Katram no tiem, par kuriem viņi ir aicināti rūpēties, var nebūt nepieciešams veltīt vienādu uzmanības daudzumu. Strādājot ar bīskapību un bīskapijas padomi, elderu kvoruma un Palīdzības biedrības prezidiji dara zināmas prioritātes kalpojošajiem brāļiem un māsām, lai viņiem būtu priekšstats, kam viņi varētu būt vajadzīgi visvairāk. Augstākā prioritāte visbiežāk tiek piešķirta jaunajiem Baznīcas locekļiem, mazaktīvajiem Baznīcas locekļiem, kas varētu būt pretimnākoši, un citiem, piemēram, vientuļajiem vecākiem, atraitnēm un atraitņiem. Vadītāji var nozīmēt kādu jauniešu vadītāju ģimenei, kurā jaunam vīrietim vai jaunai sievietei ir grūtības, un viņi nekavējoties nozīmē kalpojošos brāļus un māsas jaunpievērstajiem. Šādai kalpošanai viņi var nozīmēt jebkurus elderu kvoruma locekļus — augstos priesterus un elderus.

Kur tas ir piemēroti, precētu pāri var nozīmēt kādai ģimenei vai personai. Turklāt Lauras un Rožu meitenes var dot zīmīgu pienesumu, kalpojot par pāriniecēm Palīdzības biedrības māsām, kā arī priesteri un skolotāji, kalpojot ar Melhisedeka priesterības nesējiem (skat. tālāk 22. jautājumu).

Kalpojošie brāļi un māsas tiecas darīt to, kas vislabāk apmierina personas vajadzības. Lai atsauktos Gara pamudinājumiem un apmierinātu to vajadzības, kuriem viņi kalpo, ir pieejams katrs saziņas veids. Šo vajadzību apmierināšana sākas ar rūpīgu, lūgšanu pilnu apsvēršanu un informatīvas sarunas noturēšanu ar ģimenēm un personām, kurām viņi ir nozīmēti. Šajā sarunā un turpmākajās kontaktēšanās reizēs viņi ieklausās cilvēkos, kuriem viņi kalpo, lai saprastu, kā kalpot vislabāk, lai noteiktu viņiem vēlamo kontaktēšanās veidu un biežumu un nepieciešamību pēc vēstījumiem, ar kuriem viņi dalās, un to saturu. Tie, kas kalpo, nodrošina, ka jebkāda sazināšanās ar jebkuru ģimenes locekli ir atbilstoša.

Kalpojošie brāļi un māsas cenšas palīdzēt personām un ģimenēm sagatavoties viņu nākamajam priekšrakstam, turēt derības, kuras viņi ir noslēguši, un kļūt pašpaļāvīgiem. Šī palīdzība var sevī iekļaut garīgo vēstījumu nodošanu, kas pielāgoti kādai personai vai ģimenei, lai arī kalpošanas galvenais uzdevums nav nodot kādu vēstījumu. Liahonā un Ensign žurnālā vairs nebūs konkrētu vēstījumu, ko izmantot kalpošanas kontaktu laikā.

Stiprināta spēja kalpot citiem ir viens no paredzētajiem un dabiskajiem rezultātiem, ko dos pārstrukturēto priesterības kvorumu palielinātais spēks un izrietošā vienotība ar Palīdzības biedrību. Kalpošana kļūst par vienotām, koordinētām pūlēm, lai īstenotu priesterības pienākumu — „apmeklēt mājās katru Baznīcas locekli” un „vienmēr uzraudzīt baznīcas locekļus un būt ar tiem, un stiprināt tos”; un Palīdzības biedrības mērķi — „vairot ticību Debesu Tēvam un Jēzum Kristum un Viņa īstenotajai Izpirkšanai; stiprināt atsevišķus cilvēkus, ģimenes un mājas caur priekšrakstiem un derībām un strādāt vienotībā, lai palīdzētu trūkumcietējiem” (M&D 20:47, 53; Handbook 2, 9.1.1).

Strādājot kopā ar bīskapu un viņa vadībā, elderu kvoruma un Palīdzības biedrības prezidijiem ir iespējas saņemt iedvesmu, būt organizētiem un koordinētiem, cenšoties uzraudzīt katru cilvēku un ģimeni un gādāt par tiem. Sadarbības veidi:

• Elderu kvorumu prezidiji iesaka, kā varētu kalpot bīskapijas personām un ģimenēm. Palīdzības biedrības prezidiji iesaka, kā varētu kalpot Palīdzības biedrības māsām. Ja pastāv kādas īpašas vajadzības, elderu kvoruma un Palīdzības biedrības prezidiji var apspriest konkrētos uzdevumus pirms to nozīmēšanas.
• Elderu kvoruma un Palīdzības biedrības prezidiji iesaka kalpošanas uzdevumus bīskapam, lai saņemtu viņa apstiprinājumu.
• Pēc vajadzības kalpojošie brāļi un māsas var pārrunāt personu īpašos apstākļus un, kad nepieciešams, sazināties ar viņu kvoruma vai Palīdzības biedrības vadītājiem, lai saņemtu papildus palīdzību un resursus.
• Elderu kvoruma un Palīdzības biedrības prezidiji tiekas katru ceturksni, lai pārrunātu atsevišķu cilvēku un ģimeņu vajadzības, kas noskaidrotas kalpošanas interviju laikā.
• Pēc šīs sapulces elderu kvoruma un Palīdzības biedrības prezidenti kopīgi katru ceturksni tiekas ar bīskapu, lai runātu par atsevišķu cilvēku un ģimeņu vajadzībām.
• Pēc vajadzības elderu kvoruma un Palīdzības biedrības vadītāji apspriežas ar bīskapijas padomi par stiprajām pusēm un vajadzībām, kas konstatētas kalpošanas intervijās, un izveido, un ievieš plānus, lai kalpotu bīskapijas locekļiem un svētītu tos.

