Kā lai es runāju ar savu bērnu par veselīgu seksualitāti?

Daudzi vecāki jūtas nedroši vai apmulsuši, runājot ar saviem bērniem par seksualitāti, vai arī viņi baidās, ka runāšana ar bērniem par seksualitāti pamodinās viņu seksuālo uzvedību. Patiesība ir šāda — ja jūs nerunāsiet ar saviem bērniem par seksualitāti, tad viņi par to uzzinās no kāda cita avota. Regulāri sarunājoties ar bērniem par svarīgām tēmām, piemēram, par veselīgu seksualitāti, jūs palīdzat viņiem saprast, ka esat persona, ar kuru var droši runāt.

Vairums bērnu pēc savas dabas ir ziņkārīgi, un viņi vēlas izprast dabiskās, Dieva dotās sajūtas, kuras viņi piedzīvo. Jūs varat sagatavoties sarunām ar saviem bērniem par seksualitāti, atceroties, kādi jūs bijāt viņu vecumā. Kādas sajūtas jūs piedzīvojāt? Kādas domas, jautājumus vai bažas pieredzējāt? Kur jūs meklējāt informāciju? Ko jūs vēlētos būt dzirdējuši vai kādu apmācību saņēmuši?

Tas ir normāli, ka jūs jūtaties nedroši par to, kā vislabāk vadīt šādas sarunas. Jūs varat izmantot savu apmulsumu, lai veidotu attiecības ar saviem bērniem. Bērni var sajust jūsu mīlestību, ja jūs esat godīgi un patiesi komunikācijā ar viņiem, par spīti jebkādam diskomfortam, ko jūs varētu izjust.

Lai sekmētu atklātu saziņu:

• Sāciet jau tad, kad jūsu bērni ir mazi, nosaucot ķermeņa daļas to pareizajos nosaukumos. Tas māca bērniem par viņu ķermeni un nodrošina viņus ar vārdu krājumu, kas nepieciešams, lai viņi būtu veselīgi un informēti.

• Dariet zināmu saviem bērniem, ka viņi var uzdot jums jebkādus jautājumus, un pēc tam centieties pārāk asi nereaģēt uz viņu jautājumiem vai atzīšanos, kā arī nekauniniet viņus. Priecājieties, ka viņi ar jums runā, izrādiet viņiem mīlestību un atbalstu un dariet visu iespējamo, lai turpinātu saziņu.

• Izvairieties no metaforu izmantošanas attiecībā uz seksualitāti. Bērniem ir vajadzīga informācija, kas tiek pasniegta skaidri un godīgi. Piemēram, daži jaunieši stāsta par mācību stundām, kurās Šķīstības likuma pārkāpšana tiek salīdzināta ar košļājamo gumiju vai ēdienu, kas telpā tiek padots no cilvēka uz cilvēku un tāpēc vairs nav iekārojams. Lai gan šāda veida metaforas ir ar labiem nodomiem, tās bieži vien veicina bailes no seksualitātes, kā arī zema vai neatgūstama pašvērtējuma sajūtas.

• Noturiet mājvakara nodarbības par tēmām, kas saistītas ar seksualitāti, un ļaujiet saviem bērniem mācīt, kad viņi jūtas tam gatavi. Tēmas varētu ietvert pubertāti, ķermeņa izskatu un seksualitātes pozitīvos aspektus.

• Pārrunājiet to, ka izjust seksuālas sajūtas un dzimumuzbudinājumu ir normāli. Bērniem nav jāreaģē uz šīm sajūtām un izjūtām, taču viņi var tās apzināties. Tas nozīmē — pamanīt seksuālas sajūtas, taču negatīvi nespriest par tām. Pētījumi liecina, ka apzināšanās var palīdzēt bērniem izdarīt labākas izvēles, kas saskan ar viņu vērtībām un mērķiem.

• Centieties nereaģēt ar nepatiku vai dusmām, kad bērni pieskaras paši sev vai jaunieši atzīstas, ka masturbē. Tas, kā vecāki reaģē uz šo uzvedību, ietekmē to, kā bērni un jaunieši jūtas attiecībā uz sevi un savu seksualitāti.

• Māciet saviem bērniem, kāpēc pastāv noteikti standarti saistībā ar attiecībām un seksualitāti. Kad jūs mācāt šos standartus un iemeslus, kāpēc tie ir nozīmīgi, atcerieties, ka ir svarīgi to darīt, neizraisot kaunu vai bailes.¹