Trešais NefijsTā Nefija grāmata, kurš bija dēls Nefijam, kas bija dēls Helamanam

18. nodaļa

Jēzus ievieš Svēto Vakarēdienu starp nefijiešiem. Viņiem tiek pavēlēts vienmēr lūgt Viņa Vārdā. Tie, kas ēd Viņa miesu un dzer Viņa asinis necienīgi, tiek nosodīti. Mācekļiem tiek dota vara piešķirt Svēto Garu. Apmēram 34 g. pēc Kr.

 Un notika, ka Jēzus pavēlēja Saviem mācekļiem, lai tie Viņam atnestu nedaudz amaizes un vīna.

 Un, kamēr tie gāja pēc maizes un vīna, Viņš pavēlēja ļaužu pulkam, lai tie apsēstos uz zemes.

 Un, kad Viņa mācekļi atnāca ar amaizi un vīnu, Viņš paņēma maizi un lauza, un svētīja to; un Viņš deva to mācekļiem un pavēlēja, lai tie ēstu.

 Un, kad tie bija ēduši un paēduši, Viņš pavēlēja, lai tie dotu ļaužu pulkam.

 Un, kad ļaužu pulks bija ēdis un paēdis, Viņš sacīja uz mācekļiem: Lūk, viens tiks ordinēts jūsu vidū, un viņam Es došu varu, lai viņš alauztu maizi un svētītu to, un dotu to Manas baznīcas ļaudīm, visiem tiem, kas ticēs un taps kristīti Manā Vārdā.

 Un to jūs vienmēr centīsities darīt, tāpat kā Es darīju, tāpat kā Es lauzu maizi un svētīju to, un devu to jums.

 Un to jūs darīsit, lai apieminētu Manu miesu, ko Es jums esmu rādījis. Un tas būs kā liecība Tēvam, ka jūs vienmēr Mani atceraties. Un, ja jūs vienmēr atcerēsities Mani, Mans Gars būs ar jums.

 Un notika, ka pēc tam, kad Viņš sacīja šos vārdus, Viņš pavēlēja Saviem mācekļiem, lai tie ņemtu vīna kausu un dzertu no tā un lai viņi dotu arī ļaužu pulkam, lai tie arī varētu dzert no tā.

 Un notika, ka viņi tā darīja un dzēra no tā, un bija padzēruši; un viņi deva ļaužu pulkam, un tie dzēra, un tie bija padzēruši.

 10 Un, kad mācekļi bija to darījuši, Jēzus sacīja uz tiem: Svētīti jūs esat par to, ko jūs darījāt, jo tā ir Manu pavēļu pildīšana un tā liecina Tēvam, ka jūs gribat darīt to, ko Es esmu pavēlējis jums.

 11 Un to jums vienmēr būs darīt tiem, kas nožēlo grēkus un top kristīti Manā Vārdā; un jūs darīsit to, atceroties Manas asinis, kuras Es esmu izlējis par jums, lai jūs varētu liecināt Tēvam, ka jūs vienmēr Mani atceraties. Un, ja jūs vienmēr atcerēsities Mani, Mans Gars būs ar jums.

 12 Un Es dodu jums bausli, ka jums būs to darīt. Un, ja jūs vienmēr to darīsit, svētīti jūs esat, jo jūs esat celti uz Manas aklints.

 13 Bet, kas vien jūsu starpā darīs vairāk vai mazāk par šo, nav celti uz Manas klints, bet ir celti uz smilšaina pamata; un, kad lietus līs un plūdi gāzīsies, un vējš pūtīs tiem virsū, tie akritīs, un elles bvārti ir gatavi atvērties, lai pieņemtu tos.

 14 Tādēļ svētīti jūs esat, ja jūs turēsit Manas pavēles, ko Tēvs ir pavēlējis Man, lai Es dotu jums.

 15 Patiesi, patiesi Es jums saku, jums jābūt modriem un vienmēr ajālūdz, lai jūs netiktu velna sakārdināti un viņš jūs neaizvestu gūstā.

 16 Un, kā Es lūdzu starp jums, patiesi tādā veidā jums būs lūgt Manā baznīcā starp Maniem ļaudīm, kas nožēlo grēkus un top kristīti Manā Vārdā. Lūk, Es esmu agaisma; un Es esmu rādījis jums bpiemēru.

 17 Un notika, kad Jēzus bija runājis šos vārdus uz Saviem mācekļiem, ka Viņš atkal pagriezās pret ļaužu pulku un sacīja uz tiem:

 18 Lūk, patiesi, patiesi Es jums saku, jums ir jābūt modriem un vienmēr jālūdz, lai jūs nekristu kārdinājumā, jo aSātans grib jūs iegūt, lai viņš varētu sijāt jūs kā kviešus.

