23. nodaļa

Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Mančestrā, Ņujorkas štatā 1830. gada aprīlī, Oliveram Kauderijam, Hairamam Smitam, Samuēlam H. Smitam, Džozefam Smitam, vecākajam, un Džozefam Naitam, vecākajam (History of the Church, 1. sēj., 80. lpp.). Nopietnas vēlēšanās rezultātā no nosaukto piecu cilvēku puses uzzināt viņu attiecīgos pienākumus, Pravietis vaicāja Tam Kungam un saņēma šo atklāsmi.

1–7, Šie agrīnie mācekļi ir aicināti sludināt, skubināt un stiprināt Baznīcu.

 Lūk, Es runāju uz tevi, Oliver, dažus vārdus. Lūk, tu esi svētīts un neesi zem nosodījuma. Bet bīsties alepnības, lai tu nekristu bkārdinājumā.

 Dari zināmu tavu aicinājumu baznīcai un arī pasaules priekšā, un tava sirds tiks atvērta sludināt patiesību no šī brīža un mūžīgi. Āmen.

 Lūk, Es runāju uz tevi, Hairam, dažus vārdus; jo tu arī neesi zem nosodījuma, un tava sirds ir atvērta un tava mēle atraisīta; un tavs aicinājums ir skubināšana un nepārtraukta baznīcas astiprināšana. Tādēļ tas ir pienākums pret baznīcu uz mūžiem, un tas ir dēļ tavas ģimenes. Āmen.

 Lūk, Es runāju dažus vārdus uz tevi, aSamuēl; jo tu arī neesi zem nosodījuma, un tavs aicinājums ir skubināšana un baznīcas stiprināšana, un tu vēl neesi aicināts sludināt pasaules priekšā. Āmen.

 Lūk, Es runāju dažus vārdus uz tevi, Džozef; jo tu arī neesi zem nosodījuma un tavs aicinājums arī ir skubināšana un baznīcas stiprināšana; un tas ir tavs pienākums no šī brīža un mūžīgi. Āmen.

 Lūk, Es pavēstu tev, Džozef Nait, ar šiem vārdiem, ka tev ir jāuzņemas savs akrusts, tas ir,—ka tev ir bjālūdz Dievu cbalsī pasaules priekšā tāpat kā slepenībā, un tavā ģimenē, un starp taviem draugiem, un visās vietās.

 Un lūk, tas ir tavs pienākums—apievienoties patiesajai baznīcai un nepārtraukti izmantot savu valodu skubināšanai, lai tu varētu saņem strādnieka algu. Āmen.