Svētie Raksti
2. Nefija 19


19. nodaļa

Jesaja runā par Mesiju. Tauta tumsībā ieraudzīs spožu gaismu. Mums ir piedzimis Bērns. Viņš būs Miera valdnieks un valdīs Dāvida tronī. Salīdziniet ar Jesajas 9. nodaļu. Apmēram 559.–545. g. pr. Kr.

1 Tomēr krēsla nebūs tāda, kāda tā bija tās mocību dienās, kad vispirms viņš sagādāja nelielas ciešanas Zebulona azemei un Naftaļa zemei un pēc tam sagādāja daudz lielākas ciešanas Sarkanās jūras ceļā aiz Jordānas, citu tautu Galilejā.

2 Tauta, kas staigāja atumsībā, ieraudzīs spožu gaismu. Pār tiem, kas dzīvo nāves ēnas zemē, atmirdzēs gaisma.

3 Tu vairoji tautu un avairoji prieku—viņi priecājas Tavā priekšā kā pļaujamā laikā un tāpat kā priecājas cilvēki, dalot laupījumu.

4 Jo Tu esi salauzis viņu nastas jūgu un viņu iejūgu, viņu apspiedēju rīksti.

5 Jo karavīram katra kauja noris dārdošā troksnī un drēbes ir asinīm aptraipītas, bet šī būs liesmās un visaptverošā ugunī.

6 Jo mums ir piedzimis aBērns, mums ir dots Dēls, un bvaldība būs uz Viņa kamiešiem, un Viņa Vārds būs: Brīnums, Padoma devējs, cVarenais Dievs, dMūžīgais Tēvs, eMiera valdnieks.

7 Viņa avaldīšana ies plašumā, un miers bbūs bez gala uz Dāvida troņa un tā ķēniņa valstībā, to atbalstot un nostiprinot ar tiesu un ar taisnību no šā laika mūžīgi. Pulku Kunga dedzīgums to darīs.

8 Tas Kungs ir sūtījis Savu vārdu Jēkabam, un šis vārds ir nolaidies pār aIsraēlu.

9 Un to zinās visa tauta, pat Efraims un Samarijas iedzīvotāji, kas lepnībā un sirds uzpūtībā saka:

10 Ķieģeļu mūri ir sabrukuši, bet ar cirstiem akmeņiem mēs celsim. Vīģes koki ir izcirsti, bet to vietā mēs stādīsim ciedru kokus!

11 Tādēļ Tas Kungs sacēla aRecīna pretiniekus pret viņu un apvienoja viņa ienaidniekus;

12 sīriešus priekšā un filistiešus aizmugurē; un viņi arīs Israēlu ar atvērtu muti. Tāpēc visas Viņa bdusmas vēl nav rimušās, bet Viņa roka vēl joprojām ir izstiepta.

13 Jo tauta aneatgriezās pie Viņa, kas to bija sitis, un nemeklēja Pulku Kungu.

14 Tādēļ Tas Kungs nocirta Israēlam galvu un asti, zaru un stumbru vienā dienā.

15 Sirmgalvis, tas ir galva, un pravietis, kas sludina melus, tas ir aste.

16 Jo šīs tautas vadoņi to maldina, un viņu vadītie ir postam lemti.

17 Tādēļ Tas Kungs nepriecāsies par viņu jaunekļiem un anesaudzēs viņu bāreņus un atraitnes, jo katrs no viņiem ir liekulis un ļaundaris, un katra mute pauž bzaimus. Tādēļ visas Viņa dusmas vēl nav rimušās, bet Viņa croka vēl joprojām ir izstiepta.

18 Jo bezdievība deg kā uguns; tā aprīs ērkšķus un dzeloņus un aizdedzinās mežu biezokņus, un viņi pacelsies kā dūmi paceļas.

19 No Tā Kunga Cebaota dusmām zeme ir aptumšota, un tauta būs ugunij par ēsmu, aneviens cilvēks nežēlos savu brāli.

20 Un viņš grābs pa labi un paliks izsalcis, un viņš aēdīs pa kreisi un viņi nebūs paēduši, viņi, katrs no tiem, ēdīs savas paša rokas miesu—

21 aManase bEfraimu un Efraims Manasi; viņi abi kopā būs pret cJūdu. Tāpēc visas Viņa dusmas vēl nav rimušās, bet Viņa roka vēl joprojām ir izstiepta.