Lub Koom Txoos zaj Keeb Kwm
Tej Zaj Lus Hais txog Thawj Zaug Ua Yog Toog


Daim Duab
tshav ntuj ci hla cov ntoo

Tej Zaj Lus Hais txog Thawj Zaug Ua Yog Toog

Ntsiab Lus

Joseph Smith tau sau ntawv hais tias Vajtswv Leej Txiv thiab Yexus Khetos tau tshwm sim rau nws nyob hauv ib koog ntoo nyob ze nws niam nws txiv lub tsev hauv lub Xeev New York sab hnub poob thaum nws muaj kwv yees li 14 xyoos. Joseph txhawj txog nws tej kev txhaum thiab tsis paub tias nws yuav tsum taug txoj kev twg kom pab nws sab ntsuj plig, nws thiaj li xav tau kev pab thaum nws mus koom kev sib ntsib, nyeem vaj lug kub, thiab thov Vajtswv. Nws twb tau txais ib txoj kev tshwm sim uas los saum ntuj los teb nws tej lus thov. Joseph tau qhia thiab sau ntawv txog Thawj Zaug Ua Yog Toog, raws li txhua tus hu qhov ntawd, ntau zaus; nws tau sau ntawv los sis txib cov neeg teev ntawv sau plaub zag lus txog nws txoj kev ua yog toog.

Joseph Smith tau muab ob zag lus txog Thawj Zaug Ua Yog Toog luam tawm nyob hauv nws sim neej. Thawj zaj ntawm plaub zag no, uas hnub no peb hu ua Joesph Smith—Keeb Kwm, los twb pom zoo tsa ua vaj lug kub nyob hauv phau Lub Hlaws uas Muaj Nqis Heev thiab yog zaj uas tib neeg paub zoo tshaj. Ob zag uas tsis tau muab tshaj tawm, sau cia rau hauv Joseph Smith phau sau keeb kwm txog nws lub neej thiab ib phau ceev xwm txheej uas nws sau tom qab ntawd, los tib neeg twb tsis nco qab mus txog thaum cov neeg nrhiav keeb kwm uas ua hauj lwm rau Yexus Khetos lub Koom Txoos ntawm Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg rov qab nrhiav thiab muab ob zag no luam tawm thaum tej xyoo 1960. Txij thaum ntawd los, cov ntaub ntawv no los twb hais ntau zaus hauv lub Koom Txoos tej phau xov xwm, nyob hauv cov ntawv uas lub Koom Txoos luam tawm thiab cov uas ua hauj lwm nrog lub Koom Txoos luam tawm, thiab nyob hauv lwm cov ntaub ntawv los ntawm cov kws kawm ntaub kawm ntawv uas yog Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg.1 Ntxiv rau tej zaj lus uas los ntawm nws tus kheej, kuj muaj tsib zag lus piav txog Joseph Smith txoj kev ua yog toog uas cov neeg nyob hauv nws lub caij nyoog tau sau.2

Tej zaj lus txog Thawj Zaug Ua Yog Toog no hais ib zaj dab neeg zoo sib xws, txawm yog tej zaj no nyias muaj nyias lub ntsiab thiab qhov tseem ceeb. Cov kws nrhiav keeb kwm yeej xav tias thaum ib tug neeg rov qab hais txog ib zaj nyob hauv ntau qhov chaw rau tej pawg sib txawv rau ib xyoo dhau ib xyoo, txhua zaj nyias yuav muaj nyias lub ntsiab piav txog tej xwm sib txawv thiab muaj tej yam tseem ceeb uas tsis zoo ib yam. Muaj tseeb tiag, tej yam sib txawv raws li muaj hauv tej zaj txog Thawj Zaug Ua Yog Toog los muaj hauv tej zaj lus hauv vaj lug kub txog Povlauj txoj kev ua yog toog thaum nws taug kev mus rau Damaxes thiab zaj txog cov Thwj Tim nyob saum lub Roob Hloov Hlo.3 Tiam sis txawm yog muaj tej yam uas tsis zoo ib yam no, muaj ib lub hauv paus uas zoo sib xws hauv tag nrho txhua zaj lus hais txog Thawj Zaug Ua Yog Toog. Ib txhia tau ua yuam kev thuam hais tias qhov uas muaj tej yam twg uas hloov thaum yus rov qab qhia ib zaj ces yog puav pheej uas qhia tias nws twb hais dag xwb. Tsis yog li ntawd, qhov uas muaj cov ntawv keeb kwm ntau ua rau peb kawm ntau ntxiv txog lub sij hawm tseem ceeb no tshaj qhov peb kawm tau yog tias tsis muaj ntaub ntawv uas tau sau txog qhov no.

