Mācība un Derības

    Mācība un Derības 

    1. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu, īpašas Baznīcas elderu konferences laikā, kas tika noturēta Hairamā, Ohaio štatā, 1831. gada 1. novembrī (History of the Church, [Baznīcas Vēsture], 1. sēj., 221–224. lpp.). Daudzas atklāsmes bija tikušas saņemtas no Tā Kunga pirms šīs reizes, un to sakopošana publicēšanai grāmatas formā bija viens no galvenajiem jautājumiem, kas tika apstiprināts konferencē. Šī nodaļa ir Tā Kunga priekšvārds mācībām, derībām un pavēlēm, dotām šajā atklāšanā.

    1–7, Brīdinājuma balss skan uz visiem ļaudīm; 8–16, Atkrišana un ļaundarība ievadīs Otro Atnākšanu; 17–23, Džozefs Smits ir aicināts atjaunot uz zemes Tā Kunga patiesības un pilnvaras; 24–33, Mormona Grāmata ir dota un patiesā Baznīca ir nodibināta; 34–36, Miers tiks paņemts prom no zemes; 37–39, Pētiet šīs pavēles.

    2. nodaļa

    Izvilkums no eņģeļa Moronija vārdiem Pravietim Džozefam Smitam Pravieša tēva mājās Mančestrā, Ņujorkas štatā, 1823. gada 21. septembra vakarā (History of the Church, 1. sēj., 12. lpp.). Moronijs bija pēdējais garajā vēsturnieku rindā, kuri veidoja pierakstu, kas tagad pasaules priekšā ir kā Mormona Grāmata. (Salīdziniet ar Maleahija 3:23–24; tāpat arī ar nodaļām 27:9; 110:13–16; un 128:18.)

    1, Elijam būs jāatklāj priesterība; 2–3, Solījumiem, kas doti tēviem, ir jātop iedēstītiem bērnu sirdīs.

    3. nodaļa

    Atklāsme, dota Pravietim Džozefam Smitam Harmonijā, Pensilvānijas štatā, 1828. gada jūlijā, attiecībā uz 116 lappušu manuskripta pazaudēšanu, kas tika pārtulkots no Mormona Grāmatas pirmās daļas, kura tika saukta par Lehija grāmatu. Pravietis negribīgi bija atļāvis, lai šīs lappuses no viņa uzraudzības pārietu Martinam Herisam, kurš īsu laiku bija kalpojis kā pierakstītājs Mormona Grāmatas tulkošanā. Atklāsme tika dota caur Urīmu un Tumīmu. (History of the Church, 1. sēj., 21.–23. lpp.) (Skat. 10. nodaļu.)

    1–4, Tā Kunga ceļš ir viens mūžīgs aplis; 5–15, Džozefam Smitam ir jānožēlo grēki vai viņš zaudēs spēju tulkot; 16–20, Mormona Grāmata iznāk, lai glābtu Lehija pēcnācējus.

    4. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu viņa tēvam, Džozefam Smitam, vecākajam, Harmonijā, Pensilvānijas štatā, 1829. gada februārī (History of the Church, 1. sēj., 28. lpp.).

    1–4, Drosmīga kalpošana glābj Tā Kunga kalpotājus; 5–6, Dievišķīgas īpašības dara tos atbilstošus kalpošanai; 7, Ir jātiecas pēc Dieva lietām.

    5. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Harmonijā, Pensilvānijas štatā, 1829. gada martā, pēc Martina Herisa lūguma (History of the Church, 1. sēj., 28–31. lpp.).

    1–10, Šī paaudze saņems Tā Kunga vārdu caur Džozefu Smitu, 11–18, Trīs liecinieki liecinās par Mormona Grāmatu; 19–20, Tā Kunga vārds tiks apstiprināts tāpat kā agrākajos laikos; 21–35, Martins Heriss var nožēlot grēkus un būt viens no lieciniekiem.

    6. nodaļa

    Atklāsme, dota Pravietim Džozefam Smitam un Oliveram Kauderijam Harmonijā, Pensilvānijas štatā, 1829. gada aprīlī (History of the Church, 1. sēj., 32–35. lpp.). Olivers Kauderijs sāka savu darbu kā pierakstītājs Mormona Grāmatas tulkošanā 1829. gada 7. aprīlī. Viņš jau bija saņēmis dievišķu izpausmi par Pravieša liecības patiesumu attiecībā uz plāksnēm, uz kurām bija iegravēts Mormona Grāmatas pieraksts. Pravietis jautāja Tam Kungam caur Urīmu un Tumīmu, un saņēma šo atbildi.

    1–6, Strādnieki Tā Kunga druvā iegūst glābšanu; 7–13, Nav lielākas dāvanas kā glābšanas dāvana; 14–27, Liecība par patiesību nāk ar Gara spēku; 28–37, Griezieties pie Kristus un dariet labu nepārtraukti.

    7. nodaļa

    Atklāsme, dota Pravietim Džozefam Smitam un Oliveram Kauderijam Harmonijā, Pensilvānijas štatā, 1829. gada aprīlī, kad viņi jautāja caur Urīmu un Tumīmu, vai Jānis, mīļotais māceklis, palika miesā, vai viņš nomira. Atklāsme ir tulkotā versija no pieraksta, ko Jānis bija taisījis uz pergamenta un pats noslēpis (History of the Church, 1. sēj., 35–36. lpp.).

    1–3 Mīļotais Jānis dzīvos līdz Tas Kungs nāks; 4–8 Pēterim, Jēkabam un Jānim ir evaņģēlija atslēgas.

    8. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Oliveram Kauderijam Harmonijā, Pensilvānijas štatā, 1829. gada aprīlī (History of the Church, 1. sēj., 36–37. lpp.). Mormona Grāmatas tulkošanas gaitā Olivers, kurš turpināja kalpot kā pierakstītājs, pierakstot to, ko Pravietis diktēja, vēlējās tikt apveltīts ar tulkošanas dāvanu. Tas Kungs atbildēja uz viņa lūgumu, dāvājot šo atklāsmi.

    1–5 Atklāsmes nāk ar Svētā Gara spēku; 6–12, Zināšanas par Dieva noslēpumiem un spēks tulkot senos pierakstus nāk ar ticību.

    9. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Oliveram Kauderijam Harmonijā, Pensilvānijas štatā, 1829. gada aprīlī (History of the Church, 1. sēj., 37–38. lpp.). Olivers tiek pamācīts būt pacietīgs un tiek mudināts pagaidām drīzāk būt apmierinātam ar tā, ko diktē tulkotājs, pierakstīšanu, nekā mēģināt tulkot.

    1–6, Citiem senajiem pierakstiem vēl vajadzēs tikt tulkotiem; 7–14, Mormona Grāmata jātulko ar mācīšanos un garīgu apstiprinājumu.

    10. nodaļa

    Atklāsme, dota Pravietim Džozefam Smitam Harmonijā, Pensilvānijas štatā, 1828. gada vasarā (History of the Church, 1. sēj., 20–23. lpp.). Te Tas Kungs paziņo Džozefam par izmaiņām, kuras veikuši ļauni cilvēki 116 manuskripta lappusēs no Lehija grāmatas tulkojuma Mormona Grāmatā. Šīs manuskripta lappuses no tulkojuma tika pazaudētas, kad tās bija Martina Herisa pārziņā, kuram lapas bija īslaicīgi uzticētas. (Skat. 3. nodaļas ievadu.) Ļaunais nodoms bija sagaidīt gaidāmo atkārtoto pārtulkošanu tam, ko ietvēra nozagtās lappuses, un tad diskreditēt tulkotāju, parādot neatbilstības, kuras būs radītas ar izmaiņām. Mormona Grāmatā ir parādīts, ka šis negodīgais nodoms bija ļaunā iecerēts un bija zināms Tam Kungam pat tad, kad Mormons, senais nefijiešu vēsturnieks, veica saīsinājumu no uzkrātajām plāksnēm (skat. Mormona Vārdi 1:3–7).

    1–26, Sātans uzkūda ļaunos cilvēkus pretoties Tā Kunga darbam; 27–33, Viņš meklē iznīcināt cilvēku dvēseles; 34–52, Evaņģēlijs ies pie lamaniešiem un visām tautām caur Mormona Grāmatu; 53–63, Tas Kungs nodibinās Savu Baznīcu un Savu evaņģēliju starp cilvēkiem; 64–70, Viņš sapulcinās grēkus nožēlojušos Savā Baznīcā un izglābs paklausīgos.

    11. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu viņa brālim Hairamam Smitam Harmonijā, Pensilvānijas štatā, 1829. gada maijā (History of the Church, 1. sēj., 39—46. lpp.). Šī atklāsme tika saņemta caur Urīmu un Tumīmu, atbildot uz Džozefa lūgumu un jautājumu. Baznīcas vēsture izsaka domu, ka tā tika saņemta pēc Ārona Priesterības atjaunošanas.

    1–6, Strādnieki vīna dārzā iegūs glābšanu; 7–14, Meklē gudrību, piesauc grēku nožēlošanu, paļaujies uz Garu; 15–22, Turi pavēles un mācies Tā Kunga darbu; 23–27, Nenoliedz atklāsmes un pravietojuma garu; 28–30, Tie, kas pieņem Kristu, kļūst par Dieva dēliem.

    12. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Džozefam Naitam, vecākajam, Harmonijā, Pensilvānijas štatā, 1829. gada maijā (History of the Church, 1. sēj., 47–48. lpp.). Džozefs Naits noticēja Džozefa Smita paziņojumiem par to, ka viņa valdījumā ir Mormona Grāmatas plāksnes, un tulkošanas darbam, kas tiek veikts, un vairākas reizes sniedza materiālu palīdzību Džozefam Smitam un viņa pierakstītājam, kas ļāva tiem turpināt tulkošanu. Pēc Džozefa Naita lūguma Pravietis vaicāja Tam Kungam un saņēma atklāsmi.

    1–6, Strādnieki vīna dārzā iegūs glābšanu; 7–9, Visi, kas vēlas un ir apmācīti, var palīdzēt Tā Kunga darbā.

    13. nodaļa

    Džozefa Smita un Olivera Kauderija iesvētīšana Ārona Priesterībā Saskvehannas upes krastā, netālu no Harmonijas Pensilvānijas štatā, 1829. gada 15. maijā (History of the Church, 1. sēj., 39–42. lpp.). Iesvētīšana tika veikta ar kāda eņģeļa rokām, kurš nosauca sevi par Jāni, to pašu, kas tiek saukts par Jāni Kristītāju Jaunajā Derībā. Eņģelis paskaidroja, ka viņš darbojās Pētera, Jēkaba un Jāņa—seno apustuļu vadībā, kuri tur augstākās priesterības, kas tiek saukta par Melhisedeka priesterību, atslēgas. Džozefam un Oliveram tika dots solījums, ka noteiktā laikā tiem tiks piešķirta Melhisedeka priesterība. (Skat. 27:7.,8.,12.)

    Tiek piešķirtas Ārona priesterības atslēgas un pilnvaras.

    14. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Deividam Vitmeram Faijetā, Ņujorkas štatā, 1829. gada jūnijā (History of the Church, 1. sēj., 48–50. lpp.). Vitmeru ģimene bija kļuvusi dziļi ieinteresēta Mormona Grāmatas tulkošanā. Pravietis bija apmeties Pītera Vitmera, vecākā, mājā, kur viņš dzīvoja, līdz tulkošanas darbs tika novests līdz galam un autortiesības uz iznākošo grāmatu bija nostiprinātas. Trīs no Vitmera dēliem, katrs saņēmis liecību par darba patiesumu, sāka dziļi interesēties par saviem personīgajiem pienākumiem. Šī atklāsme un divas sekojošās (15. un 16. nodaļa) tika dotas, atbildot caur Urīmu un Tumīmu uz vaicāto. Deivids Vitmers vēlāk kļuva par vienu no Mormona Grāmatas Trim lieciniekiem.

    1–6, Vīna dārza strādnieki iegūs glābšanu; 7–8, Mūžīgā dzīve ir lielākā no Dieva dāvanām; 9–11, Kristus radīja debesis un zemi.

    15. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Džonam Vitmeram Faijetā, Ņujorkas štatā, 1829. gada jūnijā (History of the Church, 1. sēj., 50. lpp.). (Skat. 14. nodaļas priekšvārdu.) Vēstījums ir ļoti un iespaidīgi personisks tajā apstāklī, ka Tas Kungs pasaka par to, kas bija zināms tikai Džonam Vitmeram un Viņam pašam. Džons Vitmers vēlāk kļuva par vienu no Mormona Grāmatas Astoņiem lieciniekiem.

    1–2, Tā Kunga roka ir pār visu zemi; 3–6, Sludināt evaņģēliju un glābt dvēseles ir pati vērtīgākā lieta.

    16. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Pīteram Vitmeram, jaunākajam, Faijetā, Ņujorkas štatā, 1829. gada jūnijā (History of the Church, 1. sēj., 51. lpp.). (Skat. 14. nodaļas priekšvārdu.) Pīters Vitmers, jaunākais, vēlāk kļuva par vienu no Mormona Grāmatas Astoņiem lieciniekiem.

    1–2, Tā Kunga roka ir pār visu zemi; 3–6, Sludināt evaņģēliju un glābt dvēseles ir pati vērtīgākā lieta.

    17. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Oliveram Kauderijam, Deividam Vitmeram un Martinam Herisam Faijetā, Ņujorkas štatā, 1829. gada jūnijā, pirms viņi skatīja iegravētās plāksnes, kas saturēja Mormona Grāmatas pierakstu (History of the Church, 1. sēj., 52–57. lpp.). Džozefs un viņa pierakstītājs Olivers Kauderijs bija uzzinājuši no Mormona Grāmatas plākšņu tulkošanas, ka tiks nozīmēti trīs īpaši liecinieki (skat. Etera 5:2–4; 2. Nefija 11:3; 27:12). Olivers Kauderijs, Deivids Vitmers un Martins Heriss bija aizkustināti ar iedvesmotu vēlmi būt par šiem trīs īpašajiem lieciniekiem. Pravietis prasīja Tam Kungam, un šī atklāsme tika dota kā atbilde, caur Urīmu un Tumīmu.

    1–4, Ar ticību Trīs liecinieki redzēs plāksnes un citus svētos priekšmetus; 5–9, Kristus sniedz liecību par Mormona Grāmatas dievišķīgumu.

    18. nodaļa

    Atklāsme Pravietim Džozefam Smitam, Oliveram Kauderijam un Deividam Vitmeram, dota Faijetā, Ņujorkas štatā, 1829. gada jūnijā (History of the Church, 1. sēj., 60–64. lpp.). Kad Ārona priesterība bija piešķirta, tika apsolīta Melhisedeka priesterības dāvāšana (skat. 13. nodaļas priekšvārdu). Atbildot uz lūgumu pēc zināšanām par šo lietu, Tas Kungs deva šo atklāsmi.

    1–5, Raksti rāda, kā veidot Baznīcu; 6–8, Pasaule nobriest nekrietnībā; 9–16, Dvēseļu vērtība ir liela; 17–25, Lai iegūtu glābšanu, cilvēkiem ir jāuzņemas Kristus Vārds; 26–36, Tiek atklāts Divpadsmito aicinājums un misija; 37–39, Oliveram Kauderijam un Deividam Vitmeram ir jāatrod Divpadsmitie; 40–47, Lai iegūtu glābšanu, cilvēkiem ir jānožēlo grēki, jātop kristītiem un jātur baušļi.

    19. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Džozefu Smitu Mančestrā, Ņujorkas štatā, 1830. gada martā (History of the Church, 1. sēj., 72–74. lpp.). Savā vēsturē Pravietis stādīja priekšā to kā „pavēli Martinam Herisam no Dieva, un nevis no cilvēka, dotu no Tā, Kurš ir Mūžīgs” (History of the Church, 1. sēj., 72. lpp.).

    1–3, Kristum ir visa vara; 4–5, Visiem cilvēkiem ir jānožēlo grēki, vai jācieš; 6–12, Mūžīgs sods ir Dieva sods; 13–20, Kristus cieta par visiem, lai tie varētu neciest, ja viņi nožēlotu grēkus; 21–28, Sludini grēku nožēlošanas evaņģēliju; 29–41, Dari zināmas priecīgas vēstis.

