Mosijas grāmata

Mosijas 

1. nodaļa

Ķēniņš Benjamīns māca saviem dēliem savu tēvu valodu un pravietojumus. Viņu reliģija un civilizācija ir tikušas pasargātas to pierakstu dēļ, kas tiek saglabāti uz dažādām plāksnēm. Mosija tiek izvēlēts par ķēniņu un viņam tiek nodota pierakstu un citu lietu uzraudzība. Apmēram 130–124 g. pr. Kr.

2. nodaļa

Ķēniņš Benjamīns uzrunā savu tautu. Viņš uzskaita savas valdīšanas taisnīgumu, godīgumu un garīgumu. Viņš ieteic tiem kalpot savam Debesu Ķēniņam. Tie, kas saceļas pret Dievu, cietīs mokas kā neizdzēšamu uguni. Apmēram 124 g. pr. Kr.

3. nodaļa

Ķēniņš Benjamīns turpina savu uzrunu. Visvarenais Kungs pīšļu mājoklī kalpos starp cilvēkiem. Asinis izspiedīsies no katras poras, kad Viņš izpirks pasaules grēkus. Viņa Vārds ir vienīgais, ar ko nāk glābšana. Cilvēki var atmest miesas kāres un kļūt par Svētajiem caur Grēku Izpirkšanu. Bezdievīgo mokas būs kā uguns un sēra jūra. Apmēram 124 g. pr. Kr.

4. nodaļa

Ķēniņš Benjamīns turpina savu uzrunu. Glābšana nāk Grēku Izpirkšanas dēļ. Ticiet Dievam, lai tiktu izglābti. Saglabājiet savu grēku piedošanu caur uzticību. Dodiet no savas mantas nabagiem. Dariet visu gudrībā un kārtībā. Apmēram 124 g. pr. Kr.

5. nodaļa

Svētie caur ticību kļūst par Kristus dēliem un meitām. Tad viņi tiek saukti Kristus Vārdā. Ķēniņš Benjamīns skubina ļaudis būt nelokāmiem un nesatricināmiem labos darbos. Apmēram 124 g. pr. Kr.

6. nodaļa

Ķēniņš Benjamīns pieraksta ļaužu vārdus un nozīmē priesterus tos mācīt. Mosija valda kā taisnīgs ķēniņš. Apmēram 124–121 g. pr. Kr.

7. nodaļa

Amons atrod Lehija-Nefija zemi, kur Limhijs ir ķēniņš. Limhija tauta ir kalpībā pie lamaniešiem. Limhijs pārstāsta viņu vēsturi. Pravietis (Abinadijs) ir liecinājis, ka Kristus ir visa Dievs un Tēvs. Tie, kas sēj nešķīstību, pļaus viesuli, un tie, kas uzticas Tam Kungam, taps atbrīvoti. Apmēram 121 g. pr. Kr.

8. nodaļa

Amons māca Limhija tautu. Viņš uzzina par divdesmit četrām jarediešu plāksnēm. Senos pierakstus var pārtulkot pareģi. Nav lielākas dāvanas kā būt par pareģi. Apmēram 121 g. pr. Kr.

Zenifa Pieraksts. Apraksts par viņa tautu, no tā laika, kad tie pameta Zarahemlas zemi, līdz brīdim, kad viņi tika atbrīvoti no lamaniešu rokām.

Ietver no 9. līdz 22. nodaļai ieskaitot.

9. nodaļa

Zenifs vada grupu no Zarahemlas, lai ieņemtu Lehija-Nefija zemi. Lamaniešu ķēniņš atļauj iemantot viņiem šo zemi. Ir karš starp lamaniešiem un Zenifa tautu. Apmēram 200–187 g. pr. Kr.

10. nodaļa

Lamaniešu ķēniņš mirst. Viņa tauta ir mežonīga un nežēlīga un tic aplamām paražām. Zenifs un viņa tauta gūst virsroku pār viņiem. Apmēram 187–160 g. pr. Kr.

11. nodaļa

Ķēniņš Noa valda ļaunprātībā. Viņš nevaldāmi uzdzīvo ar savām sievām un blakussievām. Abinadijs pravieto, ka tauta tiks sagrābta verdzībā. Pēc viņa dzīvības tīko ķēniņš Noa. Apmēram 160–150 g. pr. Kr.

12. nodaļa

Abinadijs ir ieslodzīts cietumā par to, ka viņš pravieto savas tautas iznīcināšanu un ķēniņa Noas nāvi. Viltus priesteri citē Rakstus un pretendē uz Mozus likuma ievērošanu. Abinadijs sāk mācīt viņiem Desmit baušļus. Apmēram 148 g. pr. Kr.

13. nodaļa

Abinadijs tiek aizsargāts ar dievišķu spēku. Viņš māca Desmit baušļus. Glābšana nenāk vienīgi ar Mozus likumu vien. Dievs pats veiks Savas tautas Izpirkšanu un atpestīs to. Apmēram 148 g. pr. Kr.

14. nodaļa

Jesaja runā par Mesiju. Mesijas pazemošanās un ciešanas ir noliktas. Viņš atdod Savu dvēseli kā ziedojumu par grēku un aizlūdz par pārkāpējiem. Salīdziniet ar Jesajas gr. 53. Apmēram 148 g. pr. Kr.

