1 Un vēl: Klausieties, ak jūs, Israēla nams, visi jūs, kas esat nolauzti un izdzīti dēļ manas tautas ganu ļaundarībām; jā, visi jūs, kas esat nolauzti, kas esat izklīdināti, kas esat no manas tautas, ak, Israēla nams. Uzklausiet mani, ak, ^asalas, un klausieties jūs, ^btālās tautas; Tas Kungs ir aicinājis mani jau no mātes klēpja; no manas mātes miesām Viņš ir pieminējis manu vārdu.

2 Un manu muti Viņš ir darījis kā asu zobenu; Savas rokas ēnā Viņš ir paslēpis mani, un darījis mani par spodru bultu; Savā bultu makstī Viņš ir paslēpis mani.

3 Un sacīja man: Tu esi Mans ^akalps, ak, Israēl, kurā Es tikšu cildināts.

4 Tad es sacīju: Es esmu pūlējies veltīgi, es esmu izšķiedis savus spēkus lieki un veltīgi; noteikti mana tiesa ir pie Tā Kunga un mans darbs pie mana Dieva.

5 Un tagad saka Tas Kungs, kas ^aizveidoja mani no mātes klēpja, ka es būtu Viņa kalps, lai atkal atvestu Jēkabu pie Viņa, kaut arī Israēls nav sapulcināts, tomēr es tikšu pagodināts Viņa acīs un mans Dievs būs mans spēks.

6 Un Viņš saka: Tā ir viegla lieta, ka tev ir jābūt par Manu kalpu, lai uzceltu Jēkaba ^aciltis un atjaunotu Israēla paglābtos. Es tevi došu arī par ^bgaismu ^ccitām tautām, lai tu būtu Manas pestīšanas nesējs līdz pat zemes galiem.

7 Tā saka Tas Kungs, Israēla Pestītājs, viņa Svētais, tam, kuru cilvēks nicināja, pret kuru tautas sajuta riebumu, valdnieku kalpam: Ķēniņi redzēs un piecelsies, un arī vadoņi pielūgs tevi Tā Kunga dēļ, kas ir uzticīgs.

8 Tā saka Tas Kungs: Labvēlīgā laikā Es esmu uzklausījis tevi, ak, jūras salas, un pestīšanas dienā Es esmu tev palīdzējis; un Es tevi saglabāšu, un došu tev ^aSavu kalpu par derību tautai, lai atjaunotu zemi, lai mantotu izpostītos mantojumus.

9 Lai tu varētu sacīt ^acietumniekiem: Nāciet laukā! Tiem, kas sēd ^btumsā: Parādieties! Viņi ēdīs jau pa ceļam, un viņu ^cganības būs visās augstienēs.

10 Viņi nebūs ne izsalkuši, ne izslāpuši, tos nemocīs ne karstums, ne saule, jo Viņš, kas ir žēlīgs pret tiem, vadīs viņus, tieši pie ūdens avotiem Viņš vadīs tos.

11 Un Es padarīšu visus Savus kalnus par ceļu, un Mani ^alielceļi būs līdzeni.

12 Un tad, ak Israēla nams, raugi, ^ašie nāks no tālienes; un lūk, šie no ziemeļiem un no rietumiem; un šie no Sinimas zemes.

13 ^aGavilējiet, ak, debesis, un priecājies, ak, zeme; jo tiks nostiprinātas to pēdas, kuri ir austrumos; izplūstiet gavilēs, ak kalni; jo viņi vairs netiks satriekti, jo Tas Kungs ir mierinājis Savu tautu un būs žēlīgs pret Saviem apbēdinātajiem.

14 Bet redzi, Ciāna ir sacījusi: Tas Kungs ir atstājis mani un mans Kungs ir aizmirsis mani!—Bet Viņš parādīs, ka tas tā nav.

15 Jo vai var ^asieviete aizmirst savu zīdaini, ka viņa neapžēlotos par sava klēpja dēlu? Jā, viņa var ^baizmirst, tomēr Es neaizmirsīšu tevi, ak, Israēla nams.

16 Redzi, Es esmu iezīmējis tevi uz Savu roku ^adelnām; tavi mūri vienmēr ir Manā priekšā.

17 Tavi bērni steigsies pretim taviem postītājiem; un tie, kas tevi ^aizpostīja, aizies prom no tevis.

18 Pacel savas acis un raugi! Šie visi ir ^asapulcējušies, un viņi nāks pie tevis. Un kā Es dzīvoju, saka Tas Kungs, tu droši ietērpsies ar viņiem kā ar rotu, un apsiesi viņus patiesi kā līgava.

19 Jo tavas postažas un tavas pamestās vietas, un tava izpostītā zeme tagad būs par šauru taviem iedzīvotājiem, un tie, kas tevi aprija, būs tālu projām.

20 Bērni, kas tev būs pēc tam, kad tu esi zaudējusi pirmos, atkal tavās ausīs sacīs: Šī vieta ir par ^ašauru priekš manis, dod man vietu, lai es varu dzīvot!

21 Tad ^atu sacīsi savā sirdī: Kas man šos ir dzemdējis, redzot, ka es biju pazaudējusi savus bērnus, un esmu ^bpamesta, gūstekne, un klejoju turp un šurp? Kas šos ir uzaudzinājis? Redzi, es biju pamesta viena; šie, kur viņi ir bijuši?

22 Tā saka Dievs Tas Kungs: Redzi, Es pacelšu Savu roku pār ^acitticībniekiem un uzvilkšu Savu ^bkarogu pār tautām; un viņi atnesīs tavus dēlus savās ^crokās, un tavas meitas tiks atnestas uz viņu pleciem.

23 Un ^aķēniņi būs tavi ^bauklējošie tēvi, un viņu ķēniņienes tavas auklējošās mātes; tavā priekšā tie metīsies uz sava vaiga pie zemes un laizīs tavu kāju pīšļus; un tu zināsi, ka Es esmu Tas Kungs; jo netiks apkaunoti tie, kas ^cgaida Mani.

24 Jo vai tiks atņemts laupījums stiprajam, vai tā ^agūstekņi atbrīvoti?

25 Bet tā saka Tas Kungs, pat varenā gūstekņi tiks atņemti un varmākas laupījums tiks atbrīvots; jo Es cīnīšos ar to, kas cīnījās ar tevi, un Es izglābšu tavus bērnus.

26 Un Es ^abarošu tos, kas apspieda tevi, ar viņu pašu miesu; un viņi tiks piedzirdīti ar savām pašu asinīm kā ar saldu vīnu; un visa radība ^bzinās, ka Es, Tas Kungs, esmu tavs Glābējs un tavs Pestītājs, Jēkaba ^cVarenais.