Tej Zaj Lus txog Thawj Zaug Ua Yog Toog

Txhua zaj txog Thawj Zaug Ua Yog Toog los ntawm Joseph Smith thiab cov neeg nyob hauv nws lub caij nyoog nyias muaj nyias nws zaj keeb kwm txawv los ntawm lub hauv paus uas ua rau lawv hloov txoj kev xav, txoj kev tham, thiab txoj kev sau ntawv txog zaj ntawd. Yuav hais txog tej zaj lus no rau nram qab no.

Zaj Lus Nyob rau Xyoo 1832. Zaj lus qub tshaj uas peb paub txog Thawj Zaug Ua Yog Toog, tib zaj uas Joseph Smith sau ntawv los ntawm nws txhais tes, los muaj nyob hauv ib phau ntawv uas Joseph Smith sau txog nws tus kheej uas tsis tau muab luam tawm nyob hauv xyoo 1832. Nyob hauv zaj no, Joseph Smith piav txog qhov uas nws paub txog nws tej kev txhaum thiab nws nyuaj siab vim nws nrhiav tsis taus ib lub koom txoos zoo li lub koom txoos uas nws nyeem txog nyob hauv Phau Tshiab thiab yuav pab coj nws mus rau kev txhiv dim. Nws hais ntau txog Yexus Khetos txoj Kev Theej Txhoj thiab txoj kev txhiv dim uas nws txais rau nws tus kheej. Nws sau hais tias “tus Tswv” tau tshwm sim thiab zam txim pub rau nws tej kev txhaum. Los ntawm txoj kev ua yog toog no, Joseph muaj kev xyiv fab thiab kev hlub, tiam sis, raws li nws tau sau ntawv, nws nrhiav tsis tau leej twg uas ntseeg nws zaj.. Nyeem zaj lus nyob rau xyoo 1832 nyob no.

Zaj Lus Nyob rau Xyoo 1835. Nyob hauv lub caij nplooj ntoo zeeg xyoo 1835, Joseph Smith tau hais txog nws Thawj Zaug Ua Yog Toog rau Robert Matthews, ib tug uas tuaj xyuas Kirtland, Ohio. Zaj lus nws rov hais dua no, uas Joseph tus teev ntawv Warren Parrish tau sau nyob rau hauv Joseph phau ceev xwm txheej, tsom ntsoov rau nws txoj kev sim seb lub koom txoos twg muaj tseeb, kev tawm tsam nws thaum nws thov Vajtswv, thiab ib tug neeg los saum ntuj los uas tshwm sim es tsis ntev tom qab ntawd muaj ib tug ntxiv los. Zaj no kuj hais txog qhov uas cov tim tswv tau tshwm sim hauv txoj kev ua yog toog no. Nyeem zaj lus nyob rau xyoo 1835 nyob no.

Zaj Lus Nyob rau Xyoo 1838. Tej lus hais txog Thawj Zaug Ua Yog Toog uas Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg paub zoo tshaj niaj hnub no yog nyob hauv zaj lus nyob rau xyoo 1838. Thawj zaug uas tau muab zaj no luam tawm yog thaum xyoo 1842 nyob hauv Times and Seasons, lub Koom Txoos cov ntawv xov xwm nyob hauv Nauvoo, lub xeev Illinois, es zaj no yog ib feem ntawm ib zaj keeb kwm ntev dua uas Joseph Smith hais kom lwm tus sau nruab nrab ntawm ob lub sij hawm thaum nws raug tsim txom heev. Zaj lus nyob rau xyoo 1832 hais ntxiv txog zaj dab neeg thaum Joseph Smith yog ib tug tub hluas uas nrhiav kev zam txim, tiam sis zaj lus nyob rau xyoo 1838 hais ntxiv txog qhov uas nws txoj kev ua yog toog yog qhov chiv keeb ntawm “lub Koom Txoos txoj kev los thiab txoj kev vam meej.” Ib yam li zaj lus nyob rau xyoo 1835, lus nug tseem ceeb hauv zaj no los nug seb lub koom txoos twg muaj tseeb. Nyeem zaj lus nyob rau xyoo 1838 nyob no.