    20. nodaļa

    Atklāsme par Baznīcas organizāciju un pārvaldi, dota caur Pravieti Džozefu Smitu 1830. gada aprīlī (History of the Church, 1. sēj., 64–70. lpp.). Ievadot šo pierakstu par šo atklāsmi, Pravietis rakstīja: „Mēs ieguvām no Viņa [Jēzus Kristus] sekojošo, ar pravietojuma un atklāsmes garu; kurš ne vien deva mums daudz informācijas, bet arī norādīja mums precīzu dienu, kurā, saskaņā ar Viņa gribu un pavēli, mums vajadzēja noorganizēt Viņa Baznīcu vēl vienu reizi šeit uz zemes” (History of the Church, 1. sēj., 64. lpp.).

    1–16, Mormona Grāmata pierāda pēdējo dienu darba dievišķīgumu; 17–28, Tiek apstiprinātas radīšanas, krišanas, izpirkšanas un kristīšanas mācības; 29–37, Tiek izklāstīti likumi, kas nosaka grēku nožēlošanu, attaisnošanu, iesvētīšanu un kristīšanu; 38–67, Tiek apkopoti elderu, priesteru, skolotāju un diakonu pienākumi; 68–74, Tiek atklāti Baznīcas locekļu pienākumi, bērnu svētīšana un kristīšanas veids; 75–84, Tiek dotas Svētā Vakarēdiena lūgšanas un noteikumi, kas nosaka Baznīcas locekļu piederību.

    21. nodaļa

    Atklāsme, dota Pravietim Džozefam Smitam Faijetā, Ņujorkas štatā, 1830. gada 6. aprīlī (History of the Church, 1. sēj., 74–79. lpp.). Šī atklāsme tika dota, dibinot Baznīcu, minētajā datumā Pītera Vitmera, vecākā, mājā. Piedalījās seši vīri, kuri iepriekš bija tikuši kristīti. Šie cilvēki vienbalsīgi izteica savu vēlmi un apņemšanos izveidot Baznīcu, saskaņā ar Dieva pavēli (skat. 20. nodaļu). Viņi arī balsoja lai atzītu un atbalstītu Džozefu Smitu, jaunāko, un Oliveru Kauderiju kā Baznīcas vadošās amatpersonas. Tad Džozefs ar roku uzlikšanu iecēla Oliveru par Baznīcas elderu, un Olivers tāpat iecēla Džozefu. Pēc Svētā Vakarēdiena pasniegšanas Džozefs un Olivers uzlika katram dalībniekam individuāli rokas Svētā Gara došanai un katra konfirmēšanai par Baznīcas locekli.

    1–3, Džozefs Smits ir aicināts par gaišreģi, tulku, pravieti, apustuli un elderu; 4–8, Viņa vārds vadīs Ciānas lietu; 9–12, Svētie ticēs viņa vārdiem, kad viņš runās caur Mierinātāju.

    22. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Mančestrā, Ņujorkas štatā, 1830. gada aprīlī (History of the Church, 1. sēj., 79–80. lpp.). Šī atklāsme tika dota Baznīcai kā sekas tam, ka daži, kuri iepriekš bija tikuši kristīti, vēlējās pievienoties Baznīcai bez atkārtotas kristīšanas.

    1, Kristīšana ir jauna un mūžīga derība; 2–4, Ir vajadzīga atbilstoši pilnvarota kristīšana.

    23. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Mančestrā, Ņujorkas štatā 1830. gada aprīlī, Oliveram Kauderijam, Hairamam Smitam, Samuēlam H. Smitam, Džozefam Smitam, vecākajam, un Džozefam Naitam, vecākajam (History of the Church, 1. sēj., 80. lpp.). Nopietnas vēlēšanās rezultātā no nosaukto piecu cilvēku puses uzzināt viņu attiecīgos pienākumus, Pravietis vaicāja Tam Kungam un saņēma šo atklāsmi.

    1–7, Šie agrīnie mācekļi ir aicināti sludināt, skubināt un stiprināt Baznīcu.

    24. nodaļa

    Atklāsme, dota Pravietim Džozefam Smitam un Oliveram Kauderijam Harmonijā, Pensilvānijas štatā, 1830. gada jūlijā (History of the Church, 1. sēj., 101–103. lpp.). Kaut arī mazāk nekā četri mēneši bija aizritējuši, kopš Baznīca bija tikusi izveidota, vajāšana bija kļuvusi spēcīga, un vadītājiem bija nācies meklēt drošību daļējā noslēgtībā. Sekojošās trīs atklāsmes tika dotas šajā laikā, lai stiprinātu, iedrošinātu un mācītu viņus.

    1–9, Džozefs Smits ir aicināts tulkot, sludināt un izskaidrot Svētos Rakstus; 10–12, Olivers Kauderijs ir aicināts sludināt evaņģēliju; 13–19, Ir atklāts likums attiecībā uz brīnumiem, lāstiem, pīšļu nokratīšanu no kājām un iešanu bez naudas maka un ceļasomas.

    25. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Harmonijā, Pensilvānijas štatā, 1830. gada jūlijā (History of the Church, 1. sēj., 103–104. lpp.). (Skat. 24. nodaļas ievadu). Šī atklāsme pavēsta Tā Kunga gribu Emmai Smitai, Pravieša sievai.

    1–6, Emma Smita, izredzēta kundze, ir aicināta palīdzēt un mierināt savu vīru; 7–11, Viņa arī ir aicināta rakstīt, izskaidrot Svētos Rakstus un atlasīt garīgās dziesmas; 12–14, Taisnīgo dziesmas ir lūgšana Tam Kungam; 15–16, Paklausības principi šajā atklāsmē attiecas uz visiem.

    26. nodaļa

    Atklāsme, dota Pravietim Džozefam Smitam, Oliveram Kauderijam un Džonam Vitmeram Harmonijā, Pensilvānijas štatā, 1830. gada jūlijā (History of the Church, 1. sēj., 104. lpp.). (Skat. 24. nodaļas ievadu.)

    1, Viņiem tiek dots norādījums studēt Svētos Rakstus un sludināt; 2, Tiek apstiprināts vispārējās vienprātības likums.

    27. nodaļa

    Atklāsme, dota Pravietim Džozefam Smitam Harmonijā, Pensilvānijas štatā, 1830. gada augustā (History of the Church, 1. sēj., 106–108. lpp.). Gatavojot dievkalpojumu, kurā bija jāsniedz Svētais Vakarēdiens no maizes un vīna, Džozefs devās sagādāt vīnu. Viņš sastapa debesu vēstnesi un saņēma šo atklāsmi, daļa no kuras tika pierakstīta tajā brīdī un atlikusī daļa pēc tam septembrī. Tagad Baznīcas Svētā Vakarēdiena dievkalpojumos vīna vietā tiek izmantots ūdens.

    1–4, Tiek izskaidroti simboli, kas jāizmanto Svētā Vakarēdiena izdalīšanā; 5–14, Kristus un Viņa kalpi no visiem laikiem pieņems Svēto Vakarēdienu; 15–18, Apvelciet visas Dieva bruņas.

    28. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Oliveram Kauderijam Faijetā, Ņujorkas štatā 1830. gada septembrī (History of the Church, 1. sēj., 109–111. lpp.). Hiremam Peidžam, Baznīcas loceklim, bija kāds akmens, un viņš bija uzdevis, ka saņēmis atklāsmes ar tā palīdzību attiecībā uz Ciānas uzcelšanu un Baznīcas kārtību. Vairāki locekļi bija pievilti ar šiem nepatiesajiem apgalvojumiem, un pat Olivers Kauderijs bija aplami ietekmēts no tiem. Īsi pirms nozīmētās konferences Pravietis nopietni vaicāja To Kungu attiecībā par šo lietu, un sekoja šī atklāsme.

    1–7, Džozefam Smitam ir noslēpumu atslēgas un tikai viņš saņem atklāsmes Baznīcai; 8–10, Oliveram Kauderijam ir jāsludina lamaniešiem; 11–16, Sātans pievīla Hiremu Peidžu un deva tam viltus atklāsmes.

    29. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu sešu elderu klātbūtnē Faijetā, Ņujorkas štatā, 1830. gada septembrī (History of the Church, 1. sēj., 111–115. lpp.). Šī atklāsme tika dota dažas dienas pirms konferences, kas sākās 1830. gada 26. septembrī.

    1–8, Kristus sapulcina Savus izraudzītos; 9–11, Viņa atnākšana ieies Tūkstošgadē; 12–13, Divpadsmit tiesās visu Israēlu; 14–21, Zīmes, sērgas un posts ievadīs Otro Atnākšanu; 22–28, Pēdējā augšāmcelšanās un galīgā tiesa būs pēc Tūkstošgades; 29–35, Visas lietas ir garīgas Tam Kungam; 36–39, Velns un viņa pulki tika padzīti no debesīm kārdināt cilvēku; 40–45, Krišana un Izpirkšana atnes glābšanu; 46–50, Mazi bērni ir atpestīti caur Izpirkšanu.

    30. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Deividam Vitmeram, Pīteram Vitmeram, jaunākajam, un Džonam Vitmeram Faijetā, Ņujorkas štatā, 1830. gada septembrī, pēc trīs dienu konferences Faijetā, bet pirms Baznīcas elderi šķīrās (History of the Church, 1. sēj., 115–116. lpp.). Sākotnēji šis materiāls tika publicēts kā trīs atklāsmes; to vienā nodaļā apvienoja Pravietis grāmatas „Mācība un Derības” 1835. gada izdevumā.

    1–4, Deivids Vitmers ir sodīts par nespēju kalpot uzcītīgi; 5–8, Pīteram Vitmeram, jaunākajam, ir jāpavada Olivers Kauderijs misijā pie lamaniešiem; 9–11, Džons Vitmers tiek aicināts sludināt evaņģēliju.

    31. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Tomasam B. Maršam 1830. gada septembrī (History of the Church, 1. sēj., 115–117. lpp.). Šis notikums sekoja tūlīt pēc Baznīcas konferences (skat. 30. nodaļas priekšvārdu). Tomass B. Maršs bija ticis kristīts agrāk tajā mēnesī un bija ticis iesvētīts par Baznīcas elderi pirms šī atklāsme tika dota.

    1–6, Tomass B. Maršs tiek aicināts sludināt evaņģēliju un saņem apstiprinājumu, ka viņa ģimenei klājas labi; 7–13, Viņam tiek dots padoms būt pacietīgam, vienmēr lūgt un sekot Mierinātājam.

    32. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Pārlijam P. Pretam un Zibam Pītersonam 1830. gada oktobrī (History of the Church, 1. sēj., 118–120. lpp.). Elderi juta lielu interesi un vēlēšanos attiecībā uz lamaniešiem, par kuru pareģotajām svētībām Baznīca bija uzzinājusi no Mormona Grāmatas. Rezultātā sekoja pielūgšana, lai Tas Kungs norādītu Savu gribu attiecībā uz to, vai elderiem bija jātiek sūtītiem tajā laikā pie indiāņu ciltīm Rietumos. Sekoja atklāsme.

    1–3, Pārlijs P. Prets un Ziba Pītersons tiek aicināti sludināt lamaniešiem un pavadīt Oliveru Kauderiju un Pīteru Vitmeru, jaunāko; 4–5, Viņiem ir jālūdz, lai saprastu Svētos Rakstus.

    33. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Ezram Tairam un Norsropam Svītam Faijetā, Ņujorkas štatā, 1830. gada oktobrī (History of the Church, 1. sēj., 126–127. lpp.). Pierakstot šo atklāsmi, Pravietis apstiprināja, ka „Tas … Kungs vienmēr ir gatavs apmācīt tādus, kas uzcītīgi meklē ticībā” (History of the Church, 1. sēj., 126. lpp.).

    1–4, Strādnieki tiek aicināti sludināt evaņģēliju vienpadsmitajā stundā; 5–6, Baznīca ir nodibināta, un izredzētajiem ir jātop sapulcinātiem; 7–10, Nožēlojiet grēkus, jo debesu valstība ir tuvu; 11–15, Baznīca ir celta uz evaņģēlija klints; 16–18, Sagatavojieties līgavaiņa atnākšanai.

    34. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Orsonam Pretam Faijetā, Ņujorkas štatā 1830. gada 4. novembrī (History of the Church, 1. sēj., 127–128. lpp.). Brālis Prets tajā laikā bija deviņpadsmit gadus vecs. Viņš bija ticis pievērsts un kristīts, kad viņš pirmo reizi izdzirdēja atjaunotā evaņģēlija sludināšanu no sava vecākā brāļa Pārlija P. Preta, sešas nedēļas iepriekš. Šī atklāsme tika saņemta Pītera Vitmera, vecākā, mājā.

    1–4, Uzticīgie kļūst par Dieva dēliem caur Izpirkšanu; 5–9, Evaņģēlija sludināšana sagatavo ceļu Otrajai Atnākšanai; 10–12, Pravietošana nāk ar Svētā Gara spēku.

    35. nodaļa

    Atklāsme, dota Pravietim Džozefam Smitam un Sidnijam Rigdonam Faijetā vai netālu no tās, Ņujorkas štatā, 1830. gada decembrī (History of the Church, 1. sēj., 128–131. lpp.). Šajā laikā Pravietis gandrīz katru dienu bija aizņemts, veicot Bībeles tulkošanu. Tulkošana sākās agrākais 1830. gada jūnijā, un gan Olivers Kauderijs, gan Džons Vitmers bija kalpojuši kā pierakstītāji. Kopš viņi bija tikuši aicināti citiem pienākumiem, Sidnijs Rigdons tika aicināts ar dievišķīgu iecelšanu kalpot par Pravieša pierakstītāju šajā darbā (skat. 20. pantu). Kā priekšvārdu šīs atklāsmes pierakstam, Pravietis rakstīja: „Decembrī Sidnijs Rigdons ieradās [no Ohaio] lai jautātu par To Kungu, un ar viņu ieradās Edvards Partridžs… Neilgi pēc šo divu brāļu ierašanās, tā teica Tas Kungs” (History of the Church, 1. sēj., 128. lpp.).

    1–2, Kā cilvēki var kļūt par Dieva dēliem; 3–7, Sidnijs Rigdons tiek aicināts kristīt un piešķirt Svēto Garu; 8–12, Zīmes un brīnumi tiek veikti ar ticību; 13–16, Tā Kunga kalpi kuls visas tautas ar Gara spēku; 17–19, Džozefs Smits tur noslēpumu atslēgas; 20–21, Izredzētie izturēs Tā Kunga atnākšanas dienu; 22–27, Israēls tiks izglābts.

    36. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Edvardam Partridžam, netālu no Faijetas, Ņujorkas štatā 1830. gada decembrī (History of the Church, 1. sēj. 131. lpp.). (Skat. 35. nodaļas priekšvārdu). Pravietis teica, ka Edvards Partridžs „bija godbijības paraugs un viens no Tā Kunga dižajiem vīriem” (History of the Church, 1. sēj. 128. lpp.).

    1–3, Tas Kungs uzliek Savu roku uz Edvardu Partridžu ar Sidnija Rigdona roku; 4–8, Katram vīrietim, kas pieņem evaņģēliju un priesterību, ir jātiek aicinātam iet un sludināt.

    37. nodaļa

    Atklāsme, dota Pravietim Džozefam Smitam un Sidnijam Rigdonam netālu no Faijetas, Ņujorkas štatā 1830. gada decembrī (History of the Church, 1. sēj., 139. lpp.). Tajā tiek dota pirmā pavēle attiecībā uz sapulcināšanu šajā laiku pilnībā.

    1–4, Svētie tiek aicināti sapulcēties Ohaio štatā.

    38. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Faijetā, Ņujorkas štatā 1831. gada 2. janvārī (History of the Church, 1. sēj., 140–143. lpp.). Tajā laikā notika Baznīcas konference.

