Apraksts par Lehija nāvi. Nefija brāļi saceļas pret viņu. Tas Kungs brīdina Nefiju, ka viņam jādodas prom mežonīgā apvidū. Viņa ceļojumi mežonīgā apvidū, un tā tālāk.

1. nodaļa

Lehija pravietojumi par brīvības zemi. Viņa pēcnācēji tiks izklīdināti un sakauti, ja viņi atraidīs Israēla Svēto. Viņš skubina savus dēlus apjozt taisnības bruņas. Apmēram 588–570 g. pr. Kr.

 Un tagad notika, kad es, Nefijs, biju beidzis savu brāļu pamācīšanu, mūsu atēvs Lehijs arī sacīja viņiem daudzas lietas un uzskaitīja tiem, kādas lielas lietas Tas Kungs bija darījis viņiem, izvedot tos laukā no Jeruzālemes zemes.

 Un viņš runāja uz tiem arī par viņu asacelšanos uz ūdeņiem un Dieva žēlastību, pasargājot viņu dzīvības, ka tie netika aprīti jūrā.

 Un viņš arī runāja uz viņiem par apsolīto zemi, ko tie bija ieguvuši—cik žēlīgs Tas Kungs bija bijis, brīdinot mūs, ka mums ir jābēg prom no Jeruzālemes zemes.

 Jo, redzi, viņš sacīja: Es esmu redzējis avīziju, kurā es zinu, ka bJeruzāleme ir izpostīta; un, ja mēs būtu palikuši Jeruzālemē, mēs arī būtu cgājuši bojā.

 Bet, viņš sacīja, neskatoties uz mūsu ciešanām, mēs esam ieguvuši aapsolīto zemi, zemi, kura ir bizraudzīta pār visām citām zemēm; zemi, par kuru Tas Kungs ir noslēdzis derību ar mani, ka tā būs manu pēcnācēju mantojuma zeme. Jā, Tas Kungs ir capsolījis šo zemi man un maniem bērniem uz mūžiem, un arī visiem tiem, kas ar Tā Kunga roku tiks izvesti no citām zemēm.

 Tāpēc es, Lehijs, pravietoju saskaņā ar Gara ietekmi, kas ir manī, ka šinī zemē nenāks aneviens, ja tikai viņi netiks atvesti ar Tā Kunga roku.

 Tāpēc šī azeme ir iesvētīta tam, kuru Viņš atvedīs. Un, ja tas būs tā, ka tie kalpos Viņam saskaņā ar pavēlēm, ko Viņš ir devis, tā būs viņiem bbrīvības zeme; tāpēc tie nekad nenonāks gūstā, bet, ja nonāks, tad tas būs viņu nekrietnības dēļ; jo, ja nekrietnība ies vairumā, cnolādēta būs zeme viņu dēļ, bet taisnīgajiem tā tiks svētīta uz mūžiem.

 Un lūk, tā ir gudrība, ka šī zeme pagaidām netiks zināma citām tautām, jo redzi, daudzas tautas pārpildītu šo zemi, ka šeit vairs nebūtu vietas mantojumam.

 Un tagad es, Lehijs, esmu saņēmis solījumu, ka a, kā viņi, ko Dievs Tas Kungs izvedīs no Jeruzālemes zemes, turēs Viņa baušļus, tā tiem bveiksies šīs zemes virsū un viņi tiks pasargāti no visām citām tautām, lai šī zeme varētu piederēt viņiem pašiem. Un, ja būs tā, ka tie cturēs Viņa baušļus, tie tiks svētīti šīs zemes virsū un šeit nebūs neviena, kas tiem uzmāktos, ne arī atņemtu viņu mantojuma zemi; un viņi dzīvos drošībā mūžīgi.

 10 Bet redzi, kad pienāks laiks, kad tie kritīs neticībā pēc tam, kad viņi saņēmuši tik lielas svētības no Tā Kunga rokas—būdami ar zināšanām par zemes un visu cilvēku radīšanu, zinot Tā Kunga lielos un brīnumainos darbus no pasaules radīšanas; būdami ar spēku, kas viņiem ir dots darīt visas lietas caur ticību; būdami ar visiem baušļiem no paša iesākuma, un būdami atvesti ar Viņa bezgalīgo labestību šajā vērtīgajā apsolītajā zemē—redzi, es saku, ja pienāks diena, kad viņi atraidīs Israēla Svēto, patieso aMesiju, savu Pestītāju un savu Dievu, lūk, Viņa, kurš ir taisnīgs, sods būs pār tiem.

 11 Jā, Viņš atvedīs pie tiem acitas tautas, un Viņš dos tām varu pār tiem, un Viņš atņems tiem viņu īpašumu zemes, un Viņš liks tiem tapt bizkaisītiem un satriektiem.

 12 Jā, no vienas paaudzes otrā šeit būs aasinsizliešana un lielas sodības to starpā; tāpēc, mani dēli, es gribētu, lai jūs atcerētos, jā, es gribētu, lai jūs uzklausītu manus vārdus.

 13 Ak, lai jūs varētu pamosties; pamosties no dziļa miega, jā, tieši no aelles miega un nokratīt tās drausmīgās bvažas, ar kurām jūs esat saistīti, važas, kuras sasaista cilvēku bērnus tā, ka viņi tiek novesti lejā gūstā mūžīgajā ciešanu un bēdu cbezdibenī.

 14 Pamostieties! Un uzcelieties no pīšļiem un uzklausiet trīcoša atēva vārdus, kura miesas jums drīz vien vajadzēs guldīt aukstā un klusā bkapā, no kurienes neviens ceļinieks nevar atgriezties; vēl dažas dienas, un es eju cšīs zemes pēdējo ceļu.