Zaj Lus Nyob rau Xyoo 1842. Twb sau ntawv kom teb tus kws kho ntawv ntawm Chicago Democrat John Wentworth cov lus thov kom tau xov xwm txog Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg, zaj no raug luam tawm hauv ntawv xov xwm Times and Seasons nyob rau xyoo 1842. (“Tsab ntawv Wentworth,” raws li neeg feem coob hu tsab no, kuj yog lub hauv paus ntawm Tej Nqe Kev Ntseeg.)4 Zaj no, uas tau sau kom luam tawm rau cov neeg uas tsis paub txog cov neeg Maumoos tej kev ntseeg, yeej yog ib zaj luv thiab hais ncaj qha. Ib yam tej zaj ua ntej, Joseph Smith tau hais txog kev ntxhov siab uas nws muaj thiab qhov uas ob tug neeg tau tshwm sim los teb nws tej lus thov. Xyoo tom qab ntawd, Joseph Smith tau xa zaj lus no nrog rau tej yam me me uas nws kho ntawv rau ib tug kws nrhiav keeb kwm hu ua Israel Daniel Rupp, tus ntawd tau muab luam tawm ua ib tshooj hauv nws phau ntawv, He Pasa Ekklesia [The Whole Church]: An Original History of the Religious Denominations at Present Existing in the United States.5 Nyeem zaj lus nyob rau xyoo 1842 nyob no.

Tej Zaj Lus Los ntawm Lwm Tus Nrog rau tej zaj los ntawm Joseph Smith nws tus kheej, twb muaj tsib zag los ntawm cov neeg nyob rau tib lub caij nyoog hnov Joseph Smith hais lus txog nws txoj kev ua yog toog.. Nyeem tej zaj lus no nyob no.

Tej Lus Thuam txog tej Zaj Lus txog Joseph Smith Thawj Zaug Ua Yog Toog

Qhov uas muaj ob peb zag lus txog Thawj Zaug Ua Yog Toog ua rau ib txhia cov neeg thuam nug seb tej lus uas Joseph Smith hais puas yog raws nraim li tej yam uas muaj tiag tiag. Muaj ob qho uas lawv pheej thuam kom hais tias tsis tsim nyog ntseeg nws: qhov thib ib lawv nug seb Joseph Smith puas nco qab zoo txog tej xwm uas tau muaj los; qhov thib ob lawv nug seb nws puas hais ntxiv zuj zus txog zaj dab neeg ntawd thaum sij hawm dhau mus.

Kev nco qab zoo. Ib qho uas tib neeg thuam yog hais txog tej zaj lus ntawm Joseph Smith Thawj Zaug Ua Yog Toog hais tias zaj keeb kwm tsis txhawb nqa Joseph Smith txoj kev piav txog tej kev txhawb kev teev ntuj kom rov muaj zog nyob hauv Palmyra, New York, thiab tej chaw puag ncig nyob rau xyoo 1820. Ib txhia thuam hais tias qhov no qhia tias Joseph tej lus txog kev kub ntxhov ntawm kev teev ntuj thiab nws zaj lus txog nws txoj kev ua yog toog tsis muaj tseeb.

Tiam sis cov ntaub ntawv keeb kwm txhawb nqa Joseph Smith tej lus txog tej kev sib ntsib kom kev teev ntuj rov muaj zog. Thaj chaw nws nyob twb muaj npe vim muaj kev kub ntxhov txog kev teev ntuj thiab yeej yog ib qho chaw uas muaj kev sib ntsib kom txoj kev teev ntuj rov muaj zog heev. Cov kws nrhiav keeb kwm hais tias thaj chaw no yog “koog chaw raug kub hnyiab lawm” vim cov xib hwb ua rau thaj av ntawd puas tas thaum lawv tsa tej chaw rau kev sib ntsib kom kev teev ntuj rov muaj zog thiab nrhiav neeg hloov siab los ntseeg nyob rau thaum pib tej xyoo 1800.6 Ua piv txwv, nyob rau lub Rau Hli Ntuj xyoo 1818, lawv twb txhim kho ib qho chaw rau cov Methodist sib ntsib nyob hauv Palmyra, thiab lub caij sov tom qab ntawd, cov ntseeg Methodist rov qab koom ua ke hauv Vienna (tam sim no hu ua Phelps), New York, deb li 15 mais los ntawm tsev neeg Smith thaj teb. Ib tug xib hwb ntseeg Methodist uas taug kev mus ib qho dhau ib qho tau sau nyob hauv nws tej phau ceev xwm txheej hais tias muaj kev mob siab heev txog kev teev ntuj nyob hauv Joseph thaj chaw nyob rau xyoo 1819 thiab 1820. Lawv qhia tias Xib Hwb George Lane, ib tug xib hwb Methodist uas txhawb nqa kev teev ntuj kom rov muaj zog, tau nyob hauv thaj chaw ntawd ob xyoos ntawd, thiab nws tau hais txog “Vajtswv tus txheej txheem kom Kho Tau Kev Teev Ntuj.”7 Tej pov thawj no yeej zoo ib yam li Joseph tau piav. Nws tau hais tias kev mob siab heev txog kev teev ntuj nyob hauv koog chaw los sis thaj chaw “tau pib los ntawm cov ntseeg Methodist.” Tsis tas li ntawd, Joseph hais tias nws twb “muaj siab me ntsis xav mus koom nrog” cov Methodist thiab.8

