19. nodaļa

Atklāsme, dota caur Džozefu Smitu Mančestrā, Ņujorkas štatā, 1830. gada martā (History of the Church, 1. sēj., 72–74. lpp.). Savā vēsturē Pravietis stādīja priekšā to kā „pavēli Martinam Herisam no Dieva, un nevis no cilvēka, dotu no Tā, Kurš ir Mūžīgs” (History of the Church, 1. sēj., 72. lpp.).

1–3, Kristum ir visa vara; 4–5, Visiem cilvēkiem ir jānožēlo grēki, vai jācieš; 6–12, Mūžīgs sods ir Dieva sods; 13–20, Kristus cieta par visiem, lai tie varētu neciest, ja viņi nožēlotu grēkus; 21–28, Sludini grēku nožēlošanas evaņģēliju; 29–41, Dari zināmas priecīgas vēstis.

 Es esmu aAlfa un Omega, bTas Kungs Kristus; jā, patiesi Es esmu Viņš, Sākums un Gals, pasaules Pestītājs.

 Es, būdams izpildījis un apabeidzis Tā gribu, kuram Es piederu, tieši Tēva, attiecībā uz Mani—būdams izdarījis to, lai Es varētu bpakļaut Sev visas lietas—

 saglabājis visu avaru, tieši bSātana un viņa darbu iznīcināšanai cpasaules galā un pēdējā lielajā tiesas dienā, ko Es sūtīšu pār tās iedzīvotājiem, dtiesādams ikvienu cilvēku pēc viņa rīcības un pēc edarbiem, ko viņš ir darījis.

 Un noteikti katram cilvēkam ir ajānožēlo grēki, vai bjācieš, jo Es, Dievs, esmu cbezgalīgs.

 Tādēļ Es aneatceļu spriedumus, ko Es esmu izdevis, bet ak vai, raudāšana, bgaudošana un zobu griešana izplatīsies, jā, tiem, kas tiks hatrasti pie Manas ckreisās rokas.

 Tomēr, anav rakstīts, ka nebūs gala šīm mokām, bet ir rakstīts—bbezgalīgās mokas.

 Turklāt ir rakstīts—amūžīgā sodība; tādēļ tas vairāk izsaka nekā citi Svētie Raksti, lai tas varētu iedarboties uz cilvēku bērnu sirdīm, pilnīgi Mana Vārda godībai.

 Tādēļ Es izskaidrošu jums šo noslēpumu, jo jums to ir derīgi zināt, tāpat kā Maniem apustuļiem.

 Es runāju uz jums, ka jūs esat izraudzīti šai lietā, pat kā viens, lai jūs varētu ieiet Manā aatdusā.

 10 Jo lūk, adievišķības noslēpums, cik liels tas ir! Jo lūk, Es esmu bezgalīgs, un sods, kas tiek uzlikts no Manas rokas, ir bezgalīgs sods, jo bBezgalīgais ir Mans Vārds. Tādēļ—

 11 amūžīgs sods ir Dieva sods.

 12 Bezgalīgs sods ir Dieva sods.

 13 Tādēļ Es pavēlu tev nožēlot grēkus un turēt tās apavēles, ko tu esi saņēmis no Mana kalpa Džozefa Smita, jaunākā, rokas, Manā Vārdā;

 14 un tas ir ar Manu visvareno spēku, ka tu esi tās saņēmis;

 15 tādēļ Es pavēlu tev nožēlot grēkus—nožēlo, lai Es nesistu tevi ar Savas mutes rīksti un ar Savām dusmām, un ar Savu niknumu, un tavas aciešanas nebūtu smagas—cik smagas, tu nezini, cik skaudras, tu nezini, jā, cik grūti būs paciest, tu nezini.

 16 Jo lūk, Es, Dievs, esmu aizcietis tās par visiem, lai viņi varētu bneciest, ja tie cnožēlos grēkus;

 17 bet, ja viņi nenožēlos grēkus, viņiem nāksies aciest tāpat kā Man;

 18 šīs ciešanas lika Man, tieši Dievam, lielākajam no visiem, trīcēt aiz sāpēm un asiņot katrā porā, un ciest gan miesā, gan garā—un gribēju, lai Es varētu anedzert to rūgto biķeri, un izvairīties—

 19 tomēr, gods lai ir Tēvam, un Es baudīju to un apabeidzu Savus sagatavošanas darbus cilvēku bērniem.