    1–6, Kristus ir radījis visas lietas; 7–8, Viņš ir Savu svēto vidū, kuri drīz vien redzēs Viņu; 9–12, Visa miesa ir samaitāta Viņa priekšā; 13–22, Viņš ir pataupījis apsolīto zemi Saviem svētajiem laikā un mūžībā; 23–27, Svētiem tiek pavēlēts būt vienotiem un cienīt citam citu kā savus brāļus; 28–29, Tiek pareģoti kari; 30–33, Svētie tiks apveltīti ar spēku no augšienes un viņiem būs jāiet starp visām tautām; 34–42, Baznīcai tiek pavēlēts rūpēties par nabagiem un trūkumcietējiem un meklēt pēc mūžības bagātībām.

    39. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Džeimsam Kovillam Faijetā, Ņujorkas štatā 1831. gada 5. janvārī (History of the Church, 1. sēj., 143–145. lpp.). Džeimss Kovills, kurš bija bijis baptistu kalpotājs apmēram četrdesmit gadus, noslēdza derību ar To Kungu, ka viņš paklausīs jebkurai pavēlei, ko Tas Kungs dos viņam caur Pravieti Džozefu.

    1–4, Svētajiem ir spēks kļūt par Dieva dēliem; 5–6, Pieņemt evaņģēliju nozīmē pieņemt Kristu; 7–14, Džeimsam Kovillam tiek pavēlēts kristīties un strādāt Tā Kunga vīna dārzā; 15–21, Tā Kunga kalpiem ir jāsludina evaņģēlijs pirms Otrās Atnākšanas; 22–24, Tie, kas pieņem evaņģēliju, tiks sapulcināti laikā un mūžībā.

    40. nodaļa

    Atklāsme, dota Pravietim Džozefam Smitam un Sidnijam Rigdonam Faijetā, Ņujorkas štatā 1831. gada janvārī (History of the Church, 1. sēj., 145. lpp.). Ievadot šīs atklāsmes pierakstu, Pravietis rakstīja: „Kad Džeimss Kovills noraidīja Tā Kunga vārdu un atgriezās pie saviem iepriekšējiem principiem un cilvēkiem, Tas Kungs deva man un Sidnijam Rigdonam sekojošo atklāsmi” (History of the Church, 1. sēj., 145. lpp.).

    1–3, Bailes no vajāšanas un pasaulīgās rūpes izraisa evaņģēlija atraidīšanu.

    41. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Baznīcai Kērtlandē, Ohaio štatā, 1831. gada 4. februārī (History of the Church, 1. sēj., 146–147. lpp.). Šajā laikā Baznīcas Kērtlandes draudze skaitliski strauji auga. Ievadot šo atklāsmi, Pravietis rakstīja: „Baznīcas locekļi centās pildīt Dieva gribu, tiktāl, cik viņi to zināja, kaut arī daži dīvaini priekšstati un viltus gari bija iezagušies starp viņiem…[un] Tas Kungs deva Baznīcai sekojošo” (History of the Church, 1. sēj., 146–147. lpp.).

    1–3, Elderi pārvaldīs Baznīcu ar atklāsmes garu; 4–6, Patiesi mācekļi pieņems un turēs Tā Kunga likumu; 7–12, Edvards Partridžs tiek nosaukts par Baznīcas bīskapu.

    42. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Kērtlandē, Ohaio štatā, 1831. gada 9. februārī (History of the Church, 1. sēj., 148–154. lpp.). Tā tika saņemta divpadsmit elderu klātbūtnē un izpildot Tā Kunga iepriekš dotu solījumu, ka „likums” tiks dots Ohaio (skat. 38. nodaļu 32.). Pravietis apzīmē šo atklāsmi kā „Baznīcas likumu ietverošu” (History of the Church, 1:148).

    1–10, Elderi ir aicināti sludināt evaņģēliju, kristīt jaunpievērstos un celt baznīcu; 11–12, Viņiem ir jātiek aicinātiem un ieceltiem, un ir jāmāca Svētajos Rakstos atrodamie evaņģēlija principi; 13–17, Viņiem ir jāmāca un jāpravieto ar Gara spēku; 18–29, Svētajiem tiek pavēlēts nenogalināt, nezagt, nemelot, neiekārot, nepārkāpt laulību un nerunāt ļaunu par citiem; 30–39, Tiek noteikti likumi, kas regulē īpašumu ziedošanu; 40–42, Tiek nosodīta lepnība un dīkdienība; 43–52, Slimajiem jātiek izdziedinātiem caur rituālu izpildīšanu un ar ticību; 53–60, Svētie Raksti nosaka kārtību Baznīcā un tiem jātiek sludinātiem pasaulei; 61–69, Jaunās Jeruzālemes vieta un valstības noslēpumi tiks atklāti; 70–73, Ziedotie īpašumi ir jāizmanto, lai atbalstītu Baznīcas amatpersonas; 74–93, Tiek noteikti likumi, kas nosaka netiklību, laulības pārkāpšanu, nogalināšanu, zagšanu un grēku atzīšanu.

    43. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Kērtlandē, Ohaio štatā, 1831. gada februārī (History of the Church, 1. sēj., 154–156. lpp.). Šajā laikā dažus Baznīcas locekļus bija uztraukuši ļaudis, kas nepatiesi uzdevās kā atklājēji. Pravietis jautāja Tam Kungam un saņēma šo paziņojumu, vērstu pie Baznīcas elderiem. Pirmā daļa runā par Baznīcas iekārtas lietām; beidzamā daļa satur brīdinājumu, kas elderiem ir jānodod zemes tautām.

    1–7, Atklāsmes un pavēles nāk tikai caur vienu iecelto; 8–14, Svētie ir svētīti, rīkojoties pilnīgā svētumā Tā Kunga priekšā; 15–22, Elderiem ir jātiek sūtītiem sludināt grēku nožēlošanu un sagatavot cilvēkus Tā Kunga lielajai dienai; 23–28, Tas Kungs griežas pie cilvēkiem ar Savu paša balsi un caur dabas spēkiem; 29–35, Nāks Tūkstošgade un Sātana sasaistīšana.

    44. nodaļa

    Atklāsme, dota Pravietim Džozefam Smitam un Sidnijam Rigdonam Kērtlandē, Ohaio štatā 1831. gada februāra beigās (History of the Church, 1. sēj., 157. lpp.). Pakļaujoties prasībai, kas tajā tika izteikta, Baznīca noteica, ka jūnija sākumā tiks noturēta konference.

    1–3, Elderiem ir jāsapulcējas uz konferenci; 4–6, Viņiem ir jāorganizējas saskaņā ar zemes likumiem un lai rūpētos par nabagiem.

    45. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Baznīcai Kērtlandē, Ohaio štatā 1831. gada 7. martā (History of the Church, 1. sēj., 158–163. lpp.). Ievadot šīs atklāsmes pierakstu, Pravietis paziņoja, ka „šajā Baznīcas laikā…daudzi viltus ziņojumi…un muļķīgi izdomājumi tika izdoti…un klīda,…lai atturētu ļaudis no darba pētīšanas jeb ticības pieņemšanas…Bet svētajiem par prieku,…es saņēmu sekojošo.” (History of the Church, 1. sēj., 158. lpp.).

    1–5, Kristus ir mūsu aizstāvis Tēva priekšā; 6–10, Evaņģēlijs ir vēstnesis, kas sagatavo ceļu Tā Kunga priekšā; 11–15, Ēnohu un viņa brāļus Tas Kungs paņēma pie Sevis; 16–23, Kristus atklāja zīmes par Savu atnākšanu, kā tās tika dotas Eļļas kalnā; 24–38, Evaņģēlijs tiks atjaunots, citticībnieku laiki būs piepildīti un iznīcinoša slimība pārklās zemi; 39–47, Zīmes, brīnumi un augšāmcelšanās pavadīs Otro Atnākšanu; 48–53, Kristus stāvēs Eļļas kalnā un jūdi redzēs brūces Viņa rokās un kājās; 54–59, Tas Kungs valdīs Tūkstošgades laikā; 60–62, Pravietim tiek norādīts sākt Jaunās Derības tulkošanu, caur ko tiks darīta zināma svarīga informācija; 63–75, Svētiem tiek pavēlēts sapulcēties un uzcelt Jauno Jeruzālemi, uz kuru nāks ļaudis no visām tautām.

    46. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Baznīcai Kērtlandē, Ohaio štatā 1831. gada 8. martā (History of the Church, 1. sēj., 163–165. lpp.). Šajā Baznīcas pirmsākuma laikā vēl nebija izstrādāti vienoti paraugi Baznīcas sanāksmju vadīšanai. Tomēr paraža pielaist tikai Baznīcas locekļus un nopietnus interesentus Vakarēdiena sapulcēs un citās Baznīcas sanāksmēs bija kļuvusi savā ziņā vispārēja. Šī atklāsme izsaka Tā Kunga gribu attiecībā uz sapulču pārvaldīšanu un vadīšanu.

    1–2, Elderiem ir jāvada sapulces, kā vada Svētais Gars; 3–6, Patiesi meklētāji nav jāizslēdz no Vakarēdiena rituāla; 7–12, Lūdziet Dievu un meklējiet Gara dāvanas; 13–26, Tiek dots dažu šo dāvanu uzskaitījums; 27–33, Baznīcas vadītājiem tiek dota spēja atšķirt Gara dāvanas.

    47. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Kērtlandē, Ohaio štatā 1831. gada 8. martā (History of the Church, 1. sēj., 166. lpp.). Pirms tam Olivers Kauderijs bija darbojies kā Baznīcas vēsturnieks un pierakstītājs. Džons Vitmers nebija tiecies pēc vēsturnieka amata, bet, ticis lūgts kalpot šai amatā, viņš bija teicis, ka viņš paklausīs Tā Kunga gribai šai jautājumā. Viņš jau bija kalpojis kā Pravieša sekretārs, pierakstot daudzas no atklāsmēm, kas tika saņemtas Faijetas apgabalā, Ņujorkas štatā.

    1–4, Džons Vitmers tiek nozīmēts vest Baznīcas vēsturi un rakstīt Pravietim.

    48. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Kērtlandē, Ohaio štatā, 1831. gada martā (History of the Church, 1. sēj., 166–167. lpp.). Pravietis bija vaicājis Tam Kungam par procedūras veidu zemes iegūšanai svēto nomitināšanai. Tas bija svarīgs jautājums dēļ Baznīcas locekļu pārcelšanās no Savienoto Valstu austrumiem, paklausot Tā Kunga pavēlei, ka viņiem ir jāsapulcējas Ohaio (skat. 37:1–3; 45:64).

    1–3, Svētajiem Ohaio ir jādalās ar savām zemēm ar saviem brāļiem; 4–6, Svētajiem ir jānopērk zemes, jāuzceļ pilsēta un jāseko savu vadošo amatpersonu padomiem.

    49. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Sidnijam Rigdonam, Pārlijam P. Pretam un Lemanam Koplejam Kērtlandē, Ohaio štatā, 1831. gada martā (History of the Church, 1. sēj., 167–169. lpp.). (Daži vēstures avoti norāda 1831. gada maiju kā šīs atklāsmes datumu). Lemans Koplejs bija pieņēmis evaņģēliju, bet vēl joprojām pieturējās dažām šeikeru (kratītāju) (United Society of Believers in Christ’s Second Appearing [Kristus Otrās Atnākšanas Ticīgo Apvienotās Sabiedrības]) mācībām, pie kuriem viņš agrāk bija piederējis. Daži no šeikeru ticējumiem bija, ka Kristus Otrā Atnākšana jau ir notikusi un ka Viņš ir parādījies sievietes Annas Lī izskatā; kristīšana ar ūdeni netika uzskatīta par nepieciešamu; cūkgaļas ēšana bija īpaši aizliegta un daudzi neēda nekādu gaļu; un bezlaulības dzīve tika uzskatīta par augstāku nekā laulības. Ievadot šo atklāsmi, Pravietis rakstīja: „Lai iegūtu pilnīgāku sapratni par šo tematu, es vaicāju Tam Kungam un saņēmu sekojošo” (History of the Church, 1. sēj., 167. lpp.). Atklāsme atspēkoja dažus no šeikeru grupas pamatpriekšstatiem. Iepriekšminētie brāļi paņēma šīs atklāsmes kopiju uz šeikeru kopienu (netālu no Klīvlendas, Ohaio štatā), un nolasīja to tiem pilnībā, bet tā tika noraidīta.

    1–7, Kristus atnākšanas diena un stunda paliks nezināma, līdz Viņš nāks; 8–14, Cilvēkiem ir jānožēlo grēki, jātic evaņģēlijam un jāievēro priekšraksti, lai iegūtu glābšanu; 15–16, Laulība ir Dieva nolikta; 17–21, Gaļas ēšana tiek atzīta; 22–28, Ciāna plauks un lamanieši ziedēs kā roze pirms Otrās Atnākšanas.

    50. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Kērtlandē, Ohaio štatā, 1831. gada maijā (History of the Church, 1. sēj., 170–173. lpp.). Pravietis paziņo, ka daži no elderiem nav sapratuši dažādu garu, kas bija uz zemes, vēstījumus, un ka šī atklāsme tika dota, atbildot uz viņa īpašo jautājumu par šo lietu. Tā saucamie garīgie fenomeni nebija neparasta lieta starp Baznīcas locekļiem, daži no tiem paziņoja, ka saņem vīzijas un atklāsmes.

    1–5, Daudz viltus garu ir visapkārt uz zemes; 6–9, Ak vai liekuļiem un tiem, kas tiek padzīti no Baznīcas; 10–14, Elderiem ir jāsludina evaņģēlijs ar Garu; 15–22, Gan sludinātājiem, gan klausītājiem jātiek Gara apgaismotiem; 23–25, Tas, kas neizglīto, nav no Dieva; 26–28, Uzticīgie ir visu lietu īpašnieki; 29–36, Šķīstīto lūgšanas tiek atbildētas; 37–46, Kristus ir Labais Gans un Israēla klints.

    51. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Tompsonā, Ohaio štatā, 1831. gada maijā (History of the Church, 1. sēj., 173–174. lpp.). Šajā laikā svētie, pārceļoties no austrumu štatiem, sāka ierasties Ohaio, un kļuva nepieciešams veikt noteiktus sagatavošanas darbus viņu izvietošanai. Tā kā šis pasākums attiecās tieši uz bīskapa amatu, bīskaps Edvards Partridžs meklēja norādījumus attiecībā uz šo lietu, un Pravietis jautāja Tam Kungam.

    1–8, Edvards Partridžs tiek nozīmēts vadīt namturību un īpašumus; 9–12, Svētajiem ir jārīkojas godīgi un jāsaņem vienādi; 13–15, Viņiem ir jābūt bīskapa krātuvei un jāpārvalda īpašumi atbilstoši Tā Kunga likumam; 16–20, Ohaio ir pagaidu sapulcēšanās vieta.

    52. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Baznīcas elderiem Kērtlandē, Ohaio štatā, 1831. gada 7. jūnijā (History of the Church, 1. sēj., 175–179. lpp.). Kērtlandē bija tikusi noturēta konference, kas sākās 3. un noslēdzās 6. jūnijā. Šajā konferencē tika veiktas pirmās īpašās iesvētīšanas augstā priestera amatā, un daži viltus un maldu garu vēstījumi tika atpazīti un norāti.

    1–2, Tiek norādīts nākamo konferenci noturēt Misūri štatā; 3–8, Tiek doti rīkojumi dažiem elderiem ceļot kopā; 9–11, Elderiem ir jāmāca to, ko apustuļi un pravieši rakstījuši; 12–21, Tie, kas ir Gara apgaismoti, nes uzslavas un gudrības augļus; 22–44, Dažādi elderi tiek nozīmēti doties sludināt evaņģēliju, dodoties uz konferenci Misūri.

    53. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Algernonam Sidnijam Gilbertam Kērtlandē, Ohaio štatā, 1831. gada jūnijā (History of the Church, 1. sēj., 179–180. lpp.). Pēc Sidnija Gilberta lūguma Pravietis jautāja Tam Kungam par brāļa Gilberta darbu un nozīmēšanu Baznīcā.

    1–3, Sidnija Gilberta aicinājums un izredzēšana Baznīcā ir tikt ieceltam par elderu; 4–7, Viņam arī ir jākalpo kā bīskapa pārstāvim.