15. nodaļa

Tiek izskaidrots, kā Kristus ir gan Tēvs, gan Dēls. Viņš aizlūgs par Savu tautu un nesīs viņu pārkāpumus. Tie un visi svētie pravieši ir Viņa pēcnācēji. Viņš īsteno augšāmcelšanos. Maziem bērniem ir mūžīgā dzīve. Apmēram 148 g. pr. Kr.

16. nodaļa

Dievs atpestī cilvēkus no viņu zudušā un kritušā stāvokļa. Tie, kas ir miesīgi, tie paliek tā, it kā pestīšanas nemaz nebūtu. Kristus īsteno augšāmcelšanos nebeidzamā dzīvē vai nebeidzamā sodībā. Apmēram 148 g. pr. Kr.

17. nodaļa

Alma notic un pieraksta Abinadija vārdus. Abinadijs mirst ugunī. Viņš pravieto slimības un nāvi ugunī saviem slepkavām. Apmēram 148 g. pr. Kr.

18. nodaļa

Alma sludina slepenībā. Viņš izskaidro kristīšanās derību un krista Mormonas ūdeņos. Viņš dibina Kristus Baznīcu un ieceļ priesterus. Viņi apgādā paši sevi un māca ļaudis. Alma un viņa ļaudis bēg no ķēniņa Noas mežonīgā apvidū. Apmēram 147–145 g. pr. Kr.

19. nodaļa

Gideons tiecas nogalināt ķēniņu Nou. Lamanieši iebrūk zemē. Ķēniņš Noa mirst ugunī. Limhijs valda kā monarhs, kas maksā nodevas. Apmēram 145–121 g. pr. Kr.

20. nodaļa

Noas priesteri nolaupa dažas lamaniešu meitas. Lamanieši karo pret Limhaju un viņa ļaudīm. Lamaniešu pulki tiek atsisti un nomierināti. Apmēram 145–123 g. pr. Kr.

21. nodaļa

Limhija tauta tiek lamaniešu sasista un uzvarēta. Limhija tauta sastop Amonu un tiek pievērsta. Viņi pastāsta Amonam par divdesmit četrām jarediešu plāksnēm. Apmēram 122–121 g. pr. Kr.

22. nodaļa

Tiek sastādīti plāni kā ļaudīm izglābties no lamaniešu jūga. Lamanieši tiek piedzirdīti. Ļaudis izglābjas, atgriežas Zarahemlā un pakļaujas ķēniņam Mosijam. Apmēram 121–120 g. pr. Kr.

Almas un Tā Kunga ļaužu, kas tika ķēniņa Noas ļaužu aizdzīti neapdzīvotā apvidū, ziņojums.

Ietver 23. un 24. nodaļu.

23. nodaļa

Alma atsakās būt par ķēniņu. Viņš kalpo kā augstais priesteris. Tas Kungs pārmāca Savu tautu, un lamanieši iekaro Helama zemi. Amulons, ķēniņa Noas ļauno priesteru vadonis, valda lamaniešu monarha pakļautībā. Apmēram 145–121 g. pr. Kr.

24. nodaļa

Amulons vajā Almu un viņa ļaudis. Ja viņi lūdz Dievu, viņi tiek nodoti nāvei. Tas Kungs padara viņu slogus vieglākus. Viņš atbrīvo tos no jūga, un tie atgriežas Zarahemlā. Apmēram 145–120 g. pr. Kr.

25. nodaļa

Muleka pēcteči no Zarahemlas kļūst par nefijiešiem. Viņi uzzina par Almas un Zenifa ļaudīm. Alma kristī Limhiju un visus viņa ļaudis. Mosija pilnvaro Almu dibināt Dieva Baznīcu. Apmēram 120 g. pr. Kr.

26. nodaļa

Daudzus Baznīcas locekļus noved grēkā neticīgie. Almam tiek apsolīta mūžīgā dzīve. Tie, kas nožēlo grēkus un top kristīti, saņem piedošanu. Baznīcas locekļiem, kas ir grēkojuši un kas nožēlo grēkus, un atzīstas Almam un Tam Kungam, tiks piedots; citādi viņi netiks pieskaitīti pie Baznīcas ļaudīm. Apmēram 120–100 g. pr. Kr.

27. nodaļa

Mosija aizliedz vajāšanas un prasa ievērot vienlīdzību. Alma, jaunākais un četri Mosijas dēli cenšas iznīcināt Baznīcu. Eņģelis parādās un pavēl tiem pārtraukt viņu ļaunos centienus. Alma top mēms. Visai cilvēcei ir jāpiedzimst no jauna, lai iegūtu glābšanu. Alma un Mosijas dēli sludina prieka vēstis. Apmēram 100–92 g. pr. Kr.

28. nodaļa

Mosijas dēli dodas sludināt lamaniešiem. Izmantojot divus gaišreģu akmeņus, Mosija pārtulko jarediešu plāksnes. Apmēram 92 g. pr. Kr.

29. nodaļa

Mosija ierosina, lai ķēniņa vietā tiktu izvēlēti soģi. Netaisnīgi ķēniņi ved savas tautas grēkā. Alma, jaunākais ar tautas balsi ir izvēlēts par augstāko soģi. Viņš arī ir augstais priesteris Baznīcā. Alma, vecākais un Mosija nomirst. Apmēram 92–91 g. pr. Kr.