Kev hais ntxiv zuj zus. Qhov thib ob uas lawv pheej thuam txog tej zaj ntawm Joseph Smith Thawj Zaug Ua Yog Toog yog qhov uas nws tau hais ntxiv zuj zus txog nws zaj dab neeg thaum sij hawm dhau mus. Txoj kev thuam no tsom ntsoov rau ob qho uas nws hais: Joseph Smith tau hais li cas txog qhov uas muaj pes tsawg tus neeg uas los saum ntuj los thiab ob tug ntawd yog leej twg. Thaum sij hawm dhau mus Joseph tej zaj lus hais txog Thawj Zaug Ua Yog Toog yim piav ntxiv zuj zus txog cov neeg uas los saum ntuj ceeb tsheej los. Zaj lus nyob rau xyoo 1832 hais tias, “Tus Tswv tau muab lub ntuj qhib rau kuv thiab kuv tau pom tus Tswv.” Nws zaj lus nyob rau xyoo 1838 hais tias, “Kuv pom ob tug Tib Neeg,” ib tug tau cev lus txog tus thib ob hais tias nws yog “Kuv Leej Tub uas Kuv Hlub.” Yog li ntawd, cov neeg thuam hais tias Joseph Smith pib hais tias nws tau pom ib tug neeg xwb—“tus Tswv”—ces tom qab ntawd nws hais tias nws tau pom Leej Txiv thiab Leej Tub.9

Tiam sis muaj lwm txoj kev ntxiv saib tej yam puav pheej no kom pom xwm yeem. Yeej yuav tsum lees hais tias muaj ib txoj kev sib haum nyob hauv tej zaj no txij thaum pib hais mus txog thaum kawg: peb ntawm plaub zag qhia meej tias muaj ob tug neeg uas tshwm sim rau Joseph Smith nyob hauv Thawj Zaug Ua Yog Toog. Zaj lus uas tsis zoo ib yam yog Joseph Smith zaj lus nyob rau xyoo 1832, uas yus nyeem tau hais tias nws hais txog ib los sis ob tug neeg. Yog tias nyeem txog ib tug neeg los saum ntuj los, ces nyaj yog tus neeg uas tau zam txim rau nws tej kev txhaum. Raws li lwm zaj tom qab ntawd qhia, thawj tug neeg saum ntuj tau hais Joseph Smith kom nws “mloog” tus thib ob hais lus, Yexus Khetos, tus uas tau hais lub ntsiab lus tseem ceeb, uas kuj hais txog kev zam txim thiab.10 Ces tej zaum Joseph Smith xyoo 1832 zaj lus tau hais lus txog Yexus Khetos xwb, tus uas tau muab kev zam txim pub rau nws.

Ib txoj kev ntxiv uas yus nyeem tau zaj lus nyob rau xyoo 1832 yog qhov uas Joseph Smith hais txog ob tug neeg, ob tug uas nws hu ua “tus Tswv.” Cov lus thuam hais tias Joseph tau hais ntxiv zuj zus yeej nyob ntawm lawv txoj kev xav tias zaj lus nyob rau xyoo 1832 piav txog ib tug neeg saum ntuj txoj kev tshwm sim xwb. Tiam sis zaj lus nyob rau xyoo 1832 tsis qhia tias tsuas muaj ib tug neeg tshwm sim xwb. Cia li pom tias muaj ob kab lus uas hais txog “tus Tswv” tsis yog nyob rau tib lub sij hawm: qhov thib ib “tus Tswv” qhib lub ntuj; ces Joseph Smith pom “tus Tswv.” Kev nyeem zaj no li no yeej sib haum nrog rau Joseph zaj lus nyob rau xyoo 1835, uas muaj ib tug neeg tshwm sim ua ntej, ces tsis ntev tom qab ntawd muaj ib tug ntxiv Yog li ntawd, zaj lus nyob rau xyoo 1832 los tej zaum ua rau yus to taub hais tias Joseph Smith tau pom ib tug neeg ces tus ntawd tau muab ib tug ntxiv tshwm sim los thiab Joseph tau hu ob tug ntawd ua “tus Tswv”: “tus Tswv tau qhib lub ntuj rau kuv pom thiab kuv tau pom tus Tswv.”11