    54. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Nevelam Naitam Kērtlandē, Ohaio štatā, 1831. gada jūnijā (History of the Church, 1. sēj., 180–181. lpp.). Baznīcas locekļi Ohaio štata Tompsonas draudzē bija sadalījušies sakarā ar jautājumiem, kas attiecās uz īpašumu ziedošanu. Tika izrādīta savtība un mantkārība, un Lemans Koplejs bija lauzis savu derību ziedot savu lielo saimniecību kā mantojuma vietu svētajiem, kas ieradās no Kolesvillas, Ņujorkas štatā. Ezra Teirs arī bija iesaistīts šajā strīdā. Kā sekas, Nevels Naits (Tompsonas draudzes prezidents) un citi elderi bija atnākuši pie Pravieša, vaicādami kā rīkoties. Pravietis jautāja Tam Kungam un saņēma šo atklāsmi. (Skat. 56. nodaļu, kas ir šī jautājuma turpinājums.)

    1–6, Svētajiem ir jātur evaņģēlija derības, lai iegūtu žēlastību; 7–10, Viņiem ir jābūt pacietīgiem ciešanās.

    55. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Viljamam V. Felpsam Kērtlandē, Ohaio štatā, 1831. gada jūnijā (History of the Church, 1. sēj., 184–186. lpp.). Viljams V. Felpss, iespiedējs, un viņa ģimene tikko bija ieradušies Kērtlandē, Ohaio štatā, un Pravietis meklēja pie Tā Kunga ziņas attiecībā uz viņu.

    1–3, V. V. Felpss tiek aicināts un izraudzīts tapt kristīts, tikt iecelts par elderu un sludināt evaņģēliju; 4, Viņam arī ir jāraksta grāmatas bērniem Baznīcas skolās; 5–6, Viņam ir jādodas uz Misūri, kas būs viņa darba vieta.

    56. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Kērtlandē, Ohaio štatā, 1831. gada jūnijā (History of the Church, 1. sēj., 186–188. lpp.). Ezra Teirs, kurš bija ticis norīkots ceļot uz Misūri ar Tomasu B. Maršu (skat. 52:22), nevarēja uzsākt savu misiju, kad pēdējais bija gatavs. Elders Teirs nebija gatavs doties ceļā tādēļ, ka viņš bija iesaistīts problēmās Tompsonā, Ohaio štatā (skat. 54. nodaļas priekšvārdu). Tas Kungs atbildēja uz Pravieša lūgumu par šo lietu, dodot šo atklāsmi.

    1–2, Svētajiem ir jāuzņemas savs krusts un jāseko Tam Kungam, lai iegūtu glābšanu; 3–13, Tas Kungs pavēl un atsauc, un nepaklausīgie tiek padzīti; 14–17, Ak vai bagātajiem, kas nepalīdzēs nabagiem, un ak vai nabagiem, kuru sirdis nav salauztas; 18–20, Svētīti ir nabagie, kas ir šķīsti sirdī, jo viņi iemantos zemi.

    57. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Ciānā, Džeksonas pavalstī, Misūri štatā, 1831. gada 20. jūlijā (History of the Church, 1. sēj., 189–190. lpp.). Pakļaujoties Tā Kunga pavēlei (52. nodaļa), elderi bija devušies no Kērtlandes uz Misūri štatu ar daudziem dažādiem piedzīvojumiem un zināmu pretestību. Domājot par lamaniešu stāvokli un civilizācijas, kultūras trūkumu, un reliģiju starp cilvēkiem vispār, Pravietis izsaucās: „Kad tuksnesis uzplauks kā roze? Kad Ciāna tiks uzcelta savā godībā, un kur Tavs templis stāvēs, pie kura visas tautas nāks pēdējās dienās?” (History of the Church, 1. sēj. 189. lpp.). Pēc tam viņš saņēma šo atklāsmi.

    1–3, Independence, Misūri štatā ir vieta Ciānas pilsētai un templim; 4–7, Svētajiem ir jāpērk zemes un jāsaņem mantojums šajā apgabalā; 8–16, Sidnijam Gilbertam ir jānodibina veikals, V. V. Felpsam ir jābūt iespiedējam un Oliveram Kauderijam ir jārediģē materiāls publicēšanai.

    58. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Ciānā, Džeksonas apgabalā, Misūri štatā, 1831. gada 1. augustā (History of the Church, 1. sēj., 190–195. lpp.). Pirmajā sabata dienā pēc Pravieša un to, kas bija ar viņu, ierašanās Džeksonas apgabalā, Misūri štatā, tika noturēts dievkalpojums, kurā divi cilvēki caur kristīšanos tika pieņemti par Baznīcas locekļiem. Tās nedēļas laikā ieradās daži no Kolesvillas svētajiem no Tompsonas draudzes un citi (skat. 54. nodaļu). Daudzi dedzīgi vēlējās uzzināt Tā Kunga gribu attiecībā uz viņiem jaunajā sapulcēšanās vietā.

    1–5, Tie, kas izturēs bēdas, tiks kronēti ar godību; 6–12, Svētajiem ir jāsagatavojas Jēra kāzām un Tā Kunga mielastam; 13–18, Bīskapi ir soģi Israēlā; 19–23, Svētajiem ir jāklausa zemes likumiem; 24–29, Cilvēkiem ir jāizmanto sava rīcības brīvība, lai darītu labu; 30–33, Tas Kungs pavēl un atsauc; 34–43, Lai nožēlotu grēkus, cilvēkiem ir jāatzīst un jāatmet savi grēki; 44–58, Svētajiem ir jānopērk savs mantojums un jāsapulcējas Misūri; 59–65, Evaņģēlijam ir jātiek pasludinātam ikvienai radībai.

    59. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Ciānā, Džeksonas apgabalā, Misūri štatā, 1831. gada 7. augustā (History of the Church, 1. sēj., 196–201. lpp.). Ievadot šīs atklāsmes pierakstu, Pravietis apraksta Ciānas zemi, kur tad ļaudis bija sapulcināti. Šī zeme tika iesvētīta, kā Tas Kungs bija norādījis, un vieta nākamajam templim bija veltīta. Tas Kungs dod šīs pavēles īpaši piemērotas svētajiem Ciānā.

    1–4, Uzticīgie svētie Ciānā tiks svētīti; 5–8, Viņiem ir jāmīl un jākalpo Tam Kungam, un jātur Viņa pavēles; 9–19, Turot Tā Kunga dienu svētu, svētie tiek svētīti laicīgi un garīgi; 20–24, Taisnīgajiem tiek apsolīts miers šinī pasaulē un mūžīgā dzīve nākamajā pasaulē.

    60. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Džeksonas apgabalā, Misūri štatā, 1831. gada 8. augustā (History of the Church, 1. sēj., 201–202. lpp.). Šajā gadījumā elderi, kuri bija nozīmēti atgriezties Austrumu daļā, vēlējās zināt kā viņiem rīkoties un pa kādu maršrutu un kādā veidā doties.

    1–9, Elderiem ir jāsludina evaņģēlijs ļauno sanāksmēs; 10–14, Viņi nedrīkst veltīgi izšķiest savu laiku, nedz aprakt savus talantus; 15–17, Viņi var mazgāt savas kājas kā liecību pret tiem, kas atraidīs evaņģēliju.

    61. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Misūri upes krastā, Makilveinbendā, 1831. gada 12. augustā (History of the Church, 1. sēj. 202–205. lpp.). Atpakaļceļā uz Kērtlandi Pravietis un desmit elderi ceļoja lejup pa Misūri upi kanoe laivās. Ceļojuma trešajā dienā bija piedzīvotas daudzas bīstamas situācijas. Elders Viljams V. Felpss vīzijā dienas gaismā redzēja postītāju, brāžoties spēkā pār ūdens virsu.

    1–12, Tas Kungs ir noteicis daudzas iznīcības uz ūdeņiem; 13–22, Ūdeņi tika Jāņa nolādēti, un postītājs brāžas pār to virsu; 23–29, Dažiem ir vara pavēlēt ūdeņiem; 30–35, Elderiem ir jāceļo pa divi un jāsludina evaņģēlijs; 36–39, Viņiem ir jāsagatavojas Cilvēka Dēla atnākšanai.

    62. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Misūri upes krastā Čaritonā, Misūri štatā, 1831. gada 13. augustā (History of the Church, 1. sēj., 205–206. lpp.). Tajā dienā Pravietis un viņa grupa, kas bija ceļā no Independences uz Kērtlandi, satika dažus elderus, kas bija ceļā uz Ciānas zemi, un, pēc prieka pilniem sveicieniem, saņēma šo atklāsmi.

    1–3, Liecības tiek ierakstītas debesīs; 4–9, Elderiem ir jāceļo un jāsludina, atbilstoši saprātam un kā norāda Gars.

    63. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Kērtlandē, Ohaio štatā, 1831. gada augusta beigās (History of the Church, 1. sēj., 206–211. lpp.). Pravietis, Sidnijs Rigdons un Olivers Kauderijs bija ieradušies Kērtlandē 27. augustā no sava Misūri apmeklējuma. Ievadot šīs atklāsmes pierakstu, Pravietis rakstīja: „Šajās Baznīcas bērnu dienās tur bija dedzīga vēlēšanās saņemt Tā Kunga vārdu par katru jautājumu, kas jebkādā veidā attiecās uz mūsu glābšanu; un tā kā Ciānas zeme tagad bija vissvarīgākais laicīgais objekts acu priekšā, Es jautāju Tam Kungam pēc tālākās informācijas par Svēto sapulcināšanu un šīs zemes pirkšanu, un citām lietām (History of the Church, 1. sēj. 207. lpp.).

    1–6, Dusmu diena nāks pār ļaunajiem; 7–12, Zīmes nāk ar ticību; 13–19, Laulības pārkāpējs sirdī noliegs ticību un tiks iemests uguns jūrā; 20, Uzticīgie saņems mantojumu uz apskaidrotās zemes; 21, Pilna atskaite par notikumiem Apskaidrošanas kalnā vēl nav tikusi atklāta; 22–23, Paklausīgie saņem valstības noslēpumus; 24–31, Zeme mantojumiem Ciānā ir jānopērk; 32–35, Tas Kungs nosaka karus un ļaunie nogalina ļaunos; 36–48, Svētajiem ir jāsapulcējas Ciānā un jānodrošina nauda, lai to uzceltu; 49–54, Uzticīgajiem ir nodrošinātas svētības Otrajā Atnākšanā, augšāmcelšanās reizē un Tūkstošgades laikā; 55–58, Šī ir brīdināšanas diena; 59–66, Tā Kunga Vārdu nelietīgi valkā tie, kas to izmanto bez pilnvarām.

    64. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Baznīcas elderiem Kērtlandē, Ohaio štatā, 1831. gada 11. septembrī (History of the Church, 1. sēj. 211–214. lpp.). Pravietis gatavojās pārcelties uz Hiramu, Ohaio štatā, lai atsāktu savu darbu pie Bībeles tulkošanas, kas bija atlikts malā, kamēr viņš bija bijis Misūri. Brāļu grupa, kuriem bija pavēlēts doties uz Ciānu (Misūri štatā), bija nopietni uzsākuši sagatavošanos, lai dotos ceļā oktobrī. Šajā aizņemtajā laikā šī atklāsme tika saņemta.

    1–11, Svētajiem tiek pavēlēts, lai tie piedotu cits citam, lai viņos nepaliktu lielāks grēks; 12–22, Tiem, kas nenožēlo grēkus, jātiek vestiem Baznīcas priekšā; 23–25, Tas, kas maksā desmito tiesu, netiks sadedzināts Tā Kunga atnākšanā; 26–32, Svētie tiek brīdināti par parādiem; 33–36, Dumpīgie tiks padzīti no Ciānas; 37–40, Baznīca tiesās tautas; 41–43, Ciāna plauks.

    65. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Hiramā, Ohaio štatā, 1831. gada oktobrī (History of the Church, 1. sēj., 218. lpp.). Pravietis apzīmēja šo atklāsmi kā lūgšanu.

    1–2, Dieva valstības atslēgas ir nodotas cilvēkam uz zemes, un evaņģēlija lieta triumfēs; 3–6, Debesu Tūkstošgades valstība nāks un pievienosies Dieva valstībai uz zemes.

    66. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Oranjē, Ohaio štatā, 1831. gada 25. oktobrī (History of the Church, 1. sēj., 219–221. lpp.). Tā bija svarīgas konferences pirmā diena. Ievadot šo atklāsmi, Pravietis rakstīja: „Pēc Viljama E. Maklellina lūguma es vaicāju Tam Kungam un saņēmu sekojošo” (History of the Church, 1. sēj., 220. lpp.).

    1–4, Mūžīgā derība ir evaņģēlija pilnība; 5–8, Elderiem ir jāsludina, jāliecina un jāpārspriež ar ļaudīm; 9–13, Uzticīga garīgā kalpošana nodrošina mūžīgās dzīves mantojumu.

    67. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Hiramā, Ohaio štatā, 1831. gada novembrī (History of the Church, 1. sēj. 224–225. lpp.). Tajā laikā notika īpaša konference, un tika apspriestas un gatavotas publicēšanai atklāsmes, kas jau bija saņemtas no Tā Kunga caur Pravieti (skat. 1. nodaļas priekšvārdu). Tika nolemts, ka Olivers Kauderijs un Džons Vitmers paņems atklāsmju manuskriptus uz Independenci, kur V. V. Felpss tos publicēs kā Pavēļu Grāmatu. Daudzi no brāļiem sniedz svinīgu liecību, ka atklāsmes, kas tad bija savāktas publikācijai, patiešām bija patiesas, kā to liecināja Svētais Gars, kas tika izliets pār viņiem. Pravietis pierakstīja, ka pēc tam, kad bija saņemta atklāsme, kas pazīstama kā 1. nodaļa, bija dažas negatīvas runas par valodu, kas izmantota atklāsmēs. Sekoja šī atklāsme.

    1–3, Tas Kungs dzird lūgšanas un uzrauga Savus elderus; 4–9, Viņš izaicina visgudrāko personu atdarināt kaut mazāko no Viņa atklāsmēm; 10–14, Uzticīgie elderi tiks atdzīvināti Garā un redzēs Dieva vaigu.

    68. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Hiramā, Ohaio štatā, 1831. gada novembrī, pēc Orsona Haida, Lūkas S. Džonsona, Laimena E. Džonsona un Viljama E. Maklellina lūguma (History of the Church, 1. sēj., 227–229. lpp.). Kaut gan šī atklāsme tika dota, atbildot uz aizlūgšanu par to, lai Tā Kunga prāts attiecībā uz nosauktajiem elderiem tiktu darīts zināms, daudz no satura attiecas uz visu Baznīcu.

    1–5, Elderu vārdi, kad viņi ir Svētā Gara iedvesmoti, ir Svētie Raksti; 6–12, Elderiem ir jāsludina un jākristī, un zīmes sekos tiem, kas patiesi tic; 13–24, Pirmdzimtais no Ārona dēliem var kalpot kā prezidējošais bīskaps (tas ir, turēt vadības atslēgas kā bīskaps) Augstākā Prezidija vadībā; 25–28, Vecākiem tiek pavēlēts mācīt evaņģēliju saviem bērniem; 29–35, Svētajiem ir jāievēro sabats, cītīgi jāstrādā un jālūdz.

    69. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Hiramā, Ohaio štatā, 1831. gada novembrī (History of the Church, 1. sēj., 234–235. lpp.). Atklāsmju apkopojums, ko bija domāts drīz publicēt, bija apstiprināts īpašā konferencē 1. novembrī. 3. novembrī atklāsme, kas šeit parādās kā 133. nodaļa, tika pievienota un nosaukta par Pielikumu. Ar konferences lēmumu Olivers Kauderijs tika nozīmēts aiznest apkopoto atklāsmju un pavēļu manuskriptu uz Independenci, Misūri štatā, publicēšanai. Viņam arī bija jāpaņem līdzi nauda, kas bija saziedota Baznīcas uzcelšanai Misūri. Tā kā viņa ceļš vestu to cauri reti apdzīvotām zemēm uz pierobežu, bija vēlams ceļabiedrs.

