Ak, tas ir brīnums man!

1. Es, apbrīnas pārņemts, par Glābēju domāju —

Tik ļoti Viņš mīl manu dvēseli grēcīgu,

Ka izcieta mokas un mira pie krusta viens,

Lai varu es nožēlot grēkus un atgriezties.

2. Es brīnos, ka dievišķo troni Viņš atstāja,

Lai dumpīgā dvēsele mana top izglābta,

Ka mīl mani Jēzus pat vairāk kā dzīvību,

Lai izpirktu grēkus un mieru man dāvātu.

3. Par sāpēm, ko izcieta Jēzus, es domāju.

Kurš cits izpirkt spētu un atmaksāt parādu?

Es slavu Tam teikšu un bijīgi pielūgšu,

Pie dievišķā troņa Tā priekšā reiz kritīšu.