 15 Bet lūk, Tas Kungs ir aatpestījis manu dvēseli no elles; es esmu redzējis Viņa godību, un es esmu ieskauts mūžīgi Viņa bmīlestības crokās.

 16 Un es vēlos, lai jūs vienmēr atcerētos ievērot Tā Kunga alikumus un tiesas; lūk, tā no paša sākuma ir bijusi manas dvēseles dedzīga vēlēšanās.

 17 Mana sirds laiku pa laikam ir bijusi nospiesta ar bēdām, jo es baidījos, ka jūsu cietsirdības dēļ Tas Kungs, jūsu Dievs nāks savā adusmu pilnībā pār jums, ka jūs tiksit bizdzīti un iznīcināti uz visiem laikiem.

 18 Vai, ka lāsts nāks pār jums uz adaudzām paaudzēm, un jūs tiksit piemeklēti ar zobenu un ar badu, un tiksit ienīsti un vadīti saskaņā ar bvelna prātu un gūstu.

 19 Ak, mani dēli, kaut šīs lietas varētu nenākt pār jums, bet kaut jūs varētu būt Tā Kunga aizraudzīti un iemīļoti ļaudis! Bet redzi, notiks Viņa prāts; jo Viņa bceļi ir mūžīga taisnība.

 20 Un Viņš ir sacījis: a jūs turēsit Manas bpavēles, tā jums cveiksies šinī zemē, bet, kā jūs neturēsit Manas pavēles, tā jūs tiksit padzīti no Mana vaiga.

 21 Un tagad, kaut mana dvēsele varētu priecāties jūsos, un kaut mana sirds varētu pamest šo pasauli ar līksmi jūsu dēļ, kaut es varētu nebūt novests kapā ar skumjām un bēdām, uzcelieties no pīšļiem, mani dēli, un esiet avīri un esiet apņēmīgi bvienā prātā un vienā sirdī vienoti visās lietās, lai jūs nenonāktu gūstā.

 22 Lai jūs netiktu nolādēti ar smagu lāstu, un arī lai jūs neizsauktu ataisnā Dieva nepatiku pret jums un bojāeju, jā, gan dvēseles, gan ķermeņa mūžīgu bojāeju.

 23 Pamostieties, mani dēli, apjoziet ataisnības bruņas. Nokratiet važas, ar kurām jūs esat saistīti, un nāciet laukā no tumsības, un uzcelieties no pīšļiem.

 24 Nesacelieties vairāk pret jūsu brāli, kura redzētās vīzijas ir bijušas brīnišķas, un kurš ir turējis baušļus kopš tā laika, kad mēs pametām Jeruzālemi; un kurš ir bijis darbarīks Dieva rokās, atvedot mūs apsolītajā zemē; jo, ja nebūtu bijis viņa, mums vajadzētu iet bojā no abada tuksnesī; tomēr jūs esat centušies batņemt viņa dzīvību; jā, un viņš ir izcietis daudz bēdu jūsu dēļ.

 25 Un es ārkārtīgi baidos un trīcu jūsu dēļ, lai viņam atkal nenāktos ciest; jo redzi, jūs esat apsūdzējuši viņu, ka viņš cenšas iegūt spēku un avaru pār jums; bet es zinu, ka viņš nav centies iegūt ne spēku, ne varu pār jums, bet viņš centies pēc Dieva godības un jūsu pašu mūžīgās labklājības.

 26 Un jūs esat kurnējuši tādēļ, ka viņš ir bijis tiešs pret jums. Jūs sakāt, ka viņš ir izmantojis abardzību; jūs sakāt, ka viņš ir bijis dusmīgs uz jums; bet redzi, viņa bardzība bija Dieva vārda spēka bardzība, kurš bija viņā; un tas, ko jūs saucat par dusmām, bija patiesība, saskaņā ar to, kas ir Dievā, ko viņš nevarēja apvaldīt, drosmīgi pasludinot jums par jūsu nekrietnībām.

 27 Un ir vajadzīgs, lai aDieva spēks būtu ar viņu, pat tiktāl, lai viņš jums varētu pavēlēt un jums vajadzētu pakļauties. Bet redzi, tas nebija viņš, bet tas bija b Kunga Gars, kas bija viņā, kas catvēra viņa muti runāšanai, lai viņš nevarētu to aizdarīt.

 28 Un tagad, mani dēli, Laman un arī Lemuēl, un Sam, un arī mani dēli, kuri esat Ismaēla dēli, redzi, ja jūs paklausīsit Nefija balsij, jūs neiesit bojā. Un, ja jūs paklausīsit viņu, es atstāju jums asvētību, jā, tieši savu pirmo svētību.

 29 Bet, ja jūs neklausīsit viņu, es atņemšu savu apirmo svētību, jā, patiesi savu svētību, un tā paliks viņam.

 30 Un tagad, Zoram, es runāju uz tevi: Redzi, tu esi aLābana kalps; tomēr tu esi izvests no Jeruzālemes zemes, un es zinu, ka tu esi mana dēla Nefija patiess draugs mūžīgi.

 31 Tāpēc, ka tu esi bijis uzticīgs, tavi pēcnācēji tiks svētīti akopā ar viņa pēcnācējiem, ka viņi ilgi dzīvos labklājībā uz šīs zemes virsas; un nekas, ja nu vienīgi nekrietnība viņu starpā, netraucēs vai neizjauks viņu labklājību uz šīs zemes virsas mūžīgi.

 32 Tāpēc, ja jūs turēsit Tā Kunga pavēles, Tas Kungs ir iesvētījis šo zemi tavu pēcnācēju un mana dēla pēcnācēju drošībai.