Drukāt
Sūtīt saiti

Izlase no Mozus grāmatas

6. nodaļa

(1830. gada novembris-decembris)

Ādama pēcnācēji ved piemiņas grāmatu—Viņa taisnīgie pēcteči sludina grēku nožēlošanu—Dievs atklājas Ēnoham—Ēnohs sludina evaņģēliju—Glābšanas iecere tika atklāta Ādamam—Viņš saņēma kristīšanu un priesterību.

1 Un aĀdams uzklausīja Dieva balsi un aicināja savus dēlus nožēlot grēkus.

2 Un Ādams atzina savu sievu atkal, un viņa dzemdēja dēlu, un viņš nosauca tā vārdu aSets. Un Ādams godināja Dieva Vārdu, jo viņš sacīja: Dievs ir nozīmējis man citu pēcnācēju Ābela vietā, kuru Kains nogalēja.

3 Un Dievs atklājās Setam, un viņš nesacēlās, bet ziedoja pieņemamu aupuri, kā viņa brālis Ābels. Un viņam arī piedzima dēls, un viņš nosauca tā vārdu Ēnošs.

4 Un tad sāka šie cilvēki apiesaukt Tā Kunga Vārdu, un Tas Kungs svētīja viņus;

5 un apiemiņas grāmata tika vesta, kurā tika pierakstīts Ādama valodā, jo tik daudziem, cik piesauca Dievu, tika dots rakstīt ar biedvesmas garu;

6 un caur viņiem viņu bērni tika mācīti lasīt un rakstīt, un viņiem bija valoda, kas bija tīra un nepiesārņota.

7 Tad nu tā pati apriesterība, kas bija sākumā, būs arī pasaules galā.

8 Tad nu šo pravietojumu Ādams teica, kad viņš bija aSvētā Gara iedvesmots, un tika vesti bDieva bērnu cciltsraksti. Un šī bija Ādama dpaaudžu grāmata, kas sacīja: Tai dienā, kad Dievs radīja cilvēku, pēc Dieva līdzības radīja Viņš to;

9 pēc Sava ķermeņa atēla, vīrieti un sievieti radīja Viņš btos, un svētīja viņus, un nosauca viņu cvārdu: Ādams, tanī dienā, kad tie tika radīti un tapa par dzīvām ddvēselēm zemē, uz Dieva ekāju pamesla.

10 Un aĀdams dzīvoja vienu simtu un trīsdesmit gadus, un dzemdināja dēlu pēc savas paša līdzības, pēc sava paša btēla, un nosauca tā vārdu: Sets.

11 Un Ādama dienas pēc tam, kad viņš bija dzemdinājis Setu, bija astoņi simti gadu, un viņš dzemdināja daudzus dēlus un meitas;

12 un visas dienas, ko Ādams dzīvoja, bija deviņi simti un trīsdesmit gadi, un viņš nomira.

13 Sets dzīvoja vienu simtu un piecus gadus, un dzemdināja Ēnošu, un pravietoja visās savās dienās, un mācīja savu dēlu Ēnošu Dieva ceļiem, tādēļ Ēnošs arī pravietoja.

14 Un Sets dzīvoja, pēc tam, kad viņš dzemdināja Ēnošu, astoņus simtus un septiņus gadus, un dzemdināja daudzus dēlus un meitas.

15 Un cilvēku bērni bija lielā skaitā uz visas zemes virsas. Un tanīs dienās Sātanam bija liela avara starp cilvēkiem, un tas plosījās viņu sirdīs, un no turienes nāca kari un asins izliešana; un cilvēka roka bija pret savu paša brāli, nesot nāvi dēļ bslepenajiem darbiem, tiecoties pēc varas.

16 Un visas Seta dienas bija deviņi simti un divpadsmit gadu, un viņš nomira.

17 Un Ēnošs dzīvoja deviņdesmit gadus, un dzemdināja aKānaānu. Un Ēnošs un pārējie Dieva ļaudis iznāca no tās zemes, kas tika saukta par Šulonu, un dzīvoja apsolītajā zemē, kuru viņš sauca pēc sava paša dēla, kam viņš bija devis vārdu Kānaāns.

18 Un Ēnošs dzīvoja, pēc tam, kad viņš dzemdināja Kānaānu, astoņus simtus un piecpadsmit gadus, un dzemdināja daudzus dēlus un meitas. Un visas Ēnoša dienas bija deviņi simti un pieci gadi, un viņš nomira.