    1–2, Džonam Vitmeram ir jāpavada Olivers Kauderijs uz Misūri; 3–8, Viņam arī ir jāsludina un jāvāc, jāpieraksta un jāraksta vēsturiski dati.

    70. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Kērtlandē, Ohaio štatā, 1831. gada 12. novembrī (History of the Church, 1. sēj., 235–237. lpp.). Pravieša rakstītā vēsture dara zināmu, ka četras īpašas konferences tika noturētas no 1. līdz 12. novembrim ieskaitot. Pēdējā no šīm sapulcēm tika apspriesta Pavēļu Grāmatas, vēlāk sauktas „Mācība un Derības” lielā nozīme; un Pravietis to nosauca kā „Baznīcas pamatu šajās pēdējās dienās, un labumu pasaulei, kas parāda, ka mūsu Glābēja valstības noslēpumu atslēgas atkal ir uzticētas cilvēkam” (History of the Church, 1. sēj., 235. lpp.).

    1–5, Pārvaldniekiem tiek noteikts publicēt atklāsmes; 6–13, Tie, kas dara garīgas lietas, ir savas algas cienīgi; 14–18, Svētajiem ir jābūt vienlīdzīgiem laicīgajās lietās.

    71. nodaļa

    Atklāsme, dota Pravietim Džozefam Smitam un Sidnijam Rigdonam Hiramā, Ohaio štatā, 1831. gada 1. decembrī (History of the Church, 1. sēj., 238–239. lpp.). Pravietis bija turpinājis tulkot Bībeli ar Sidniju Rigdonu kā savu pierakstītāju, līdz šī atklāsme tika saņemta, kad tulkošana uz laiku tika atlikta, tā lai viņi varētu izpildīt to norādījumu, kas šeit dots. Brāļiem bija jādodas sludināt, lai mazinātu nedraudzīgās jūtas, kas bija izveidojušās pret Baznīcu dažu, atkritēja Ezras Būta, avīžu rakstu publikāciju rezultātā.

    1–4, Džozefs Smits un Sidnijs Rigdons tiek sūtīti pasludināt evaņģēliju; 5–11, Svēto ienaidnieki tiks satriekti.

    72. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Kērtlandē, Ohaio štatā, 1831. gada 4. decembrī (History of the Church, 1. sēj. 239–241. lpp.). Daži elderi un Baznīcas locekļi bija sapulcējušies, lai mācītos savus pienākumus un tiktu tālāk izglītoti Baznīcas mācībās. Šī nodaļa ir divu atklāsmju apkopojums, kuras tika saņemtas tajā pašā dienā. 1. līdz 8. pants pavēsta par Nevela K. Vitneja aicinājumu būt par bīskapu. Viņš tika aicināts un iecelts, pēc tam tika saņemti 9. līdz 26. pants, kas sniedz papildus informāciju attiecībā uz bīskapa pienākumiem.

    1–8, Elderiem ir jāsniedz atskaite par viņu pārvaldījumu bīskapam; 9–15, Bīskapam ir jātur krātuve un jārūpējas par nabagiem un trūkumcietējiem; 16–26, Bīskapiem ir jāapliecina elderu cienīgums.

    73. nodaļa

    Atklāsme, dota Pravietim Džozefam Smitam un Sidnijam Rigdonam Hiramā, Ohaio štatā, 1832. gada 10. janvārī (History of the Church, 1. sēj. 241–242. lpp.). Kopš pagājušā decembra sākuma Pravietis un Sidnijs bija iesaistīti sludināšanā, un šādā veidā daudz bija paveikts nelabvēlīgo jūtu mazināšanai, kas bija radušās pret Baznīcu (skat. 71. nodaļas priekšvārdu).

    1–2, Elderiem ir jāturpina sludināt; 3–6, Džozefam Smitam un Sidnijam Rigdonam ir jāturpina tulkot Bībeli, līdz tā tiks pabeigta.

    74. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Hiramā, Ohaio štatā, 1832. gada janvārī (History of the Church, 1. sēj. 242. lpp.). Pravietis raksta: „Saņemot iepriekšējo Tā Kunga vārdu [M&D 73.], es atsāku Svēto Rakstu tulkošanu, un strādāju uzcītīgi gandrīz līdz pašai konferencei, kurai bija jāsanāk 25. janvārī. Šajā laikā es arī saņēmu sekojošo, kā 1. vēstules korintiešiem 7. nodaļas 14. panta izskaidrojumu” (History of the Church, 1. sēj. 242. lpp.).

    1–5, Pāvils iesaka savu dienu Baznīcai neturēt Mozus likumu; 6–7, Mazi bērni ir svēti un ir svētīti caur Izpirkšanu.

    75. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Amherstā, Ohaio štatā, 1832. gada 25. janvārī (History of the Church, 1. sēj. 242–245. lpp.). Tajā laikā notika konference, kas iepriekš bija noteikta. Šinī konferencē Džozefs Smits tika atbalstīts un iecelts par Augstās Priesterības prezidentu. Daži elderi, kuri bija sastapušies ar grūtībām, vedot cilvēkus pie sapratnes par viņu vēstījumu, vēlējās uzzināt sīkāk attiecībā uz saviem tiešajiem pienākumiem. Sekoja šī atklāsme.

    1–5, Uzticīgie elderi, kuri sludina evaņģēliju, iematos mūžīgo dzīvi; 6–12, Lūdziet, lai saņemtu Mierinātāju, kurš māca visas lietas; 13–22, Elderi spriedīs tiesu pār tiem, kuri noraida viņu vēstījumu; 23–36, Misionāru ģimenēm ir jāsaņem palīdzība no Baznīcas.

    76. nodaļa

    Vīzija, dota Pravietim Džozefam Smitam un Sidnijam Rigdonam Hiramā, Ohaio štatā, 1832. gada 16. februārī (History of the Church, 1. sēj. 245–252. lpp.). Ievadot savu šīs vīzijas pierakstu, Pravietis rakstīja: „Atgriezies no Amherstas konferences, es apkopoju Svēto Rakstu tulkojumu. No dažādām atklāsmēm, kas bija tikušas saņemtas, bija acīm redzams, ka daudzi svarīgi punkti, kas attiecas uz cilvēka glābšanu, bija izņemti no Bībeles, vai pazaudēti, pirms tā tika sastādīta. Kļuva pats par sevi saprotams no palikušajām patiesībām, ka, ja Dievs atalgo katru atbilstoši darbiem, kas veikti ķermenī, terminam „debesis”, saprotot ar to svēto mūžīgās mājas, ir jāietver sevī vairāk nekā viena valstība. Atbilstoši, tulkojot Jāņa evaņģēliju, es un elders Rigdons redzējām sekojošo vīziju” (History of the Church, 1. sēj. 245. lpp.). Tas bija pēc tam, kad Pravietis bija pārtulkojis Jāņa 5:29, kad tika dota šī vīzija.

    1–4, Tas Kungs ir Dievs; 5–10, Valstības noslēpumi tiks atklāti visiem uzticīgajiem; 11–17, Visi augšāmcelsies pie taisno un netaisno augšāmcelšanās; 18–24, Daudzu pasauļu iedzīvotāji ir dzimuši par Dieva dēliem un meitām caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu; 25–29, Dieva eņģelis krita un kļuva par velnu; 30–49, Pazušanas dēli cieš mūžīgo sodību, visi pārējie iegūst noteiktu glābšanas pakāpi; 50–70, Tiek aprakstīta paaugstināto būtņu godība un alga celestiālajā valstībā; 71–80, Tiek aprakstīti tie, kas iemantos terestriālo valstību; 81–113, Tiek izskaidrots to stāvoklis, kas ir telestiālajā, terestriālajā un celestiālajā valstībā; 114–119, Uzticīgie var redzēt un saprast Dieva valstības noslēpumus ar Svētā Gara spēku.

    77. nodaļa

    Atklāsme, dota Pravietim Džozefam Smitam Hiramā, Ohaio štatā, 1832. gada martā (History of the Church, 1. sēj. 253–255. lpp.). Pravietis rakstīja: „Saistībā ar Svēto Rakstu tulkošanu Es saņēmu sekojošo Svētā Jāņa Atklāsmes izskaidrojumu (History of the Church, 1. sēj. 253. lpp.).

    1–4, Zvēriem ir gari un tie dzīvos mūžīgā laimē uz nemirstīgas zemes; 5–7, Šīs zemes laicīgā eksistence ir 7000 gadu; 8–10, Dažādi eņģeļi atjauno evaņģēliju un kalpo uz zemes; 11, 144000 apzīmogošana; 12–14, Kristus nāks septītā gadu tūkstoša sākumā; 15, Divi pravieši tiks celti jūdu tautai.

    78. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Hiramā, Ohaio štatā, 1832. gada martā (History of the Church, 1. sēj. 255–257. lpp.). Džozefam Smitam no Tā Kunga tika norādīta kārtība ar nolūku izveidot krātuvi nabadzīgajiem. Ne vienmēr bija vēlams, lai to indivīdu vārdi, pie kuriem Tas Kungs vērsās atklāsmēs, būtu zināmi pasaulei; tādēļ, publicējot šo un dažas sekojošās atklāsmes, brāļi tika saukti citos vārdos, nevis savos īstajos. Kad nepieciešamība turēt indivīdu vārdus noslēpumā bija beigusies, viņu īstie vārdi tika doti iekavās. Tā kā šodien vairs nav lielas nozīmes turpināt lietot šifrētos vārdus, tagad šeit tiek lietoti tikai īstie vārdi, kā dots oriģinālajā manuskriptā.

    1–4, Svētajiem ir jānodibina un jāizveido krātuve; 5–12, Gudra viņu īpašumu izmantošana vedīs uz glābšanu; 13–14, Baznīcai ir jābūt neatkarīgai no zemes spēkiem; 15–16, Mihaēls (Ādams) kalpo Svētā (Kristus) vadībā; 17–22, Svētīti ir uzticīgie, jo tie iemantos visu.

    79. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Hiramā, Ohaio štatā, 1832. gada martā (History of the Church, 1. sēj. 257. lpp.).

    1–4, Jareds Kārters tiek aicināts sludināt evaņģēliju ar Mierinātāju.

    80. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Hiramā, Ohaio štatā, 1832. gada martā (History of the Church, 1. sēj. 257. lpp.).

    1–5, Stīvens Bērnets un Edens Smits tiek aicināti sludināt jebkurā vietā, ko viņi izvēlēsies.

    81. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Hiramā, Ohaio štatā, 1832. gada martā (History of the Church, 1. sēj. 257–258. lpp.). Frederiks G. Viljamss tiek aicināts būt par augsto priesteri un padomnieku Augstās Priesterības prezidijā. Vēsturiskie pieraksti rāda, ka tad, kad šī atklāsme tika saņemta 1832. gada martā, tā aicināja Džessi Gauzi prezidijā Džozefa Smita padomnieka amatā. Tomēr, kad viņš nespēja turpināt tādā veidā, kas atbilstu šim aicinājumam, aicinājums pēc tam tika pārcelts uz Frederiku G. Viljamsu. Atklāsme (datēta ar 1832. gada martu) ir jāuzskata par soli uz oficiālu Augstākā Prezidija izveidošanu, konkrēti aicinot padomnieka amatā šajā institūcijā un izskaidrojot šīs iecelšanas dievišķīgumu. Brālis Gauze kalpoja kādu laiku, bet tika izslēgts no Baznīcas 1832. gada decembrī. Brālis Viljamss tika iecelts minētajā amatā 1833. gada 18. martā.

    1–2, Valstības atslēgas vienmēr tur Augstākais Prezidijs; 3–7, Ja Frederiks G. Viljamss būs uzticīgs šajā kalpošanā, viņam būs mūžīgā dzīve.

    82. nodaļa

    Atklāsme, dota Pravietim Džozefam Smitam Džeksonas apgabalā, Misūri štatā, 1832. gada 26. aprīlī (History of the Church, 1. sēj. 267–269.lpp.). Šis notikums bija Baznīcas vispārējā padome, kurā Pravietis Džozefs Smits tika atbalstīts kā Augstās Priesterības prezidents, šajā amatā viņš jau iepriekš bija iecelts augsto priesteru, elderu un Baznīcas locekļu konferencē Amherstā, Ohaio štatā, 1832. gada 25. janvārī (skat. 75. nodaļas priekšvārdu). Agrāk neparasti vārdi tika izmantoti šīs atklāsmes publikācijā, lai noslēptu nosaukto personu identitāti (skat. 78. nodaļas priekšvārdu).

    1–4, Kur daudz tiek dots, daudz tiek prasīts; 5–7, Tumsība valda pasaulē; 8–13, Tas Kungs ir saistīts, kad mēs darām to, ko Viņš saka; 14–18, Ciānai jāpieaug skaistumā un svētumā; 19–24, Katram cilvēkam ir jāmeklē labums savam tuvākam.

    83. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Independencē, Misūri štatā 1832. gada 30. aprīlī (History of the Church, 1. sēj. 269–270. lpp.). Šī atklāsme tika saņemta, kad Pravietis sēdēja padomē ar saviem brāļiem.

    1–4, Sievietēm un bērniem ir tiesības uz uzturu no saviem vīriem un tēviem; 5–6, Atraitnēm un bāreņiem ir tiesības uz uzturu no Baznīcas.

    84. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Kērtlandē, Ohaio štatā, 1832. gada 22. un 23. septembrī (History of the Church, 1. sēj. 286–295. lpp.). Septembra mēnesī elderi sāka atgriezties no savām misijām austrumu zemēs un atskaitīties par saviem darbiem. Tas bija tad, kad viņi bija kopā šajā prieka laikā, kad sekojošais ziņojums tika saņemts. Pravietis to nosauca par atklāsmi par priesterību.

    1–5, Jaunā Jeruzāleme un templis tiks uzcelts Misūri štatā; 6–17, Tiek dota priesterības līnija no Mozus līdz Ādamam; 18–25, Lielākā priesterība tur Dieva atziņas atslēgas; 26–32, Mazākā priesterība tur eņģeļu kalpošanas un sagatavošanas evaņģēlija atslēgas; 33–44, Vīrieši iegūst mūžīgo dzīvi caur priesterības zvērestu un derību; 45–53, Kristus Gars apgaismo cilvēkus, un pasaule guļ grēkā; 54–61, Svētajiem ir jāliecina par tām lietām, ko viņi ir saņēmuši; 62–76, Viņiem ir jāsludina evaņģēlijs, un zīmes sekos; 77–91, Elderiem ir jādodas uz priekšu bez naudas maka un ceļa somas, un Tas Kungs parūpēsies par viņu vajadzībām; 92–97, Sērgas un lāsti gaida tos, kas noraida evaņģēliju; 98–102, Tiek dota jauna Ciānas pestīšanas dziesma; 103–110, Lai katrs cilvēks paliek savā paša amatā un strādā savā paša aicinājumā; 111–120, Tā Kunga kalpiem ir jāpasludina pēdējo dienu postīšanas negantība.

    85. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Kērtlandē, Ohaio štatā, 1832. gada 27. novembrī (History of the Church, 1. sēj. 298–299. lpp.). Šī nodaļa ir izvilkums no Pravieša vēstules V. V. Felpsam, kurš dzīvoja Independencē, Misūri štatā. Tā tika dota, atbildot uz jautājumu par tiem svētajiem, kuri bija pārcēlušies uz Ciānu, bet kuri nebija saņēmuši savus mantojumus, atbilstoši noteiktajai kārtībai Baznīcā.

    1–5, Mantojumiem Ciānā ir jātiek saņemtiem caur ziedošanu; 6–12, Kāds varens un stiprs dos svētajiem viņu mantojumu Ciānā.

    86. nodaļa

    Aklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Kērtlandē, Ohaio štatā 1832. gada 6. decembrī (History of the Church, 1. sēj. 300. lpp.). Šī atklāsme tika saņemta, kad Pravietis pārskatīja un rediģēja Bībeles tulkojuma manuskriptu.

    1–7, Tas Kungs atklāj līdzības par kviešiem un nezālēm nozīmi; 8–11, Viņš izskaidro priesterības svētības tiem, kas ir likumīgie mantinieki pēc miesas.