 19 Tādēļ jums vienmēr būs lūgt Tēvu Manā Vārdā;

 20 un avisu, ko jūs lūgsit Tēvam Manā Vārdā, kas ir taisnīgi, ticot, ka jūs saņemsit, lūk, tas jums taps dots.

 21 aLūdziet Tēvu vienmēr Manā Vārdā savās ģimenēs, lai jūsu sievas un jūsu bērni varētu tapt svētīti.

 22 Un lūk, jums būs bieži sanākt kopā; un jūs neliegsit nevienam nākt pie jums, kad jūs sanākat kopā, bet ļaujiet, lai tie nāktu, un neliedziet tiem;

 23 bet jums būs alūgt par tiem, un jūs tos nepadzīsit; ja būs tā, ka tie bieži nāks pie jums, jūs lūgsit par tiem Tēvu Manā Vārdā;

 24 tādēļ turiet augstu savu agaismu, lai tā spīd pasaulei. Lūk, Es esmu bgaisma, ko jums būs turēt augstu—kā to jūs esat redzējuši Mani darām. Lūk, jūs redzat, ka Es esmu lūdzis Tēvu, un jūs visi bijāt aculiecinieki.

 25 Un jūs redzat, ka Es anevienam nepavēlēju aiziet, bet drīzāk pavēlēju, lai jūs nāktu pie Manis, lai jūs varētu bsajust un redzēt; patiesi tā jums būs darīt pasaulei; un katrs, kas pārkāpj šo pavēli, ļaujas tikt ievests kārdināšanā.

 26 Un tad notika, kad Jēzus bija runājis šos vārdus, ka Viņš pavērsa savas acis uz mācekļiem, ko Viņš bija izraudzījis, un sacīja uz tiem:

 27 Lūk, patiesi, patiesi Es saku jums, Es dodu jums vēl vienu pavēli, un tad Man ir jāiet pie Sava aTēva, lai Es varētu izpildīt bcitas pavēles, ko Viņš Man ir devis.

 28 Un tad lūk, šī ir tā pavēle, ko Es dodu jums, lai jūs neļautu apzināti nevienam anecienīgam bbaudīt no Manas miesas un asinīm, kad jūs to izdalīsit;

 29 jo katrs, kas ēd un dzer Manu miesu un aasinis bnecienīgi, ēd un dzer par sodu savai dvēselei; tādēļ, ja jūs zināt, ka cilvēks ir necienīgs, lai ēstu un dzertu no Manas miesas un asinīm, jūs tam to liegsit.

 30 Tomēr jūs to anedzīsit projām, bet jūs kalposit tam un lūgsit par viņu Tēvu Manā Vārdā; un, ja būs tā, ka viņš nožēlos grēkus un taps kristīts Manā Vārdā, tad jūs pieņemsit to un dosit tam no Manas miesas un asinīm.

 31 Bet, ja viņš nenožēlos grēkus, viņš netiks pieskaitīts Maniem ļaudīm, lai viņš nevarētu iznīcināt Manus ļaudis, jo lūk, Es zinu aSavas avis, un tās ir saskaitītas.

 32 Tomēr jūs neizdzīsit to no savām sinagogām vai savām lūgšanas vietām, jo tādiem jūs turpināsit kalpot; jo jūs nezināt—varbūt tie atgriezīsies un nožēlos grēkus, un nāks pie Manis ar patiesu sirdi, un Es adziedināšu tos; un jūs būsit līdzekļi glābšanas nešanā tiem.

 33 Tādēļ turiet šos vārdus, ko Es jums esmu pavēlējis, lai jūs nenokļūtu zem anosodījuma; jo ak vai tam, ko Tēvs nosoda.

 34 Un Es dodu jums šīs pavēles to strīdu dēļ, kas ir bijuši jūsu starpā. Un svētīgi jūs esat, ja anav strīdu jūsu starpā.

 35 Un tagad Es eju pie Tēva, tādēļ ka ir nepieciešams, lai Es ietu pie Tēva ajūsu labā.

 36 Un notika, kad Jēzus bija pabeidzis šos vārdus, Viņš pieskārās ar Savu aroku bmācekļiem, ko Viņš bija izraudzījis, vienam pēc otra, līdz viņš bija visiem tiem pieskāries, un runāja uz tiem, kad Viņš tiem pieskārās.

 37 Un ļaužu pulks nedzirdēja vārdus, ko Viņš runāja, tādēļ tie neliecina, bet mācekļi liecina, ka Viņš deva tiem avaru dot bSvēto Garu. Un es tālāk jums parādīšu, ka šis pieraksts ir patiess.

 38 Un notika, kad Jēzus bija pieskāries tiem visiem, ka tur nāca amākonis un apēnoja ļaužu pulku, ka tie nevarēja saskatīt Jēzu.

 39 Un, kamēr tie bija apēnoti, Viņš aizgāja no tiem un uzkāpa debesīs. Un mācekļi redzēja un liecina, ka Viņš atkal uzkāpa debesīs.