19 Un Kānaāns dzīvoja septiņdesmit gadus, un dzemdināja Mahalaleēlu, un Kānaāns dzīvoja pēc tam, kad viņš dzemdināja Mahalaleēlu, astoņi simti un četrdesmit gadus, un dzemdināja dēlus un meitas. Un visas Kānaāna dienas bija deviņi simti un desmit gadi, un viņš nomira.

20 Un Mahalaleēls dzīvoja sešdesmit piecus gadus, un dzemdināja Jaredu, un Mahalaleēls dzīvoja pēc tam, kad viņš dzemdināja Jaredu, astoņi simti un trīsdesmit gadus, un dzemdināja dēlus un meitas. Un visas Mahalaleēla dienas bija astoņi simti un deviņdesmit pieci gadi, un viņš nomira.

21 Un Jareds dzīvoja vienu simtu un sešdesmit divus gadus, un dzemdināja aĒnohu; un Jareds dzīvoja pēc tam, kad viņš dzemdināja Ēnohu, astoņi simti gadus, un dzemdināja dēlus un meitas. Un Jareds mācīja Ēnohu visos Dieva ceļos.

22 Un šie ir Ādama dēlu ciltsraksti, Ādama—kurš bija aDieva dēls, ar kuru Dievs pats sarunājās.

23 Un viņi bija taisnības asludinātāji un runāja, un bpravietoja, un piesauca visus cilvēkus visur cnožēlot grēkus; un dticība tika mācīta cilvēku bērniem.

24 Un notika, ka visas Jareda dienas bija deviņi simti un sešdesmit divi gadi, un viņš nomira.

25 Un Ēnohs dzīvoja sešdesmit piecus gadus, un dzemdināja aMetuzālu.

26 Un notika, ka Ēnohs ceļoja tai zemē starp ļaudīm; un kad viņš ceļoja, Dieva Gars nolaidās no debesīm, un palika uz viņa.

27 Un viņš dzirdēja balsi no debesīm, sakot: Ēnoh, Mans dēls, pravieto šiem ļaudīm, un saki tiem—Nožēlojiet grēkus, jo tā saka Tas Kungs: Es esmu adusmīgs uz šiem ļaudīm, un Manas kvēlās dusmas ir iedegušās pret tiem; jo viņu sirdis ir nocietinājušās, un viņu bausis ir nedzirdīgas, un viņu acis cnevar tālu redzēt;

28 un pa šīm daudzajām paaudzēm, vienmēr kopš tās dienas, kad Es viņus radīju, viņi ir anomaldījušies, un nolieguši Mani, un paši meklējuši savus padomus tumsā, un savās negantībās viņi ir izdomājuši slepkavības, un nav turējuši tos baušļus, ko Es devu viņu tēvam Ādamam.

29 Tādējādi viņi paši ir nepatiesi zvērējuši, un, ar saviem azvērestiem, viņi ir nesuši sev nāvi; un belli Es tiem esmu sagatavojis, ja viņi nenožēlos grēkus;

30 un šis ir lēmums, ko Es esmu sūtījis no Savas paša mutes pasaules iesākumā, no tās radīšanas, un ar Savu kalpu, tavu tēvu, mutēm, Es to esmu nolēmis, tāpat kā to, ka tas tiks sūtīts pasaulē līdz tās galiem.

31 Un kad Ēnohs izdzirdēja šos vārdus, viņš noliecās līdz zemei Tā Kunga priekšā un runāja Tā Kunga priekšā, sakot: Kāpēc ir tā, ka es esmu atradis labvēlību Tavās acīs, un esmu tikai zēns, un visi ļaudis ienīst mani, jo es esmu alēns runā; kāpēc es esmu Tavs kalps?

32 Un Tas Kungs sacīja uz Ēnohu: Ej un dari, kā Es tev esmu pavēlējis, un neviens cilvēks tevi necaurdurs. Atver savu amuti, un tā tiks piepildīta, un Es došu tev ko runāt, jo visa miesa ir Manās rokās, un Es darīšu, kā Man šķitīs labi.

33 Saki uz šiem ļaudīm: aJūs izraugieties šo dienu, lai kalpotu Dievam Tam Kungam, kurš jūs ir radījis.

34 Lūk, Mans Gars ir uz tevis, tādēļ visus tavus vārdus Es attaisnošu; un akalni atkāpsies tavā priekšā, un bupes novirzīsies no savas gultnes; un tu paliksi Manī un Es tevī, tādēļ cstaigā ar Mani.

35 Un Tas Kungs runāja uz Ēnohu un sacīja uz Viņu: Iezied savas acis ar pīšļiem un mazgā tās, un tu redzēsi. Un viņš tā darīja.