    87. nodaļa

    Atklāsme un pravietojums par karu, dots caur Pravieti Džozefu Smitu 1832. gada 25. decembrī (History of the Church, 1. sēj. 301–302. lpp.). Šī nodaļa tika saņemta laikā, kad brāļi pārdomāja un sprieda par āfrikāņu verdzību Amerikas kontinentā un cilvēku bērnu verdzību visā pasaulē.

    1–4, Tiek pareģots karš starp Ziemeļu štatiem un Dienvidu štatiem; 5–8, Lielas nelaimes kritīs pār visiem zemes iedzīvotājiem.

    88. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Kērtlandē, Ohaio štatā, 1832. gada 27. decembrī (History of the Church, 1. sēj. 302–312. lpp.). Pravietis to nosauca par „olīvas lapu… noplūktu no Paradīzes koka, Tā Kunga miera vēsts mums” (History of the Church, 1. sēj. 316. lpp.). No vēsturiskajiem pierakstiem redzams, ka daļa no šīs atklāsmes tika saņemta 1832. gada 27. un 28. decembrī, un 1833. gada 3. janvārī.

    1–5, Uzticīgie svētie saņem to Mierinātāju, kas ir mūžīgās dzīves solījums; 6–13, Viss tiek kontrolēts un vadīts ar Kristus Gaismu; 14–16, Augšāmcelšanās nāk caur pestīšanu; 17–31, Paklausība celestiālajam, terestriālajam vai telestiālajam likumam sagatavo cilvēkus atbilstošajai valstībai un godībai; 32–35, Tie, kas dzīvos grēkā, tā arī paliks nešķīsti; 36–41, Visas valstības tiek pārvaldītas ar likumu; 42–45, Dievs ir devis likumu visam; 46–50, Cilvēks sapratīs pat Dievu; 51–61, Līdzība par vīru, kas sūta savus kalpus uz lauku un pēc kārtas tos apmeklēs; 62–73, Tuvojieties Tam Kungam un jūs ieraudzīsit Viņa vaigu; 74–80, Iesvētieties un māciet viens otram valstības mācības; 81–85, Katram cilvēkam, kurš ir ticis brīdināts, ir jābrīdina savs tuvākais; 86–94, Zīmes, pamatelementu novirzes un eņģeļi sagatavo ceļu Tā Kunga atnākšanai; 95–102, Eņģeļu bazūnes sauks mirušos pēc viņu kārtas; 103–116, Eņģeļu bazūnes pasludina evaņģēlija atjaunošanu, Bābeles krišanu un diženā Dieva kauju; 117–126, Meklējiet zināšanas, veidojiet Dieva namu (templi) un tērpieties žēlsirdības saitēs; 127–141, Tiek noteikta Praviešu skolas kārtība, ieskaitot kāju mazgāšanas rituālu.

    89. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Kērtlandē, Ohaio štatā, 1833. gada 27. februārī (History of the Church, 1. sēj. 327–329. lpp.). Kā sekas tam, ka agrīnie brāļi lietoja tabaku savās sapulcēs, Pravietis sāka pārdomāt šo lietu, rezultātā viņš jautāja Tam Kungam par to. Šī atklāsme, zināma kā Gudrības Vārds, bija rezultāts. Pirmos trīs pantus Pravietis sākotnēji uzrakstīja kā iedvesmotu ievadu un aprakstu.

    1–9, Tiek aizliegta vīna, stipru dzērienu, tabakas un karstu dzērienu lietošana; 10–17, Augi, augļi, gaļa un graudi ir nolemti cilvēka un dzīvnieku lietošanai; 18–21. Paklausība evaņģēlija likumam, ieskaitot Gudrības Vārdu, nes laicīgas un garīgas svētības.

    90. nodaļa

    Atklāsme Pravietim Džozefam Smitam, dota Kērtlandē, Ohaio štatā, 1833. gada 8. martā (History of the Church, 1. sēj. 329–331. lpp.). Šī atklāsme ir nākamais solis Augstākā Prezidija izveidošanā (skat. 81. nodaļas ievadu); kā tās rezultāts, minētie padomnieki tika iecelti 1833. gada 18. martā.

    1–5, Valstības atslēgas ir nodotas Džozefam Smitam un caur viņu Baznīcai; 6–7, Sidnijam Rigdonam un Frederikam G. Viljamsam ir jākalpo Augstākajā Prezidijā; 8–11, Evaņģēlijam ir jātiek sludinātam Israēla tautām, citticībniekiem un jūdiem, katram cilvēkam dzirdot to savā mēlē; 12–18, Džozefam Smitam un viņa padomniekiem ir jāsaved kārtībā Baznīca; 19–37, Dažādiem cilvēkiem Tas Kungs dod padomu staigāt taisnīgi un kalpot Viņa valstībā.

    91. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Kērtlandē, Ohaio štatā, 1833. gada 9. martā (History of the Church, 1. sēj. 331–332. lpp.). Pravietis šajā laikā bija aizņemts ar Vecās Derības tulkošanu. Nonācis līdz to seno rakstu daļai, ko sauc par Apokrifiem, viņš jautāja Tam Kungam un saņēma šo norādījumu.

    1–3, Apokrifi lielākoties ir pārtulkoti pareizi, bet satur daudzus cilvēku roku iestarpinājumus, kas nav patiesi; 4–6, Tie dod labumu tiem, kas ir Gara apgaismoti.

    92. nodaļa

    Atklāsme, dota Pravietim Džozefam Smitam Kērtlandē, Ohaio štatā, 1833. gada 15. martā (History of the Church, 1. sēj. 333. lpp.). Atklāsme bija adresēta Frederikam G. Viljamsam, kurš nesen bija ticis nozīmēts par padomnieku Augstākajā Prezidijā.

    1–2, Tas Kungs dod pavēli attiecībā uz uzņemšanu Apvienotajā ordenī.

    93. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Kērtlandē, Ohaio štatā, 1833. gada 6. maijā (History of the Church, 1. sēj. 343–346. lpp.).

    1–5, Visi, kas ir uzticīgi, redzēs To Kungu; 6–18, Jānis liecina, ka Dieva Dēls gāja no labvēlības uz labvēlību, līdz Viņš saņēma Tēva godības pilnību; 19–20, Uzticīgie cilvēki, iedami no labvēlības uz labvēlību, arī saņems no Viņa pilnības; 21–22, Tie, kas ir piedzimuši caur Kristu, ir Pirmdzimtā Baznīca; 23–28, Kristus saņēma visas patiesības pilnību, un cilvēks ar paklausību var darīt tāpat; 29–32, Cilvēks bija sākumā ar Dievu; 33–35, Elementi ir mūžīgi, un cilvēks var saņemt prieka pilnību pie augšāmcelšanās; 36–37, Dieva godība ir saprāts; 38–40, Bērni ir nevainīgi Dieva priekšā Kristus pestīšanas dēļ; 41–53, Vadošajiem brāļiem tiek pavēlēts savest kārtībā savas ģimenes.

    94. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Kērtlandē, Ohaio štatā, 1833. gada 6. maijā (History of the Church, 1. sēj. 346–347. lpp.). Hairams Smits, Reinolds Kehūns un Džareds Kārters tiek nozīmēti kā Baznīcas celtniecības komiteja.

    1–9, Tas Kungs dod pavēli attiecībā uz nama uzsliešanu prezidija darbam; 10–12, Ir jāuzceļ nams spiestuvei; 13–17, Tiek noteikti dažādi mantojumi.

    95. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Kērtlandē, Ohaio štatā 1833. gada 1. jūnijā (History of the Church, 1. sēj. 350–352. lpp.). Šī atklāsme ir turpinājums dievišķajiem norādījumiem uzcelt namus pielūgšanai un apmācībai, īpaši Tā Kunga namu (skat. 88:119–136 un 94. nodaļu).

    1–6, Svētie tiek pārmācīti par viņu nespēju uzcelt Tā Kunga namu; 7–10, Tas Kungs vēlas izmantot Savu namu, lai apdavinātu Savus ļaudis ar spēku no augšienes; 11–17, Namam ir jātop iesvētītam kā pielūgšanas vietai un Apustuļu skolai.

    96. nodaļa

    Atklāsme, dota Pravietim Džozefam Smitam 1833. gada 4. jūnijā, kura parāda pilsētas jeb Ciānas staba Kērtlandē, Ohaio štatā kārtību kā paraugu svētajiem Kērtlandē (History of the Church, 1. sēj. 352—353. lpp.). Tajā laikā notika augsto priesteru konference, un pārdomu galvenais temats bija noteiktu zemju pārvaldīšana, kas pazīstamas kā Frenča ferma, kas piederēja Baznīcai netālu no Kērtlandes. Tā kā konference nevarēja vienoties, kura pārziņā būs ferma, visi piekrita jautāt par to Tam Kungam.

    1, Ciānas Kērtlandes stabam ir jākļūst stipram; 2–5, Bīskapam ir jāsadala mantojums svētajiem; 6–9, Džonam Džonsonam ir jākļūst par Apvienotā ordeņa locekli.

    97. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Kērtlandē, Ohaio štatā, 1833. gada 2. augustā (History of the Church, 1. sēj. 400–402. lpp.). Šī atklāsme sīki aplūko svēto lietas Ciānā, Džeksonas apgabalā, Misūri štatā, atbildot uz Pravieša lūgumu Tam Kungam pēc informācijas. Baznīcas locekļi Misūri štatā tajā laikā bija pakļauti smagām vajāšanām un, 1833. gada 23. jūlijā, bija spiesti parakstīt vienošanos par Džeksonas apgabala pamešanu.

    1–2, Daudzi no svētajiem Ciānā (Džeksonas apgabalā, Misūri štatā) ir svētīti par savu uzticību; 3–5, Pārlijs P. Prets tiek uzslavēts par savu darbu skolā Ciānā; 6–9, Tie, kas ievēro savas derības, tiek Tā Kunga pieņemti; 10–17, Ciānā ir jātiek uzceltam namam, kurā sirdsšķīstie redzēs Dievu; 18–21, Ciāna ir sirdsšķīstie; 22–28, Ciāna izbēgs no Tā Kunga pletnes, ja viņa būs uzticīga.

    98. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Kērtlandē, Ohaio štatā, 1833. gada 6. augustā (History of the Church, 1. sēj. 403–406. lpp.). Šī atklāsme nāca kā rezultāts svēto vajāšanām Misūri štatā. Bija dabiski, ka svētie Misūri, cietuši fiziski un arī zaudējuši īpašumu, justu noslieci uz atmaksu un atriebību. Tādēļ Tas Kungs deva šo atklāsmi. Kaut arī daži jaunumi par problēmām Misūri, bez šaubām, bija sasnieguši Pravieti Kērtlandē (deviņsimt jūdžu tālu), situācijas nopietnība šajā datumā varēja būt zināma viņam tikai ar atklāsmi.

    1–3, Svēto ciešanas būs viņu labumam; 4–8, Svētajiem ir jāatbalsta zemes konstitucionālo likumu; 9–10, Godīgi, gudri un labi cilvēki ir jāatbalsta laicīgajā valdībā; 11–15, Tiem, kuri noliks savas dzīvības Tā Kunga lietā, būs mūžīgā dzīve; 16–18, Atsauciet karu un pasludiniet mieru; 19–22, Svētie Kērtlandē tiek norāti un tiem tiek pavēlēts nožēlot grēkus; 23–32, Tas Kungs atklāj Savus likumus, kas nosaka vajāšanas un ciešanas, kuras uzspiestas Viņa ļaudīm; 33–38, Karš ir attaisnojams vienīgi tad, kad Tas Kungs to pavēl; 39–48, Svētajiem ir jāpiedod saviem ienaidniekiem, kuri, ja viņi nožēlos grēkus, arī izbēgs no Tā Kunga atriebības.

    99. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Džonam Murdokam, 1832. gada augustā Hiramā, Ohaio štatā. Kaut arī Mācības un Derību izdevumi, sākot ar 1876. gadu, ir uzskaitījuši šo atklāsmi kā saņemtu Kērtlandē, 1833. gada augustā, agrākie izdevumi un citi vēsturiskie ieraksti apstiprina šo pareizo informāciju.

    1–8, Džons Murdoks tiek aicināts sludināt evaņģēliju, un tie, kas pieņem viņu, pieņem To Kungu un iegūs žēlastību.

    100. nodaļa

    Atklāsme, dota Pravietim Džozefam Smitam un Sidnijam Rigdonam Perisburgā, Ņujorkas štatā, 1833. gada 12. oktobrī (History of the Church, 1. sēj. 416., 419–421. lpp.). Divi brāļi, kas bija bijuši prom no savām ģimenēm vairākas dienas, sajuta zināmas bažas par tām.

    1–4, Džozefam un Sidnijam jāsludina evaņģēlijs dvēseļu glābšanai; 5–8, Tanī pašā stundā tiem taps dots, kas tiem jārunā; 9–12, Sidnijam ir jābūt runasvīram un Džozefam ir jābūt atklājējam un varenam liecībā; 13–17, Tas Kungs cels šķīstus ļaudis, un paklausīgie taps izglābti.

    101. nodaļa

    Atklāsme, dota Pravietim Džozefam Smitam Kērtlandē, Ohaio štatā, 1833. gada 16. decembrī (History of the Church, 1. sēj. 458–464. lpp.). Šajā laikā svētie, kuri bija sapulcējušies Misūri, cieta lielas vajāšanas. Pūlis bija padzinis tos no viņu mājām Džeksonas apgabalā un daži no svētajiem centās iekārtoties Van Burenas apgabalā, taču vajāšanas tiem sekoja. Lielākā daļa svēto tajā laikā bija Kleijas apgabalā Misūri štatā. Bija daudz nāves draudu pret atsevišķiem Baznīcas locekļiem. Ļaudis bija zaudējuši mājas iedzīvi, apģērbu, mājdzīvniekus un citu personīgo īpašumu, un liela daļa no viņu labības bija iznīcināta.

    1–8, Svētie tiek pārmācīti un mocīti savu pārkāpumu dēļ; 9–15, Tā Kunga sašutums kritīs pār tautām, bet Viņa ļaudis tiks sapulcināti un mierināti; 16–21, Ciāna un tās stabi tiks nostiprināti; 22–31, Tiek izklāstīta dzīves būtība Tūkstošgades laikā; 32–42, Tad svētie tiks svētīti un atalgoti; 43–62, Līdzība par augstmani un eļļas kokiem vēsta par grūtībām un galīgo Ciānas pestīšanu; 63–75, Svētajiem ir jāturpina pulcēties kopā; 76–80, Tas Kungs izveidoja Savienoto Valstu konstitūciju; 81–101, Svētajiem ir neatlaidīgi jāprasa pēc atlīdzības par pārestībām, atbilstoši līdzībai par sievieti un netaisnīgo tiesnesi.

    102. nodaļa

    Baznīcas pirmās Augstās Padomes veidošanas protokols, Kērtlandē, Ohaio štatā, 1834. gada 17. februārī (History of the Church, 2. sēj. 28–31. lpp.). Oriģinālo protokolu rakstīja elderi Olivers Kauderijs un Orsons Haids. Divas dienas vēlāk protokolu izlaboja Pravietis, nolasīja to Augstajai Padomei un Padome to pieņēma. Pravietis Džozefs Smits 1835. gadā, kad viņš gatavoja šo nodaļu izdošanai Mācībā un Derībās, pievienoja tai 30. līdz 32. pantu, kuri runā par Divpadsmit apustuļu padomi.

    1–8, Augstā Padome ir nozīmēta, lai risinātu nozīmīgas grūtības, kuras rodas Baznīcā; 9–18, Tiek dota procedūra izskatāmajām lietām; 19–23, Padomes prezidents pieņem lēmumu; 24–34, Tiek noteikta pārsūdzēšanas procedūra.

    103. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Kērtlandē, Ohaio štatā, 1834. gada 24. februārī (History of the Church, 2. sēj., 36–39. lpp.). Šī atklāsme tika saņemta pēc Pārlija P. Preta un Laimena Vaita ierašanās Kērtlandē, Ohaio štatā, kuri bija nākuši no Misūri štata, lai apspriestos ar Pravieti attiecībā uz palīdzību un svēto atjaunošanu viņu zemēs Džeksonas apgabalā.

