1 Lūk, mani mīļotie brāļi, redzēdams, ka man ir ļauts nākt pie jums, tādēļ es mēģinu jūs ^auzrunāt savā valodā; jā, ar savu paša muti, redzēdams, ka šī ir pirmā reize, kad es esmu runājis uz jums ar vārdiem no savas mutes, es, būdams pilnīgi nodevies ^bsoģa krēslam, kur bija daudz darīšanu, nevarēju nākt pie jums.

2 Un pat šoreiz es nevarētu nākt pie jums, ja soģa krēsls nebūtu ^anodots citam valdīt manā vietā; un Tas Kungs lielā žēlastībā ir ļāvis man nākt pie jums.

3 Un lūk, es esmu nācis, būdams ar lielām cerībām un ļoti vēlēdamies, kaut es atrastu, ka jūs esat pazemojušies Dieva priekšā un ka jūs esat turpinājuši lūgties Viņa labvēlību, lai es atrastu, ka jūs esat bijuši nevainojami Viņa priekšā, lai es atrastu, ka jūs nebijāt tādas drausmīgas izvēles priekšā, kā bija mūsu brāļi Zarahemlā.

4 Bet svētīts lai ir Dieva Vārds, ka Viņš ir devis man zināt, jā, devis man ļoti lielu prieku zināt, ka viņi atkal ir nostājušies uz Viņa taisnības ceļa.

5 Un es ceru, saskaņā ar Dieva Garu, kas ir manī, ka man būs prieks arī par jums; tomēr es nevēlos, lai mans prieks par jums nāktu ar tik daudzām ciešanām un bēdām, kādas man bija par brāļiem Zarahemlā, jo lūk, mans prieks par viņiem nāk pēc izbrišanas cauri daudzām ciešanām un bēdām.

6 Bet lūk, es ceru, ka jūs neesat tik lielā neticībā kā bija jūsu brāļi; es ceru, ka jūs neesat uzpūtušies savu siržu lepnībā; jā, es ceru, ka jūs neesat pievērsuši savas sirdis bagātībām un pasaules niecīgajām lietām; jā, es ceru, ka jūs nepielūdzat ^aelkus, bet ka jūs pielūdzat patieso un ^bdzīvo Dievu un ka jūs ar nebeidzamu ticību raugāties pēc jūsu grēku piedošanas, kurai jānāk.

7 Jo lūk, es saku jums, ka būs daudzas lietas, kam jānāk; un lūk, ir viena lieta, kas ir svarīgāka nekā visas citas—jo lūk, ^alaiks vairs nav tālu, kad Pestītājs dzīvos un nāks Savas tautas vidū.

8 Lūk, es nesaku, ka Viņš nāks starp mums tajā laikā, kad Viņš dzīvos savā mirstīgajā mājoklī; jo lūk, Gars man neteica, ka tas būs tā. Tad, kas attiecas uz šo lietu, es nezinu; bet tik daudz es zinu, ka Dievam Tam Kungam ir spēks darīt visas lietas, kas ir saskaņā ar Viņa vārdu.

9 Bet lūk, Gars tik daudz man ir teicis: Sauc uz šo tautu, sacīdams: ^aNožēlojiet grēkus, jūs, un sataisiet Tam Kungam ceļu, un staigājiet Viņa takas, kas ir taisnas; jo lūk, Debesu valstība ir tuvu, un Dieva Dēls ^bnāk zemes virsū.

10 Un lūk, Viņš ^apiedzims ^bMarijai Jeruzālemē, kas ir mūsu sentēvu ^czeme, viņa, būdama ^djaunava, dārgs un izraudzīts trauks, kas tiks apēnota un ^ekļūs grūta ar Svētā Gara spēku, un dzemdēs dēlu, jā, patiesi Dieva Dēlu.

11 Un Viņš ies, izciešot visādas sāpes un ^aciešanas, un kārdinājumus; un tas būs tāpēc, lai vārds tiktu piepildīts, kas saka: Viņš uzņemsies Savas tautas sāpes un slimības.

12 Un Viņš uzņemsies ^anāvi, lai Viņš atraisītu nāves saites, kas saista Viņa ļaudis; un Viņš uzņemsies viņu vājības, lai Viņš tiktu piepildīts ar žēlastību miesā, lai Viņš zinātu miesā, kā ^bpalīdzēt Saviem ļaudīm viņu vājībās.

13 Tad nu Gars ^azina visas lietas; tomēr Dieva Dēls izcieš miesā, lai Viņš varētu ^buzņemties Savas tautas grēkus, lai Viņš varētu izdzēst viņu pārkāpumus atbilstoši Savam atbrīvošanas spēkam; un tad nu lūk, šī ir tā liecība, kas ir manī.

