Gādīgā kalpošana, pielietojot „Nāciet, sekojiet Man!”

Kad Ofelija Treho de Kardenjasa tika aicināta mācīt jaunos pieaugušos savā bīskapijā, Mehiko pilsētā, viņa sajuta, ka ciešu attiecību izveidošana ar katru Svētdienas skolas dalībnieku palielinās viņas spējas mācīt un stiprināt viņus.

Viņa saka: „Ja man nebūs ciešu attiecību ar maniem klases dalībniekiem un viņi nesajutīs manu mīlestību, viņi var neticēt tam, ko es mācu, vai manai sniegtajai liecībai. Viņiem var rasties sajūta, ka esmu tikai Svētdienas skolas skolotāja.”

Bet kā māsa Kardenjasa varētu izveidot šādas attiecības, ja viņa māca stundu tikai reizi divās nedēļās? Viņa rada risinājumu, izmantojot tehnoloģijas. Pielietojot mobilo lietotni WhatsApp, viņa kopā ar saviem stundas dalībniekiem drīz vien katru dienu sāka sazināties ar īsziņu un balss pasta palīdzību. Tagad, ik dienas pirms katras Svētdienas skolas stundas, kāds no klases nosūta pārējiem klases dalībniekiem nākamās nodarbības Svēto Rakstu pantu un pauž savas pārdomas par šo pantu. Pēc panta un ar to saistīto pārdomu izlasīšanas klases dalībnieki pauž arī savas pārdomas.

Māsa Kardenjasa saka: „Izlasot rakstvietu, viņi atsūta priecīgu sejiņu, tā es zinu, ka viņi ir lasījuši vai studējuši attiecīgo Svēto Rakstu pantu un par to ir domājuši.” Kad pienāk Svētdienas skolas nodarbība, klases dalībnieki ir gatavi piedalīties stundā.

Nesen šī ikdienas saziņa svētīja kādu jauno pieaugušo, kura vecāki vairs nebija aktīvi Baznīcā.

„Es ļoti priecājos, redzot viņu Baznīcā, jo es zinu, ka viņam ir jāpārvar vairāki izaicinājumi, lai viņš šurp varētu nokļūt,” saka māsa Kardenjasa. „Esmu pārliecināta, ka klases dalībnieku sūtītās rakstvietas kopā ar savām pārdomām un tās rakstvietas un pārdomas, ko viņš ir sūtījis, pienākot viņa kārtai, viņu ļoti stiprināja.”

Māsa Kardenjasa saka, ka gādīgā kalpošana, pielietojot Svētos Rakstus, neaprobežojas tikai ar viņas Svētdienas skolas nodarbību un klases dalībnieku ikdienas saziņu par Svētajiem Rakstiem.

„Daļa no manas sagatavošanās ir lūgšana par maniem nodarbības dalībniekiem,” viņa saka. „Es par viņiem domāju ne tikai svētdienā, bet arī katru nedēļas dienu. Katram no viņiem ir specifiskas un atšķirīgas vajadzības. Katrs no viņiem ir Dieva bērns. Es par viņiem domāju, gatavojoties nodarbībām.”

Un, kad viņa māca stundu, viņa ieklausās gan savas stundas dalībniekos, gan Svētajā Garā.

„Svētais Gars ir skolotājs”, ko viņa bieži dzird savas stundas dalībnieku balsī. „Man jāpievērš uzmanība viņu teiktajam, jo tā ir atklāsme, ko viņi ir saņēmuši no Svētā Gara.”

Karla Gutereza Ortega Kordoba jūtas svētīta, ka viņai ir iespēja piedalīties māsas Kardenjasas Svētdienas skolas stundās, jo tās nodrošina garīgi stiprinošu un gādīgajai kalpošanai nepieciešamo vidi. Karla raksturo šo vidi, atsaucoties uz vairākiem faktoriem, tostarp:

• Sagatavošanās: Dalīšanās Svētajos Rakstos un pārdomās palīdz klases dalībniekiem sagatavoties nākamajai stundai. „Ikdienas Svēto Rakstu panti garīgi mūs stiprina un paplašina mūsu zināšanas,” viņa paskaidro.

