Jēkaba grāmata Jēkabs—Nefija brālis

Jēkaba 

Viņa sludinātie vārdi saviem brāļiem. Viņš liek kaunā cilvēku, kas cenšas apgāzt Kristus mācību. Daži vārdi par Nefija tautas vēsturi.
1. nodaļa

Jēkabs un Jāzeps cenšas pārliecināt cilvēkus ticēt Kristum un turēt Viņa pavēles. Nefijs nomirst. Starp nefijiešiem pārsvarā ir ļaundarība. Apmēram 544–421 g. pr. Kr.

2. nodaļa

Jēkabs apsūdz mīlestību uz bagātībām, lepnību un nešķīstību. Cilvēki var tiekties pēc bagātībām, lai palīdzētu saviem līdzcilvēkiem. Jēkabs nolād neatļautu daudzsievības piekopšanu. Tas Kungs priecājas par sieviešu šķīstību. Apmēram 544–421 g. pr. Kr.

3. nodaļa

Sirdsšķīstie saņems iepriecinošu Dieva vārdu. Lamaniešu taisnīgums pārsniedz to, kas ir nefijiešiem. Jēkabs brīdina pret netiklību, baudkāri un jebkādu grēku. Apmēram 544–421 g. pr. Kr.

4. nodaļa

Visi pravieši ir pielūguši Tēvu Kristus Vārdā. Ābrahāma Īzāka upurēšana bija līdzība ar Dievu un Viņa Vienpiedzimušo. Cilvēkiem ir jāizlīgst ar Dievu caur Izpirkšanu. Jūdi atmetīs pamatakmeni. Apmēram 544–421 g. pr. Kr.

5. nodaļa

Jēkabs citē Zēnosu, līdzību par dārza un savvaļas eļļaskokiem. Tā ir līdzība par Israēlu un citām tautām. Tiek dots mājiens par Israēla izklīdināšanu un sapulcināšanu. Ir atsauces uz nefijiešiem, lamaniešiem un visu Israēla namu. Citas tautas tiks uzpotētas pie Israēla. Beigās vīna dārzs tiks nodedzināts. Apmēram 544–421 g. pr. Kr.

6. nodaļa

Tas Kungs atgūs Israēlu pēdējās dienās. Pasaule tiks sadedzināta ugunī. Cilvēkiem ir jāseko Kristum, lai izvairītos no uguns un sēra jūras. Apmēram 544–421 g. pr. Kr.

7. nodaļa

Šerems noliedz Kristu, strīdas ar Jēkabu, pieprasa zīmi un tiek Dieva satriekts. Visi pravieši ir runājuši par Kristu un Viņa veikto Izpirkšanu. Nefijieši nodzīvoja savas dienas kā klejotāji, dzimuši bēdās un lamaniešu ienīsti. Apmēram 544–421 g. pr. Kr.