36 Un viņš redzēja agarus, ko Dievs bija radījis; un viņš redzēja arī tās lietas, kas nav redzamas bdabīgai acij; un no turienes radās teiciens tai zemē: cGaišreģi Tas Kungs ir cēlis Savai tautai.

37 Un notika, ka Ēnohs devās uz priekšu tai zemē starp ļaudīm, stāvēdams uz pakalniem un augstās vietās, un saukdams skaļā balsī, liecinādams pret viņu darbiem; un visi cilvēki bija aaizskarti viņa dēļ.

38 Un tie nāca, lai klausītos viņu, uz augstām vietām, sacīdami telšu sargiem: Palieciet šeit un sargājiet teltis, kamēr mēs iesim tur pāri skatīt gaišreģi, jo viņš pravieto, un tā ir dīvaina lieta šai zemē; traks cilvēks ir nācis mūsu starpā.

39 Un notika, kad tie viņu dzirdēja, neviens cilvēks neuzlika viņam rokas; jo bailes nāca uz tiem visiem, kas viņu dzirdēja; jo viņš staigāja ar Dievu.

40 Un tur pie viņa nāca kāds vīrs, kura vārds bija Mahija, un sacīja uz viņu: Pasaki mums skaidri, kas tu esi un no kurienes tu nāc?

41 Un viņš sacīja uz tiem: Es nāku no Kānaāna zemes, savu tēvu zemes, taisnības zemes līdz šai dienai. Un mans tēvs mācīja mani visos Dieva ceļos.

42 Un notika, kad es ceļoju no Kānaāna zemes gar jūru austrumos, es redzēju vīziju, un raugi, debesis es redzēju, un Tas Kungs runāja ar mani, un deva man pavēli; tādēļ šī iemesla dēļ, lai turētu šo pavēli, es runāju šos vārdus.

43 Un Ēnohs turpināja savu runu, sakot: Tas Kungs, kurš runāja ar mani, tas ir debesu Dievs, un Viņš ir mans Dievs un jūsu Dievs, un jūs esat mani brāļi, un kāpēc ajūs paši dodat sev padomus un noliedzat debesu Dievu?

44 Debesis Viņš radīja; azeme ir Viņa bkāju pamesls; un tās pamati ir Viņa. Lūk, Viņš tos ielika, un cilvēku pulkus Viņš ir atnesis uz tās virsas.

45 Un nāve ir nākusi pār mūsu tēviem; tomēr mēs tos zinām un nevaram noliegt, un pat pirmo no visiem mēs zinām, tieši Ādamu.

46 Jo apiemiņas grāmatu mēs rakstām savā starpā, atbilstoši tam paraugam, kas dots ar Dieva pirkstu; un tas ir dots mūsu pašu valodā.

47 Un kad Ēnohs runāja Dieva vārdus, ļaudis trīcēja un nevarēja nostāvēt viņa klātbūtnē.

48 Un viņš sacīja uz tiem: Tāpēc, ka Ādams akrita, mēs esam; un ar viņa krišanu nāca bnāve; un mēs esam darīti par ciešanu un bēdu dalībniekiem.

49 Lūk, Sātans ir nācis starp cilvēku bērniem un akārdina tos pielūgt viņu; un cilvēki ir kļuvuši bmiesiski, cjutekliski un velnišķīgi, un ir dizdzīti no Dieva klātbūtnes.

50 Bet Dievs ir darījis zināmu mūsu tēviem, ka visiem cilvēkiem ir jānožēlo grēki.

51 Un Viņš piesauca mūsu tēvu Ādamu ar Savu paša balsi, sacīdams: Es esmu Dievs; Es radīju pasauli un acilvēkus, bpirms tie bija miesā.

52 Un Viņš arī sacīja uz to: Ja tu pievērsīsies Man un uzklausīsi Manu balsi, un ticēsi, un nožēlosi visus savus pārkāpumus, un tapsi akristīts, tieši ūdenī, Mana Vienpiedzimušā Dēla Vārdā, kurš ir pilns blabvēlības un patiesības, kurš ir cJēzus Kristus, vienīgais dVārds, kas tiks dots zem debesīm un ar ko eglābšana nāks pie cilvēku bērniem, tu saņemsi Svētā Gara dāvanu, lūgdams visu Viņa Vārdā, un visu, ko tu lūgsi, tas tiks tev dots.