• Piedalīšanās: „Mēs visi iesaistāmies. Tas man palīdz labāk iepazīt pārējos klases dalībniekus kā draugus, brāļus un māsas.”

• Mīlestības sajūta: „Māsa Kardenjasa paņem jūs aiz rokas. Mēs klasē jūtamies kā mājvakarā, kurā piedalās vairāki brāļi un māsas. Tā ir ļoti īpaša sajūta.”

• Svētā Gara klātbūtne: „Mūsu klasē valda patīkams, harmonisks gars, jo mēs esam vienoti Garā.”

• Liecības spēks: „Rokasgrāmata „Nāciet, sekojiet Man!” ir palīdzējusi man būt gatavai dalīties savā liecībā. Manas zināšanas par Mormona Grāmatu un Bībeli ir padziļinājušās. Tas man dod iespēju dalīties iegūtajās zināšanās ar saviem klasesbiedriem skolā un citiem cilvēkiem darbā.”

Kad Gregs un Nikija Kristenseni no Kentuki, ASV, kopā ar saviem trim dēliem lasīja Svētajos Rakstos Abrahāma derību, viņi atskārta, ka nespēj to viņiem izskaidrot. Viņi ģimenē kopā nolēma, ka katrs atsevišķi studēs Abrahāma derību un pēc tam dalīsies tajā, ko viņi būs uzzinājuši.

„Mums bija daži interesanti komentāri,” teica Gregs. „Mūsu astoņgadīgais dēls atklāja, ka Abrahāms sākotnēji tika saukts par Ābrāmu. Tā kā viņš deva solījumu Tam Kungam — novērsties no grēka un dzīvot taisnīgu dzīvi — viņa vārds tika mainīts uz Abrahāmu. Es patiešām biju pārsteigts, ka viņš spēja ko tādu atklāt.”

Viņi visi uzzināja ko jaunu un izvērta labu diskusiju par to, kas ir Abrahāma derība un ko tā nozīmē pēdējo dienu svētajiem mūsdienās.

„Mēs parasti pēc kārtas lasījām Svēto Rakstu pantus mūsu ģimenes Svēto Rakstu studijās,” teica Nikija. „„Nāciet, sekojiet Man!” ir vairāk vērsta uz to, lai mācītu ar Svētā Gara ietekmi. Tagad, kad mēs kopā studējam, es jūtu nelielus Svētā Gara pamudinājumus — ievirzīt mūsu pārrunas citā gultnē, atbilstoši mūsu ģimenes vajadzībām.”

„Nāciet, sekojiet Man!” materiāla pielietošana ne vien palīdzēja viņu ģimenei vairāk iesaistīties un iegūt lielāku interesi par ģimenes Svēto Rakstu studijām, bet tā arī palīdzēja Gregam un Nikijai gādīgāk kalpot, atbilstoši viņu bērnu garīgajām vajadzībām.

„Rokasgrāmata „Nāciet, sekojiet Man!” palīdz man mācīt savus bērnus,” saka Nikija. „Tā arī palīdz man pārvarēt dažādus izaicinājumus, kas dažkārt rodas saistībā ar bērniem. Es jūtos vairāk vienota ar Garu, es rūpīgāk ieklausos un saņemu pamudinājumus, kā es varu palīdzēt katram bērnam.”

Gregam patīk tas, ka „Nāciet, sekojiet Man!” palīdz izvērst garākas Svēto Rakstu diskusijas viņu ģimenē. „Mūsu dēliem atšķiras Svēto Rakstu zināšanu līmenis,” viņš saka. „„Nāciet, sekojiet Man!” mums ir nodrošinājis veidu, kā mēs varam palīdzēt viņiem mācīties atbilstoši viņu vajadzībām. Tā ir brīnišķīga svētība — redzēt, kā pieaug viņu mīlestība pret evaņģēliju un kā viņi rod iespējas pielietot savā dzīvē evaņģēlija zināšanas.”