Qhov uas Joseph piav ntxiv zuj zus tuaj los ua rau peb to taub hais tias yog kev ua pov thawj txog nws txoj kev to taub zuj zus ntxiv, sij hawm dhau mus ces ua rau nws to taub ntxiv, raws li tej yam uas nws kawm. Tej zaum ib feem ntawm tej yam uas sib txawv los ntawm zaj lus nyob rau xyoo 1832 thiab tej zaj lus tom qab ntawd yog los ntawm qhov uas kev sau ntawv thiab kev hais lus yeej tsis zoo ib yam. Zaj lus nyob rau xyoo 1832 yog thawj zaug uas Joseph Smith tau sim sau ntawv txog nws zaj keeb kwm. Tib xyoo ntawd, nws tau sau ntawv rau ib tug phooj ywg tias nws xav hais tias “cov ntawv cov cwj mem thiab cov kua mem thiab ib yam lus uas ploj lawm thiab tsis tsis zoo tag nrho” ntshe zoo li ua rau nws raug kaw hauv tsev raug txim lawm. Nws hais tias kev sau ntawv yog “ib lub nkuaj me thiab nqaim.”12 Qhov uas nws sau ntxiv hauv tej zaj uas tau sau tom qab los peb yuav to taub ntxiv thiab xav tias yeej yuav zoo li ntawd yog peb pom tias tej zaj no yog tej zaj uas nws hais rau lwm tus sau ntawv—yog ib tug txheej txheem yooj yim uas Joseph Smith nyiam thiab ua rau nws haj yam txawj hais taus lus.

Lus Xaus

Joseph Smith tau ua tim khawv ntau zaus tias nws tau ua yog toog pom Vajtswv Leej Txiv thiab Nws Leej Tub, Yexus Khetos. Yeej yuav tsis paub qhov tseeb ntawm Thawj Zaug Ua Yog Toog thiab tej lus thuam zaj ntawd los ntawm kev tshawb fawb zaj keeb kwm xwb. Yog xav paub tias Joseph Smith zaj lus tim khawv muaj tseeb ces txhua tus neeg uas nrhiav qhov tseeb tiag yuav tsum kawm nws zaj keeb kwm ces muab siab rau ntseeg Khetos txaus kom txo hwj chim thov Vajtswv nug seb nws zaj puas muaj tseeb. Yog tias tus nrhiav qhov tseeb thov thiab rau siab ua raws li tej lus teb uas tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv muab tshwm sim, ces Nws yuav qhia tias Joseph Smith txoj kev ua yog toog muaj tseeb. Li no ces txhua tus neeg muaj peev xwm paub tias Joseph Smith hais ncaj thaum nws hais tias, “Kuv tau ua yog toog, kuv twb paub, thiab kuv paub hais tias Vajtswv twb paub, thiab kuv xyeej tsis tau.”13

Lub Koom Txoos lees hais tias cov kws kawm ntaub kawm ntawv tau pab qhia txog zaj keeb kwm uas hais nyob hauv zaj no; lawv twb pom zoo rau lub Koom Txoos siv tej yam lawv tau sau.

Ib txwm muab luam tawm thaum lub Kaum Ib Hlis Ntuj xyoo 2013.

Tej Ntsiab Lus Txheeb Ze

  • Teb Lus Nug txog Txoj Moo Zoo

  • Pawg Vajtswv

  • Vajtswv Leej Txiv

  • Yexus Khetos

  • Joseph Smith

  • Kev Muab lub Koom Txoos Txum Tim Rov Qab Los

  • Txoj Kev Muab lub Pov Thawj Hwj Txum Tim Rov Qab Los

Vaj Lug Kub

Tej Kev Qhia txog Vaj Lug Kub

Cov Vidi-aus

“Kev Txum Tim Rov Qab Los”

“Joseph Smith: Tus Yaj Saub ntawm Kev Muab txoj Moo Zoo Txum Tim Rov Qab Los”

“Mission Preparation Track 14: Gordon B. Hinckley”