53 Un mūsu tēvs Ādams runāja uz To Kungu, un sacīja: Kāpēc tas ir, ka cilvēkiem jānožēlo grēki un jātop kristītiem ūdenī? Un Tas Kungs sacīja uz Ādamu: Lūk, Es esmu apiedevis tev tavu pārkāpumu Ēdenes dārzā.

54 No turienes nāca teiciens starp ļaudīm, ka aDieva Dēls ir bizpircis pirmo grēku, ar ko atbildību par vecāku grēkiem nevar prasīt no cbērnu galvām, jo viņi ir tīri kopš pasaules radīšanas.

55 Un Tas Kungs runāja uz Ādamu, sakot: Tā kā tavi bērni ir ieņemti grēkā, patiesi tā, kad viņi sāk augt, agrēks attīstās viņu sirdīs un viņi nobauda brūgtumu, lai viņi varētu mācēt novērtēt labo.

56 Un ir dots tiem atšķirt labu no ļauna; tādēļ viņi arīkojas paši, un Es esmu devis tev vēl vienu likumu un pavēli.

57 Tādēļ māciet to saviem bērniem, ka visiem cilvēkiem visur ir ajānožēlo grēki, vai arī viņi nekādā ziņā nevarēs iemantot Dieva valstību, jo nekas bnetīrs nevar tur dzīvot, jeb cdzīvot Viņa klātbūtnē; jo Ādama valodā dSvētuma Cilvēks ir Viņa Vārds, un Viņa Vienpiedzimušā Vārds ir eCilvēka Dēls, patiesi Jēzus Kristus, taisnīgais fsoģis, kurš nāks laika zenītā.

58 Tādēļ Es dodu tev pavēli mācīt šīs lietas brīvi saviem abērniem, sakot:

59 Ka pārkāpumu dēļ nāk krišana, šī krišana atnes nāvi, un kā jūs piedzimāt pasaulē ar ūdeni un asinīm, un agaru, ko Es esmu radījis, un tā kļuvāt no bpīšļiem par dzīvu dvēseli, tā jums ir cjāpiedzimst no jauna debesu valstībā no dūdens un no Gara, un jātop attīrītiem ar asinīm, patiesi Mana Vienpiedzimušā asinīm; lai jūs varētu tikt iesvētīti pret visiem grēkiem un ebaudīt fmūžīgās dzīves vārdus šajā pasaulē, un mūžīgo dzīvi nākamajā pasaulē, patiesi nemirstīgo ggodību;

60 jo ar aūdeni jūs turat pavēli; ar Garu jūs tiekat battaisnoti, un ar casinīm jūs topat diesvētīti;

61 tādēļ tas ir dots, lai mājotu jūsos: debesu pieraksts, aMierinātājs, nemirstīgās godības miermīlīgās lietas, tas, kas atdzīvina visas lietas, kas dod dzīvību visam, tas, kas zina visas lietas un kam ir visa vara atbilstoši gudrībai, žēlsirdībai, patiesībai, taisnībai un tiesai.

62 Un tagad lūk, Es saku tev: Šī ir aglābšanas iecere visiem cilvēkiem, caur Mana bVienpiedzimušā asinīm, kurš nāks laika zenītā.

63 Un lūk, visām lietām ir sava līdzība, un visas lietas ir radītas un izveidotas, lai aliecinātu par Mani, gan lietas, kuras ir laicīgas, gan lietas, kuras ir garīgas; lietas, kuras ir debesīs augšā un lietas, kuras ir uz zemes, un lietas, kuras ir zemē, un lietas, kuras ir zem zemes, gan augšā, gan apakšā: visas lietas liecina par Mani.

64 Un notika, kad Tas Kungs bija runājis ar Ādamu, mūsu tēvu, ka Ādams piesauca To Kungu, un viņš tika a Kunga Gara aizrauts, un viņš tika ierauts ūdenī, un tika palikts zem būdens, un tika iznests no ūdens.

65 Un tā viņš tapa kristīts, un Dieva Gars nolaidās uz viņu, un tā viņš apiedzima no Gara, un tapa atdzīvināts biekšējā cilvēkā.

66 Un viņš dzirdēja balsi no debesīm, sakot: Tu esi akristīts ar uguni un ar Svēto Garu. Tā ir bliecība par Tēvu un par Dēlu no šī brīža un mūžīgi;

67 un tu esi pēc Tā akārtas, kurš ir bez dienu sākuma vai gadu gala, no visas mūžības uz visu mūžību.

68 Lūk, tu esi avienots Manī, Dieva dēls; un tā visi var kļūt par Maniem bdēliem. Āmen.