Izrādiet savas rūpes

Dažkārt nekas nespēj aizstāt to, ka mēs pasakām citiem, ko mēs pret tiem jūtam. Mēs varam vienkārši pateikt citiem, ka mēs viņus mīlam, un mēs varam pateikt arī to, par ko mēs viņus apbrīnojam, vai arī izteikt sirsnīgu komplimentu. Šādi uzmanības apliecinājumi palīdz stiprināt savstarpējās attiecības. (Skat. Efeziešiem 4:29.)

• Meklējiet iespēju pateikt otram to, cik ļoti jūs apbrīnojat kādu no viņa īpašībām.

• Apciemojiet, piezvaniet vai nosūtiet cilvēkam e-pastu, īsziņu vai kartiņu, darot zināmu, ka jūs par viņu domājat.

Veltot laiku tam, lai parunātos un ieklausītos otrā, mēs pārliecinoši apliecinām, cik augstu mēs viņu vērtējam. Daudziem cilvēkiem ir nepieciešams kāds, ar ko aprunāties, neatkarīgi no tā, vai jūs viņu apciemojat mājās, tiekaties Baznīcā vai kur citur. (Skat. Mosijas 4:26; M&D 20:47.)

• Ieplānojiet apciemojumu, ņemot vērā katra individuālās vajadzības. Veltiet laiku tam, lai tik tiešām ieklausītos otrā cilvēkā un izprastu viņa apstākļus.

• Ja attāluma, sociālo normu vai citu apstākļu dēļ apciemojums rada grūtības, jūs varētu atrast kādu laiciņu, lai parunātos pēc Baznīcas sanāksmēm.

Ņemiet vērā konkrētā indivīda vai ģimenes vajadzības. Mērķtiecīga kalpošana parāda, ka jums tik tiešām rūp šie cilvēki. Tā apvieno vērtīgās laika un pārdomāto pūliņu dāvanas. „Vienkāršiem kalpošanas darbiem var būt ārkārtīgi liela ietekme uz apkārtējiem,” teic māsa Bingema.²

• Piedāvājiet kalpot tā, lai stiprinātu indivīdus un viņu ģimenes, piemēram, pieskatiet bērnus, kamēr vecāki dodas uz templi.

• Meklējiet iespējas atvieglināt citu slogus, ja viņus nomāc ikdienas rūpes, piemēram, nomazgājiet logus, izvediet pastaigā suni vai palīdziet sakopt mājas pagalmu.

Starp mums ir cilvēki, ar kuriem nav iespējams rast saikni padziļinātās sarunās. Dažkārt, lai izveidotu saikni, jums ir jāatrod kopīgas intereses un jāpavada laiks kopīgās nodarbēs. Tas Kungs mudināja, lai mēs būtu kopā ar saviem brāļiem un māsām un stiprinātu tos (skat. M&D 20:53).

• Dodieties pastaigā, ieplānojiet spēļu vakaru vai norunājiet laiku, kad regulāri kopā pavingrot.

• Kopīgi piedalieties kādā Baznīcas vai vietējās apkaimes kalpošanas projektā.

Dažkārt mums pietrūkst laika vai iespēju regulārai saziņas uzturēšanai. Daudzviet pasaulē dāvanu pasniegšana tiek uzskatīta par gādības un iejūtības pazīmi. Pat vienkāršu, gadījuma rakstura dāvanu pasniegšana var kalpot par apliecinājumu tam, ka jūs esat ieinteresēti ciešāku attiecību veidošanā. (Skat. Salamana pamācību 21:14.)

• Pasniedziet citiem viņu iecienīto gardumu.

• Dalieties ar citiem kādā citātā, rakstvietā vai cita veida vēstījumā, kas, jūsuprāt, varētu nākt tiem par labu.

Iepazīstot tos, kam jūs kalpojat un kuru labā tiecaties pēc iedvesmas, jūs daudz konkrētāk sapratīsiet, kā izrādīt savu mīlestību un rūpes katram individuāli.

Kimberlija Seibolda no Oregonas, ASV, stāsta par to, kā viņa ir tiekusies pēc iedvesmas un pasniegusi dāvanas, lai izrādītu savu mīlestību pret līdzcilvēkiem:

„Kad man sāk šķist, ka dzīve kļūst nomācoša, es ceļos un pagatavoju cukīni maizi, parasti aptuveni astoņus kukulīšus. Maizes īpašā sastāvdaļa ir mana klusā lūgšana, kamēr es to cepu, domājot par to, kam šie kukulīši būtu nepieciešami. Tādējādi es esmu varējusi labāk iepazīt savus apkārtējos kaimiņus, jo siltā cukīni maize ir atvērusi man durvis uz viņu mājām un viņu dzīvi.

Reiz, kādā siltā vasaras dienā, es piestāju ceļmalā, kur kāda ģimene pārdeva puslitra iepakojumus ar kazenēm. Lai gan man nevajadzēja kazenes, tieviņais puisītis pie ogu stenda ļoti nopriecājās, mani ieraugot un domājot, ka būšu viņa nākamā pircēja. Es nopirku nedaudz kazeņu, un man bija kāda dāvana viņam pašam. Es iedevu puisītim divus maizes klaipus. Viņš pagriezās pret savu tēvu, lai saņemtu apstiprinājumu, un tad pateica: „Skat, tēt, tagad mums būs kaut kas šīsdienas maltītei!” Mana sirds piepildījās ar pateicību par šo vienkāršo iespēju — izrādīt citiem savu mīlestību.”

Elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma lūdzās, „lai ikviens vīrietis un sieviete, kā arī mūsu vecākie jaunieši un jaunietes [sajustu] vēl dziļāku apņemšanos — sirsnīgi gādāt citam par citu, esot vienīgi tīrās Kristus mīlestības motivētiem. … Strādāsim plecu pie pleca ar šī vīna dārza Kungu, palīdzot Dievam un mūsu visu Tēvam Viņa satriecoši grūtajā darbā — atbildēt uz lūgšanām, dāvāt mierinājumu, nožāvēt asaras un stiprināt nespēcīgos ceļus”.³

Pēc Lācara uzcelšanas no mirušajiem „Jēzus raudāja.

Tad jūdi sacīja: „Redziet, cik ļoti Viņš to ir mīlējis!” (Jāņa 11:35–36.)

„Es jūtu jums līdzi,” Kristus teica nefijiešiem. Tad Viņš aicināja viņu slimos un sasirgušos, viņu klibos un aklos, un „Viņš dziedināja ikvienu” (skat. 3. Nefija 17:7–9).

Pestītājs parādīja mums piemēru, gādājot par līdzcilvēkiem. Viņš mums mācīja:

„Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta.

Šis ir augstākais un pirmais bauslis.

Otrs tam līdzīgs ir: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.” (Mateja 22:37–39.)

Kam būtu nepieciešama jūsu gādība? Kā jūs varētu izrādīt savas rūpes par šiem cilvēkiem?