    1–4, Kāpēc Tas Kungs ļāva, lai svētie Džeksonas apgabalā tiktu vajāti; 5–10, Svētie gūs virsroku, ja viņi turēs pavēles; 11–20, Ciānas pestīšana nāks ar spēku, un Tas Kungs ies Saviem ļaudīm pa priekšu; 21–28, Svētajiem ir jāsapulcējas Ciānā, un tie, kas noliek savas dzīvības, tās atkal atradīs; 29–40, Dažādi brāļi tiek aicināti veidot Ciānas nometni un doties uz Ciānu; viņiem tiek apsolīta uzvara, ja viņi būs uzticīgi.

    104. nodaļa

    Atklāsme, dota Pravietim Džozefam Smitam 1834. gada 23. aprīlī, attiecībā uz Apvienoto ordeni, jeb Baznīcas ordeni nabadzīgo labumam (History of the Church, 2. sēj. 54–60. lpp.). Tajā laikā notika Augstākā Prezidija un citu augsto priesteru padomes sapulce, kurā tika pārspriestas ļaužu neatliekamās laicīgās vajadzības. Apvienotais ordenis Kērtlandē bija uz laiku jāatceļ un jāpārkārto, un īpašumi kā pārvaldījumi bija jāsadala starp ordeņa locekļiem.

    1–10, Svētie, kas izdara pārkāpumu pret Apvienoto ordeni, tiks nolādēti; 11–16, Tas Kungs apgādā Savus svētos Savā veidā; 17–18, Evaņģēlija likums regulē rūpes par nabadzīgajiem; 19–46, Tiek nozīmēti dažādu brāļu pārvaldījumi un svētības; 47–53, Apvienotajam ordenim Kērtlandē un kārtībai Ciānā ir jādarbojas atsevišķi; 54–66, Tā Kunga svētā dārgumu glabātuve ir izveidota, lai iespiestu Svētos Rakstus; 67–77, Apvienotā ordeņa kopējai dārgumu krātuvei ir jādarbojas uz vispārējās vienprātības pamata; 78–86, Tiem, kas ir Apvienotajā ordenī, ir jāsamaksā visi savi parādi, un Tas Kungs atbrīvos viņus no finansu jūga.

    105. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu uz Fišingas upes, Misūri štatā, 1834. gada 22. jūnijā (History of the Church, 2. sēj. 108–111. lpp.). Laupītāju vardarbība pret svētajiem Misūri štatā pieauga un organizētas grupas no dažādiem apgabaliem bija pasludinājušas savu nodomu nogalināt ļaudis. Pravietis nāca no Kērtlandes grupas priekšgalā, kas pazīstama kā Ciānas nometne, nesot apģērbu un uzturu. Kamēr šī grupa bija apmetusies pie Fišingas upes, Pravietis saņēma šo atklāsmi.

    1–5, Ciāna tiks uzcelta atbilstoši celestiālajam likumam; 6–13, Ciānas pestīšana tiek atlikta uz neilgu laiku; 14–19, Tas Kungs izcīnīs Ciānas kaujas; 20–26, Svētajiem ir jābūt saprātīgiem un nav jālielās ar varenajiem darbiem, tiem pulcējoties; 27–30, Ir jāpērk zemes Džeksonā un apkārtējos apgabalos; 31–34, Elderiem ir jāsaņem endauments Tā Kunga namā Kērtlandē; 35–37, Svētie, kuri ir gan aicināti, gan izredzēti, tiks iesvētīti; 38–41, Svētajiem ir jāpaceļ miera karogs pasaulei.

    106. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Kērtlandē, Ohaio štatā, 1834. gada 25. novembrī (History of the Church, 2. sēj. 170–171. lpp.). Šī atklāsme ir vērsta uz Vorenu A. Kauderiju, Olivera Kauderija vecāko brāli.

    1–3, Vorens A. Kauderijs tiek aicināts kā vietējā prezidējošā amatpersona; 4–5, Otrā Atnākšana nepārsteigs gaismas bērnus kā zaglis; 6–8, Lielas svētības seko uzticīgai kalpošanai Baznīcā.

    107. nodaļa

    Atklāsme par priesterību, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Kērtlandē, Ohaio štatā, 1835. gada 28. martā (History of the Church, 2. sēj. 209–217. lpp.). Nosauktajā datumā Divpadsmitie tikās padomē, atzīdami savas personīgās vājības un nepilnības, izsakot grēku nožēlošanu un meklējot tālāko vadību no Tā Kunga. Viņi grasījās sadalīties pa misijām uz nozīmētajiem rajoniem. Kaut arī daļa no šīs nodaļas tika saņemta nosauktajā datumā, vēsturiskie pieraksti apstiprina, ka vairākas daļas tika saņemtas dažādos laikos, dažas pat 1831. gada novembrī.

    1–6, Ir divas priesterības—Melhisedeka un Ārona; 7–12, Tiem, kam ir Melhisedeka priesterība, ir vara darboties visos amatos Baznīcā; 13–17, Bīskapija prezidē pār Ārona priesterību, kas izpilda ārīgos priekšrakstus; 18–20, Melhisedeka priesterība tur visu garīgo svētību atslēgas; Ārona priesterība tur eņģeļu kalpošanas atslēgas; 21–38, Augstākais Prezidijs, Divpadsmitie un Septiņdesmitie veido prezidējošos kvorumus, kuru lēmumi ir jāpieņem vienotībā un taisnīgumā; 39–52, Patriarhālā kārtība ir izveidota no Ādama līdz Noam; 53–57. Senie svētie sapulcējās Adam-ondi-Āmanā, un Tas Kungs parādījās tiem; 58–67, Divpadsmitiem ir jāorganizē Baznīcas amatpersonas; 68–76, Bīskapi kalpo kā soģi Israēlā; 77–84, Augstākais Prezidijs un Divpadsmitie veido Baznīcas augstāko tiesu; 85–100, Priesterību prezidenti pārvalda savus attiecīgos kvorumus.

    108. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Kērtlandē, Ohaio štatā, 1835. gada 26. decembrī (History of the Church, 2. sēj. 345. lpp.). Šī nodaļa tika saņemta pēc Laimena Šermana lūguma, kurš pirms tam bija ticis iecelts par augsto priesteri un septiņdesmito, un kurš bija atnācis pie Pravieša ar lūgumu pēc atklāsmes, lai uzzinātu savus pienākumus.

    1–3, Laimenam Šermanam piedoti viņa grēki; 4–5, Viņš tiek ieskaitīts pie Baznīcas vadošajiem elderiem; 6–8, Viņš tiek aicināts sludināt evaņģēliju un stiprināt savus brāļus.

    109. nodaļa

    Lūgšana, kas tika teikta, iesvētot Templi Kērtlandē, Ohaio štatā, 1836. gada 27. martā (History of the Church, 2. sēj. 420–426. lpp.). Saskaņā ar Pravieša rakstīto paziņojumu, šī lūgšana tika dota viņam ar atklāsmi.

    1–5, Kērtlandes Templis tika uzcelts, kā vieta, ko apmeklēt Cilvēka Dēlam; 6–21, Tam ir jābūt lūgšanas, gavēšanas, ticības, mācīšanās, godības un kārtības namam, un Dieva namam; 22–33, Lai tie, kas nav nožēlojuši grēkus un pretojas Tā Kunga ļaudīm, tiek likti kaunā; 34–42, Lai svētie var doties uz priekšu spēkā un sapulcināt Ciānas taisnīgos; 43–53, Lai svētie tiek atbrīvoti no tām briesmīgajām lietām, kas tiks izlietas pār nekrietnajiem pēdējās dienās; 54–58, Lai tautas, ļaudis un baznīcas tiek sagatavotas evaņģēlijam; 59–67, Lai jūdi, lamanieši un viss Israēls tiek pestīts; 68–80, Lai svētie tiek kronēti ar godību un slavu, un iegūst mūžīgo glābšanu.

    110. nodaļa

    Vīzija, parādīta Pravietim Džozefam Smitam un Oliveram Kauderijam Kērtlandes templī, Ohaio štatā 1836. gada 3. aprīlī (History of the Church, 2. sēj. 435–436. lpp.). Tajā laikā notika sabata dienas sanāksme. Pravietis ievada savu vēstījumu pierakstu ar šādiem vārdiem: „Pēcpusdienā es palīdzēju citiem prezidentiem izdalīt Tā Kunga mielastu Baznīcai, saņemot to no Divpadsmitajiem, kuru privilēģija bija pildīt pienākumus pie svētā galda tanī dienā. Pēc tam, kad biju izpildījis šo kalpošanu saviem brāļiem, es aizgāju aiz kanceles, priekškari bija nolaisti, un es nometos ceļos kopā ar Oliveru Kauderiju svinīgā un klusā lūgšanā. Pieceļoties no lūgšanas, sekojošā vīzija tika atklāta mums abiem” (History of the Church, 2. sēj. 435. lpp.).

    1–10, Tas Kungs Jehova parādās godībā un pieņem Kērtlandes Templi kā Savu namu; 11–12, Mozus un Ēlija katrs parādās un nodod savas atslēgas un atklājamo; 13–16, Elija atgriežas un nodod sava atklājamā atslēgas, kā solījis Maleahijs.

    111. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Sālemā, Masačūsetsas štatā, 1836. gada 6. augustā (History of the Church, 2. sēj. 465–466. lpp.). Šajā laikā Baznīcas vadītāji bija smagos parādos sava kalpošanas darba dēļ. Izdzirdējuši, ka Sālemā tiem būs pieejama liela naudas summa, Pravietis, Sidnijs Rigdons, Hairams Smits un Olivers Kauderijs devās uz turieni no Kērtlandes, Ohaio štatā, lai pārbaudītu šo apgalvojumu, pa ceļam sludinādami evaņģēliju. Brāļi nokārtoja vairākas Baznīcas lietas un sludināja. Kad kļuva redzams, ka nekāda nauda nav gaidāma, viņi atgriezās Kērtlandē. Dažas īpatnības, kas bija tā pamatā, atspoguļojas šīs atklāsmes izteikumos.

    1–5, Tas Kungs gādā par Savu kalpu laicīgajām vajadzībām; 6–11, Viņš rīkosies žēlsirdīgi ar Ciānu un sagatavos visu nepieciešamo Savu kalpu labumam.

    112. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Tomasam B. Maršam Kērtlandē, Ohaio štatā, 1837. gada 23. jūlijā (History of the Church, 2. sēj. 499–501. lpp.). Šī atklāsme satur Tā Kunga vārdu Tomasam B. Maršam attiecībā par Jēra Divpadsmit apustuļiem. Pravietis raksta, ka šī atklāsme tika saņemta tanī dienā, kad evaņģēlijs pirmo reizi tika sludināts Anglijā. Tomass B. Maršs tajā laikā bija Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidents.

    1–10, Divpadsmitajiem ir jāsūta evaņģēlijs un jāpaceļ brīdinājuma balss uz visām tautām un ļaudīm; 11–15, Viņiem ir jāuzņemas savs krusts, jāseko Jēzum un jābaro Viņa avis; 16–20, Tie, kas pieņem Augstāko Prezidiju, pieņem To Kungu; 21–29, Tumsība pārklāj zemi, un tikai tie, kas tic un top kristīti, tiks izglābti; 30–34, Augstākais Prezidijs un Divpadsmitie tur laiku pilnības atklāšanas atslēgas.

    113. nodaļa

    Atbildes uz dažiem jautājumiem par Jesajas rakstiem, dotas Pravietim Džozefam Smitam 1838. gada martā (History of the Church, 3. sēj. 9–10. lpp.).

    1–6, Tiek noteikts Isaja celms, zars, kas no tā riešas un Isaja sakne; 7–10, Izklīdinātajam Ciānas atlikumam ir tiesības uz priesterību un tas tiek aicināts atgriezties pie Tā Kunga.

    114. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Fārvestā, Misūri štatā, 1838. gada 17. aprīlī (History of the Church, 3. sēj. 23. lpp.).

    1–2, Baznīcas amati, kuros ir tie, kas nav uzticīgi, tiks atdoti citiem.

    115. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Fārvestā, Misūri štatā, 1838. gada 26. aprīlī, kas dara zināmu Dieva gribu attiecībā uz tās vietas iekārtošanu un Tā Kunga nama celtniecību (History of the Church, 3. sēj. 23–25. lpp.). Šī atklāsme ir vērsta uz Baznīcas prezidējošajām amatpersonām.

    1–4, Tas Kungs nosauc Savu baznīcu par Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcu; 5–6, Ciāna un tās stabi ir glābiņa un patvēruma vietas svētajiem; 7–16, Svētajiem tiek pavēlēts uzcelt Tā Kunga namu Fārvestā; 17–19, Džozefs Smits tur Dieva valstības atslēgas uz zemes.

    116. nodaļa

    Atklāsme, dota Pravietim Džozefam Smitam netālu no Vaitferī, vietā, kas tiek saukta par Springhilu, Daviesas apgabalā, Misūri štatā, 1838. gada 19. maijā (History of the Church, 3. sēj. 35. lpp.).

    117. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Fārvestā, Misūri štatā, 1838. gada 8. jūlijā, attiecībā par Viljama Mārka, Nevela K. Vitneja un Olivera Greindžera tiešajiem pienākumiem (History of the Church, 3. sēj.45– 46. lpp.).

    1–9, Tā Kunga kalpiem nav jāiekāro laicīgās lietas, jo „kas ir manta Tam Kungam?”; 10–16, Viņiem ir jāatmet dvēseles sīkumainība un viņu upuri būs svēti Tam Kungam.

    118. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Fārvestā, Misūri štatā, 1838. gada 8. jūlijā, atbildot uz lūgumu „Parādi mums Savu gribu, ak Kungs, attiecībā uz Divpadsmitajiem” (History of the Church, 3. sēj. 46. lpp.).

    1–3, Tas Kungs nodrošinās Divpadsmito ģimenes; 4–6, Brīvās vietas Divpadsmitajos tiek aizpildītas.

    119. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Fārvestā, Misūri štatā, 1838. gada 8. jūlijā, atbildot uz viņa lūgumu: „Ak Kungs! Parādi saviem kalpiem, cik daudz Tu prasi no Savu ļaužu īpašuma desmitajai tiesai” (History of the Church, 3. sēj. 44. lpp.). Desmitās tiesas likums, kā tas tiek saprasts šodien, nebija ticis dots Baznīcai pirms šīs atklāsmes. Termins „desmitā tiesa” lūgšanā tikai tika citēts un iepriekšējās atklāsmēs (64:23; 85:3; 97:11) bija nozīmējis nevis tieši vienu desmito tiesu, bet visus brīvprātīgos ziedojumus jeb ieguldījumus Baznīcas fondos. Tas Kungs iepriekš bija devis Baznīcai ziedošanas un īpašuma pārvaldīšanas likumu, kurā Baznīcas locekļi (galvenokārt vadošie elderi) bija stājušies ar derību, ka tam jābūt mūžīgam. Tāpēc, ka daudzi nespēja dzīvot saskaņā ar šo derību, Tas Kungs to uz laiku atsauca un tās vietā deva desmitās tiesas likumu visai Baznīcai. Pravietis vaicāja Tam Kungam, cik daudz no viņu īpašuma Viņš pieprasa svētajiem mērķiem. Atbilde bija šī atklāsme.

    1–5, Svētajiem ir jāvelta savs liekais īpašums un tad ik gadu jādod kā desmitā tiesa viena desmitā daļa no saviem ienākumiem; 6–7, Tādā veidā Ciānas zeme tiks iesvētīta.

    120. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Fārvestā, Misūri štatā, 1838. gada 8. jūlijā, kas dara zināmu desmitajā tiesā—kā minēts iepriekšējā atklāsmē 119. nodaļā—savāktā īpašuma izmantošanu (History of the Church, 3 .sēj. 44. lpp.).