14 Tad nu es saku jums, ka jums ir jānožēlo savi grēki un ^ajāpiedzimst no jauna; jo Gars saka, ja jūs nepiedzimstat no jauna, jūs nevarat iemantot Debesu valstību; tādēļ nāciet un topiet kristīti grēku nožēlošanai, lai jūs tiktu mazgāti no saviem grēkiem, lai jums būtu ticība Dieva Jēram, kas uzņemas pasaules grēkus, kam ir vara izglābt un šķīstīt no visas netaisnības.

15 Jā, es saku jums, nāciet un nebīstieties, un nolieciet ikvienu grēku, kas tik viegli jūs ^aapņem, kas sasaista jūs iznīcībai, jā, nāciet un sāciet, un parādiet savam Dievam, ka jūs gribat nožēlot savus grēkus un stāties derībā ar Viņu turēt Viņa baušļus, un lieciniet to Viņam šajā dienā, ieejot kristīšanas ūdeņos.

16 Un, kas dara to un turpmāk tur Dieva baušļus, tas atcerēsies, ka es saku viņam, jā, viņš atcerēsies, ka es esmu sacījis viņam, ka viņam būs mūžīgā dzīve, saskaņā ar Svētā Gara liecību, kas liecina manī.

17 Un tagad, mani mīļotie brāļi, vai jūs ticat šīm lietām? Lūk, es saku jums, jā, es zinu, ka jūs tām ticat; un tas veids, kā es zinu, ka jūs ticat tām, ir ar Gara izpausmi, kas ir manī. Un tad nu, tādēļ ka jūsu ticība ir stipra tam, jā, tām lietām, par kurām es esmu runājis, milzīgs ir mans prieks.

18 Jo, kā jau es teicu no sākuma, ka man bija liela vēlēšanās, lai jūs nebūtu tādas drausmīgas izvēles priekšā kā jūsu brāļi, patiesi tā es esmu atradis, ka mana vēlēšanās ir izpildīta.

19 Jo es manu, ka jūs esat uz taisnības takām; es manu, ka jūs esat uz takas, kas ved uz Dieva valstību; jā, es manu, ka jūs darāt taisnas Viņa ^atakas.

20 Es manu, ka tas ir ticis darīts zināms jums ar Viņa vārda liecību, ka Viņš nevar ^astaigāt pa līkumotām takām; ne arī Viņš atkāpjas no tā, ko Viņš ir sacījis; ne arī Viņam ir pat pārgrozības ēna no labā uz kreiso vai no tā, kas ir taisns, uz to, kas ir aplams; tādēļ Viņa ceļš ir viens mūžīgs aplis.

21 Un Viņš nemīt ^anešķīstos tempļos; ne arī nešķīstība vai kaut kas, kas ir netīrs, var tikt pieņemts Dieva valstībā; tādēļ es saku jums, laiks nāks, jā, un tas būs pēdējā dienā, kad tas, kas ir ^bnešķīsts, paliks savā nešķīstībā.

22 Un tagad, mani mīļotie brāļi, es esmu sacījis šīs lietas uz jums, lai es varētu pamodināt jūsos jūsu pienākuma apziņu pret Dievu, lai jūs varētu staigāt nevainojami Viņa priekšā, lai jūs varētu staigāt pēc Dieva svētās kārtas, pēc kuras jūs esat tikuši pieņemti.

23 Un tagad es gribu, lai jūs būtu ^apazemīgi un būtu pakļāvīgi un lēnprātīgi; viegli pielūdzami; pilni pacietības un iecietības; būdami atturīgi visās lietās; būdami vienmēr uzcītīgi Dieva baušļu turēšanā; lūdzot tās lietas, pēc kā jums ir vajadzība, gan garīgās, gan laicīgās; vienmēr pateicoties Dievam par visu, ko jūs saņemat.

24 Un skatieties, lai jums būtu ^aticība, cerība un žēlsirdība, un tad jūs vienmēr būsit labu darbu pārpilni.

25 Un lai Tas Kungs svētī jūs un saglabā jūsu drānas neaptraipītas, lai jūs beigās tiktu atvesti Debesu valstībā sēdēt kopā ar Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu, un svētajiem praviešiem, kas bijuši vienmēr kopš pasaule sākās, un jūs, būdami ar ^aneaptraipītām drānām, tāpat kā viņu drānas ir neaptraipītas, nekad vairs no tās neaizietu.

26 Un tagad, mani mīļotie brāļi, es esmu runājis šos vārdus jums saskaņā ar Garu, kas liecina manī; un mana dvēsele ļoti priecājas dēļ tās ārkārtīgās centības un uzmanības, ko jūs pievēršat manam vārdam.

27 Un tagad, lai Dieva ^amiers dus uz jums un jūsu namiem un zemēm, un jūsu sīklopiem un liellopiem, un visa, kas jums pieder, jūsu sievām un jūsu bērniem, atbilstoši jūsu ticībai un labiem darbiem, no šī brīža un turpmāk. Un tā es esmu runājis. Āmen.