1 Un tad sākās liels ^alāsts pār visu zemi dēļ ļaužu nekrietnības, kurā, ja cilvēks nolika savu darbarīku vai savu zobenu uz sava plaukta vai tajā vietā, kur viņš to turēja, lūk, no rīta viņš nevarēja to atrast, tik liels bija tas lāsts pār zemi.

2 Tādēļ katrs cieši turējās ar savām rokām pie tā, kas bija viņa, un negribēja nedz aizņemties, nedz aizdot; un katrs vīrs turēja sava zobena spalu savā labajā rokā, sava īpašuma un savas paša dzīvības, un savu sievu, un bērnu aizstāvībai.

3 Un tad, pēc diviem gadiem un pēc Šareda nāves, lūk, cēlās Šareda brālis, un viņš deva kauju Koriantumram, kurā Koriantumrs sakāva viņu un vajāja to līdz Akiša mežonīgajam apvidum.

4 Un notika, ka Šareda brālis deva kauju viņam Akiša mežonīgajā apvidū; un kauja kļuva ļoti smaga, un daudzi tūkstoši krita no zobena.

5 Un notika, ka Koriantumrs aplenca tos mežonīgajā apvidū, un Šareda brālis devās prom no mežonīgā apvidus naktī un nokāva daļu no Koriantumra karapulka, tā kā tie bija piedzērušies.

6 Un viņš nāca uz Morona zemi un sēdās Koriantumra tronī.

7 Un notika, ka Koriantumrs dzīvoja ar savu karapulku mežonīgā apvidū divu gadu garumā, kurā viņš saņēma lielu spēku savam karapulkam.

8 Tad Šareda brālis, kura vārds bija Gileads, arī saņēma spēkus savam karapulkam slepeno savienību dēļ.

9 Un notika, ka viņa augstais priesteris noslepkavoja to, kad viņš sēdēja savā tronī.

10 Un notika, ka viens no slepenās savienības noslepkavoja viņu slepenā ejā un ieguva sev ķēniņvalsti; un viņa vārds bija Libs; un Libs bija liela auguma vīrs, lielāks nekā jebkurš cits vīrs starp ļaudīm.

11 Un notika, ka pirmajā Liba gadā Koriantumrs nāca Morona zemē un deva kauju Libam.

12 Un notika, ka viņš cīnījās ar Libu, un Libs trāpīja pa viņa roku, ka viņš tika ievainots; tomēr Koriantumra karapulks spieda Libu uz priekšu, ka tas bēga uz jūras krastmalu.

13 Un notika, ka Koriantumrs vajāja to; un Libs deva kauju viņam jūras krastā.

14 Un notika, ka Libs sakāva Koriantumra karapulku, ka tie atkal bēga uz Akiša mežonīgo apvidu.

15 Un notika, ka Libs vajāja viņu, līdz viņš nonāca Agoša līdzenumos. Un Koriantumrs bija paņēmis visus ļaudis sev līdzi, kad viņš bēga Liba priekšā uz to zemes daļu, kurp viņš bēga.

16 Un, kad viņš bija nonācis Agoša līdzenumos, viņš deva kauju Libam, un viņš sita to, līdz tas mira; tomēr Liba brālis nāca pret Koriantumru tā vietā, un kauja kļuva ārkārtīgi smaga, kurā Koriantumrs atkal bēga Liba brāļa karapulka priekšā.

17 Tad nu Liba brāļa vārds tika saukts Šizs. Un notika, ka Šizs vajāja Koriantumru, un viņš iekaroja daudzas pilsētas, un viņš nokāva gan sievietes, gan bērnus, un viņš dedzināja pilsētas.

18 Un gāja bailes no Šiza caur visu zemi; jā, baumas izplatījās pa visu zemi—Kas var nostāvēt pret Šiza karapulku? Lūk, viņš noslauka zemi savā priekšā!

19 Un notika, ka ļaudis sāka sapulcēties kopā karapulkos pa visu zemes virsu.

20 Un viņi tika sadalīti; un daļa no viņiem bēga pie Šiza karapulka, un daļa no viņiem bēga pie Koriantumra karapulka.

21 Un tik liels un ilgstošs bija bijis karš, un tik ilgstošas bija bijušas asinsizliešanas un slepkavību ainas, ka visa zemes virsa bija noklāta ar mirušo ^alīķiem.

22 Un tik spējš un ātrs bija karš, ka neviens netika atstāts, lai apglabātu mirušos, bet viņi soļoja no asinsizliešanas uz asinsizliešanu, pamezdami gan vīriešu, gan sieviešu un bērnu līķus izmētātus pa zemes virsu, lai tie kļūtu par upuri gaļas ^atārpiem.

23 Un to smirdoņa izplatījās pa zemes virsu, patiesi pa visu zemes virsu; tādēļ ļaudis kļuva satraukti dienā un naktī dēļ to smirdoņas.

24 Tomēr Šizs nepārstāja vajāt Koriantumru, jo viņš bija zvērējis atriebties Koriantumram par sava brāļa asinīm, kas bija ticis nogalināts, un Tā Kunga vārds, kas nāca Eteram, bija, ka Koriantumrs nekritīs no zobena.

25 Un tā mēs redzam, ka Tas Kungs piemeklēja tos Savā dusmu pilnībā, un viņu ļaundarības un negantības bija sagatavojušas ceļu viņu mūžīgajai iznīcināšanai.

26 Un notika, ka Šizs vajāja Koriantumru uz austrumiem, līdz pat jūras krastam, un tur viņš deva Šizam kauju trīs dienu garumā.

27 Un tik briesmīga bija iznīcināšana starp Šiza karapulkiem, ka ļaudis sāka bīties un sāka bēgt Koriantumra karapulku priekšā; un tie bēga uz Korihora zemi un aizslaucīja iedzīvotājus savā priekšā, visus, kas tiem nepievienojās.

28 Un viņi uzslēja savas teltis Korihora ielejā; un Koriantumrs uzslēja savas teltis Šurra ielejā. Tad nu Šurra ieleja bija netālu no Komnora kalna; tādēļ Koriantumrs sapulcināja savus karapulkus kopā Komnora kalnā un pūta tauri Šiza karapulkiem, aicinot tos cīnīties.

29 Un notika, ka tie nāca, bet tika atkal padzīti; un tie nāca otru reizi, un viņi tika padzīti atkal otru reizi. Un notika, ka tie nāca atkal trešo reizi, un kauja kļuva ārkārtīgi smaga.

30 Un notika, ka Šizs sasita Koriantumru tā, ka viņš radīja tam daudzas dziļas brūces; un Koriantumrs, zaudējis asinis, krita nemaņā, un tika aiznests, it kā viņš būtu miris.

31 Tad vīru, sievu un bērnu zaudējums no abām pusēm bija tik liels, ka Šizs pavēlēja saviem ļaudīm, lai tie nevajātu Koriantumra karapulkus; tādēļ tie atgriezās savā nometnē.