    121. nodaļa

    Lūgšana un pravietojumi, ko sarakstīja Pravietis Džozefs Smits, kamēr viņš bija ieslodzīts cietumā Libertī, Misūri štatā, datēti ar 1839. gada 20. martu (History of the Church, 3. sēj. 289–300. lpp.). Pravietis un daži viņa pavadoņi bija pavadījuši mēnešus cietumā. Viņu lūgumi un pārsūdzības, sūtītas izpildinstitūcijām un tiesai, nebija spējušas tos atbrīvot.

    1–6, Pravietis aizlūdz Tam Kungam par svēto ciešanām; 7–10, Tas Kungs iedveš viņam mieru; 11–17, Nolādēti ir visi tie, kas pret Tā Kunga ļaudīm saceļ viltus brēku par pārkāpumiem; 18–25, Viņiem nebūs tiesību uz priesterību un viņi tiks nosodīti; 26–32, Brīnišķīgas atklāsmes apsolītas tiem, kas varonīgi izturēs; 33–40, Kāpēc daudzi ir aicināti un maz ir izredzēti; 41–46, Priesterība ir jāizmanto tikai taisnībā.

    122. nodaļa

    Tā Kunga vārds uz Pravieti Džozefu Smitu, kad viņš bija ieslodzīts cietumā Libertī, Misūri štatā, 1839. gada martā (History of the Church, 3. sēj. 300–301. lpp.).

    1–4, Zemes gali jautās pēc Džozefa Smita vārda; 5–7, Visas viņa briesmas un sāpes dos viņam pieredzi un nāks viņam par labu; 8–9, Cilvēka Dēls ir pazemojies zem tām visām.

    123. nodaļa

    Svēto pienākumi attiecībā uz viņu vajātājiem, kā noteica Džozefs Smits, būdams ieslodzīts cietumā Libertī, Misūri štatā, 1839. gada martā (History of the Church, 3. sēj. 302–303. lpp.).

    1–6, Svētajiem ir jāsavāc un jāizdod atskaite par viņu ciešanām un vajāšanām; 7–10, Tas pats gars, kas radīja viltus ticības, arī vada svēto vajāšanas; 11–17, Daudzi starp visām sektām tomēr pieņems patiesību.

    124. nodaļa

    Atklāsme, dota Pravietim Džozefam Smitam Navū, Ilinoisas štatā 1841. gada 19. janvārī (History of the Church, 4. sēj. 274–286. lpp.). Dēļ pieaugošām vajāšanām un nelikumīgām rīcībām, ko pret tiem veica oficiālas amatpersonas, svētie bija tikuši piespiesti pamest Misūri štatu. Izskaušanas pavēle, ko bija izdevis Lilburns V.Bogs, Misūri štata gubernators, datēta ar 1838. gada 27. oktobri, nebija atstājusi tiem izvēli (History of the Church, 3. sēj. 175. lpp.). 1841. gadā, kad šī atklāsme tika dota, Navū pilsēta, kas aizņēma bijušā Komerces ciema teritoriju Ilinoisas štatā, tika svēto uzcelta, un šeit tika izveidota Baznīcas galvenā mītne.

    1–14, Džozefam Smitam tiek pavēlēts sūtīt svinīgu ziņu par evaņģēliju Savienoto Valstu prezidentam, gubernatoriem un visu tautu valdniekiem; 15–21, Hairams Smits, Deivids V. Patens, Džozefs Smits, vecākais, Sidnijs Rigdons un citi gan starp dzīvajiem, gan mirušajiem, ir svētīti par savu godprātību un tikumību; 22–28, Svētajiem tiek pavēlēts uzcelt namu svešinieku uzņemšanai un Templi Navū; 29–36, Kristīšanos par mirušajiem ir jāveic tempļos; 37–44, Tā Kunga ļaudis vienmēr ceļ tempļus svēto priekšrakstu izpildīšanai; 45–55, Svētie tiek atbrīvoti no tempļa celšanas Džeksonas apgabalā dēļ tā, ka viņu ienaidnieki tos apspiež; 56–83, Tiek doti norādījumi Navū nama celtniecībai; 84–96, Hairams Smits tiek aicināts būt par patriarhu, saņemt atslēgas un stāties Olivera Kauderija vietā; 97–122, Viljamam Lo un citiem tiek doti padomi viņu darbos; 123–145, Tiek nosauktas vispārējās un vietējās amatpersonas, līdz ar viņu pienākumiem un kvorumu piederību.

    125. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Navū, Ilinoisas štatā, 1841. gada martā, attiecībā par svētajiem Aiovas teritorijā (History of the Church, 4. sēj. 311–312. lpp.).

    1–4, Svētajiem ir jāceļ pilsētas un jāpulcējas Ciānas stabos.

    126. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Brigama Janga mājā, Navū, Ilinoisas štatā, 1841. gada 9. jūlijā (History of the Church, 4. sēj. 382. lpp.). Šajā laikā Brigams Jangs bija divpadsmit apustuļu kvoruma prezidents.

    1–3, Brigams Jangs tiek uzslavēts par saviem darbiem un turpmāk atbrīvots no ceļošanas uz ārzemēm.

    127. nodaļa

    Vēstule no Pravieša Džozefa Smita Pēdējo Dienu Svētajiem Navū, Ilinoisas štatā, kura satur norādījumus attiecībā uz kristīšanos par mirušajiem, datēta Navū ar 1842. gada 1. septembri (History of the Church, 5. sēj. 142–144. lpp.).

    1–4, Džozefs Smits gavilē vajāšanās un bēdās; 5–12, Jātiek vestiem pierakstiem attiecībā uz kristīšanos par mirušajiem.

    128. nodaļa

    Vēstule no Pravieša Džozefa Smita Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcai, kura satur tālākus norādījumus attiecībā uz kristīšanos par mirušajiem, datēta Navū, Ilinoisas štatā, ar 1842. gada 6. septembri (History of the Church, 5. sēj. 148–153. lpp.).

    1–5, Vietējiem un galvenajiem pierakstītājiem ir jāapliecina fakts par kristīšanos par mirušajiem; 6–9, Viņu pieraksti ir saistoši un pierakstīti uz zemes un debesīs; 10–14, Kristāmbaseins—tā ir līdzība ar kapu; 15–17, Elija atjaunoja varu attiecībā uz kristīšanos par mirušajiem; 18–21, Visas iepriekš bijušo atklāšanu atslēgas, varas un pilnvaras ir tikušas atjaunotas; 22–25, Priecīgas un godpilnas vēstis tiek pasludinātas dzīvajiem un mirušajiem.

    129. nodaļa

    Pravieša Džozefa Smita norādījumi, doti Navū, Ilinoisas štatā, 1843. gada 9. februārī, kas dara zināmas trīs galvenās atslēgas, ar kurām var tikt atšķirta kalpojošo eņģeļu un garu patiesā daba (History of the Church, 5. sēj. 267. lpp.).

    1–3, Debesīs ir gan augšāmcelušies, gan arī garīgie ķermeņi; 4–9, Tiek dotas atslēgas, ar kurām var noteikt vēstnešus no priekškara otras puses.

    130. nodaļa

    Pravieša Džozefa Smita norādījumu punkti Rāmusā, Ilinoisas štatā, 1843. gada 2. aprīlī (History of the Church, 5. sēj. 323–325. lpp.).

    1–3, Tēvs un Dēls var parādīties cilvēkiem personīgi; 4–7, Eņģeļi uzturas celestiālajā sfērā; 8–9, Celestiālā zeme būs milzīgs Urīms un Tumīms; 10–11, Baltais akmens tiek dots visiem, kas iemanto debesu pasauli; 12–17, Otrās Atnākšanas laiks netiek izpausts Pravietim; 18–19, Saprāts, kas iegūts šajā dzīvē, celsies ar mums augšāmcelšanās reizē; 20–21, Visas svētības nāk caur paklausību likumam; 22–23, Tēvam un Dēlam ir ķermeņi no miesas un kauliem.

    131. nodaļa

    Norādījumi no Pravieša Džozefa Smita, doti Rāmusā, Ilinoisas štatā 1843. gada 16. un 17. maijā (History of the Church, 5. sēj. 392–393. lpp.).

    1–4, Celestiālā laulība ir nepieciešama paaugstināšanai augstākajās debesīs; 5–6, Tiek izskaidrots, kā cilvēki tiek apzīmogoti mūžīgajai dzīvei; 7–8, Viss garīgais ir matērija.

    132. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Navū, Ilinoisas štatā, pierakstīta 1843. gada 12. jūlijā, saistīta ar jauno un mūžīgo derību, kas ietver laulības derības mūžīgumu un arī daudzsievību (History of the Church, 5. sēj. 501–507. lpp.). Kaut arī šī atklāsme tika pierakstīta 1843. gadā, ir pierādījumi no vēsturiskiem pierakstiem, ka mācības un principi, kas ietverti šajā atklāsmē, ir bijuši zināmi Pravietim kopš 1831. gada.

    1–6, Paaugstināšana tiek sasniegta caur jauno un mūžīgo derību; 7–14, Tiek izklāstīti šīs derības nosacījumi un noteikumi; 15–20, Celestiālā laulība un ģimenes vienības turpinājums dod iespēju cilvēkiem kļūt par dieviem; 21–25, Šaurs jo šaurs ceļš ved uz mūžīgajām dzīvēm; 26–27, Tiek dots likums attiecībā par Svētā Gara zaimošanu; 28–39, Mūžīgā pieauguma un paaugstināšanas solījumi ir doti praviešiem un svētajiem visos laikos; 40–47, Džozefam Smitam tiek dota vara saistīt un aizzīmogot uz zemes un debesīs; 48–50, Tas Kungs aizzīmogo uz viņu viņa paaugstināšanu; 51–57, Emmai Smitai tiek ieteikts būt uzticīgai un patiesai; 58–66, Tiek izklāstīti likumi, kas nosaka daudzsievību.

    133. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Hiramā, Ohaio štatā, 1831. gada 3. novembrī (History of the Church, 1. sēj. 229–234. lpp.). Ievadot šo atklāsmi, Pravietis rakstīja: „Šajā laikā tur bija daudzas lietas, kuras elderi vēlējās zināt attiecībā uz evaņģēlija sludināšanu zemes iedzīvotājiem un attiecībā uz sapulcināšanu; un lai staigātu patiesajā gaismā, un saņemtu norādījumus no augšas, 1831. gada 3. novembrī es vaicāju Tam Kungam un saņēmu sekojošo svarīgo atklāsmi” (History of the Church, 1. sēj. 229. lpp.). No sākuma šī nodaļa tika pievienota grāmatai „Mācība un Derības” kā pielikums un pēc tam tika piešķirts nodaļas numurs.

    1–6, Svētajiem tiek pavēlēts sagatavoties Otrajai Atnākšanai; 7–16, Visiem cilvēkiem tiek pavēlēts bēgt no Bābeles, nākt uz Ciānu un sagatavoties Tā Kunga lielajai dienai; 17–35, Viņš stāvēs Ciānas kalnā, kontinenti kļūs par vienu zemi un Israēla pazudušās ciltis atgriezīsies; 36–40, Evaņģēlijs tika atjaunots caur Džozefu Smitu, lai tiktu sludināts visā pasaulē; 41–51, Tas Kungs nāks lejā atriebībā ļaunajiem; 52–56, Tas būs Viņa pestīto gads; 57–74, Evaņģēlijs tiks izplatīts, lai glābtu svētos un iznīcinātu ļaunos.

    134. nodaļa

    Ticības deklarācija attiecībā uz valdībām un likumiem kopumā, vienbalsīgi pieņemta Baznīcas vispārējā konferencē, kas tika noturēta Kērtlandē, Ohaio štatā, 1835. gada 17. augustā (History of the Church, 2. sēj. 247–249. lpp.). Tad notika Baznīcas vadītāju sapulce, kuri bija saaicināti kopā lai apspriestu grāmatas „Mācība un Derības” pirmā izdevuma piedāvāto saturu. Tajā laikā šai deklarācijai tika dots sekojošais ievads: „Lai mūsu ticība attiecībā uz zemes valdībām un likumiem kopumā nevarētu tikt nepareizi iztulkota, nedz nepareizi saprasta, mēs uzskatām par pareizu izklāstīt šīs grāmatas noslēgumā mūsu viedokli par iepriekšminēto” (History of the Church, 2. sēj. 247. lpp.).

    1–4, Valdībām ir jāaizsargā sirdsapziņas un pielūgšanas brīvība; 5–8, Visiem cilvēkiem ir jāatbalsta savas valdības un jāizrāda respekts un cieņa pret likumu; 9–10, Reliģiskajām sabiedrībām nedrīkst būt civilā vara; 11–12, Cilvēki tiek attaisnoti, aizstāvot sevi un savu īpašumu.

    135. nodaļa

    Pravieša Džozefa Smita un viņa brāļa patriarha Hairama Smita mocekļu nāve Kārtidžā, Ilinoisas štatā, 1844. gada 27. jūnijā (History of the Church, 6. sēj. 629–631. lpp.). Šo dokumentu sarakstīja elders Džons Teilors no Divpadsmitu Padomes, kurš bija notikumu liecinieks.

    1–2, Džozefs un Hairams mirst mocekļu nāvē Kārtidžas cietumā; 3, Tiek pasludināta Pravieša svarīgā nozīme; 4–7, Viņu nevainīgās asinis liecina par darba patiesumu un dievišķību.

    136. nodaļa

    Tā Kunga vārds un griba, dota caur prezidentu Brigamu Jangu Ziemas Mītnē Israēla nometnē, Omahas tautā, Misūri upes rietumu krastā, netālu no Kansilblufas Aiovā (Journal History of the Church, [Baznīcas vēsture pēc pierakstiem], 1847. gada 14. janvāris).

    1–16, Tiek izskaidrots, kā jātiek organizētai Israēla nometnei ceļojumam uz rietumiem; 17–27, Svētajiem tiek pavēlēts dzīvot pēc daudzajām evaņģēlija normām; 28–33, Svētajiem ir jādzied, jādejo, jālūdz un jāmācās gudrība; 34–42, Pravieši tiek nogalināti, lai viņi varētu tikt godināti un ļaunie nosodīti.

    137. nodaļa

    Vīzija, dota Pravietim Džozefam Smitam Kērtlandes Templī, Ohaio štatā, 1836. gada 21. janvārī (History of the Church, 2. sēj. 380–381. lpp.). Tas notika endaumenta priekšrakstu izpildīšanas laikā, ciktāl tie bija tikuši atklāti.

    1–6, Pravietis redz savu brāli Alvinu celestiālajā valstībā; 7–9, Tiek atklāta mācība mirušo glābšanai; 10, Visi bērni tiek izglābti celestiālajā valstībā.

    138. nodaļa

    Vīzija, dota prezidentam Džozefam F. Smitam Soltleiksitijā, Jūtas štatā, 1918. gada 3. oktobrī. Savā ievadrunā Baznīcas Vispārējā 89. pusgada konferencē, Prezidents Smits paziņoja, ka viņš iepriekšējos mēnešos ir saņēmis vairākus dievišķīgus paziņojumus. Vienu no tiem, kas attiecas uz mūsu Kunga veikto mirušo garu apmeklēšanu, kamēr Viņa ķermenis bija kapā, prezidents Smits bija saņēmis iepriekšējā dienā. Tas tika pierakstīts nekavējoties pēc konferences noslēguma. 1918. gada 31. oktobrī tas tika nodots Augstākā Prezidija padomniekiem, Divpadsmito padomei un patriarham, un tika viņu vienbalsīgi pieņemts.

    1–10, Prezidents Džozefs F. Smits pārdomā Pētera rakstus un mūsu Kunga veikto garu pasaules apmeklējumu; 11-24, Prezidents Smits redz taisnīgos mirušos sapulcinātus paradīzē un Kristus kalpošanu starp tiem; 25–37, Viņš redz kā evaņģēlija sludināšana tika organizēta starp gariem; 38–52, Viņš redz Ādamu, Ievu un daudzus no svētajiem praviešiem garu pasaulē, kuri uzskatīja savu esamību garā pirms savas augšāmcelšanās par jūgu; 53–60, Šo dienu taisnīgie mirušie turpina savus darbus garu pasaulē.