 20 Tādēļ Es vēlreiz pavēlu Tev nožēlot grēkus, lai Es nepazemotu tevi ar Savu visvareno spēku; un lai tu aatzītu savus grēkus, lai tu neciestu šos sodus, par kuriem Es runāju, no kuriem nelielā, jā, patiesi mazākajā mērā tu nobaudīji tai laikā, kad Es atņēmu Savu Garu.

 21 Un Es pavēlu tev, lai tu anesludinātu neko citu, kā vien grēku nožēlošanu, un bnerādītu šīs lietas pasaulei, kamēr tā ir gudrība Manī.

 22 Jo viņi nevar tagad apanest gaļu, bet bpiens tiem ir jāsaņem; tādēļ viņiem nevajag zināt šīs lietas, lai viņi neietu bojā.

 23 Mācies no Manis, un klausies Manos vārdos; astaigā Mana Gara blēnprātībā, un tev būs cmiers Manī.

 24 Es esmu aJēzus Kristus; Es nācu pēc Tēva gribas un Es daru Viņa gribu.

 25 Un vēl, Es pavēlu tev, ka tev nebūs aiekārot sava tuvākā bsievu; nedz meklēt pēc sava tuvākā dzīvības.

 26 Un vēl, Es pavēlu tev, ka tev nebūs iekārot savu paša mantu, bet dot to brīvi Mormona Grāmatas drukāšanai, kas satur apatiesību un Dieva vārdu—

 27 kas ir Mans vārds acitticībniekiem, lai drīz tā varētu iet pie bjūdiem, no kuriem lamanieši ir catlikums, lai viņi varētu ticēt evaņģēlijam un neraudzīties pēc dMesijas, kam jānāk, kas jau ir atnācis.

 28 Un vēl, Es pavēlu tev, lai tu alūgtu bbalsī, tāpat kā savā sirdī; jā, pasaules priekšā tāpat kā slepenībā, publiski tāpat kā personiski.

 29 Un tu adarīsi zināmas priecīgas vēstis, jā, sludināsi tās kalnos un katrā augstā vietā, un starp visiem ļaudīm, ko tev būs ļauts redzēt.

 30 Un tu darīsi to ar visu pazemību, auzticēdamies Manī, nezaimodams pret zaimotājiem.

 31 Un par adoktrīnām tu nerunāsi, bet tu darīsi zināmu grēku nožēlošanu un bticību Glābējam, un cgrēku piedošanu ar dkristīšanu, un ar euguni, jā, tieši ar fSvēto Garu.

 32 Lūk, šī ir liela un pēdējā apavēle, ko Es došu tev attiecībā uz šo lietu; jo tas pietiks tavām ikdienas gaitām, pat līdz tavas dzīves galam.

 33 Un bēdas tu saņemsi, ja tu nevērīgi izturēsies pret šiem apadomiem, jā, tieši tevis un īpašuma iznīcināšanu.

 34 aDod daļu no sava īpašuma, jā, pat daļu no savām zemēm, un visu, izņemot savas ģimenes uzturēšanai.

 35 Samaksā aparādu, ko tu buzņēmies ar iespiedēju. Atbrīvo sevi no cjūga.

 36 aAtstāj savu namu un māju, izņemot tikai, kad tu vēlēsies redzēt savu ģimeni.

 37 aRunā atklāti ar visiem, jā, sludini, skubini, dari zināmu bpatiesību, tieši skaļā balsī, ar prieka skaņu, saucot—Ozianna! Ozianna! Svētīts lai ir Dieva Tā Kunga Vārds!

 38 aLūdz vienmēr, un Es bizliešu Savu Garu pār tevi, un liela būs tava svētība—jā, pat vairāk, nekā, ja tu iegūtu zemes dārgumus un to samaitātību.

 39 Lūk, vai tu vari lasīt šo bez priecāšanās un līksmošanās savā sirdī?

 40 Jeb vai tu vari turpināt skraidīt apkārt kā akls pavadonis?

 41 Jeb vai tu vari būt apazemīgs un lēnprātīgs, un izturēties gudri Manā priekšā? Jā, bnāc pie Manis, tava Glābēja. Āmen.