Lai vienkāršotu saziņu, bīskapijas koncentrējas uz bīskapijas padomes sapulcēm un vairs nerīko priesterības rīcības komitejas sapulces. Darba kārtības jautājumi, ko iepriekš apskatīja priesterības rīcības komitejas sapulcēs, pēc vajadzības tiek apspriesti izvērstās bīskapības sapulcēs, bīskapijas padomē vai ceturkšņa sapulcēs ar bīskapu, elderu kvoruma prezidentu un Palīdzības biedrības prezidenti.

Vadītāji tiekas ar kalpojošajiem brāļiem un māsām — vēlams kā ar pārniecību —, lai dalītos ar viņiem savos uzdevumos un apspriestos par to cilvēku stiprajām pusēm, vajadzībām un izaicinājumiem, kuriem viņi kalpo. Šī saruna varētu notikt kalpošanas intervijas laikā (skat. tālāk 20. jautājumu) vai tad, kad tas ir nepieciešams.

Ņemot vērā skaitu, attālumu, drošību un citus apsvērumus, apmeklējums katrās mājās katru mēnesi varētu nebūt iespējams vai praktisks; tomēr personīgie apmeklējumi ir svarīgi, kad tos var veikt. Lai kalpotu tā, kā to darītu Glābējs, kalpojošie brāļi un māsas apsver katru iespēju, kā varētu izrādīt rūpes un kontaktēties ar tiem, kuriem viņi ir nozīmēti.

Nē. Kad kalpojošie brāļi un māsas iepazīst tos, kuriem viņi ir nozīmēti, viņi uzzina par viņu vajadzībām, un Svētais Gars var mudināt viņus mācīt kādu evaņģēlija principu. Vecāks var arī lūgt kādas konkrētas tēmas izklāstu savai ģimenei. Taču vislabākais „vēstījums” ir rūpes un līdzjūtība.

Vadītāji vairs neapkopo informāciju atskaitēm par kādā mēnesī apmeklētajām ģimenēm un personām. Tā vietā kalpojošajiem brāļiem un māsām ir iespēja apspriesties ar saviem elderu kvoruma un Palīdzības biedrības vadītājiem par to cilvēku apstākļiem, kuriem viņi kalpo, un par viņu pašreizējiem kalpošanas pūliņiem. Šāda kopēja apspriešanās notiek vismaz reizi ceturksnī kalpošanas intervijās un jebkurā citā laikā, kad sazināšanās ir nepieciešama.

Kalpošanas intervija tiek noturēta: 1) lai apspriestos par nozīmēto ģimeņu un personu stiprajām pusēm, vajadzībām un izaicinājumiem, 2) lai noteiktu, ar kādām vajadzībām kvorums, Palīdzības biedrība vai bīskapijas padome var palīdzēt, un 3) lai mācītos no vadītājiem un saņemtu iedrošinājumu kalpošanas pūliņos.

Vismaz reizi ceturksnī kalpojošie brāļi un māsas tiekas ar kādu elderu kvoruma vai Palīdzības biedrības vadītāju kalpošanas intervijā, vēlams klātienē un ar savu pārinieku. Precēts pāris, kuri kopā kalpo, var tikties vai nu ar elderu kvoruma, vai Palīdzības biedrības vadītājiem, vai ar abiem. Starp intervijām kalpojošie brāļi un māsas pēc vajadzības nodod citu informāciju — klātienē vai pa tālruni, īsziņās, e-pastā vai kā citādi. Konfidenciālā informācijā viņi dalās tikai ar elderu kvoruma vai Palīdzības biedrības prezidentu — vai tieši ar bīskapu.

Elderu kvoruma un Palīdzības biedrības prezidiji reģistrē intervijas, ko notur ar kalpojošajiem brāļiem un māsām. Vadītāji norāda mēnesi, kurā intervija notikusi un kurš tajā piedalījās. Viņi ziņo, ka pārniecība ir intervēta, ja vismaz viens pārniecības loceklis ir intervēts ceturkšņa laikā.

Ar 2018. gada 1. augustu tiks veikti atjauninājumi PDS rīku lietotnē un Vadītāju un lietvežu resursos vietnē LDS.org, lai varētu iesniegt šādas atskaites. Izmaiņas Ceturkšņa atskaitē arī būs pieejamas 2018. gada vidū. Vairāk detaļu vadītājiem un lietvežiem tiks sniegts Baznīcas galvenās pārvaldes nākamajā paziņojumā.

Vadītāji var izvēlēties nozīmēt Lauras un Rožu meitenes kā pārinieces Palīdzības biedrības māsām, un priesteri un skolotāji tagad tiek nozīmēti kā pārinieki Melhisedeka priesterības nesējiem. Jaunieši dalās savās unikālajās dāvanās un aug garīgi, kad kopā ar pieaugušajiem kalpo pestīšanas darbā un kad apspriežas par šo kalpošanu attiecīgajās intervijās. Turklāt jauniešu iesaistīšana kalpošanas uzdevumu veikšanā vairo rūpes par citiem, palielinot kalpošanā iesaistīto Baznīcas locekļu skaitu. Tas arī var vienkāršot un nostiprināt šos pūliņus ģimenēs, kad mātes un meitas — un tēvi un dēli — kalpo kopā.

Nē. Jaunajiem vīriešiem un jaunajām sievietēm kalpo tie, kas kalpo viņu ģimenēm, un par viņiem rūpējas arī viņu Ārona priesterības un Jauno sieviešu vadītāji.