Tej Yam Pab Kawm

Tej Yam Pab

History, circa Summer 1832,” The Joseph Smith Papers

Journal, 1835–1836,” The Joseph Smith Papers

History, circa June 1839–circa 1841 [Draft 2],” The Joseph Smith Papers

‘Church History,’ 1 March 1842,” The Joseph Smith Papers

‘Latter Day Saints,’ 1844,” The Joseph Smith Papers

Primary Accounts of Joseph Smith’s First Vision of Deity,” The Joseph Smith Papers

Lub Koom Txoos cov Ntawv Xov Xwm

Preparing for the Restoration,” Ensign, Rau Hli Ntuj 1999

Book of Mormon Personalities Known by Joseph Smith,” Ensign, Kaum Ob Hlis Ntuj 1983

  1. Saib ua piv txwv, James B. Allen, “Eight Contemporary Accounts of the First Vision—What Do We Learn from Them?” Improvement Era, 73 (1970): 4–13; Richard L. Anderson, “Joseph Smith’s Testimony of the First Vision,” Ensign, Plaub Hlis Ntuj 1996, 10–21; Milton V. Backman, Joseph Smith’s First Vision: The First Vision in Its Historical Context (Salt Lake City: Bookcraft, 1971; phau luam thib 2, 1980); Steven C. Harper, Joseph Smith’s First Vision: A Guide to the Historical Accounts (Salt Lake City: Deseret Book, 2012).

  2. Twb tau sau ntawv txog tag nrho tej zaj no nyob hauv Dean C. Jessee, “The Earliest Documented Accounts of Joseph Smith’s First Vision,” nyob hauv John W. Welch, tus kho ntawv, nrog Erick B. Carlson, Opening the Heavens: Accounts of Divine Manifestations, 1820–1844 (Provo and Salt Lake City: Brigham Young University Press and Deseret Book, 2005), 1–33.

  3. Tes Hauj Lwm 9:3–9; 22:6–21; 26:12–18; Mathais 17:1–13; Malakaus 9:2–13; Lukas 9:28–36.

  4. Muaj tsab ntawv no tag nrho nyob hauv Joseph Smith, “Church History,” Times and Seasons 3 (Peb Hlis Ntuj 1, 1842): 706–10.

  5. Joseph Smith, “Latter Day Saints,” nyob hauv I. Daniel Rupp, He Pasa Ekklesia: An Original History of the Religious Denominations at Present Existing in the United States (Philadelphia: J. Y. Humphreys, 1844), 404–10.

  6. Whitney R. Cross, The Burned-Over District: The Social and Intellectual History of Enthusiastic Religion in Western New York, 1800–1850 (Ithaca, N.Y.: Cornell University Press, 1950); Paul E. Johnson, A Shopkeeper’s Millennium: Society and Revivals in Rochester, New York, 1815–1837 (New York: Hill and Wang, 1983); Nathan O. Hatch, The Democratization of American Christianity (New Haven: Yale University Press, 1989).

  7. Benajah Williams diary, Xya Hli Ntuj 15, 1820, muaj ib phau luam tawm nyob hauv Church History Library, Salt Lake City; tau kho kom kev sau ntawv zoo ib yam.

  8. Zaj lus nyob rau xyoo 1838 (Joseph Smith—Keeb Kwm 1:5, 8).

  9. Zaj lus nyob rau xyoo 1832 (Joseph Smith History, ca. Lub Caij Sov xyoo 1832, 3, nyob hauv Joseph Smith, “Letter Book A,” Joseph Smith Collection, Church History Library, Salt Lake City); 1838 zaj lus (Joseph Smith—Keeb Kwm 1:17).

  10. Zaj lus nyob rau xyoo 1838 (Joseph Smith—Keeb Kwm 1:17); xyoo 1835 zaj lus (Joseph Smith, “Sketch Book of the use of Joseph Smith, jr.,” Journal, Kaum Ib Hlis Ntuj 9–11, 1835, Joseph Smith Collection, Church History Library, Salt Lake City.

  11. Zaj lus nyob rau xyoo 1832 (Joseph Smith History, ca. Summer 1832, 3, nyob hauv Joseph Smith, “Letter Book A,” Joseph Smith Collection, Church History Library, Salt Lake City).

  12. Joseph Smith hais rau William W. Phelps, Kaum Ib Hlis Ntuj 27, 1832, Joseph Smith Collection, Church History Library, Salt Lake City; nyob hauv www.josephsmithpapers.org.

  13. Zaj lus nyob rau xyoo 1838 (Joseph Smith—Keeb Kwm 1:25).